21:04
03/05/2011
Cik pazīstamas izjūtas...Priecājos par tiem, kas var ātri, kas skrien pēc treniņplāna un grafika. Apbrīnoju Ingu_K (Apsveikums no mūsmājas!) un jaunās ātrās meitenes, bet... Rīgas maratonā skriet varētu Sigņa organizētajā bariņā, citādi - nu nekādīgi.
Uzvelku savas superīgās jaunās bikses, košo krekliņu un dodos skriet pa tumsu pie savām stirnām. Pulsometru pirms diviem gadiem nopirku, intereses pēc kādu mēnesi arī lietoju. Pat Siguldas kalnu skrējienā esmu devusies pavisam bez jebkāda pulksteņa. Šobrīd ņemu skrējienos līdzi endo telefonā, jo patīk tās cilpiņas, kas sazīmējas, īpaši pēc Rogainingiem. varbūt arī tas drīz neliksies aktuāli.
Patiesībā ceru, kā tieši tāpat varēšu skraidīt vāl arī pēc 10 gadiem, vienatnē vai kopā ar tādām staltām kundzītēm kā Indra, Ingas, Ilze un visas citas, kuru rakstiņus izlasu un domas augstu vērtēju. Puiši, piedodiet, šis nav stāsts par Jums, bet par kundzītēm, kuras neprot un negrib justies zaudētājas.
Man ir prieks, ka izvērtās interesanta diskusija. Prieks, ka neesmu viena "vienkārši skrējēja", jo nekas cits jau man savos gados un ar savām spējām vairs neatliek, kā palikt fiziski aktīvai, kaut arī no beigu gala :) Vismaz citiem ir iespēja būt pirmajiem. Nekādi rekordi man vairs nesanāks, un tas nemaz nav mans mērķis. Bet nodzīvot pilnvērtīgu dzīvi kustībā gan ir mans mērķis.
Nesaku, ka esmu pagalam prātīga. Arī es reizēm izdaru ko nepārdomātu - piemēram, šogad Stipro Skrējiens priekš manis bija ļoti ekstremāls. Esmu piedalījusies tajos visos, bet šis bija kaut kas neplānots - tik auksts un slapjš. Nezināju, ka var TĀ nosalt un izdzīvot. It kā tāda pārpūle neatbilst maniem principiem, bet gadās arī tā :)
Mēs katrs esam citādāki un tas ir forši, un, kamēr paliekam lojāli pret savādāk domājošiem, tikmēr viss ir vislabākajā kārtībā.
Starp citu, - esmu gana ķerta, lai SKM startētu uz 54 km. Dikti gribas zināt, vai es to spēju. Un ceru, ka pagūšu laikā finišēt, pirms trasi slēdz :D
essnee said
Ja jau tu vari noskriet Stipro skrējienu un esi sadūšojusies uz 54km pa kalniem, tad tu nebūt neesi no otrā gala! :)
Nu esmu, esmu. Un daļēji tur vainojams mans Fe līmenis, dēļ kā esmu spiesta būt "prātīga". Bet nesanāk, tāpēc skriešanā ir daudz pārtraukumu. Un ar šo sadzīvot vēl jāmācās.
Starp citu, man bija liels prieks par vienu ASV pārstāvi, kas Valmieras maratonā finišēja nedaudz aiz manis ( mans laiks tas pats aprunātais 4:30) un, šķiet, nemaz nepārdzīvoja to, ka skrien pa beigām (aiz mums vairs daudz nebija). Smaids viņa sejā bija visas trases garumā, cik vien es viņu redzēju. Žēl, ka manas angļu valodas zināšanas ir gana ierobežotas, lai varētu labi komunicēt. Bet tik un tā mēs sapratām, ka viens otru atbalstam :)
22:52
14/10/2010
Indra said
Sajūtos kaut kāda neiederīga. Man te ļoti patīk motivējošie raksti un intervijas, patīk cilvēki, kurus pazīstu (pamaz gan), bet attur tā nepārtrauktā sacensību gaisotne - kurš vairāk, ātrāk, ilgāk utt. Vismaz ir tāda sajūta no malas.
Pazīstamas sajūtas. Pirms četriem gadiem, pateicoties tieši noskrieniešu iedrošināšanai un padomiem, uzsāku skriešanu. Taču klubā tiešām arvien vairāk jūtos neiederīgs, jo šķiet, ka šeit pusmaratons tiek uzskatīts par minimālo sacensībās skrienamo distanci, savukārt "piecītis" un "desmitnieks" ir "tikai satelītdistances". Paskatoties "Skrien Latvija" posmu dalībnieku sarakstos - jo garāka distance, jo vairāk dalībniekiem komandas ailē ir minēts "Noskrien". Vai tiešām noskrienieši sacensībās skrien gandrīz tikai garākās iespējamās distances? Vai arī vairums "VSK Noskrien" reģistrējušos īsāko distanču dalībnieku kautrīgi izvēlas nepubliskot savu piederību šim klubam? Ja kluba biedrs sacensībās tik garu distanci kā pusmaratons neskrien, tad arī nevienā no "Noskrien" reitingiem viņš "neatzīmējas". Kaut kā neatstāj sajūta - pastāstot, ka šogad Kuldīgas pusmaratonā piedalījos jau 4.reizi un ceturto reizi skrēju "piečuku", vairuma kluba biedru reakcija būtu: "Un tu četros gados neesi ticis tālāk par piecīti?".
Skriet man patīk. Piedalīties pāris reizes gadā skriešanas svētkos, noskriet 5 vai 10 km - arī patīk. Bet pusmaratonu, nemaz nerunājot par garāku distanci, neskrienu un arī neplānoju skriet. Jo nav ne mazākās vēlēšanās.
Šīs lapas augšā joprojām ir rakstīts "Galvenais nav uzvarēt, galvenais ir noskriet.", nevis "Galvenais ir noskriet pēc iespējas vairāk." Vai ne tā?
08:58
15/03/2011
Uldzha, sava daļa vainas jau arī jāuzņemas skrienlatvija.lv organizatoriem, kuri lielākus labumus dāļā pusmaratona veicējiem, arī braukt uz tālākām sacensībām dēļ 5km šķiet nepraktiski, jo tie 5km ātri noskrienas bet visa diena uzreiz ne gluži izniekota bet tā vietā būtu bijis iespējams varbūt ko citu darīt? Vēl jau arī tas, ka vismaz man pusīti ir vieglāk noskriet nekā 5km jo īso distanci skrienot vajag skriet ātri jau no paša starta kamēr pusītē var uzsākt lēnām, papļāpāt ar paziņām, paskatīties apkārt jo nekur nav jāsteidzās. Katram jau savas prioritātes, varēšana un vēlmes, vairāk noteikti nav labāk, labi ir tieši tik daudz cik pašam prieks par paveikto
papucis said
labi ir tieši tik daudz cik pašam prieks par paveikto
Šim pilnībā pievienojos! Ir vairākas motivācijas sadaļas, kurās neielūkojos, jo šie parametri nav priekš manis (piemēram, dienas pēc kārtas), lasu to, kas interesē un jūtos labi.
Noskrien.lv nav nekas likumā ierakstīts un akmenī iekalts, mēs paši to veidojam. Sigņa rakstītie, skriešanas prieku nevis "pakaļas plēšanu" popularizējošie rakstiņi, cik atceros, vienmēr ir saņēmuši daudz atsauksmju un komentāru. Atliek tikai izdomāt, ko tieši gribas te redzēt, un vai nu realizēt pašiem, vai paslaist ideju gaisā (forumā) un gan jau, ka dzirdīgas ausis atradīsies.
P.s. ātri neskrienu, uz pjedestāliem nekāpju, sacensībās piedalos aizvien retāk, bet neiederīga nejūtos.
09:38
26/03/2011
papucis said
Uldzha, sava daļa vainas jau arī jāuzņemas skrienlatvija.lv organizatoriem, kuri lielākus labumus dāļā pusmaratona veicējiem, arī braukt uz tālākām sacensībām dēļ 5km šķiet nepraktiski, jo tie 5km ātri noskrienas bet visa diena uzreiz ne gluži izniekota bet tā vietā būtu bijis iespējams varbūt ko citu darīt? Vēl jau arī tas, ka vismaz man pusīti ir vieglāk noskriet nekā 5km jo īso distanci skrienot vajag skriet ātri jau no paša starta kamēr pusītē var uzsākt lēnām, papļāpāt ar paziņām, paskatīties apkārt jo nekur nav jāsteidzās. Katram jau savas prioritātes, varēšana un vēlmes, vairāk noteikti nav labāk, labi ir tieši tik daudz cik pašam prieks par paveikto
Ar 5km jau ir, ka esi tik tikko iegājis ritmā un jau finišs. Pusmaratona vismaz ir piedzivojumi un ja prasa aprakstīt, var gari un plaši stāstīt par sajūtām, satiktajiem cilvēkiem utt.
09:44
18/04/2011
papucis said
Uldzha, sava daļa vainas jau arī jāuzņemas skrienlatvija.lv organizatoriem, kuri lielākus labumus dāļā pusmaratona veicējiem, arī braukt uz tālākām sacensībām dēļ 5km šķiet nepraktiski, jo tie 5km ātri noskrienas bet visa diena uzreiz ne gluži izniekota bet tā vietā būtu bijis iespējams varbūt ko citu darīt? Vēl jau arī tas, ka vismaz man pusīti ir vieglāk noskriet nekā 5km jo īso distanci skrienot vajag skriet ātri jau no paša starta kamēr pusītē var uzsākt lēnām, papļāpāt ar paziņām, paskatīties apkārt jo nekur nav jāsteidzās. Katram jau savas prioritātes, varēšana un vēlmes, vairāk noteikti nav labāk, labi ir tieši tik daudz cik pašam prieks par paveikto
Par tālu braukšanu dēļ 5km tiesa gan naudas, gan ceļā pavadītā laika žēl. Bet par to, ka Skrien Latvija posmos tik daudzi skrien garākās distances, es par sevi teiktu tā, ka nav tik daudz to pusmaratonu citās sacensībās/pasākumos, tāpēc jāizmanto iespēja tos skriet SL posmos. Ja 10km ir NRR, Vecāķu skrējienā, Jūrmalas skriešanas svētkos utt., tad paliktu neinteresanti arī SL posmos skriet 10tniekus, jo tos ir pietiekami daudz iespēju noskriet citos pasākumos. Par maratonu nemaz nerunājot, tikai 2 reizes gadā Latvijā tas notiek, kā, lai neizmanto iespēju.
Esmu izslimojusi noskrien.lv atrakcijas- apkārt pasaulei, CC, motivācijas sadaļu... Laikā, kad aktīvi skrien un gatavojas kādām sacensībām virtuālās spēlītes dod papildus motivāciju (galvenais nepārcensties un skriet ne tikaii ar kājām, bet arī ar galvu).
Sanāca augustu noslimot, noskrien.lv iegriezos reti, beigās jau bija kauns vērt vaļā: visi skrien un skrien daudz un ātri, bet es knapi līdz ārstam varu aiziet. Ar lielu lepnumu pēc slimošanas ievadīju savu 6km skrējienu.
Tagad atgriežos pie saknēm, kāpēc es vispār sāku skriet- turpināt skriet, lai uzturētu sevi formā fiziskā un garīgā (negatīvās emocijas novadīt) un sacensības atstāt otrajā plānā, bet šad tad jau vajag. Dzīve ir arī bez skriešanas, bez skriešanas sacensībām, galvenais ir kustēties!
Noskrien!
10:45
16/06/2013
Es arī skrienu sava prieka pēc. Veselības dēļ. Sirds dēļ. Lai garastāvoklis labāks, jo neskrējis cilvēks ir dusmīgs cilvēks.
Pulsometrs man vispār norāvis no 6:30 min/km uz pastaigu režīmu, kad ātrums ir ap 10 min/km un tikai tad ir tāds pieklājīgs pulss. Tad, kad sapratu, ka sirdsdarbības uzlabošana būs ilglaicīgs process es atmetu Skrien Latvija seriālus, kuros jau ar iepriekšējo ātrumu nebija izredžu pat ne apostīt pjedestālu. Tiesa gan - medaļas man patika krāt ļoti.
Šogad tad izbaudīju divus skaistus taku skrējienus un vēl viens priekšā. Nākošgad būs citas lietas, ko pamēģināt.
Kāpēc nevar doties uz sacensībām vienkārši paskatīties, kas tur notiek? Kāpēc diena, kad esi aizbraucis noskriet Liepājā 5km ir ''zemē nomesta"? Var taču prieka pēc noskriet distanci, saņemt medaļu, pēc tam vēl apskatīt kādu citu pilsētu, satikt draugus utt utjp. Un nevienam neatskaitīties par to, ka trasi norikšoji vieglā riksī, un kas par to? Es esmu tikai un vienīgi par to, lai lēnais gals dotos uz sacensībām un maisītos līderiem pa kājām. Kāpēc gan mēs nevaram priecīgi lēni nočunčināt savu izvēlēto distanci pasākumā, kurā apsveikt ātros skrējējus, pamāt ar roku trases malā stāvošajiem un aprunāties ar kādu paceļam? Pēc manām domām, tā augstākminētā definīcija nav interesanta (nu, kas var, tam protams ir interesanti). Interesants ir tas tusiņš tur uz vietas. :) Un ja nevar uzrāpties uz pjedestāla, nevajag teikt, ka tad labāk jābrauc ar riteni, jo tas būs veselīgāk, bet gan jāatnāk un jāpasaka, ka mēs arī esam malači, jo palīdzam nofinansēt Jums paredzēto pasākumu, uzmundrinām jūs, kad esam dabūjuši savu 5km medaļu un uzgavilējam apbalvošanā... Nebūtu interesanti, ja ierastos tikai līderi...
Ja Lattelecom maratonā šī doma par kompāniju lēnam skrējienam (ap 8-7min/km) nebūs zudusi, ļoti iespējams pievienošos ar savu pirmo pusmaratonu. Ja, protams, pēc ziemas ar sirdi būšu sarunājusi, ka tas mūs abas nepiebeigs :)
12:52
16/03/2013
1. Man patīk skriet
2. Tāpēc cenšos to darīt, kad sanāk laiks
3. Jo vairāk laika varu veltīt skriešanai, kas man patīk, jo vairāk es noskrienu
4. Jo vairāk es noskrienu, jo vairāk es varu
5. Jo vairāk es varu, jo man gribas vairāk, jo man patīk skriet, kad jūtos labi un pēc tam ir brīnišķas sajūtas un kaudze ideju ne tikai skriešanai
6. Jo vairāk man gribas, jo labāki rezultāti ar laiku parādās
7. Jo labāki rezultāti, jo man vairāk sāk patikt, ka man ne tikai patīk skriet un pēc tam ir nenormāli foršas sajūtas un ideju kaudze, kas radusies skrienot, bet arī rezultāti sāk konkurēt ar labākiem skrējējiem
8. Jo rezultāti labāki, jo vairāk gribas sevi izaicināt un pateikt "Tu taču spēj daudz vairāk"
9. Jo vairāk es spēju, jo labāk jūtos.
10. Man patīk skriet.
13:01
26/03/2011
Var jau skriet veselībai un pašsajūtai, tāpēc ka patīk un kaloriju svilināšani, jo kura gan nav jutusies vainīga par apēsto kūciņu! Bet dzīvē izaicinājumus vaiga! Kam tā ir Rīga-Valmiera skriešus, kam uzkāpt uz trešo stāvu pa trepēm, ne izmantot liftu. Tāpēc sacensības dzīvei piedod asumiņu, un jo garāku gabalu izvēlos, jo interesantāka dzīve. Var jau skriet pa mežu nezinot cik un cik ilgi ir skriets, bet kaut kā prasās arī kaut kas vairāk, kaut notipināt maratonu, bet kaut ko, ko mazbērniem parādīt un pateikt: "Re, ko Jūsu ome jaunībā darīja! Un vēl tagad dara!"
Dažbrīd gribas pārspēt sevi, sākas ar 10 km, tad gribās tos 10 izskriet no stundas, tad gribās vairāk, tad gribās zināt, vai var vairāk un tā tas aiziet.
14:20
21/10/2009
Agy said
Dažbrīd gribas pārspēt sevi, sākas ar 10 km, tad gribās tos 10 izskriet no stundas, tad gribās vairāk, tad gribās zināt, vai var vairāk un tā tas aiziet.
Un dazhbriid gribaas tos 10km no 35 minuuteem izskriet ;) zinu- kaads tagad teiks ,ka diskusijas teema ir par leenaakiem skreejeejiem ,bet manupraat taa ir par to, cik viens otru censhamies saprast, jo varbuut manas sajuutas skrienot 35 minuutees ir taadas pashas kaa Agi skrienot stundaa, tikai mees, viens otru veerteejot vieniigi peec aatruma, palaizham garaam to kopiigo, kas muus,skreejeejus vieno...
Katram mums ir savas robezhas organismam,taadeelj skriet ar baudu vai pleest pakalju nevar buut noteiktas robezhas peec aatruma..
Liidziigi kaa mana aukstuma robezha, pie kuras skrienot, velku cimdus vai kapuci, ir pie siltaakiem graadiem nekaa vairumam... Taads nu ir mans organisms..
15:50
15/03/2011
Arī es esmu no tiem, kas skrien priekam. Un man vislielāko prieku sagādā dažādi ātruma treniņi stadionā, piemēram, 54 reizes ātri 100m. Un ja vēl sajūtu progresu savā ātrumā, tad prieks ir divkāršs. Prieku ietekmējošs faktors ir arī laika apstākļi. Noteikti prieku uzlabo, ja ārā ir pietiekoši silts: ap +30 C un spoža saule. Tad mani laimes hormoni burtiski trako. Savukārt, ziemā no skriešanas prieka manī palicis pavisam maz. Tas parasti ir laiks, kurā es cīnos ar drausmīgiem pēdas noberzumiem, ar kuriem neredzu nekādu iespēju cīnīties, kā arī regulāri atsalušām rokām. Un te nu nelīdz pat cimdi 3 kārtās. Taču nav ļaunuma bez labuma, jo pavasarī atkal mana skriešana prieka līkne strauji iet uz augšu, brīžam radot kārtīgu eiforiju.
Un protams! Prieku sagādā, ja arī citos ir redzams skriešanas prieks. Šeit gan ir 2 izņēmumi. Pirmkārt, tie lēnākie skrējēji, kas sacensībās taisa barikādes, ka ātrākie skrējēji netiek garām bez kārtīgas slalomēšanas. Tā ka ar tiem lēnākajiem tempa turētājiem un skriešanu barā gan esiet ļoti uzmanīgi, īpaši, 3. aplī jeb nedaudz pēc pusdistances. Otrs izņēmums ir tie eksemplāri, kuriem acīmredzami ir talants skriet Latvijas TOP skrējēju līmenī, kam daba vairāk devusi, bet kas slaistās
10:48
25/10/2009
Es gan slimīgi nepārdzīvoju šeit valdošo sacensību garu - es to nejūtu. Ar interesi lasu visus rakstus, kur kāds atkal skrējis ātrāk, tālāk, augstāk par mani, nopriecājos par viņiem, un turpinu skriet savam priekam, kā man labpatīk.
No CC labu brīdi biju "izlogojusies", tagad hohmas pēc atkal ieķeksējos, bet kārtējo reizi pārliecinājos, ka tas nav priekš manis. Šonedēļ uz šo brīdi noskrieti 21 km, bet konkurents nobliež sešīti, toties man nesasniedzamā ātrumā, un punktos ir gandrīz turpat, kur es. Takoi hokei mņe ņe nužen! Netaisos jozt mēli pār plecu pulsā 180, vai 100 km nedēļā, lai tik izsistos CC. Man savi ātrumi un kilometri. Un Divplākšņi! :)
11:02
18/04/2011
Rozamunde said
Es gan slimīgi nepārdzīvoju šeit valdošo sacensību garu - es to nejūtu. Ar interesi lasu visus rakstus, kur kāds atkal skrējis ātrāk, tālāk, augstāk par mani, nopriecājos par viņiem, un turpinu skriet savam priekam, kā man labpatīk.
No CC labu brīdi biju "izlogojusies", tagad hohmas pēc atkal ieķeksējos, bet kārtējo reizi pārliecinājos, ka tas nav priekš manis. Šonedēļ uz šo brīdi noskrieti 21 km, bet konkurents nobliež sešīti, toties man nesasniedzamā ātrumā, un punktos ir gandrīz turpat, kur es. Takoi hokei mņe ņe nužen! Netaisos jozt mēli pār plecu pulsā 180, vai 100 km nedēļā, lai tik izsistos CC. Man savi ātrumi un kilometri. Un Divplākšņi! :)
Nu to punktu pārsvaru, kas veidojas pie ātruma var samazināt ar vienu paņēmienu, tad maksimāli pretinieks tur var dabūt tikai 6 punktus.:D