Home
Topic RSS
14:56
21/05/2012
Offline
Noskrienieši ir ļoti atbalstoši, draudzīgi un iedvesmojoši! Iedomību vai pārmērīgu sacensību gaisotni nekādā mērā neesmu sajutusi. Lepojos, ka esmu vienā skrējēju pulkā arī ar ātrajiem, spartiešiem un monblānistiem!
15:05
15/03/2011
Offline
Skrējienus šeit reģistrēju tāpēc, lai zinātu cik kilometrus ar kādiem apaviem sanāk pieveikt, cik gadā noskriets, cik pa mēnešiem, utt .. kāda tam nozīme ka kāds skrien citā tempā vai apjomā? Tas tāpat kā orientējoties mežā, vari skriet viens pats uz savu galvu un taisīt savas kļūdas vai arī iekulties barā un kopīgi rakt :)
15:35
18/04/2011
Offline
Man liekas, ka viss slēpjas uztverē, attieksmē, kā visa šeit sastopamā informācija tiek uztverta un prātā pārstrādāta. Kaut, kas ir mazāk un kaut kas ir vairāk jāasocē ar sevi. Ja es teiksim neesmu piedalījusies nevienā kalnu skrējienā, tad es nemaz neeju kalnu karaļu un karalieņu reitinga sadaļā meklēt sev vietu es to skatos no malas ar sevi vispār nesaistot un nesajūtu pienākumu censties kādu panākt. Vispār baigi gari sāku spriest, bet nekādi nesanāk prātīgi uzrakstīt, tāpēc labāk nesākšu.
15:35
21/10/2011
Offline
nosiekalojies kā jenots, kurš ieraudzījis miskasti :) dažreiz man gribas arī tā...patīk ar baloniem...bet par sevi zinu noteikti,ja nebūtu sacensību,es droši vien makšķerētu :)
15:36
27/08/2010
Offline
Es arī pievienojos droppy teiktajam. Es daudz arī esmu domājusi par to, kāpēc es gāju uz treniņiem skolas laikā - nebija viegli, bet tie pārējie skrējēji noņēma to grūtumu, un tolaik jauniešu sacensībās skrēja tikai uz rezultātu, nebija opcijas "baudīt", bet lai kā latrās sacensībās domāju - pēdējo reizi šitā tešu, nekad vairs - tas bija līdz nākošai reizei.
Un arī šobrīd - tas plāns pamotivē neieslīgt dīvānā, bet uzvilkt kedas. Un tad papildus plānam ir kopteniņi, kuros arī gribas piedalīties - un atkal ir iemesls uzvilkt kedas. Un sacensības vispār ir saviesīgs tusiņš, kurā pa starpu tiek arī paskriets, cik nu ātri katrs var un vēlas. Kas grib, tas sacenšas - ar sevi, citiem, cīnās par vietu, kas grib - tas skrien priekam.
15:41
22/04/2009
Offline
To gan es gribētu piedzīvot, ka vesels bars skrietu kādu pusmaratonu ap 2h30. Tas tik būtu kaut kas. Varam?
15:46
24/09/2009
Offline
Manuprāt, pie mums ir ievērojami mazāk to skrējēju, kas 1/2 maratonu, maratonu skrien sarunājoties, ar smaidu sejā, nekā ārzemju pasākumos. Reizēm skaties un priecājies, cik daudz cilvēku ir izgājuši ielās (ne LV) vnk tāpat vien, kopā noskriet distanci. Pie mums jau virs 4 stundām maratons ir bez maz vai kauna lieta, bet īstenībā arī tas taču ir apsveicami, ja cilvēks spēj tās 4:30 vai 5 stundas pavadīt skrienot. Un man jau patīk tie uzmundrinājumi no līdzjutējiem, ko dzirdu :) Skrietu es ātri, varbūt pat nepamanītu :)
Nav jau runa par to, ka cilvēki cenšas skriet ātri, vēl ātrāk ... par to, kas skrien priekšā, par savu iepriekšējo rekordu ... Tas viss ir forši, bet, kāpēc ir TIK maz, to, kas sacensībās piedalās ne dēļ kāda rekorda uzstādīšanas? Kāpēc ir daļēji izveidojies priekšstats - ja nevari noskriet tādā vai tādā laikā, tad ko tu vispār dari sacensībās? Te nav runa par noskrieniešiem, bet, varbūt pat par tiem, kas no skriešanas stāv gana tālu.
15:48
26/03/2011
Offline
Signis said
To gan es gribētu piedzīvot, ka vesels bars skrietu kādu pusmaratonu ap 2h30. Tas tik būtu kaut kas. Varam?
Kāpēc nevarētu Rīgas maratonā uzbliest TT uz 2:30 un noreklamēt, ka tempam nav nozīmes, domāju 2:30 baloni vieni nebūtu!
15:49
24/09/2009
Offline
Signis said
To gan es gribētu piedzīvot, ka vesels bars skrietu kādu pusmaratonu ap 2h30. Tas tik būtu kaut kas. Varam?
Jā, Signi, es būšu viena no tiem, kas Siguldā apmēram uz šādu laiku tēmē :D
15:51
22/03/2011
Offline
Signis said
To gan es gribētu piedzīvot, ka vesels bars skrietu kādu pusmaratonu ap 2h30. Tas tik būtu kaut kas. Varam?
Noteikti varam! Kaut šonedēļ Siguldā. :) Vismaz vēl kādus 4 cilvēkus gan kompānijā gribētos.
Kāds vispār temps ir tādam laikam?!
15:51
01/11/2013
Offline
Tieši tā -ātri vai lēni( nu tik cik ātri vai lēni ir priekš manis), bet es skrienu savam priekam, izbaudot skrējienu. Sacensībās (maz gan man tādu bijis) es kādreiz nodomāju, nu kur tie ātrie nesas? Pirmajās vietās tāpat visi nevar būt. Bet , tai pat laikā- viņiem varbūt tieši tas nozīmē -skriet ātri = skriet ar prieku. Katram taču savs.:)
15:57
13/08/2013
Offline
Man ar prieks ieiet šai lapā un palasīt interesantas lietas, tomēr tie iespaidīgie stāsti, ātrumi, distances spēj iedvesmot :) bet nekad, nekad nebūšu tāda, jo man ir cits mērķis, atpūsties, gūt prieku no pasākuma, un primārais tomēr dzīvē ir ģimene, kurai veltīt savu dārgo laiku, tādēļ čunčinu un skrienu kad ir varēšana, laiks un gribēšana :) un tomēr cenšos to darīt regulāri, jo katreiz jau galvā ir kāds mazs mērķītis, ik pa laikam noskriet kādu maratonu, pusīti utm. :)
15:58
25/10/2009
Offline
Signis said
To gan es gribētu piedzīvot, ka vesels bars skrietu kādu pusmaratonu ap 2h30. Tas tik būtu kaut kas. Varam?
Būtu baigi jāsaņemas... Tas ir vēl lēnāk par Divplākšņu treniņtempu. Bet idejas vārdā, kāpēc ne?! Tikai jāsaprot ideja. Man pagaidām nepielec.
Lēnai skriešanai ir koptreniņi un visādas citādas dullības (kaut īsākā nakts), kur var grupēties pa tempiem un pļāpu tēmām. Bet sacensības, tur jau tomēr pamatā sacenšanās garam jābūt un jāsacenšas kaut ar sevi. Spilgtā atmiņā viens sens Ozolnieku serijāla izskrējiens, 5ītis laikam, kurā pļāpājot skrējām kopā ar šeit sen nemanītu meiču Inets, tuvojas finišs un Inets žēlā balstiņā ierosina: "Klau, nu paņemam vismaz to kundzīti!".
Vēl priekam skrēju tikko Priekuļu trailu. Pēc traumas, ieklausoties kājā, bet baigi gribējās paskraidīt pa to mežu, tāpēc vadmotīvs bija tikai Noskriet.
Bet lai es skrietu mačos pusmaratonu pļāpājot, turot zemu pulsu... Nē, piedodiet, bet nesaprotu. Tak kaut vai dalības naudas žēl :))
Ar lēnu skriešanu šeit es domāju tempu, kas vēl zemāks par manējo ;)
16:01
26/03/2011
Offline
Lindams said
Signis said
To gan es gribētu piedzīvot, ka vesels bars skrietu kādu pusmaratonu ap 2h30. Tas tik būtu kaut kas. Varam?
Noteikti varam! Kaut šonedēļ Siguldā. :) Vismaz vēl kādus 4 cilvēkus gan kompānijā gribētos.
Kāds vispār temps ir tādam laikam?!
būtu veselība kaut cik piebiedrotos, bet diemžēl mugurkauls vairāk par 10km nepieņem!
16:03
27/10/2010
Offline
Lindams said
Signis said
To gan es gribētu piedzīvot, ka vesels bars skrietu kādu pusmaratonu ap 2h30. Tas tik būtu kaut kas. Varam?
Noteikti varam! Kaut šonedēļ Siguldā. :) Vismaz vēl kādus 4 cilvēkus gan kompānijā gribētos.
Kāds vispār temps ir tādam laikam?!
Jā, TT vajag arī uz pēdējo iespējamo finiša laiku. Tad gan lēnākie skrējēji nejutīsies trasē vientuļi, gan (cerams) arī trase netiks novākta, kamēr vēl laika limits nav beidzies.
16:04
26/03/2011
Offline
Cik zinu ir ārzemju pusmaratoni un maratoni, kur TT ir uz 5h 2:30, 2:40 utt. Bet tur arī ir masas, mums 2:10 jau liekas : "ooo, par lēnākiem arī padomāts" un tad vēl tie ir reti.
16:09
27/10/2010
Offline
Man ir tāda duāla attieksme pret lēnu skriešanu sacensībās. Viena lieta, kad cilvēks, visu mūžu skrējis, savos 70 vairs nav tik ātrs kā savos 30, - vai būtu pareizi liegt viņam dalību? Nē, taču. jo īpaši, ja iekļaujas nolikumā minētajā laika limitā.
Cita lieta, ja kāds safanojies un pavilcies citiem līdzi metas piedalīties, kaut reāli tam nav gatavs un tad moka sava organismu tās divarpus vai piecarpus stundas. Tad gan man liekas - labāk nevajag...
16:09
26/03/2011
Offline
Lindams said
Signis said
To gan es gribētu piedzīvot, ka vesels bars skrietu kādu pusmaratonu ap 2h30. Tas tik būtu kaut kas. Varam?
Noteikti varam! Kaut šonedēļ Siguldā. :) Vismaz vēl kādus 4 cilvēkus gan kompānijā gribētos.
Kāds vispār temps ir tādam laikam?!
Biķernieku pusmaratonu noskrēju 2:33 ar vis tempu 7:16 min/km
16:16
25/10/2009
Offline
in said
Man ir tāda duāla attieksme pret lēnu skriešanu sacensībās. Viena lieta, kad cilvēks, visu mūžu skrējis, savos 70 vairs nav tik ātrs kā savos 30, - vai būtu pareizi liegt viņam dalību? Nē, taču. jo īpaši, ja iekļaujas nolikumā minētajā laika limitā.
Cita lieta, ja kāds safanojies un pavilcies citiem līdzi metas piedalīties, kaut reāli tam nav gatavs un tad moka sava organismu tās divarpus vai piecarpus stundas. Tad gan man liekas - labāk nevajag...
Tas pats par sevi. Es par to, ka cilvēks var skriet ātrāk, bet tīšām laiž muļķi. Tas man nešķiet pieņemami sacensībās.
16:18
18/04/2011
Offline
Indra said
Manuprāt, pie mums ir ievērojami mazāk to skrējēju, kas 1/2 maratonu, maratonu skrien sarunājoties, ar smaidu sejā, nekā ārzemju pasākumos. Reizēm skaties un priecājies, cik daudz cilvēku ir izgājuši ielās (ne LV) vnk tāpat vien, kopā noskriet distanci. Pie mums jau virs 4 stundām maratons ir bez maz vai kauna lieta, bet īstenībā arī tas taču ir apsveicami, ja cilvēks spēj tās 4:30 vai 5 stundas pavadīt skrienot. Un man jau patīk tie uzmundrinājumi no līdzjutējiem, ko dzirdu :) Skrietu es ātri, varbūt pat nepamanītu :)
Nav jau runa par to, ka cilvēki cenšas skriet ātri, vēl ātrāk ... par to, kas skrien priekšā, par savu iepriekšējo rekordu ... Tas viss ir forši, bet, kāpēc ir TIK maz, to, kas sacensībās piedalās ne dēļ kāda rekorda uzstādīšanas? Kāpēc ir daļēji izveidojies priekšstats - ja nevari noskriet tādā vai tādā laikā, tad ko tu vispār dari sacensībās? Te nav runa par noskrieniešiem, bet, varbūt pat par tiem, kas no skriešanas stāv gana tālu.
Manuprāt, tas ir jāprasa tieši tiem, kas tāpēc neiet uz tiem pasākumiem, jo tieši viņi paši rada to stereotipu, paši sevi ierobežo, nekad neesmu redzējusi, ka līderi apdzenot pa apli uz lēnākajiem rāda ar pirkstu, viņiem nav laika tādām muļķībām. Skaļi sakot tie stereotipi ir pašu dīvānā sēdētāju attaisnojumi un slinkums. Cik zinu vienīgie, kas saka, ja nevar ātri vai daudz, tad vispār nav jēgas ir tie, kuri nedara NEKO, neesmu dzirdējusi, ka tā teiktu tie, kuri kaut ko dara, izņemot ļoti retus indivīdus, kuru viedoklis nav jāuztver nopietni.
Man ar kādu kopā ejot bieži saka - redzēji kā tas paskatījās, tas tur baigi uz tevi paskatījās, ko viņi visi skatās, visi uz mani skatīsies - man mūždien nākas atbildēt, ka neko nezinu un neredzēju, jo es uz tiem visiem neskatos, bet neskatoties nav iespējams redzēt, ka skatās uz tevi (nu labi dēļ sliktās redzes esmu iemācījusies citreiz dzirdēt tādus sīkumus kā teiksim, kas kāds nākot pretī paiet garām un aiz muguras pagriežas un atskatās, bet tā jau ir cita opera). Tāpēc ir mazāk jāskatās uz citiem un dzīve liekas daudz mierīgāka.
