Home
Topic RSS
18:35
14/04/2012
Offline
Esmu pakļauta ķīmijterapijai.Pēc pirmā kursa(kursu starplaiks 3nedēļas),es pēc 10dienām atsāku skriet.Vidējais laiks gan grozās tikai ap 6-7min/km.Sacensībās neuzdrošinos piedalīties,jo svarīgs vienmēr ir bijis arī rezultāts.
Varbūt kādam ir pieredze?Lasīju,ka ar C-hepatītu meitēns lieliski tiek galā skrienot.
Vai vadīties tikai pēc pašsajūtas vai drīkt tomēr pieiet ar drastisko pieeju,ka cilvēks principā ir slinks radījums?
P.S.pateicoties Oreman piemēram un lasot viņa pieredzi,pārgāju no Asics Gel Kayano uz Merrell Pace Glove.Ceļu sāpes vairs nemoka:)
21:47
03/03/2010
Offline
Manuprāt, ja pašsajūta ir laba, tad lēni skrējieni var nākt tikai par labu!
Bet, protams, obligāti jānoskaidro ārsta viedoklis!
01:35
21/07/2010
Offline
Es savas C hepatīta terapijas laikā nevarēju normāli paskriet, kaut arī ļoti gribējās. Pašā sākumā gan diezgan veiksmīgi nostartēju Baltic Miles 10 un 5 km distancēs (laikam 1 nedēļu kopš sākuma apmēram 5 min/km), toties jau Valmierā 5-ti skrēju stipri aizelsusies (5:30), bet Siguldā vispār 6:00 un jutos laimīga, ka nofinišēju, sākās sirdsklauves. Ne jau skriešana pati par sevi ir kaitīga, bet gan slodze sirdij, ko izraisa ķīmija ir galvenais iemesls, kāpēc iesaka ierobežot aktivitātes. Ja vien ir spēks, lēnām, pie zema pulsa vari skriet cik gribās. Bet drastiskās metodes gan vismaz pagaidām aizmirsti. Galvenais ir veselība, bet kamēr Tavs organisms cīnās gan ar slimību, gan ar tajā sagrūsto ķīmiju, nevajag uzkraut sev lieku slodzi, jo tā var ļoti ātri sabeigt sirsniņu. Es pēc tā Siguldas skrējiena dzēru Mildronātu un pārtraucu skriet. Kas no tā līdzēja vairāk, nezinu, bet galvenais ka līdzēja. Veseļojies un skrien, tikai prātīgi. Tas nekas ka lēni.
17:39
14/04/2012
Offline
Paldies par padomu.Jautāju ārstiem-tie uz mani skatījās kā uz nepieskaitāmu.Jo ārsti zin tik to,ka izkrīt mati(kas,protams,ir acīm redzami),bet par pārējo it neko.
Vēlreiz paldies!
19:49
11/02/2012
Offline
Liekas, ka Gunārs Akerbergs līdzīgā situācijā skriešanu neatmeta.
http://news.frut.lv/lv/sport/2152
22:37
14/04/2012
Offline
Paldies Raselam.Ar Gunāru Akerbergu esmu skrējusi pāris Ozolnieku maratonos 80-to gadu vidū.Visu cieņu.Raksts pacēla manu cīņassparu!Ja grib,tad var.
03:52
28/10/2011
Offline
Kvaki said
Jautāju ārstiem-tie uz mani skatījās kā uz nepieskaitāmu.
Ārsti, kas paši nesporto, nesaprot kā slimnieks var sportot. Un paši nemaz nepiekopj veselīgu dzīvesveidu, lai gan citiem to iesaka. Laikam domā, ka slimam vislaik ir jāguļ gultā un jāvaid.
12:36
26/03/2011
Offline
dot said
Kvaki said
Jautāju ārstiem-tie uz mani skatījās kā uz nepieskaitāmu.
Ārsti, kas paši nesporto, nesaprot kā slimnieks var sportot. Un paši nemaz nepiekopj veselīgu dzīvesveidu, lai gan citiem to iesaka. Laikam domā, ka slimam vislaik ir jāguļ gultā un jāvaid.
Es par savu gimenes arstu gan varu teikt citadak! Sirds uzvedas jocigi, bet skriet neaizliedz, tik piesaka, lai uzmanos un sekoju lidzi pulsam!
17:26
21/07/2010
Offline
Tas labi, ka neaizliedz. Man arī neliedza, ārstējošā dakterīte tikai pasmaidīja un teica nu skrien, ja varēsi paskriet. Ģimenes ārste paskaidroja, par lielo slodzi sirdij un tālāk jau viss sakārtojās. Līdzīgi kā tajā teicienā, ko kkur šajās lapās Laumiic rakstīja par mērķi un skriešanu tā virzienā. Man pašai nācās piedzīvot, ka reizēm varēju tikai gulēt sava mērķa virzienā. Taču ja kaut viens būtu aizliedzis skriet, es 100 punkti būtu mēģinājusi pierādīt pretējo.
21:46
26/03/2011
Offline
Tas jau ari atkarigs kada slimiba! Ir staigati ari dakteri ar vedera gelam, tad gan sports bija tabu un klausiju arstus! Basketbola skola vesela sezona aizgaja zudiba!
23:53
24/04/2009
Offline
flower said
Līdzīgi kā tajā teicienā, ko kkur šajās lapās Laumiic rakstīja par mērķi un skriešanu tā virzienā. Man pašai nācās piedzīvot, ka reizēm varēju tikai gulēt sava mērķa virzienā. T
Tev ir mērķis? Ej uz to. Nevari paiet? Rāpo. Nevari parāpot? Apgulies un guli mērķa virzienā (:
00:02
21/07/2010
Offline
Agy, šajā gadījumā mēs runājam par ķīmijas ietekmi, nevis konkrētu slimību. Kvaki ļoti pareizi dara, ka prasa padomu, ja pašai nav drošības sajūtas. kurš tad mūsu veselību sargās, ja ne mēs paši.
Tikko ienāca prātā, ka joka pēc varētu pārfrāzēt teicienu par darbu uz šādu par ārstiem: Ja ārsts neļauj skriet (Ja darbs traucē skriešanai), tad jāmaina ārsts (darbs). :)
11:51
14/04/2012
Offline
:))Jā..Laumiic teiciens ir īstais attiecībā uz mani:))
Pēc kārtējās devas varu tikai gulēt mērķa virzienā.BET TIKAI DAŽAS DIENAS!!
Jo Kuldīga taču sestdien!Esmu iemācījusies jau vērot jūs visus no malas un baudīt sacensību gaisotni.
Bet NIKE RIGA RUN gan domāju piedalīties.Kaut vai savā gliemeža tempā norāpot čiriku.
Skriešana un doma par to uztur manī možumu brīžos,kad zāļu blaknes plosās.
(P.S.šī lapa man patreiz ļoti palīdz dzīvot.Paldies Signim par to)
12:13
27/06/2009
Offline
Arī no malas vērotāji reizēm ir ļoti noderīgi. Kā tur palika ar vakanto fotgrāfa vietu?
14:50
24/04/2009
Offline
ilksy said
Arī no malas vērotāji reizēm ir ļoti noderīgi. Kā tur palika ar vakanto fotgrāfa vietu?
Uz to jau vienmēr var pieteikties. Ar aparātu gribētāju nodrošinās :)
18:19
14/04/2012
Offline
Par fotografēšanu, neesmu nekad to darījusi un man ir jāpieskata viens, kurš absolūti nepanes karstumu..
Ja nu galīgi nav kam, tad varu mēģināt, bet patiešām - to darīšu pirmo reizi.
21:17
27/08/2010
Offline
Man tikai viens ārsts mēģināja iestāstīt, ka skriet ir kaitīgi :) Visi pārējie teica, ka tas ir labi, un lai tik skrienu. Tīri fiziski nevarēju paskriet, kad bija anēmija un turējās temperatūra, kad tas bija pārdzīvots, varēju paskriet. diemžēl jo ilgāka bija terapija, jo īsākus gabalus un lēnāk varēju noskriet, bet toties tad, kad pārtraucu terapiju, ļoti ātri atguvu formu.
Btw, Agy - vēderai vainām dažkārt ļoti palīdz skriešana, tā kā ārstiem arī ne vienmēr var ticēt :)
Kvaki - ja gribās skriet, skrien, bet noteikti vajadzētu sekot līdzi pulsam un savām sajūtām. Man brīzōs, kad palika labāk, gribējās skriet, un tas arī bija noteicošais.
21:44
21/07/2010
Offline
Kvaki turies un stiprinies! Kā vēl mēs Tevi varētu atbalstīt? Es sapratu, ka uz Kuldīgu Tu grasies doties, bet vai tiešām skriet, vai kā līdzjutēja?
22:19
22/04/2009
Offline
laumiic said
ilksy said
Arī no malas vērotāji reizēm ir ļoti noderīgi. Kā tur palika ar vakanto fotgrāfa vietu?
Uz to jau vienmēr var pieteikties. Ar aparātu gribētāju nodrošinās :)
tā kā pats neskriešu, tad varu atbalstīt ar fotografēšanu, neesm nekāds labais, bet gan jau kk sanāks :)
13:20
27/10/2010
Offline
Kvaki said
:))Jā..Laumiic teiciens ir īstais attiecībā uz mani:))
Pēc kārtējās devas varu tikai gulēt mērķa virzienā.BET TIKAI DAŽAS DIENAS!!
Jo Kuldīga taču sestdien!Esmu iemācījusies jau vērot jūs visus no malas un baudīt sacensību gaisotni.
Bet NIKE RIGA RUN gan domāju piedalīties.Kaut vai savā gliemeža tempā norāpot čiriku.
Skriešana un doma par to uztur manī možumu brīžos,kad zāļu blaknes plosās.
(P.S.šī lapa man patreiz ļoti palīdz dzīvot.Paldies Signim par to)
Ir baigi feini, ja ir līdzjutēji, kas spēj atbalstīt un uzmundrināt dalībniekus. Visus, kas ir trasē. Nevis stāv malā un gaida to vienu savējo.
Var fototgrāfēt.
Var padot dzērienus.
Īsinot laiku līdz savam skrējienam. Nekur jau tas nepaliks!
