11:09
24/04/2009
11:51
15/03/2011
13:22
22/04/2009
Savā maratona grāmatā lasīju, ka viņi ilgām skriešanām iesaka pirms skrējiena paņemt 200mg ibuprofēnu, jo skrējiena laika visu laiku notiek mazi iekaisumi un tas palīdz tos nejust. Pats gan vienmēr aizmirstu, bet kad spēlēju basketbolu pirms spēles iedzēru un droši vien psiholoģiski škita ka viss notiek vieglāk. Ja kādu interesē vairāk, varētu mēģināt atrast kur bija par to runa un uzrakstīt vairāk.
Girts rakstīja:
Apakšstilbs joprojām nestabils. Sāpes tā īsti nav, jūt gan tās vietas. Galvenais, ka nevar stabili paiet, kur nu vēl paskriet uz tik nestabilas kājas. Varbūt kāds var ieteikt fizioterapeitu vai arī tur uzreiz jādodas pie daktera?
paskatījos Tavu kilometrāžu - visai dīvainai man viņa izlikās - pārsvarā Tev ir 6-8km un tad brīvdienā uzreiz 20km .... un kur tad ir tie vidējie kilometri 10-16km ?!
Datums: 01/05/2011 (18)
Nosaukums: Garais skrējiens
Noskietais: 23km
Ilgums: 2:06:55
05:31 min/km 10.87 km/h
Kāds pulss pie šāda ātruma? Kā man liekas, mazliet par ātru - jo arī ikdienas skrējienos ir tāds pats ātrums ... kāds pulss aptuveni ... ja nespēji nomērīt ar rokas palīdzibu - aizņemies no kāda ....
Par dakteriem nezināšu teikt - neesmu Rīgā ...
Es ieteiktu griezties pie kāda trenera, lai viņš uztaisītu daudz maz sakarīgu treniņgrafiku - pats Tu to nespēj izdomāt ... vai atrast internetā ...
Bet no pieredzes - atpūta un saprātīgs temps treniņos izārstēs to lietu ... ja nu ir daudz grūtāk, tad noteikti jāgriežas pie daktera
Girts rakstīja:
Pulss nezinu kāds bija, bet ātrums pašam nelikās baisi liels. Nezinu, pulsometru laikam nāksies iegādāties, bet pagaidām jāatkopjas, lai varu piedalīties Nordea.
Girts, fizioterapeitu varu ieteikt savējo, bet tas ir Liepājā ... par ātrumu iekš NRM ieteiktu pašlaik aizmirst - pārslodze treniņos ir acīm redzama - gribi ātrumu dabūt, bet nespēj atļauties ... man tā pieredze ir stipri lielāka un ķermenis jau pats saka priekšā "čalīt Tu to lietu piebremzē" - kas nozīmē esi slinkojis, vai pārcenties ...
Girts rakstīja:
Tad jau redzēs. Līdz Nordea ir vēl divarpus nedēļas. Kaut kādu ātrumu līdz tam vēl var atgūt, galvenais, lai pirms tam tam paspēj kādus 3, 4 skrējienus noskriet ar 1 dienu pauzi starp katru.
galvenais ir atgūt veselību un skriešanas prieku - tas nav viegli un var prasīt lielu laiku - pārej uz mīkstākiem segumiem + izej kaut kādu masāžas kursu ...
Girts rakstīja:
Droši vien, man tikai tā galvenā dilemma bija - vai iet pie ārsta vai uzreiz pie fizioterapeita? Protams, ka nekādi kaulu lūzumi vai saišu plīsumi tur, tāpēc domāju, ka fizioterapeits arī tiktu galā?
masāža noderēs tāpat - ja ir pieredze skrējēju masēšanā, tad arī problēmas redzēs ...
09:19
27/08/2010
Signis rakstīja:
Savā maratona grāmatā lasīju, ka viņi ilgām skriešanām iesaka pirms skrējiena paņemt 200mg ibuprofēnu, jo skrējiena laika visu laiku notiek mazi iekaisumi un tas palīdz tos nejust. Pats gan vienmēr aizmirstu, bet kad spēlēju basketbolu pirms spēles iedzēru un droši vien psiholoģiski škita ka viss notiek vieglāk. Ja kādu interesē vairāk, varētu mēģināt atrast kur bija par to runa un uzrakstīt vairāk.
Vakar pirms garā treniņa, sakrā ar galvassāpēm, ieņēmu Ibuprofēnu, tiesa gan - 800mg, jo mazāk vienk galvu "nenoņem". Skriet bija super - nekas nesāpēja. Vienīgi nav skaidrs kur radās šmigas sajūta pēc ~17 km. Tad bija ļoti vieglu kāju sajūta un dulla galva. Pirms NRM noteikti ieraušu arī ibuprofēnu.
11:51
22/04/2009
Redzu visapārt visās malās - forumā, sacensībās, skype, tīmeklī, individuāli - visi nepārtraukti sūdzas par dažnedažādām skriešanas traumām. Tīri vai jābrīnās par statistikas sacīto, ka tikai 80% skrējēju iedzīvojas kādā traumā vismaz reizi gadā.. Pēc visa, kas notiek apkārt, liekas, ka visi 95.. Katru reizi gribas man ierakstīt vai pateikt vienu un to pašu, ieteikt universālo (visiem labi zināmo) līdzekli pret visām šīm vainām, bet es cenšos rūdīt raksturu un neuzsākt liekas un nevajadzīgas publiskas vārdu apmaiņas - ja reiz tas nav rezultējies panākumiem, tad laikam arī nebūs :) Jāsaka - noturēties un neizteikties izdodas arvien labāk.. :) Bet nu tomēr atziņa ir viena - cilvēks ir tik ļoti spītīga būtne, ka labāk arvien un aizvien cīnīsies ar sekām nekā vienreiz un par visām reizēm tiks galā ar cēloņiem ;)
Ahh, nu jā, šoreiz tomēr nenoturējos, par daudz jau bija sakrājies. Bet nu labi, katrs ar savu ķermeni rīkojas pēc saviem ieskatiem. Savu es gandēt kopā nevēlos, bet par citiem man nebūtu jāliekas ne zinis..