Home
Topic RSS
11:28
13/04/2011
Offline
Vai ir kādi līdzekļi kā palīdzēt potītei, kas kraksķ un sāp. Reizēm riņķojot pēdu,potītē tā nokrakšķ ar pamatīgu devu strāvai līdzīgu sitienu pa nerviem, ka sāpe teju līdz celim uzskrien.. :(
Izskatās, ka ir arī nedaudz sapampusi. Info par glikozamīnu esmu izpētījusi, un mēģināšu papildus to lietot, bet ko iesākt, lai nebūtu jāatmet skriešana? Staigāt problēmu nav, bet skrienot sāp. Varbūt ir kāda pārbaudīta komprese/smēre, kas varētu līdzēt??
11:58
22/04/2009
Offline
Girts rakstīja:
Man tā ir bijis, ka krakšķ, bet līdz sāpēm neesmu ticis. Mani ieteikumi, kas ir jāievēro jebkurā gadījumā:
1) sāc lietot glikozamīnu ar hondroitīnu
pirms kaut ko tādu piedāvāt ir jānoskaidro, kur ir vaina, nevis tērēt naudu ....
2) varbūt lieto arī sporta vitamīnus un omega-3
kāds sakars ar vitamīniem?
3) steidzami nomaini skriešanas segumu no cietā uz mīksto, bet ne ļoti mīksto, piemēram, jūrmalas smiltīm ne.
laba lieta
4) skrien tikai tad, ja nesāp.
heh ... jātiek skaidrībā, kas ir ar to sāpošo un tad kaut kas jādara :)
5) pēc skriešanas veic apļveida kustības ar pēdu, tādējādi nedaudz izlokot potīti, bet ļoti uzmanīgi.
6) samazini slodzi jebkurā gadījumā, tiklīdz grūtības parādās, jo tas ir signāls. Traumu var dabūt ļoti pēkšņi, ātri un nemanot…
+100
7) par smērēm un saitēm interesējies pie sporta ārsta. Es ieteiktu tev viņu tomēr apmeklēt!
ar to ir jāsāk - visi iepriekšējie punkti ir vēlāk!
Vēl varu piebilst, ja esi tikusi līdz sāpēm, tad ārstēšana jebkurā gadījumā nepieciešama un iespējams, pat kādu laiku atteikšanās no skriešanas.
12:05
13/04/2011
Offline
Nu jau kādu mēnesi skrienu tikai pa stadionu, lai taupītu savas locītavas. No skriešanas īsti atteikties gan negribas. Ka jau esmu uzsākusi un pārvarējusi savu slinkumu un pieturējusies pie daudz maz regulāras skiešanas teju 2 mēnešus, tad tiešām negribas nomest malā visu, jo baidos, ka atsākt būtu grūti. Vienkārši neesmu savu mūžu bijusi ar sportu uz "Tu", drīzāk meklējusi atrunas, lai to nedarītu. Turklāt mērķis ne tuvu nav sasniegts (ziemas korekcijas).
tam visam klāt jasaka, ka es jau neskrienu daudz, tik ap 30-40 km nedēļā, un, lai sasniegtu savu mērķi, man būtu tas jādara vairāk. Varbūt jāiemācās elastīgo saiti lietot?
12:07
13/04/2011
Offline
ak jā, piemirsu pateikt, ka krakšķi no pēdas grozīšanas dzirdami vismaz gadus 15. Tiešām sen.
12:21
15/03/2011
Offline
30..40km nedēļā patiesībā ir daudz priekš iesācēja, kas visu mūžu bijis uz sportu uz "Jūs", kā arī noskrieto gabalu kāpums ir daudz par strauju, sanāk 30% un vairāk nedēļā lai gan nevajadzētu vairāk par 10..15% forsēt. Arī pa stadionu skriet nav forši tā iemesla dēļ, ka kājas tiek slogotas vienā pusē vairāk nekā otrā
jāskrien vēl vairāk lai sasniegtu mērķi? cik tad reāls ir tas mērķis? cerams, ka mērķis nav iegūt pēc iespējas vairāk traumu? :) visu vajag pakāpeniski, sākt ar kādiem 5..6km dienā, kā arī vai esi pārliecināta, ka neskrien par ātru?
12:23
29/04/2009
Offline
Tāpat kā tu sapiķoji ārstam, kuru blakus topikā nolamāji? :D sorr par oftopiku, nevarēju neiesvilpt. :D Domāju, ka vaina varētu būt plakanā pēda. Aizej pie ģimenes ārsta, lai nosūta kkur izmeklēt. ;)
12:41
13/04/2011
Offline
Vai skrienot pa stadionu būtu pārmaiņu jāskrien uz pretējo pusi? Tā īsti nesapratu, kādēļ slikti skriet pa stadionu?
Jāsaka tā, ka stundu skriet man pašai neliekas par daudz vai par grūtu. Riksis tiešām ir lēns. Un tikai reizēm kāpinu ātrumu, bet tikai uz kādiem 100-150 m, ne vairāk. Drīzāk, lai pulsu pamīšus paaugstinātu, bet to tikai uz treniņa beigām daru. Un visi, kas trāpās tajā laikā, kad es rikšoju, visi paskrien garām tikai tā...
Ceļgalos nekādu vainu nejūtu. Tāpat pēc plakanās pēdas neizskatās, vienīgi iedzimta īkšķa kauliņa problēma (sāk pamazām deformēties). Bet jāsaka, ka taupu sevi un staigāju zemu papēžu apavos, lai arī vīrietim patiktos augstie papēži.
Kas ir stresa lūzums?
12:55
22/04/2009
Offline
Girts rakstīja:
Tas ir normāli par tiem krakšķiem, bet es saku - tev sāks mazāk krakšķēt, kad būsi vismaz 2 mēnešus pēc kārtas ikdienā lietojusi glikozamīnu ar hondroitīnu (šo abu sulfātus, jo tie labāk uzsūcoties).
Vai esi pārliecināts, ka vaina ar šo tiks izdziedēta?! Ir jātiek pie speciālista, kas iespējams pateiks, kur, kas un kāpēc sāp ...
12:58
15/03/2011
Offline
tas jau nekas, ka visi citi rikšo garām, lai jau skrien, tāpēc vien jau nav jākāpina temps :)
tas, ka organisms neprotestē pret 1h gariem skrējieniem īstermiņā nenozīmē vēl to ka viss būs ok arī ilgtermiņā un ja to atkārto vairākas reizes nedēļā
13:09
13/04/2011
Offline
Nu skaidrs ir tas, ka pie ārsta man nav iespēju tikt, jo man tas ir par dārgu un labu ārstu nemaz nezinu. Pie manas īkšķa kauliņa deformācijas, dakters pateica, ka manā vietā staigāti tik ilgi, kamēr varētu pastaigāt un zem skalpeļa negultos. Lai nu kā, es pa nopietnākām lietām pie dakteriem netieku, kur nu vēl potītes dēļ.. :(
13:14
13/04/2011
Offline
tempu es kāpinu, lai sevi pamazām rūdītu un arī iesīkstējošus muskulīšus pakutinātu, nevis, lai kādu citu noskrietu. Sāku es skraidīt pa 40 minūtēm, tad ik pēc kāda laika pieplusoju 5 minūtes, līdz tiku līdz stundai. Atceros, cik sākumā smagi bija skriet, tad tagad tas drīzāk ir tikai savas disciplīnas jautājums.
13:35
15/03/2011
Offline
5% no 40km mest nost un ar sāpošu potīti? :)
13:44
29/04/2009
Offline
Nu ja nav naudas ārstam, tad es varu vien ieteikt uz pusi samazināt distanču garumu, un uz pusi palielināt skrējienu skaitu. Bet tas tikai no manas pieredzes.
13:52
24/04/2009
Offline
Rita rakstīja:
Vai skrienot pa stadionu būtu pārmaiņu jāskrien uz pretējo pusi? Tā īsti nesapratu, kādēļ slikti skriet pa stadionu?
Jāsaka tā, ka stundu skriet man pašai neliekas par daudz vai par grūtu. Riksis tiešām ir lēns. Un tikai reizēm kāpinu ātrumu, bet tikai uz kādiem 100-150 m, ne vairāk. Drīzāk, lai pulsu pamīšus paaugstinātu, bet to tikai uz treniņa beigām daru. Un visi, kas trāpās tajā laikā, kad es rikšoju, visi paskrien garām tikai tā...
Vairums gadījumu garo gabalu skrējēji laiku pa laikam uz stadionu iet uzskriet dažādus intervālus, pasprintot un tādā garā. Tas ir labi. Bet nevajag izmantot stadiona celiņu visu laiku monotoniem garajiem skrējieniem - tā tiešām var sabeigt kājas. Vai tad nav kur citur skriet?
13:56
13/04/2011
Offline
laikam, nepareizi mani sapratāt, tā tempa kāpināšana ir minimāla, t.i., uz visu treniņu tikai kādiem 300m, un šos metrus vēl sadalu 2 vai 3 reizēm. Bet ok, bez paātrinājumiem mierīgi varu iztikt, jo maratonam negatavojos. Es vairāk skaitu apļus, lai izpildītu kilometrāžu. Reizēm to pašu veicu stundā, reizēm, stundā un 5-7 minūtēs. Biežāk skriet man nesanāk, jo tikai 4 vakari vien nedēļā man tam ir, bet rīti man tāpat jau sākas agri. Ja sāksies vēl agrāk, tad spēka dienai nepietiks. Savukārt ar 5 km nav jau vēl pirmā sviedra pile parādījusies. :( Eh, nu nekā laba nesanāk...
13:58
15/03/2011
Offline
Es redzu, ka pēdējās 3 nedēļās skriets 19, tad 30 un visbeidzot 40km kas ir ļoti liels slodzes kāpums - vairāk par 30% nedēļā.
13:58
13/04/2011
Offline
Kampars rakstīja:
Vai tad nav kur citur skriet?
Ir iespējas, - pa parku (ar asfalta segumu) vai ielām (ar asfalta segumu un izplūdes gāzēm gaisā).
14:00
13/04/2011
Offline
papuci, es tikai nesen sāku rakstīt, tad nu aizpildīju tikai par sev zināmiem skrējieniem. Pēdējās 2 nedēļas būtu tikai 100 procenti pareizas.
14:36
24/04/2009
Offline
Rita rakstīja:
Kampars rakstīja:
Vai tad nav kur citur skriet?
Ir iespējas, - pa parku (ar asfalta segumu) vai ielām (ar asfalta segumu un izplūdes gāzēm gaisā).
Ja tiešām ir tik pieticīgas skriešanas iespējas, tad es izvēlētos 90% pa parku un 10% pa stadionu. Vajadzētu padomāt par zemes ceļa segumiem, kur paskriet krosus
15:00
13/04/2011
Offline
Nav man te tiešām uz riņķi neviena smilšu ceļa. Tāpēc izvēle krīt uz stadionu, lai mazāk traumētu locītavas t.sk. potītes. Arī muskuļus mazāk piedzen. Ļoti izjutu, ka skrienot pa parku (asfaltu) ikri piedzinās jau pirmajos trīs noskrietajos km..
Vai šeit nevienam nav nekādas pieredzes ar kompresēm? Viens ir iekšējo lietot kaut ko tām locītavām, bet varbūt varu palīdzēt ātrāk novērst sāpi ar kādām kompresēm. Pretsāpju zāles noteikti nedzeršu, jo baidos, ka tad nesajustu pēdējo sos traumas stadiju.
