Please consider registering
guest


08:22
Es gan tā neteiktu, ka 200 Ls vienai nedēļas nogalei "nekas nav"! :D Es nedēļas nogalēs, ja kaut ko interesantu daru, parasti iekļaujos izmaksās 20-50 Ls ;) Retu reizi gadās kādi nopietnāki pasākumi, kad nepieciešami līdz 100Ls. Es nevarētu atļauties (it sevišķi ja vairākas reizes gadā) tā hops - un uz nedēļas nogali uz Spāniju pa 200Ls - un to tu vēl tā lēti sarēķināji! :D Un es pelnu krietni vairāk kā 400Ls mēnesī, labi, es pelnu arī krietni mazāk kā 1000Ls mēnesī, bet nu aptuveni ir skaidrs, ka neesmu ne vidējais nabags, ne vidusslānis! :D Un vairums vidējo latviešu pat tik daudz nevar nopelnīt!
08:47

27/08/2010

Lūk, savlaicīgi plānojot, ja vari atļauties nedēļas nogales izkaidi par 50 Ls, vari mēneša vai 2 laikā sakrāt importa maratonam :)
Viesis rakstīja:
Es gan tā neteiktu, ka 200 Ls vienai nedēļas nogalei "nekas nav"! :D Es nedēļas nogalēs, ja kaut ko interesantu daru, parasti iekļaujos izmaksās 20-50 Ls ;)
09:01
15/03/2011

Tas vienkārši ir psiholoģiskais ierobežojums, kas ierobežo un viss :) Ja labi grib, tad visu var, bez tam, reti kurš dzīvo viens, attiecīgi divatā vieglāk visādus plānus sabīdīt. Katrs izvēlās pats, kā labāk naudu tērēt, kurš šmigā, kurš sievietēs, kurš reizi gadā uz ārzemēm paskraidīt aizbrauc :)
09:06

19/05/2009

Viesis rakstīja:
sm72 jau nu vajadzētu zināt par maratona slikto ietekmi uz veselību - kā tur bija ar to gadījumu Briselē, reanimācijā pēc 40. kilometra?
Lai gan es joprojām pastāvu uz to, ka galvenais ir treniņprocess un ja treniņprocess ir pakāpenisks un ilgstošs, tas veselībai nodara labu, jo kā jau tika teikts, skriešanai jābūt ikdienas nodarbju sastāvā! Pēc tam vienreiz izlādēties līdz galam maratonā jau var, kāpēc gan ne? Ja tas ir par spēkam?
Šajā sakarā es uzskatu, ka nekad nevarēsi nogaršot svaigu medu, ja neatvērsi bišu stropu:) Ar to es gribēju teikt, ka arī šādi kritieni ir jāpārdzīvo, lai saprastu savu ķermeni, jo pretējā gadījumā nekad neuzzināsi kāda tad ir tā robeža.
Pie tam šādi kritieni noteikti motivē uz daudz cītīgāku treniņa procesu, lai varētu atkal papētīt sava ķermeņa robežas jau citā kvalitātē:D
Esmu pavērojis, ka maratons skrējējam ir kā neskrējējam kārtīga piedzeršanās. Kā viens tā arī otrs iztīra no galvas visus sārņus. Bet, ja maratonā pazaudē samaņu, tad vispār esi svaigs kā gurķītis, ja atgūsti samaņu:D
09:21

19/05/2009

papucis rakstīja:
Tas vienkārši ir psiholoģiskais ierobežojums, kas ierobežo un viss :) Ja labi grib, tad visu var, bez tam, reti kurš dzīvo viens, attiecīgi divatā vieglāk visādus plānus sabīdīt. Katrs izvēlās pats, kā labāk naudu tērēt, kurš šmigā, kurš sievietēs, kurš reizi gadā uz ārzemēm paskraidīt aizbrauc :)
Šeit varētu atkal vilkt paralēles. Tie kas skrien vietējos maratonus- atbilst (varbūt ne visai veiksmīgi izvēlēts vārds) dzērājiem, kuri iznīcina vietējās (lētākas) šmigas. Savukārt, tie, kas skrien ārvalstu maratonus- atbilst dzērājiem, kuri iznīcina "absolītiņus", "bakardijus" un tml. ārvalstu "brīnumus". Neatkarīgi jau no tā, vai skrien ārvalstu, vai vietējos maratonus, fiziskās sajūtas ir līdzīgas. Taču virknei maratona skrējēju (dzērāju) nav mazsvarīga maratona (šmigas) kvalitāte. Ar vārdu kvalitāte saprotot gan maratona (šmigas) saturu(mazāk neveselīgu iedarbību uz organismu), tradīcijas un prestižu.
09:31

19/05/2009

ilksy rakstīja:
Tad iznāk, ka trenējoties uzlabojam veselību, lai tad vienā maratonā to atkal sagrautu? :)
Man liekas ļoti trāpīgs jautājums- apgalvojums:) Vienīgi šajā gadījumā ir tā, ka jācenšas tajos treniņos to veselību uzlabot vairāk, kā tajā maratonā notērēt. Tātad morāle- vairāk treniņu un ne tik daudz maratonu:)
10:03
15/03/2011

Treniņi kā tādi ir process, kura rezultātā tiek grauts un bojāts ķermenis lai pēc tam atjaunotos un kļūtu stiprāks, labāks, utt. Arī sacensības un grūti treniņi var graut, galvenais ir spēt atjaunoties un kļūt stiprākam pēc tā visa :)
Pēc būtības ar skriešanu ir tāpat kā ar šmigu :D Nedzērājs nevar izdzert acis nepamirkšķinot 0.7l šņabja kamēr rūdītam dzērājam tas nesagādās lielas problēmas :D Ar skriešanu ir tāpat, jo kārtīgāk norūdīta akna, jo vairāk var izdzert :D
Piekrītu sm72 par šmigas kvalitāti - kam gan gribas pohas pēc pasāciena? Labāk tikai labas atmiņas :)
10:06

24/04/2009

sm72 rakstīja:
… jācenšas tajos treniņos to veselību uzlabot vairāk, kā tajā maratonā notērēt. Tātad morāle- vairāk treniņu un ne tik daudz maratonu:)
Ir vēl viena alternatīva – maratonos netrakot, bet skriet komfortablā tempā. Kāda tad jēga ir dzīties, piemēram, uz Romu, Prāgu, Barselonu …, lai neko apkārt neredzēdams trijās stundās "izmauktu" pa šo pilsētu skaistākajām vietām? Turklāt, ja esi nopircis šo ekskursiju pa pilsētu uz piecām vai pat sešām stundām… :)
10:41
Es droši vien no visiem visvairāk piekrītu Aivaram. Ja jau esi atļāvies nopirkt dārgo biļeti uz Romu, Prāgu, Lisabonu vai Barselonu, tad kāpēc gan neizmantot iespēju iepazīt šīs vietas, vismaz tur, kur trase iet! Starp citu, esmu ievērojis, ka skrienot maratonu, daudz labāk atmiņā paliek tās ieliņas, ēkas un objekti, kas ir maršrutā, nekā vienkārši pastaigājoties!
Savukārt, es pavisam nepiekrītu sm72 - viņš ir gatavs riskēt ar dzīvību, lai pārbaudītu savu spēju robežas? Nu tāds ekstrēmists, ko lai saka, es arī skrienu garos gabalus, bet sevi pie ekstrēmistiem nepieskaitu!
11:24
15/03/2011

11:47
Tik garas distances kā maratonu vēl neesmu skrējis, jo baidos nokļūt viņā saulē! :)
Re kā Mārtiņš Freimanis nomira 33 gados – ne skrēja, ne arī aptaukojies bija! :D
Eimija Vainhausa nomira 27 gados – viņa vispār bija kauli un āda! :D
Ir tāda anekdote:
"Sēž vecs onkulītis, pienāk klāt maza meitenīte:
- Vectētiņ, kas ir jūsu ilgā mūža un labās veselības noslēpums?
- Redz meitiņ, daudz smēķēju cigārus, izdzeru katru dienu pa pudelei viskija, lietoju heroīnu, marihuānu un nekāds sports man nav vajadzīgs! Kā redzi, lai arī esmu vecs, bet pie dzīvības vēl turos!
- Vectētiņ, cik jums gadu?
- 33, meitiņ…"
12:20

19/05/2009

Superskrējējs rakstīja:
Savukārt, es pavisam nepiekrītu sm72 - viņš ir gatavs riskēt ar dzīvību, lai pārbaudītu savu spēju robežas? Nu tāds ekstrēmists, ko lai saka, es arī skrienu garos gabalus, bet sevi pie ekstrēmistiem nepieskaitu!
Ekstrēmisms ir samērā mantojama rakstura iezīme. Pie šādas atziņas es nonācu pagājušo sestdien, kad mans 8 gadus vecais juniors noleca ar "tarzanku" no Siguldas vagoniņa:)
Līdz ar to varētu teikt, ka maratoni ir ekstrēmi tikai tad, ja tos skrien ekstrēmi maratonisti:D
Par to robežu pārbaudīšanu es gribētu teikt, ka ir jēga savā "cietā diskā" uzkrāt šāda veida informāciju, jo var pienākt brīdis, kad tas var noderēt. Taču jāsaka, ka tas noteikti ir stingri atkarīgs no dzīves veida un personīgās apkārtējās vides:)
12:20
15/03/2011

07:11
Mošķim taisnība - es esmu Helsinkos, bet kas ir "Superskrējējs", nezinu! Starp citu, kā reiz - rīt notiks Helsinku maratons:
http://www.helsinkicitymarathon.fi/frontpage
Izskatās, ka no VSK Noskrien tur piedalīsies tikai viens biedrs?