21:12
24/04/2009
dot said
Ati, ir vērts pārbaudīties uz insulīna rezistenci. Iespējams tas ir iemesls augstajam pulsam pie ogļhidrātu diētas.
Vai tas, ko Tu, dot, saki varētu nozīmēt arī to, ka ar maltodekstrīnu bagātināts elektrolītu dzēriens skrējiena laikā, varētu būt par iemeslu būtiskam pulsa pieaugumam?
13:45
28/10/2011
Skriešanas laikā papildus uzņemtie ogļhidrāti netraucē, jo no tievās zarnas asinsritē nonākusī glikoze tiek ātri iztērēta muskuļos un glikozes līmenis nepaaugstinās virs normas. Pulss pieaug tieši otrādi - dēļ zema glikozes līmeņa asinīs.
Ar insulīna rezistenci problēma ir miera stāvoklī, kad muskuļos un aknās neveidojas pietiekamas glikogēna rezerves, bet asinīs hroniski ir augsts glikozes līmenis. Sākot skriet glikozes līmenis krītas un strauji tiek iztērētas jau tā niecīgās glikogēna rezerves. Organisms pieradis pie pastāvīgi augsta glikozes līmeņa vispirms cenšas iztērēt to un nav gatavs pēkšņi pārslēgties uz ketozi jeb tauku dedzināšanu. Rezultātā var "dabūt sienu" jau pēc pāris km un turpinot skriet pulsu vairs nevar dabūt lejā.
Turpretī, ja diētā ogļhidrātu ir maz, organisms pierod skrienot vispirms tērēt taukus, bet glikogēnu taupa īpašiem gadījumiem.
08:45
16/06/2013
16:29
28/10/2011
dot said
KRK, jātrenē izturība - jāskrien lēnie un garie. Tad pulss ātrāk atjaunosies. Tikai audzē apjomu pamazām, +10% nedēļā, lai neiekrīti pārtrenēšanās "bedrē".
un katru 3. nedēļu samazini līdz 1. nedēļas apjomam ... ir nepieciešama arī atslodzes nedēļa
Piemirsu pats, ka ierakstīju šeit. :D Atbildot uz jautājumu, kas ir ilgs laiks, kā kuru reizi, 1-3h, var jau būt, ka ilgāk, pulss ir ap 90 kaut kur. Paldies par atbildēm, ar skriešanu pašlaik man grūtāk, biju izgājis paskriet, bet šausmīgi lēnā tempā pulss turās 170, fiziski viss okey, bet kājas galīgi negrib tik lēnu tempu. Tāpēc tagad sporta zālē pēc treniņiem braucu ar riteni, tur man vieglāk noturēt pulsu no 120-130 tajā zonā. :) 3.nedēļā pamanīju, ka atrāk jāmin, lai pulss būtu tuvu pie 130. Skriet mēģināšu vēlāk nedaudz.
14:33
01/07/2014
dot said
Skriešanas laikā papildus uzņemtie ogļhidrāti netraucē, jo no tievās zarnas asinsritē nonākusī glikoze tiek ātri iztērēta muskuļos un glikozes līmenis nepaaugstinās virs normas. Pulss pieaug tieši otrādi - dēļ zema glikozes līmeņa asinīs.
Ar insulīna rezistenci problēma ir miera stāvoklī, kad muskuļos un aknās neveidojas pietiekamas glikogēna rezerves, bet asinīs hroniski ir augsts glikozes līmenis. Sākot skriet glikozes līmenis krītas un strauji tiek iztērētas jau tā niecīgās glikogēna rezerves. Organisms pieradis pie pastāvīgi augsta glikozes līmeņa vispirms cenšas iztērēt to un nav gatavs pēkšņi pārslēgties uz ketozi jeb tauku dedzināšanu. Rezultātā var "dabūt sienu" jau pēc pāris km un turpinot skriet pulsu vairs nevar dabūt lejā.
Turpretī, ja diētā ogļhidrātu ir maz, organisms pierod skrienot vispirms tērēt taukus, bet glikogēnu taupa īpašiem gadījumiem.
Glikozes līmenis asinīs veselam cilvēkam parasti nesamazinās, līdz tādam līmenim, lai izsauktu pulsa paaugstināšanos - jo tas nozīmē, ka organisms sāk pirmsnāves ārkārtas programmu izdzīvošanai īstermiņā, kad darbā tiek laistas pēdējās glikozes rezerves.
Tauku dedzināšana sākas, kad beidzas glikogēna rezerves muskuļos un aknās, taču tās tur rodas ēdot labu laiku pirms treniņa. Ogļhidrātu lietošana tieši pirms vai slodzes laikā būtībā ir nepieciešama vienīgi maratona distancēs.
Fiziskas slodzes laikā uzņemt ogļhidrātus koncentrētākā formā kā rīsi esmu mēģinājis pēc 50 kilometra 90 km airēšanas maratonā un banāna formā :) Pulss no 120 pieauga līdz 125. Būs jāpamēģina, kas notiek rīta treniņā.
http://www.Multisports.lv esmu uzrakstījis rakstu, kā pārmērīgi augstu pulsu samazināt.
Dažiem šīs metodes būs pārāk radikālas,
bet man tas strādā, esmu nometis no saviem 180 vidēji uz 140 pie līdzīgas slodzes.
http://www.multisports.lv/ka-samazinat-augstu-pulsu-fiziskas-slodzes-laika/
15:47
15/03/2011
17:26
16/06/2013
Man gan, kad aizgāju pie daktera ar savu augsto pulsu, teica, ka ''viss ir galvā''...
Ja man būtu kaut kādas slimības, es ''uzvestos'' pavisam citādāk...
Bet miera stāvokļa pulss ir normāls, cukura līmenis asinīs ir vairāk nekā normāls, pat pēc nesenas maltītes, ĶMI ir normāls...
Atliekot vien ieklausīties savā ķermenī un turpināt skriet, jo tas viss ir ļoti, ļoti labi... Jāskrien tā, lai nav jāelpo pa muti, bet var mierīgi elpot caur degunu un tad jau arī rezultāts neizpalikšot - nevarot jau gribēt, lai 22 gadus netrenēts ķermenis ar neregulāriem pašizdomātiem treniņiem uzvestos kā rūdītam sportistam... :D
17:54
28/10/2011
Atis.Luguzs said
Tauku dedzināšana sākas, kad beidzas glikogēna rezerves muskuļos un aknās, taču tās tur rodas ēdot labu laiku pirms treniņa.
Atļaušos iebilst, ka tā gluži nenotiek. Tauku un olbaltumvielu dedzināšana notiek visu laiku. To atšķirībā no glikolīzes nevar strauji ieslēgt/izslēgt pēc vajadzības, bet var pamazām palielināt badojoties vai minimizējot diētā ogļhidrātus. Turpretī, ja organisms pierod pie hroniski augsta ogļhidrātu līmeņa, tauku metabolisms samazinās un vairāk tiek dedzināta glikoze. Pēc glikogēna krājumu uzpildīšanas pārējā glikoze tiek pārstrādāta taukos. Un vēl - ēdot ogļhidrātus nerodas sāta sajūta, tos var apēst ļoti daudz. Tāpēc ar ogļhidrātu diētu ir tik grūti notievēt. Organisma pamatdegviela ir tauki, bet glikoze ir kā nitrodegviela benzīna dzinējam - tā ļauj attīstīt lielu ātrumu, bet resurss ir ierobežots.
Izturības sporta veidos ir populāra "ogļhidrātu uzlādes" metode, kad dažas nedēļas pirms sacensībām minimizē ogļhidrātus diētā, bet pēdējās trīs dienas pirms sacensībām ogļhidrātus diētā maksimizē. Šādi varot iegūt pat +50% lielākas glikogēna rezerves. Sacensību laikā papildus uzņemtie ogļhidrāti var ievērojami attālināt glikogēna izsīkuma brīdi.
P.S. Pirms treniņiem glikogēna rezerves neveidoju, uzlādējos tikai pēdējās dienas pirms sacensībām. Garos treniņus pārsvarā skrienu bez ogļhidrātiem. Sacensībās vienmēr ar papildus ogļhidrātiem. Vairāk ogļhidrātu - lielāks ātrums.
17:57
21/10/2009
dot said
Atis.Luguzs said
Tauku dedzināšana sākas, kad beidzas glikogēna rezerves muskuļos un aknās, taču tās tur rodas ēdot labu laiku pirms treniņa.Atļaušos iebilst, ka tā gluži nenotiek. Tauku un olbaltumvielu dedzināšana notiek visu laiku. To atšķirībā no glikolīzes nevar strauji ieslēgt/izslēgt pēc vajadzības, bet var pamazām palielināt badojoties vai minimizējot diētā ogļhidrātus. Turpretī, ja organisms pierod pie hroniski augsta ogļhidrātu līmeņa, tauku metabolisms samazinās un vairāk tiek dedzināta glikoze. Pēc glikogēna krājumu uzpildīšanas pārējā glikoze tiek pārstrādāta taukos. Un vēl - ēdot ogļhidrātus nerodas sāta sajūta, tos var apēst ļoti daudz. Tāpēc ar ogļhidrātu diētu ir tik grūti notievēt. Organisma pamatdegviela ir tauki, bet glikoze ir kā nitrodegviela benzīna dzinējam - tā ļauj attīstīt lielu ātrumu, bet resurss ir ierobežots.
Izturības sporta veidos ir populāra "ogļhidrātu uzlādes" metode, kad dažas nedēļas pirms sacensībām minimizē ogļhidrātus diētā, bet pēdējās trīs dienas pirms sacensībām ogļhidrātus diētā maksimizē. Šādi varot iegūt pat +50% lielākas glikogēna rezerves. Sacensību laikā papildus uzņemtie ogļhidrāti var ievērojami attālināt glikogēna izsīkuma brīdi.
P.S. Pirms treniņiem glikogēna rezerves neveidoju, uzlādējos tikai pēdējās dienas pirms sacensībām. Garos treniņus pārsvarā skrienu bez ogļhidrātiem. Sacensībās vienmēr ar papildus ogļhidrātiem. Vairāk ogļhidrātu - lielāks ātrums.
Tev, dot, vienmeer labi un saprotami iznaak izteikties par ne tik saprotamaam lietaam :)
20:15
01/07/2014
http://www.Multisports.lv esmu uzrakstījis rakstu par emocionālā stāvokļa (hormonu un neiromediatoru) ietekmi uz stresa reakciju sacensību apstākļos.
http://www.multisports.lv/ka-samazinat-sacensibu-stresu
. . .
"Izdzīvošana sirmā senatnē radīja tādu cilvēku, kam fizioloģiski ir nepieciešama cīņa par savu pārākumu. Mūsdienu sacensības viņam to piedāvā. DNS formātā ir saglabājušies senie mežonīgās izdzīvošanas fizioloģiskie nosacījumi un emocionālā reakcija uz apstākļiem cīņas laukā. Dzīvība bija ierasta kārts Akmens laikmeta cīņās. Tāpēc arī mūsdienu sacensībās cilvēka emocionālā sistēma to izspēlē bez liekas kautrības un saskaņošanas ar apziņu. Labā ziņa ir tā, ka mēs esam pēcteči tiem, kas uzvarēja un izdzīvoja pateicoties lielākām smadzenēm. Sliktā – mūsdienu drošajos apstākļos lielu smadzeņu reālā laika izdzīvošanas kapacitāte vairs nav nepieciešama, un patērē pārāk daudz enerģijas cīņas apstākļu analīzei, kuri jau tāpat ir droši. Kā tad darbināt izdzīvošanas superdatoru pārdalot enerģiju par labu muskuļiem mūsdienu “pūkainajos ” apstākļos? ... "
. . .
09:42
13/08/2013
Man pēdējā laikā šķiet ir problēmas ar pulsu, tas ir aukstāks kā bija rudenī un to izteikti izjūtu. Vai nevarētu but kāda saistība ar kafijas lietošanu? Diezgan daudz sanāk dzert kafiju apmēram3 krūzītes dienā, citreiz pat 4, mājās ir kafijas automāts kas taisa diezgan stipru to kafiju. Satraucos, cenšos samazināt kafijas patēriņus, bet nezinu vai tas tiešām var būt par iemeslu. Citreiz tā klapē sirdi, ka skaidrs, ka tajā vakarā skriešana ir norakstāma.
09:44
13/08/2013
10:50
15/03/2011
11:45
27/08/2010
12:28
26/03/2011
papucis said
Varbūt par maz guli vai vienkārši stress ikdienā? Skatos, esi cītīgi skrējusi pēdējā laikā, varbūt vajag vienkārši pauzīti paņemt un nedēļu neko nedarīt, apskatīties kas tad notiek? :)
Var jau arī daudz gulēt, bet, ja miega kvalitāte ir draņķīga, tad tas arī nav labi. Kafija diezvai! Varbūt ķermenis tiešām signalizē, ka grib atpūtu!
13:05
13/11/2009
Agy said
papucis said
Varbūt par maz guli vai vienkārši stress ikdienā? Skatos, esi cītīgi skrējusi pēdējā laikā, varbūt vajag vienkārši pauzīti paņemt un nedēļu neko nedarīt, apskatīties kas tad notiek? :)
Var jau arī daudz gulēt, bet, ja miega kvalitāte ir draņķīga, tad tas arī nav labi. Kafija diezvai! Varbūt ķermenis tiešām signalizē, ka grib atpūtu!
Drīzāk tomēr piekritīšu papucim. Labāk "draņķīgas kvalitātes" miegs nekā vispār nekāds.
Man pašam ir kaut kas līdzīgs... un ķermenis signalizē, ka vajadzētu vairāk gulēt un mazāk pļumpēt kafiju, to jūtu diezgan skaidri...