Home
Topic RSS
23:50
26/03/2011
Offline
papucis said
Agy, apmeklēt kardiologu un drapes dzert pavisam noteikti nebūs lētāks prieks :) bez tam, atļauties Suunto ambit2 S un neatrast naudu laboratorijai būtu tas pats, kas nopirkt BMW X5 līzingā, bet benzīnam un remontiem naudas nepietiek :D
var apskatīt arī http://www.orient.lv/polar/intensitates_planosana.htm un attiecīgi sarēķināt no cik līdz cik sitieniem ir 3. zona max pulsu nosakot kaut vai pēc formulas 220-vecums, vai arī pulkstenim vajadzētu mācēt noteikt max pulsu
Tāpēc enšos regulāri apmeklēt EKG, lai vismaz sirds veselībai pasekotu līdzi! Un es nevaru atrast naudu krutākam pulsometram.
07:22
15/03/2011
Offline
Agy, būtībā jau pulsometra krutumam nav nozīmes, galvenais lai pareizi spēj pulsu parādīt un laika atskaiti veikt, noderīga ir noskrietās distances mērīšana, viss pārējais ir izvirtības :)
08:20
18/04/2011
Offline
Kaspars said
Par pārāk garām distancēm nepiekritīšu, ja nav veselības problēmu, tad lēnā tempā var kaut 10K pirmajā treniņā nočibināt. Svarīgāks šķiet ātrums, un treniņu būtība ir tāda, ka ir jāvariē ar dažādiem treniņu veidiem - intervālu treniņi, lēnie treniņi, ātrie īsie treniņi u.t.t. un no tiem viens no svarīgākajiem elementiem ir arī pats vienkāršākais - lēni aerobi treniņi, kuros ja nekļūdos sirds ritmam nevajadzētu pārsniegt 60-70% no maksimālā. Es sen atpakaļ to izmēģināju praksē, skrēju ar ~140 bpm, un tiešām, kā teica pikols - rezultāti parādās, bet tikai pēc vismaz diviem mēnešiem. Sākumā šķiet bezjēdzīgs treniņš, kādēļ skriet tik lēnu, ja vari un gribi skriet ātrāk, bet rezultāti nāk tieši no šiem treniņiem. Protams, nevajag aizmirst par sprinta un intervāla treniņiem, bez tiem arī nekāds baigais progress nebūs. :) Bet nu tev iesaku pameklēt internetā skriešanas plānus, http://www.runnersworld.com/training/5k-training-plans Smart coach. un tur būs precīzi optimāli norādīts cik un kad kas jāskrien.
Es jau ilgi mokos, bet rezultātus neredzu :0
09:56
22/07/2009
Offline
Andulis said
Andulis said
viagris said
Pikol - kas tas par pulsa aprēķinu 180 - vecums? Vai tad nav 220 - vecums = max pulss?180 - vecums, šķiet, nebija vairs max pulss, bet gan kāds cits. Mierīgiem/aerobiem treniņiem ieteicamais vai tml. Kaut kur redzēju šo formulu, slinkums meklēt. Te ir lielāki spečuki, pakomentējiet, lūdzu..
Tepat vien jau ir: http://philmaffetone.com/180-formula
Bet nelielai galvas sajaukšanai;) par "220- vecums" un līdzīgām max pulsa formulām: http://en.wikipedia.org/wiki/Heart_rate#Maximum_heart_rate Tur esošā bildīte glīti rāda zonas.
P.S. Paldies papucim un vēl pirms viņa Ingai_K! Kaut kas arī pašu valodā ;)
Arī tepat šai lapā bijis raksts par to Fila Mafetona 180 formulu - http://www.noskrien.lv/ka-es-gatavojos-159-maratonam (skatīt raksta 2. daļu par aerobā ātruma attīstīšanu).
11:02
15/03/2011
Offline
Dziņa, papētīju skrējienus, arī endomondo .. es tā īsti nesaprotu, tu visu laiku skrien lēnos vai kā? tas temps visu laiku mainās, kilometru laiki dikti atšķiras? Ja pieņem, ka tomēr visi ir lēnie skrējieni, kur temps mainās atkarībā no reljefa un skriešanas apstākļiem, tad varbūt pienācis laiks uzskriet ātrāk?
13:57
18/04/2011
Offline
papucis said
Dziņa, papētīju skrējienus, arī endomondo .. es tā īsti nesaprotu, tu visu laiku skrien lēnos vai kā? tas temps visu laiku mainās, kilometru laiki dikti atšķiras? Ja pieņem, ka tomēr visi ir lēnie skrējieni, kur temps mainās atkarībā no reljefa un skriešanas apstākļiem, tad varbūt pienācis laiks uzskriet ātrāk?
Pa ziemu principā jā, sanāk tikai lēnie, kuri iedalās pavisam lēnos, lēnos un tādos pēc sajūtām. Teiksim vakardienas skrējiens ir pēc sajūtām (bet pulss visu pagājušo nedēļu ir pa zemu, pulsometrs gļukoja). Siltajā laikā, kad sāku šitos vilkšanās skrējienus vismaz reizi nedēļā taisīju arī ātro skrējienu, pa ziemu gan uzmanos no vēsā gaisa. Tos km laikus, kas Edmunda grafikā noteikti neņem vērā, drīkst skatīties tikai skrējiena vidējo tempu, jo viņš rāda galīgas glupības, vnm distanci pārmēru un laboju, bet savus izgudrotos km laikus jau viņš atstāj (teiksim 5min ar kapeikām es varu dabūt tikai skrienot uz ātrumu). No reljefa temps arī mainās, jo kalniņi man vietām ir lieli un pulss man kalnā skrējienos uzkāpj ļoti. Ja paskatās skrējienu vidējos tempus, tad var izskaitļot aptuvenas sakarības starp pulsu un ātrumu. Skrējienu vidējais temps mainās no tā kādu es kuru reizi izvēlos pieļaujamo pulsu, atkarībā no tā cik es kuro reizi esmu apņēmīga lēni vilkties, pārsvarā ir 3 varianti: ne augstāk par 145, 150 vai 155, garajos skrējienos gan tikai pēc sajūtām, jo citādi pusmaratons ir jāskrien 3 stundas.
08:17
06/03/2013
Offline
Sveiki visiem! Pec komentāriem spriežot, šeit ļaudis lielākoties skrien pakaļ kilometrāžai un ātrumam! Es iesāku skriet svara problēmu dēļ un arī man, tad tāda lieta kā pulss vispār neinteresēja...vadījos pēc princiba ātrāk un vairāk, lai tieši pēc šāda principa arī zaudētu svaru! Ar laiku iepatikās process, bet tomēr paralēli svara zaudēšanai sajutu, ka "motoriņu" tākā spiež un sāku intereseties par to skriešanu vairāk, par pulsu kā ari visbeidzot par skriešanas apaviem! Sākuma protams nebija pulsometrs , bet tagad gan varu iedomaties, ka pulss bija kosmisks!...vobšem, nestastīšu visu garo storiju, bet uzgāju YT video no skirun.ru par pulsiem! http://www.youtube.com/watch?v=QlE0z5RM-FU
Atradu viņu mājas lapa metodi, ka samazināt pulsu un spriežot pirmkārt jau pēc savas pieredzes un tad pēc citu atsauksmēm...metode strāda!..., bet sakumā gan nācās apbruņoties ar pacietību un tikt gala ar ātruma un tempa lepnumu( jo citreiz omītes, kuras steidzas uz autobussu, vat paiet garam :) ), bet nu ar rezuttatu biju un esmu apmierinats...no pulsa 150 pirmajās 10 min. ar atrumu ~ 9 min/km panācu, ka vareju noskriet 2 stundas ar šādu pašu atrumu( drīzāk lēnumu :) ) un pulss tikkai dažas reizes pārleca pāri 120...un tikkai par dažiem sitieniem! Bija pauze fizkultūrēšanā un rādītājos atkritu atpakaļ...nesen atsāku un pārliecinos, ka priekš manis metode strādā..., bet kā jau teicu, der tikkai pacietīgajiem:):):)...var aizņemt no dažiem mēnēšiem līdz gadam...pirmo reizi man bija puss gads...redzēs cik tagad, pēc pauzes būs! Visiem visu to labako!
21:47
11/02/2014
Offline
Šitas ir arī mans gadījums. Sāku skriet 2012.gada sākumā pēc 10-15 gadu nekā nedarīšanas. Visu gadu kāpināju tempu u n priecājos par pieaugošo ātrumu un nepārtauktiem PB. Katru treniņu skrēju uz maksimumu lai pārsniegtu iepriekšējo rezultātu. Un domāju, ka tas ir baigi forši un baigi pareizi. Visiem lielījos, un neviens man nepateica, ka daru nepareizi. Oktobrī aizgāju pie kardiologa pabraukāties ar riteni. Daktere man paskaidroja, ka es savu motoru esmu diezgan pamatīgi nokāvis. Turpmāko pusgadu jāskrien ar pulsu 110, pēc tam jau drīkstēs skriet ar 120. Tā kā es ar 110 paskriet nevarēju, tad centos nepārsniegt 120. Līdz ar to ātrums 10 kilometros bija vairs ne rudenī sasniegtie 5:20, bet 7:30-7:40. Ir pagājuši 2-3 mēneši, un es sāku redzēt pirmos uzlabojumus - ar 120 pulsu 10 kilometrus varu skriet uz 7:10-7:15. Arī garākos skrējienos pulss distancei pagarinoties vairs tik aktīvi nepaaugstinās. Domāju tomēr Nordea (vai varbūt pirms tam Ozolniekos) noskriet 10 km uz maksimumu, gribās pārbaudīt, vai ziemas treniņi arī šajā ziņā ir devuši kādu uzlabojumu. Pirms tam gan laikam vajadzēs pataisīt dažus intervālu treniņus.
21:48
11/02/2014
Offline
Laboju - sāku skriet nevis 212.gada sākumā, bet 2013.gada sākumā.
22:21
15/03/2011
Offline
uz velo samērīts pulss īsti nederēs skriešanai, dot ir pieredze ar velo vs skriešanas testiem, skriešanas zonas bija laikam kādi +15 bpm no velo zonām
22:49
11/02/2014
Offline
Būs jāaziet uz sporta laboratoriju paskriet pa lentu.
12:29
28/10/2011
Offline
Salīdzinot skrejceļu ar veloergometru man ir par 20 pulsa sitieniem augstāki sliekšņi, bet ir cilvēki, kam atšķiras pat par 30 sitieniem. Pie tam tie sliekšņi mainās līdzi trenētības līmenim apmēram par 5-7 sitieniem gadā, varbūt kādam vēl straujāk.
12:55
11/02/2014
Offline
Respektīvi, uz skrejceļa rāda augstākus sliekšņus nekā uz velotrenažiera?
22:56
02/04/2011
Offline
Par tiem pulsiem runājot, cik skrējēju tik viedokļu. Bet kā jau te iepriekš rakstīja, ir jāmācās skriet ar mazāku pulsu. Pirmajā gadā, kad neko nezināju arī maucu uz pofigu, pēc katra treniņa miru nost. Pulss arī staigāja starp 170 un 180, temps 5.00--5.30min/km. Nedaudz palasīju gudru cilvēku domas, parunājos ar viņiem un tad jau nāca arī prāts. Šobrīd jau pagājis kāds laiciņš un principā vidēji skrienu uz 5.40-5.50km/min un kopējais pulss ar katru mēnesi kļūst arvien labāks. Zinu, ka sacensībās skrienot uz tempu aptuveni 4.43min/km vidējais pulss finišā ir 183, kas citiem ir liels cipars, bet es neteiktu, ka jūtos slikti. Tas vienkārši ir katra cilvēka fizioloģija. Protams, es apzinos, ka man tas jāsamazina, bet es zinu, ka es nebūšu nekad viens no tiem, kas var skriet ar pulsu 140 un pie pulsa 160 jau knapi vilkt dzīvību.
Sporta laboratorijā man arī neieteica 2013. gadā iespringt uz maratona distances sasniegšanu, bet es zināju kā es jūtos skrienot un maratons Valmierā tika sasniegts. Pulsometra gan man tad nebija, bet pašsajūtas bija labas un tā es arī turpinu visu laiku skriet, ieklausoties sevī un iesaku to darīt arī visiem pārējiem.
09:19
11/02/2014
Offline
Paldies, Labiniek, tas ko Tu raksti man ļauj skatīties uz savu pulsu ar lielāku optimismu.
10:57
01/07/2014
Offline
viesturiņš said
Sveicināti skriešanas draugi.Skrienu samēra neilgi,tā pa īstam sāku skriet tikai no šī gada janvāra.Skrienot sāka parādīties problēmas ar pulsu,patstāvīgi skrienu ar pulsu intervāla no 180-190.Ko te var līdzēt,jo saprotu ka vajag skriet ar mazāku pulsu,piebildīšu ka pareizas sajēgas par pareizu skriešanu ir maz..Ceru uz jūsu palīdzību draugi!
. . .
Ļoti izskatās pēc mana gadījuma. Vispār ne ierindas skrējējs ne dakteri olimpiskie vai parasto mirstīgo šajā problēmā nevēlas iedziļināties, jo tā normāliem cilvēkiem nav. Tā pēc grāmatas nevar būt, ka puls lēnām skrienot ir 180+. Un tāds tas var turēties piemēram 4 stundu skrējienā un būt vidēji 185 šajā laikā. Pie tam cilvēks finišu sasniedz dzīvs. Šos ciparus apšaubīs jebkurš dakteris un skrējējs, bet tāda bija mana realitāte vēl pavisam nesen.
Man šī problēma atrisinājās pavisam nejauši, cīnoties ar pavisam citām lietām. Pārstāju uzturā lietot cukuru un pārtikas pusfabrikātus, arī maizi. Un treniņus veicu pirms ēšanas tukšā dūšā, jeb apstākļos kad cukura līmenis asinīs ir viss zemākais. Pēc mēneša ievēroju, ka svīstu ievērojami mazāk. Pirms tam tie bija 2 - 2,5 kg stundā (nu kā jau pie pulsa 185-195) - arī šos ciparus var apšaubīt, bet tā rādīja mani svari. Kad šo nomērīju, sāku dzert 6 - 8 litri ūdens dienā un skriet ar dzeršanas sistēmu. Jāatzīmē, ka izčurāju varbūt litru pa visu dienu. Pēc mēneša čurāšana pieauga krietni un samazināju ūdens patēriņu uz 2 - 4 litriem dienā.
Tagad pie vidēji smaga treniņa: skriešana, peldēšana, vingrošana pie stieņa svara zudums ir 0,8 kg stundā. Kas ir 3 reizes mazāk. Arī puls ir samazinājies no 185 uz 160. Kas vienalga parastam skrējējam ir daudz. Taču man tas tagad šķiet bezgala lēns :) Skriešanas ātrums nu ir pieaudzis no 6 min/km iepriekš ar pulsu 185 uz 4,5 min/km ar pulsu 160. Arī miera stāvokļa puls ir nokritis no 70 uz 55. Ēdu parasti pēc treniņa. Ar ogļhidrātiem bagātu uzturu uzņemu izņēmuma kārtā (reizi nedēļā) un arī tikai pēc treniņa, un ja jūtu, ka esmu izlicies par daudz, ja mans svars no 66,6 kg (normāli) nokrīt līdz 65 kg pēc treniņa.
Kopumā esmu vēl tālu no maratona, taču peldu 1,5 reizes ātrāk kā savos 20 gados :)
13:36
13/11/2009
Offline
Atis.Luguzs said
Man šī problēma atrisinājās pavisam nejauši, cīnoties ar pavisam citām lietām. Pārstāju uzturā lietot cukuru un pārtikas pusfabrikātus, arī maizi.
Stāsts ir interesants un apspriešanas vērts. Īsti nemācēšu komentēt, bet varbūt citiem te kas sakāms.
Ogļhidrātu krasais samazinājums bija ar domu pārslēgties uz keto-diētu vai ko līdzīgu?
16:00
11/12/2010
Offline
Atis.Luguzs said
. . .
Ļoti izskatās pēc mana gadījuma. Vispār ne ierindas skrējējs ne dakteri olimpiskie vai parasto mirstīgo šajā problēmā nevēlas iedziļināties, jo tā normāliem cilvēkiem nav. Tā pēc grāmatas nevar būt, ka puls lēnām skrienot ir 180+. Un tāds tas var turēties piemēram 4 stundu skrējienā un būt vidēji 185 šajā laikā. Pie tam cilvēks finišu sasniedz dzīvs. Šos ciparus apšaubīs jebkurš dakteris un skrējējs, bet tāda bija mana realitāte vēl pavisam nesen.Man šī problēma atrisinājās pavisam nejauši, cīnoties ar pavisam citām lietām. Pārstāju uzturā lietot cukuru un pārtikas pusfabrikātus, arī maizi. Un treniņus veicu pirms ēšanas tukšā dūšā, jeb apstākļos kad cukura līmenis asinīs ir viss zemākais. Pēc mēneša ievēroju, ka svīstu ievērojami mazāk. Pirms tam tie bija 2 - 2,5 kg stundā (nu kā jau pie pulsa 185-195) - arī šos ciparus var apšaubīt, bet tā rādīja mani svari. Kad šo nomērīju, sāku dzert 6 - 8 litri ūdens dienā un skriet ar dzeršanas sistēmu. Jāatzīmē, ka izčurāju varbūt litru pa visu dienu. Pēc mēneša čurāšana pieauga krietni un samazināju ūdens patēriņu uz 2 - 4 litriem dienā.
Tagad pie vidēji smaga treniņa: skriešana, peldēšana, vingrošana pie stieņa svara zudums ir 0,8 kg stundā. Kas ir 3 reizes mazāk. Arī puls ir samazinājies no 185 uz 160. Kas vienalga parastam skrējējam ir daudz. Taču man tas tagad šķiet bezgala lēns :) Skriešanas ātrums nu ir pieaudzis no 6 min/km iepriekš ar pulsu 185 uz 4,5 min/km ar pulsu 160. Arī miera stāvokļa puls ir nokritis no 70 uz 55. Ēdu parasti pēc treniņa. Ar ogļhidrātiem bagātu uzturu uzņemu izņēmuma kārtā (reizi nedēļā) un arī tikai pēc treniņa, un ja jūtu, ka esmu izlicies par daudz, ja mans svars no 66,6 kg (normāli) nokrīt līdz 65 kg pēc treniņa.
Kopumā esmu vēl tālu no maratona, taču peldu 1,5 reizes ātrāk kā savos 20 gados :)
Man jau šķita aizdomīgi, ka Tu arī īsās distances skrien ar dzirdināšanas somu - Alnis vai Ozolnieku apļi - vienmēr ar somu. Taču novērojot palielinātu sviedru apjomu Tavā sejā - domāju ka tas daļēji no lielās dzeršanas, bet ja saki ka tik daudz spēj izsvīst stundas laikā - tad jau nav variantu!
Rādās ka arī ēdiens ir kaitniecisks Tavam organismam, bet tas jau normāli ka mūsdienu ķīmiskie produkti izsauc dažādas reakcijas.
17:10
24/04/2009
Offline
Pārskatīju komentārus un konstatēju, ka diskusija ir tikai par maksimālajiem pulsiem un citiem augšējiem plauktiem. Taču kā ir ar minimālajiem, miera stāvokļa pulsiem?
Saprotu, ka nulle ir daudz par traku, taču kaut kādam saprātīgi pieļaujamajam minimumam pat miera stāvoklī būtu jābūt. Gadu skaits, trenētība, iespējams, vēl kaut kas, taču vajadzētu būt kaut kādam slieksnim, zem kura būtu jāsāk uztraukties.
Jautāju to tāpēc, ka šodien saskaitīju savu miera stāvokļa pulsu, sabijos un pēc tam atkārtoti to mērīju vairākkārt. Rezultāts ir viens un tas pats...
Vai kāds ir saskāries ar šādu jautājumu?
