Home
Topic RSS
10:20
05/11/2012
Offline
pēc grāmatas jau nav, ka tikai garos skrien.. pēc garā skrējiena kādu dienu izlaid, vai skrien īso.
muskuli pastaipi un pāris dienās viņš atkopsies. un tad uzskrien mazo - 3-5 km.. ja viss ok, nākamreiz skrien garāku. ja nē, pēc pāris dienām mēģini atkal ar īso.
skrienot sirds nevar izlaisties..
11:12
03/06/2013
Offline
Un kādā tempā mazo? Arī kontrolējot pulsu fat burning režīmā vai doma par kādiem intervālu treniņiem?
Es jau saprotu, ka sirds nevar izlaisties, ja trenējas. Bet tas novērojums, kas man izrādās nav vienīgajam, ka skrienot (vismaz sākumā, jo saprotu, ka 1 mēnesis ir smieklīgs laiks un varbūt tas ar kaut kādiem bioritmiem saistīts vai kaut ko stipri individuālu) jānomet temps (man kaut kur jau pusminūti lēnāk jāskrien km), lai uzturētu pulsu nepieciešamajā līmenī.
11:44
15/03/2011
Offline
Ja ilgi nekas nav darīts, tad nav nozīmes tam, vai esi bijis kenijietis un esi varējis acis nepamirkšķinot noskriet pusīti :) Atsākot pēc ilgas nekā nedarīšanas pilnīgi pietiks ar 5..8km, nevajag mocīt sevi un kājas :) Pamatā ir jāskrien lēnām, taču tā kā esi jau iepriekš skrējis, tad vari tagad mierīgi 1x..2x nedēļā uzskraidīt garos intervālus pirms un pēc tiem lēnā tempā iesildoties un atsildoties pa 1..2km. Intervāli krietni vien palīdzēs dabūt tempu augšā un pulsu lejā.
12:19
03/06/2013
Offline
Tur jau tā lieta, ka nekādas mocīšanās sajūtas nebija paceļoties līdz 10-13 km. Vienīgi bija neierasti un mokoši visu laiku sevi ierobežot, lai neskrienu par ātri, tāpēc jau arī aizrāvos vienā reizītē, bet arī fiziskā sajūta bija super. Tikai kājas izrādījās netur ...
Tie 10 jau arī radās no tā, ka palasot, ka fat burningam treniņi sākas pēc kādām 40 minūtēm. Tīra matemātika uz tempu prasīja, lai tie treniņi tomēr ir garāki. Pie tam ja pats labi jūties.
Vai par tiem intervāla treniņiem domāts tagad vai atpūšoties un sagaidot, lai muskuļus atlaiž? Kas ir garie intervāli? Esmu lasījis par 800m + 2-3minūšu atpūta tipinot vai ejot. Kāds ir tempa līmenis, kas būtu jācenšas turēt šajos intervāla treniņos?
14:19
15/03/2011
Offline
pa manam garie intervāli ir 2-7 minūšu skrējiens maksimāli ātri, tādā tempā, kādā var noskriet tās 2-7 minūtes ar 2-5 minūšu lēnu skrējienu starp tiem jeb kamēr pulss nokrīt lejā, tavā gadījumā līdz tiem pašiem 140bpm?
17:30
24/09/2009
Offline
Nupat arī es esmu nesaprašanā - pēdējos 2 gadus esmu skrējusi neregulāri (pirms tam skrēju regulāri), bet vienmēr atsākt skriet nav bijis problēmu. Tiesa gan, nekad neesmu bijusi nekāda ātrā skrējēja, toties lēnu un daudz skriet nekad nav bijis grūti. Bet tgd! - atsāku pamazām ar 5 km, 7 km, 10 km ... cenšos turēt pulsu zem 160, bet tas izdodas ar pavisam lēnu skriešanu. tad sadusmojos (uz sevi), treniņa režīmā noskrēju 1/2 maratonu. It kā nekas, bet pēc dažām dienām noskrēju 5 km ar 5-pirkstu vibramiem un tad arī viss saasinājās. Staigājot kājas nesāp, bet tiklīdz sāku skriet, tā pēc pārsimts metriem varu kaut raudāt - nevar paiet, kur nu vēl paskriet, kāju apakšstilbos sajūta tāda, it kā tūlīt pārsprāgs. Jāpiebilst, ka tas nebija pirmais skrējiens ar minimāliem apaviem. Visu mūžu esmu max staigājusi basām kājām un arī ar šīm čībām esmu pa retam uzskrējusi īsos gabalus (2 - 3 km). Vēl arī naktīs ikrus velk krampji, tiklīdz mēģinu izstaipīties ...
Ko darīt - turpināt skriet/iet, pārtraukt uz laiku, mēģināt braukt ar velo???
17:35
25/05/2010
Offline
Man šādā situācijā lidzēja masāža pie fizioterapeita. Pēc pirmās sāpēja vēl vairāk! Jebkurā gadījumā, fizioterapeita konsultācija nenāks par skādi.
12:38
10/07/2013
Offline
Indra said
Nupat arī es esmu nesaprašanā - pēdējos 2 gadus esmu skrējusi neregulāri (pirms tam skrēju regulāri), bet vienmēr atsākt skriet nav bijis problēmu. Tiesa gan, nekad neesmu bijusi nekāda ātrā skrējēja, toties lēnu un daudz skriet nekad nav bijis grūti. Bet tgd! - atsāku pamazām ar 5 km, 7 km, 10 km ... cenšos turēt pulsu zem 160, bet tas izdodas ar pavisam lēnu skriešanu. tad sadusmojos (uz sevi), treniņa režīmā noskrēju 1/2 maratonu. It kā nekas, bet pēc dažām dienām noskrēju 5 km ar 5-pirkstu vibramiem un tad arī viss saasinājās. Staigājot kājas nesāp, bet tiklīdz sāku skriet, tā pēc pārsimts metriem varu kaut raudāt - nevar paiet, kur nu vēl paskriet, kāju apakšstilbos sajūta tāda, it kā tūlīt pārsprāgs. Jāpiebilst, ka tas nebija pirmais skrējiens ar minimāliem apaviem. Visu mūžu esmu max staigājusi basām kājām un arī ar šīm čībām esmu pa retam uzskrējusi īsos gabalus (2 - 3 km). Vēl arī naktīs ikrus velk krampji, tiklīdz mēģinu izstaipīties ...
Ko darīt - turpināt skriet/iet, pārtraukt uz laiku, mēģināt braukt ar velo???
Ja vienkāršākā versija ir pareiza, tad pie vainas neierastie apavi un to radītā pārslodze ikriem.
Krampji var būt dažādu iemeslu dēļ - dehidratācija, magnija trūkums organismā, pārslodze, viss kopā + vēl kāds x faktors. Ja gribās baigi kapāt, nenāks par skādi iziet invetarizācju kādā no sporta labaratorijām.
22:20
11/02/2012
Offline
Pret krampjiem - saskaņā ar lietošanas instrukciju nograuz vienu paku MAGVIT. To pašu ieteiks arī sporta ārsts (ja pie tāda izdomāsi doties).
Un piebremzē šobrīd ar to skriešanu, pārāk skarbas piezīmes raksti pie sava noskrietā ...
22:43
26/03/2011
Offline
Man arī kājas pēdejā laikā ir problēma. Agrāk kaut visu dienu varēju stāvēt kājās un bija normāli. Tagad dienas beigas ir nenormālas. Augšstilbi... es pat nezinu kā to sajūtu raksturot, bet tā kā vēlk četrgalvu muskuli, ikros arī rodas velkošas sajūtas. Magniju dzeru un cenšos dzert šķidrumu. No rītiem esmu iemanījusies jau staipīties tā, ka apakšadaļa neiztaipās, jo staipīšanās gadījumā rauj krampjus. Ar tādām sajūtām kājās grūti ir sevi izvilkt paskriet. Izdomāju pavingrot... kaut nebūtu vingrojusi, ar katru dienu izteiktāks opīša solis! Vismaz šodien 75-gadīgais kolēģis mašīnā ieleca veiklāk par mani 25-gadīgu skuķi!
21:30
02/04/2011
Offline
Tā kā gluži jaunu topiku nevēlos taisīt, tad nu izdomāju, ka šī sadaļa varētu būt maksimāli tuvu manis interesējošam jautājumam. Stāsts vienkāršs, ir gadījies, ka pie lielas kilometrāžas (manā gadījumā lielas kilometrāžas) esmu pārpūlējis kāju.....un vēlos akcentēt vārdu VIENU KĀJU! Neesmu nekāds speciālists šajā jautājumā, bet nu papētot cilvēka anatomijas bildi, rodas iespaids, ka tas ir lielā apakšstilba kaula priekšējais muskulis. Bet šoreiz mans jautājums nav gluži saistībā ar sāpēm, par kurām man it kā viss būtu skaidrs kāpēc viņas rodas, bet saistībā ar to, ka man pārpūle ir vienā kājā. Tā kā esmu labrocis, vienmēr esmu uzskatījis, ka man ķermeņa labā puse ir labāk attīstīta un spēcīgāka, bet skrienot lielākas problēmas saistās tieši to. Tad nu tagad nesaprotu vai es skrienu "klibojot" liekot spēku uz vienas kājas tādā veidā arī nogurdinot labo kāju? Varbūt kādam ir bijis kas līdzīgs? Vai man būtu turpmāk jāmēģina lielāks spēks likt uz kreiso kāju skrienot, tādā veidā izlīdzinot abas kājas? Varbūt ir kādi speciāli treniņi šādā gadījumā?
Ceru, ka uzrakstīju pietiekoši saprotami, jau iepriekš paldies, ja kāds padalīsies ar padomu.
22:50
21/06/2011
Offline
Tas ka esi labrocis, neko nenozīmē, ka pārpūlētā labā kāja ir vājāka.
Varētu būt kāda problēma ar to, ka abas kājas kaut kādā ziņā nav vienādā situācijā, piemēram, viena kāja garāka...
Vajadzētu pakonsultēties pie speciālista, kas prot novērtēt stāju un saskatīt, ja ir kāds defekts un kā pret to cīnīties.
10:34
18/04/2011
Offline
Man labā kāja laikam no laika gala ir kkāda neriktīga, agrāk likās, ka varbūt garāka izaugusi, bet pēc iepriekšējās ziemas skriešanas sporta zālē uz skrejlentas (ja tā to tulko) liekas galīgi kkāda šķība, sanāk visu laiku tāda saspringusi un citreiz pavisam smaga kā baļķis. Uz tās lentas skrienot sajūta visu laiku takā uz to labo pusi vilktu. Tāpēc man ir tagad baigi bail iet atkal uz to sporta zāli, būs jāņem pirmajā reizē līdzi līmeņrādis, jāpaskatās vai tā lenta vispār ir uz taisnas grīdas.
10:58
22/03/2011
Offline
Cilvēks nav pilnīgi simetrisks. Jau ikdienas apaviem varu novērot, ka vienas kājas apavs nodilst vairāk. Viena puse ķermenim ir dominējošā, ar to tiek veikts spēcīgāks atspēriens vai viena kāja tiek vairāk pievilkta, vai tamlīdzīgi. Līdz ar to nav brīnums arī par nesimetriskām traumām. Iespējams, ka spēcīgākajai ķermeņa pusei liec virsū lielāku slodzi, tāpēc tā tiek pārpūlēta.
Es ieteiktu veikt kādus nostiprinošos vingrojumus. Abām kājām.
P.S. Neesmu spečuks, secinu no savas pieredzes un loģikas.
11:22
19/04/2013
Offline
Lindams said
Cilvēks nav pilnīgi simetrisks. Jau ikdienas apaviem varu novērot, ka vienas kājas apavs nodilst vairāk. Viena puse ķermenim ir dominējošā, ar to tiek veikts spēcīgāks atspēriens vai viena kāja tiek vairāk pievilkta, vai tamlīdzīgi. Līdz ar to nav brīnums arī par nesimetriskām traumām. Iespējams, ka spēcīgākajai ķermeņa pusei liec virsū lielāku slodzi, tāpēc tā tiek pārpūlēta.
Es ieteiktu veikt kādus nostiprinošos vingrojumus. Abām kājām.
P.S. Neesmu spečuks, secinu no savas pieredzes un loģikas.
Pilnīgi piekrītu Lindams teiktajam! Kad sakāros ar nelielu iekaisumu ceļu locītavā, kāda laika ietvaros, kad sāpes nemazinājās devos uz traumpunktu. Tur tika izrakstītas dažādas ziedes un tabletes, kuru iedarbība bija praktiski nulle. Pēc paziņas ieteikuma aizgāju pie viena sporta ārsta, kas man izstāstīja, ka mēs jau piedzimstam šķībi greizi nepareizi un ka vienmēr viena ķermeņa puse būs noslogotā vairāk nekā otra. Bet esot speciāli vingrinājumi un sesijas, kuru ietvaros šo defektu var pārvērst balansā. Pēc speciālas masāžas, elpinājumiem un manis mocīšanas no sporta ārsta izgāju gan bez sāpēm celī, gan kā no jauna piedzimis. Ikdienā mēģinu turēties pie vingrinājumiem, kas man tika izrakstīt no Sporta ārsta pagaidām varu pateikt to ka tas ir efektīvāk par tradicionālo medicīnu
11:27
18/04/2011
Offline
varbūt kāds var ielikt linkus vai aprakstu kādiem vingrojumiem, ko personīgi lieto vai ir lietojis, lai uzlabotu stāju un tamlīdzīgi.
12:09
19/04/2013
Offline
Dziņa said
varbūt kāds var ielikt linkus vai aprakstu kādiem vingrojumiem, ko personīgi lieto vai ir lietojis, lai uzlabotu stāju un tamlīdzīgi.
varu atsutīt foto no vingrinājumiem ko man iedeva sporta ārsts :)
