Varbūt kāds var padalīties ar ieteikumiem/saviem novērojumiem. Varbūt kādam līdzīga pieredze.
4dien skrienot 10K rekordātrumā sāka parādīties sāpju pazīmes pēdā pirms īkšķa "zem lielā spilventiņa", aptuveni šeit: https://solomonsseal.files.wordpress.com/2010/05/sesamoiditis-injury2.jpg?w=154&h=300
Skrējiena beigās acīmredzot adrenalīna iespaidā sāpes vairs nejutu. Staigājot sāpes nejutu un par mikrotraumu aizmirsu.
6dien skrēju 50 min un traumētā vieta sāka sāpēt pēc 10 min. Liku pēdu nedaudz citādāk uz zemes, atslogojot traumēto vietu un turpināju distanci. Pēc treniņa staigājot sāpes nejutu un atkal par traumu aizmirsu. Svētdien bija long run 13 km, jau sākumā bija vieglas sāpes pēdas jūtīgajā punktā un pēc šī gan: nākamajā dienā - šorīt no rīta pēda jau bija jūtīga no rīta pieceļoties un uz kājām nostājoties. Skaidrs - jāņem pauze. Nekāda apsārtuma un sapampuma nav.
Bet ko varat ieteikt: cik ilgi atpūtināt pēdu, ko ar to darīt? Vai satraukumam pamats? Tas varētu būt tikai sasitums? Pēc sešām dienām jāskrien pusmaratons.
Viktoriinii said
Man apmēram tajā vietā sāka sāpēt pēda, kad skriešanas apaviem (Adidas Nova Stability) bija saskrieti vairāk kā 2`000 km. Pie noskrietiem 2`400 km nomainīju apavus un viss pārgāja.
Ir tādas aizdomas. Apaviem gan tikai ~500 km, bet uz grants ceļa bija trepe... Cik saprotu, šī nav tā ļaunākā trauma? :)
Zalais said
Viktoriinii said
Man apmēram tajā vietā sāka sāpēt pēda, kad skriešanas apaviem (Adidas Nova Stability) bija saskrieti vairāk kā 2`000 km. Pie noskrietiem 2`400 km nomainīju apavus un viss pārgāja.
Ir tādas aizdomas. Apaviem gan tikai ~500 km, bet uz grants ceļa bija trepe... Cik saprotu, šī nav tā ļaunākā trauma? :)
Nu man izteikti uz asfalta sāka sāpēt, tb, uz cietā seguma skrienot.
Jebkurā gadījumā, ja tas ir patiesais iemesls, trauma nav no traģiskākajām, bet piesardzība ir jāievēro!
00:20
11/02/2012
Zalais said
Roziiite said
Neesi pēdējā laikā strauji kāpinājis noskrieto kilometrāžu?
Izklausās pēc stresa lūzuma.Paldies! Kas ir domāts ar jēdzienu 'stresa lūzums'?
Mehānikā to sauktu par noguruma lūzumu. No slodzes izveidojas mikroplaisiņa, pēc daudzkārtīgas cikliskas slogošanas tā pārvēršas par plaisu, un kaut kad materiāls (detaļa/kauls) plīst *. Tad, kad atlikušais šķērsgriezums ir par mazu, lai uzņemtu slodzi kā statisku.
Jācer, ka mikroplaisas veidošanās ātrums ir mazāks nekā audu sadzīšanas process.
Es gan netaisītu tādu drāmu ar stresa lūzumiem. Precīzi tā pati vieta
https://solomonsseal.files.wordpress.com/2010/05/sesamoiditis-injury2.jpg?w=154&h=300
man sāpējusi, skrienot man nepiemērotos apavos, konkrētāk Mizuno apavos (divi veidi). Skrienot 10 dažādos cita veida apavos, nekas tāds nav bijis. Tur nu galīgi nekāds stresa lūzums nebija.
12:00
26/03/2011
Man arī ir bijis, ka skrējiena laikā vienkārši sāk sāpēt pēda, ka vienkārši jaklibo mājās un viss. Pati klibošana sāpīga. Izdarīju secinājumus, ka nevis apavos vaina, bet pārpūle, jo nedēļa bija smaga uz kājām, palīdzēšana R---V izdarīja savu un pēc tam treniņā kāja brutāli paņēma pauzi uz 2 nedēļām. Pēc kāda laika varēju paskriet, bet ne palēkāt vai atsperties. Kādu laiku dienas pirmais solis bija klibs. Pasaudzēju pēdu, pateipoju, parulēju un pastiepu un atkal viss bija kārtībā.