Home
Topic RSS
13:55
24/03/2011
Offline
Sveiki, visi!
Nesenais atgadījums ar Rīgas mēru, pirms pāris dienām traģiskais notikums Briseles maratonā, kur miris pusmaratonists distances 19.km artērijas plīsuma dēļ (http://www.deredactie.be/cm/vrtnieuws.english/news/110530_Run) - šīs lietas un tuvojošā vasaras skriešanas sezona liek domāt, ka būtu noderīgi palasīt speciālistu (ārstu, treneru u.tml.) viedokļus un ieteikumus par to, kā vislabāk gatavoties un, galvenais, nenodarīt sev pāri. Ja kādam ir info, ar ko padalīties, lūdzu, metiet linkus uz noderīgām lapām, rakstiet komentārus. Mana konkrētā interese ir saprast, vai tas ir kaut kas nenovēršams un neparedzams (katrs reiz mirst), vai tomēr prognozējamas un pēc pašsajūtas nosakāmas lietas...
14:39
19/05/2009
Offline
Brisele, tas ir īpašs stāsts, jo maratona trase tur ir kalnaina, tādēļ pieņemu, ka arī tā 20 km skrējiena trase bija pagrūta.
Šajā sakarā būtu lietderīgi nocitēt profesoru Kancānu no grāmatas Skriešana veselībai:
Apkārtējās vides t° maratona skrējiena laikā ir liela nozīme. Pastāv uzskats, ka optimālā apkārtējās vides tc maratona skrējienā ir ap +14 °C. Gaisa t° sasniedzot +25 °C, rezultāts maratona skrējienā pasliktinās par 2,5—7 min, bet, t° sasniedzot +35°C, — par 11—16 minūtēm.
Ilgstošas fiziskas slodzes laikā ļoti garajās distancēs skrējējs ir pakļauts pastiprinātai svīšanai. Nereti maratona skrējiena laikā sportists zaudē 5—6 1 šķidruma. Dehidratācijas rezultātā, kad ar sviedriem izdalās ne tikai ūdens, bet arī ap 5% minerālvielu (galvenokārt Na, K, Cl), pieaug asiņu osmotiskais spiediens, jo ūdens deficītu asins plazmā aizvieto ar audu šķidrumu. Tādēļ tiek traucēta vielmaiņa, un nogurums būtiski ietekmē organisma darbaspējas. Izteiktas dehidratācijas rezultātā darbaspējas var pazemināties par 30% un pat vairāk, jo, izdaloties sviedriem, organisms zaudē sāļus (1 litrssviedru satur aptuveni 5 g sāļu). Ilgstoša sviedru izdalīšanās var izraisīt organismā ievērojamus sāļu zaudējumus, kas izsauc muskuļu krampjus, sliktu dūšu un pat samaņas zaudēšanu, var arī paaugstināties ķermeņa t°, jo organisma aizsargreakcija cirkulējošo asiņu tilpuma saglabāšanai ir sviedru izdalīšanas samazināšanās.
Dehidratācijas un sāļu zaudēšanas rezultātā var iestāties dzīvībai bīstams stāvoklis. Parasti tas notiek, ja šķidruma zudumi ir 6% un vairāk no ķermeņa masas. Šādos gadījumos parādās izteiktas noguruma pazīmes ar strauju darbaspēju zudumu.
Bīstamākos neatbilstošas termoregulācijas radītos patoloģiskos stāvokļus ļoti garo distanču skriešanā apzīmē par saules dūrienu vai karstuma dūrienu. Tad var strauji pazemināties asinsspiediens, parādīties traucējumi kustību koordinācijā, kā arī izteikti psihiski traucējumi,, kas izpaužas halucinācijās, agresivitātē, histērijā vai apātijā, var iestāties kolapss. Tie ir dzīvībai bīstami simptomi.
Sportistiem ar šādiem simptomiem nekavējoties jāpārtrauc skrējiens, viņiem nepieciešama kvalificēta medicīniskā palīdzība. Karstuma un saules dūriens ir izplatītākais negadījums ļoti garo distanču skriešanā, tādēļ nav ieteicams rīkot sacensības šajās distancēs karstākajās dienas stundās.
Skrējēja toleranci pret ārējo apstākļu nelabvēlīgo Ietekmi (paaugstināta saules radiācija, palielināts mitruma daudzums, straujas gaisa t° maiņas u. c.) veicina ne tikai mērķtiecīgas treniņa slodzes. Liela nozīme ir pietiekami ilgam aklimatizācijas periodam un noteiktam dienas režīmam, ņemot vērā skrējēja individuālās īpatnības.
14:42
25/03/2010
Offline
Punkts viens - nevajag lēkt augstāk par savu .... (Ušakova gadījums)
Punkts divi - neviens treneris un sporta ārsts nepalīdzēs, ja tu neklausīsies savu ķermeni, neiepazīsi to, nereaģēsi uz tā norādēm. To vispār var izdarīt tikai pats.
Punkts trīs - tas, ka reizēm lielajos tautas sporta pasākumos ar dalībnieku skaitu desmitos tūkstošu kas tāds notiek, patiesībā apliecina pretējo - visi tie tūkstoši adekvāti novērtē savas spējas, ir atsevišķi indivīdi, kuri kļūdās. Vienmēr ir kāds riska procents neparedzamai apstākļu sakritībai, paša vai ārstu nepamanītai vainai utml.
14:49
19/05/2009
Offline
Bet no personīgās pieredzes varu teikt, ka tiem, kuriem ir samērā kupli mati, nevajadzētu aizrauties ar cepuru nēsāšanu skrienot, jo kupli mati zem cepures veidojot kārtīgu dūņu segu:)
Obligāti jāņem līdz kāds gatavs, vai paštaisīts sporta dzēriens, ko man patīk pa mutītei padzerties katras 20 minūtes. Ar ūdens dzeršanu man ir bijusi ne visai laba pieredze tai pašā Briselē.
Maratonos karstā laikā man ir patīkami pie katra dzirdināšanas punkta uzliet uz galvas divas krūzītes ar ūdeni un uz skausta uzlikt slapju švamīti.
Vēl karstā laika noteikti būtu pēc iespējas trūcīgāk (kvantitatīvi) jāģerbjās, taču tajā pašā laikā vajadzētu nesmādēt pretapdeguma krēmus.
Protams visideālākais variants ir neskriet pašā lielākajā svelmē, jo no rīta un vakarā parasti ir draudzīgāki laika apstākļi.
15:21
25/03/2010
Offline
Papildinot sm72 par dzeršanu.
Mača laikā labāk sporta dzērienus ne ūdeni. Ir jāatjauno izsvīstie sāļi, tīrs ūdens tieši veicina sāļu izdalīšanos.
Pēdējās dienās pirms sacensībām palielinām ūdens dzeršanu, lai organismā tā ir pietiekoši.
Dzeršana vispār ir visa pamatā, ja organismam trūkst ūdens nav jēgas arī želejām un kam citam ēdamam, jo 1g ogļhidrātu transportēšanai vajag 3g ūdens.
15:28
23/01/2011
Offline
Karstā laikā prasītos pēc dzērieniem ar paaugstinātu sāļu saturu nekā mēreni siltā vai vēsā laikā?
15:50
28/01/2011
Offline
Aigars rakstīja:
Karstā laikā prasītos pēc dzērieniem ar paaugstinātu sāļu saturu nekā mēreni siltā vai vēsā laikā?
Par dzeršanu piekrītu pilnībā, vadījos pēc šīs teorijas par nenormālo ūdens (minerālūdens ar saļiem) daudzumu (ap 3litri dienā) sākot apmēram 5 dienas pirms maratona un ogļhidrātu pastiprinātu uzņemšanu.
Neteiksim, ka maratona laikā ļoti slāpa, dzēru elektrolītu un ūdeni tikai tāpēc, ka tas ir nepieciešams, nevis tāpēc, ka ļoti gribētos.
Ūdeni nācās dzert, jo distancē nevarēju paņemt tik daudz elektrolīta cik nepieciešams.
Nesastapos ne ar kādām pārkaršanas un pastiprināta noguruma sekām.
15:56
25/03/2010
Offline
To katrs pats var eksperimentēt, organismi dažādi, ēšanas paradumi dažādi, vielmaiņa dažāda, trenētības līmenis dažāds. Svarīgi droši vien ir kādi vienkāršākie pamatprincipi, lai apzināti nedarītu sev pāri.
16:04
25/03/2010
Offline
Jāni,
par slāpēm. Un tas gan ir svarīgi. Jādzer, lai neslāptu. Ja parādās slāpes, jau ūdens ir par maz un ir zaudētas ap 10% darbaspējas.
16:06
15/03/2011
Offline
par dzeršanas daudzumu - lai noskaidrotu vai gana daudz dzer vai nē var pa pliko svērties pirms un pēc skriešanas un tad apmēram varēs nojaust to, cik daudz jādzer, vai dzerts pietiekoši, utt
16:13
28/01/2011
Offline
papucis rakstīja:
par dzeršanas daudzumu - lai noskaidrotu vai gana daudz dzer vai nē var pa pliko svērties pirms un pēc skriešanas un tad apmēram varēs nojaust to, cik daudz jādzer, vai dzerts pietiekoši, utt
Par šo bija lasīts, treniņos cenšos ievērot 15min principu, ar laiku jau pierod, ka jādzer, kaut gan neslāpst.
Starp citu pirms 2 gadiem (jūlijā) pirmo reizi treniņā izskrienot 21km to kopā ar Huch izdarījām bez nevienas ūdens lāsītes, neiesaku to darīt citiem.
Sajūtas ir pabriesmīgas, sāk krist ciet "širmīts" Toreiz gan tas tika darīts absolūtas nezināšanas dēļ.
16:58
19/05/2009
Offline
papucis rakstīja:
par dzeršanas daudzumu - lai noskaidrotu vai gana daudz dzer vai nē var pa pliko svērties pirms un pēc skriešanas un tad apmēram varēs nojaust to, cik daudz jādzer, vai dzerts pietiekoši, utt
Negribētu piekrist šim pētījumam, jo uz 10 km es zaudēju apmēram 1 kg, taču izdzert 1 kg ūdens, kas ir apmēram 1 litrs diez nu vai man būs iespējams bez vairākkārtējas ieskriešanas krūmiņos :)
Bez tam, domāju, ka Arno 100-kā nevarēja izdzert 9 litrus ūdens.
17:25
25/03/2010
Offline
Ar Arnes svaru domāju, ka tur tomēr ir gļuki sverot. Man neliekas īsti ticami, ka nepilnu 10 stundu laikā zaudējot 10% ķermeņa svara tas var notikt bez kādām komplikācijām. Pirms mača mēs svērāmies picērijā ielas apģērbā ar makiem, mobīļiem utt kabatās. Pēc mača - kādi skrējām, īsi pirms masāžas.
Ultragarajam es dzeramos rēķināju, par pamatu ņemot laiku. Puslitrs stundā (labi izklausās). Tā arī izdzēru - 9:20:06 un 10.pudele jau bija pusē.
17:43
15/03/2011
Offline
Ja, bet tas meitietis zaudēja tikai 0,5kg :) ok, diez vai viņai bija īpaši vairāk ko zaudēt, bet tomēr ...
Interesanti, ka dehidratizācija sākas, ja zaudē vairāk par 2% no ķermeņa masas un pie 5..6% jau sāk vilkt uz miegu http://en.wikipedia.org/wiki/Dehydration
tik vien kas domāts ar ķermeņa masu? kurā brīdī jāsveras, jo tik pat labi var pirms tam dienu, divas cītīgi dzert šķidrumu un svars būs augšā nedaudz, kā arī būs rezerve, ko izmantot līdzīgi kā kamieļiem?
Sanāk, ka Arno zaudējis 11% no ķermeņa masas, attiecīgi pēc wiki viņam vajadzēja streipuļot delīrijā apkārt, cīnīties ar krampjiem, nevis tikt līdz finišam? citiem līderiem, kam rēķināju, svara zudums zem 5%
17:45
15/03/2011
Offline
parasti ja dzer, tad iet puslitrs pusstundā :) tas par alu :)
19:03
26/03/2011
Offline
Man interese vai dodoties skriet ap 17 - 19:00, kad ir vēl ir kāda svelme drīkst smērēt uz skausta vai krūtīm kādu atvēsinošu mentola smēri? Šodien izskrēju ap 17tiem un karstums vilka pie zemes un bieži prasījās tādas kā nopūtas! Un rezultāts galā diezgan nepamierinoš!
20:01
15/03/2011
Offline
es toč negribētu radināties skriet karstumā, nedz ar mentolu, nedz bez :) vakarā, naktī kad jau atdzisis ir foršāk skriet
20:26
24/03/2011
Offline
Izrādās, ka karstā laikā daudz ūdens bez sāļiem jau dažu maratonistu ir aizvedis līdz kapam. Dzert vajagot, bet - ar mēru (ne to, kam Nils vārdā, bet citu mēru).
Trīs tēzes. (Avots: http://www.greif.de/nl-trinke-im-rennen-nicht-zu-viel.html )
1) ūdens dzeršana - pretēji tam, ko mums saka veselais saprāts - itin nemaz nesamazina ķermeņa temperatūru.
2) tīrs ūdens lielos daudzumos tikai izskalo no jūsu ķermeņa minerālvielas un sāļus, un var novest līdz nāvei.
3) Ūdens daudzums, ko cilvēks var uzņemt un apstrādāt, ir apmēram tikai 600 ml stundā. Toties izvīst stundas laikā ekstrēmos apstākļos var pat 2 litri un vairāk. Šo ūdens daudzumu kompensēt skrējiena laikā vispār nav iespējams.
Secinājumus lai katrs izdara pats. Ir apstākļi, kad nevajag pat mēģināt momentā kompensēt visu izsvīsto!!! Nepieciešamības gadījumā nomest tempu. Vēsā laikā - dzert, lai neslāpst. Karstā laikā maču laikos, kad jau ir izdzerts nejēgā daudz - dzert vairāk tikai tad, ja tiešām slāpst, un nevis tīru ūdeni, bet kaut ko izotonisku.
23:02
23/01/2011
Offline
janis.jeksevics rakstīja:
Starp citu pirms 2 gadiem (jūlijā) pirmo reizi treniņā izskrienot 21km to kopā ar Huch izdarījām bez nevienas ūdens lāsītes, neiesaku to darīt citiem.
Sajūtas ir pabriesmīgas, sāk krist ciet "širmīts" Toreiz gan tas tika darīts absolūtas nezināšanas dēļ.
Esmu agrāk treniņskrējienos izskrējis pusmaratona garuma distanci un vēl drusciņ vairāk bez grama ūdens. Uzņemot vien pāris malkus pirms skrējiena. Protams, tas bija ne baigos plus grādos. Širme nav vērusies, pašajūta itkā bija o.k. Lai gan tagad zinu, ka pareizi darīts tas nebija.
Kā zināt vai šķidrums netiek uzņemts par daudz? - Pērnajā NRM vadījos pēc tā, ka pats jutu, ka vēderā sākas "viļņu skalošanās". :D Tātad - jāpiebremzē. Jāteic, dzēru diezgan maz. Vismaz man pašam tā šķita. Kautkā arī neprasijās. Varbūt sava loma te bija nedaudz palielinātai šķidruma uzņemšanai iepriekšējās dienās.
23:15
26/03/2011
Offline
papucis rakstīja:
es toč negribētu radināties skriet karstumā, nedz ar mentolu, nedz bez :) vakarā, naktī kad jau atdzisis ir foršāk skriet
Jā bet tik vēlu dienas pārdzīvojumi jau ir mani nobeiguši, un kojās, kurās dzīvoju, dušas aizveras 23:30!
Tad vēl par dzeršanu! Man ļoti bieži ir kad ar pliku ūdeni nevaru atdzerties un tie sāļie minerālūdeņi ir gāzēti un rada diskonfortu vēderā! Vai tas ir normāli, ka varu padzerties ar sīrupūdeni, sulu vai tēju? Vai tā arī tiek atgūti sāļi? Vai tas tomēr nav labākais variants? Jo citu variantu par sāļu atgūšanu nevaru iedomāties!
Katru vasaru varu iztempt ūdeni vairāk nekā vajag, bet jēga nekāda!
