Home
Topic RSS
19:45
18/10/2009
Offline
Sveiki, dārgie komandas biedri :) šodien uztaisot rentgenu noskaidroju, ka esmu salauzis labās kājas ceturtā pirksta 1. falangu. Sliktākais ir tas, ka briest dažādi pasākumi un nekādus ģipšus vai langetus nevaru atļauties likt. Paskriet nav iespējams, par ko vislielākais satraukums... nevēlos zaudēt formu, vēl jo vairāk priekšā Valmiera. Patreiz esmu notinies ar leikoplāksteri un minos ar velo kā negudrs. Vai kādam ir arī šāda pieredze? Cik ilgi ir kritiskais posms, kad nevar paskriet un kādi ir ieteikumi ātrākai veselības atgūšanai. Viens pasākums ir šo sestdien, esmu nolēmis to pieveikt ar pretsāpju līdzekļiem..
19:59
22/04/2009
Offline
neesmu speciālists, bet tomēr … veselība ir svarīgāka, ja no tā nav atkarīga kāda indivīda dzīvība, tāpēc … ieteiktu atpūsties un izārstēt vājo vietu! Lai izdodas un atgriezies ierindā tad, kad būsi vesels un skriet varošs! :)
20:20
13/11/2009
Offline
MG1 said:
Sliktākais ir tas, ka briest dažādi pasākumi un nekādus ģipšus vai langetus nevaru atļauties likt.
Šajā situācijā laikam tomēr drusku jāmaina domāšana, aptuveni tā:
… jāliek dažādi ģipši vai langeti, un nekādus pasākumus tikmēr nevaru atļauties.
Arī neesmu speciālists. Pagaidām bez lūzumiem (3x tpu pār kreiso plecu).
Mjā, savu pašreizējo vainu gan netiku pietiekami saudzējis un ārstējis pēdējā laikā… Ceru, ka būsi prātīgāks! ;) Mošķis jau labi pateica.
20:23
01/03/2010
Offline
Mošķis, viedi vārdi!
Nevienas sacensības, pasākums nav tā vērts, lai sabeigtu sev veselību vēl vairāk un "atmestu" sevi vēl tālāk atpakaļ.
Veselību, mazliet pacietības un domu, ka priekšā būs vēl dikti daudz un , iespējams, svarīgākas sacensības!
22:23
23/10/2009
Offline
Man savulaik ir bijis 5. pirksta arī laikam 1. falangas lūzums (vai kaut kā tā :)). Ķirurģe uztaisīja lielas acis pēc mana jautājuma par to, vai ģipsis tiešām ir obligāts... :)
Savu kaulu ārstēju 3 nedēļas pavadod diezgan pamatīgā ģipsī. Bet mūsdienās medicīna mēdz būt nedaudz modernāka, ģipsi liek nelielu (manuprāt, ar tādu mazo ģipsi, kādu tāgad liek, varēsi braukt ar riteni, tādā veidā nezaudējot fizisko formu).
Ieteiktu tomēr uzlikt ģipsi kaut vai uz 2, bet labāk 3 nedēļām. Līdz Valmierai tieši viss būs saaudzis, ja tagad sāksi prātīgi ārstēt. Pēc ģipša noņemšanas jātaisa priežu ekstrakta u.tml. vanniņas, tās palīdzēs vēl ātrāk tikt uz pekām :)
Lai veicas!
22:51
19/05/2009
Offline
MG1 Tava jaunības degsme, cīņas spars un neatalaidība ir kā ar galvu triekties betona sienā ..Neuztver pārāk nopietni :) Pats agrāk tāds biju un jāatzīst vēljoprojām tāds esmu. :D Kaut arī agrākos muļķīgos izgājienus atceros ar patiesu humoru, tas tomēr nebij to vērts, to Tu sapratīsi agrāk vai vēlāk! Man prāts pieleca tikai tad, kad treniņā (ne skriešanas) dabuju potītes plīsumu un tā kā uz veseļošanos arī prāts īsti nenesās – Bez sekām tas nepalika. Veselība ir svarīgāka par jebkuriem mačiem, kas paslīd gar degunu. Pie tam nejau pirmo un pēdējoreizi notiks tie tavi mači :p Labāk padomā, jo ja nevari atļauties ieturēt pī-pauzi, tad formas atgūšana līdz Valmierai var ieilgt.
Pastudē …tautas medicīnu par kompresēm tavai problēmai – efektīvi palīdz ;)
Un jā ģipsis pie lūzumiem kā āmen banīcā, vēlāk var nomainīt pret kaut kādiem stieņiem (nez vai kāju pirkstiem arī bij?) :)
23:43
19/05/2009
Offline
Man nekad nav bijis pirkstu lūzums, taču, kad man bija problēmas ar ikra muskuļa iekaisumu, tad es centos skriešanu kompensēt ar riteņbraukšanu. Vienīgi jābrauc apmēram 3 reizes garāks gabals, nekā skrien:)
Man ir niecīgas medicīniskās zināšanas par pirkstu lūzumiem, savukārt man nav svešas sajūtas, kad gribās skriet, bet veselība neļauj to dārīt. Tas ir skarbi, taču ir vērts padomāt par to, vai tikai tie neaizvietojamie pasākumi un Valmieras maratons nebūs arī nākošajā gadā. No otras puses, būs vismaz uz ko uzvelt vainu, ja nesasniedz vēlamos rezultātus (tas tādā manā stilā) :D
Jebkurā gadījumā veseļojies un citriez ierobežo futbola spēles degsmi:)
11:29
18/10/2009
Offline
paldies par atbalstu..ņemšu vērā ieteikumus un mainīšu savu viedokli par dzīvi :)
12:18
25/03/2010
Offline
Ar gadiem pamanīsi, ka dzīvē nekas nenotiek tāpat vien. Un viss, kas notiek ir uz labu. Tikai jāmācās šos mājienus saskatīt. Pirms pieņem lēmumu atceries par mūsu bobslejistiem pēdējā olimpiādē. Miņina slimība - nesaprata, pirmais kritiens treniņā - nesaprata, jau smagāks kritiens apdauzot divus no ekipāžas - nu tad spēja pieņemt smagu lēmumu. Un man šķiet, ka izmantoja pēdējo brīdinājumu. Tas tā pārdomām. Ko izlemsi noskriet, tāpat agru vai vēlu noskriesi.
