Forums

Pagājušo nedēļu iedzīvojosos jaunā traumā, kas krietni pasliktināja statistiku - tagad ir tikai 750 km/traumu :(
Kopējais traumu saraksts:
1) sastiepta potīte - dīkstāve 3 dienas;
2) atdauzīts nags - dīkstāve 0 dienas;
3) sastiepta iliotibiālā saite - dīkstāve 6 dienas;
4) attdauzīts īķšķa spilventiņš - dīkstāve 1 diena;
5) sastiepts hamstrings - dīkstāve 2 dienas.
Pēdējais gadījums sanāca interesants un varbūt kādam mana pieredze noderēs, tāpēc stāstīšu visu pēc kārtas.

Pēc Valmieras bija neliels sagurums, bet tas netraucēja pirmdien un otrdien piedalīties Uzvaras parka koptreniņos. Pirmdien vēl nekas, bet otrdien nevarēju ar kreiso kāju izpildīt vienu spēka vingrinājumu un mājupceļā nedaudz pasāpēja paceles cīpsla. Nolēmu nejokot un atcēlu trešdienas izklaides uz Krimuldas serpentīna kopā ar matiss. Ceturtdien viss bija normali līdz atkal pildot spēka vingrinājumu iesapējās kreisās kāja iekšpuse, mazliet virs ceļa. Mājupceļā tā vieta turpināja sāpēt, bet cerēju, ka tas netraucēs sestdien skriet Jūrmalā.

Piektien no rīta pamodos un sapratu, ka labāk nepaliek un tagad jau grūtības sagādā gultā pagriezties no vieniem sāniem uz otriem, jo kreisā kāja sāniski kustas ar sāpēm. Un kas vēl trakāk, pat staigāšana (klibošana) sagādā grūtības, jo sāpes virs ceļa ierobežo soļa amplitūdu līdz absolūtam minimumam. Domās jau atvadījos no Jūrmalas pusmaratona. Atcerējos, ka teipošana varētu palīdzēt kaut kā noklibot pusmaratonu, bet īpašas cerības uz to neloloju. Uz teipošanu ierados 25 minūtes par agru, tāpēc laika nosišanai pastaigāju ap kvartāļu. Sāpes it kā atlaida, bet īsti labi nebija. Fizioterapeits pajautāja, kur tieši sāp un uzreiz noteica diagnozi - "Tev tur hamstringi savilkti - piedzīti ar pienskābēm." un sāka masēt. Masēja tā, ka gribējās kliegt skaļā balsi, bet turējos kā vīrs - kliedzu iekšēji, bez skaņas. Kad jautāju kāpēc masē tik sāpigi, saņēmu atbildi, ka no glaudīšanas nav nekādas jēgas. Uz beigām vēl ilgstošī iebakstīja dibenā tā, ka zobu sāpes salīdzinot ar to ir pupu mizas. Nu un tad arī noteipoja cisku visā garumā, divreiz. Žēl, ka līmēja ar bēšīgo teipu nevis krāsainajiem, bet tas jau sīkums. Tad vēl atvainojās, ka līmē pa virsu spalvām, jo skujamā mašīnīte esot salūzusi. Apmēram iedomājos kādas būs sajūtas teipu nost plēšot :D Mājupceļā jau varēju spert soļus pilnā amplitūdā. Izmasētie muskuļi gan neganti sāpēja, bet nu jau bija cerība, ka Jūrmalas pasākums nebūs jāatceļ.

Sestdienas rītā pamodos kā no jauna piedzimis. Nekas nesāpēja - pilnīgi nekas! Jūrmalas pusmaratonu noskrēju ar jaunu, par 5:13 labāku PR! Un svētdien Ozolniekos uzlaboju 5km PR par 1:05! Sāku jau domāt, ka pirms katrām sacensībām vajadzētu aiziet izmasēties un noteipoties :)

Pirmdien, kad eiforija jau bija pārgājusi, sāku internetā meklēt hamstringus un kāds viņiem sakars ar mani. Vispirms noskaidroju, ka hamstringi latviski netulkojas un īstenībā tie ir trīs muskuļi - semitendinosus, semimembranosus, biceps femoris. Izpētiju, ka manu bēdu iemesls visdrīzāk ir viens no mediālajiem hamstringiem musculus semitendinosus. Atradu rakstu http://intelligenttrainingsystems.com/Hamstring%20Injuries.php par hamstringu traumām, kur izskaidrots, ka hamstringu savilkšanai krampī (muskuļu spazma) ir biomehāniski iemesli - traumēts ir cits muskulis vai nervs, bet hamstringi to kompensē un tiek pārpūlēti. Visbiežākais iemesls esot bumbierveidīgā muskuļa (musculus piriformis) spazma vai sēžas nerva (nervus ischiadicus) iekaisums. Noskatījos video http://www.youtube.com/watch?v=hjTbU9-ogbU un pārliecinājos, ka man pie vainas ir bumbierveidīgais muskulis, Tas ir muskulis, kuru fizioterapeits spieda dibenā un likās, ka tulīt enģeļi sāks dziedāt :) Noskatījos vēl dažus video http://www.youtube.com/watch?v=CcHVBsxmJXA http://www.youtube.com/watch?v=ip0xXylORVM ar bumbierveidīgā stiepšanas instrukcijām, bet paliku pie rakstā minētā varianta ar ceļa spiešanu pret rokām un potītes spiešanu pret otru celi. Šobrīd izskatās, ka atkārtota teipošana nebūs vajadzīga. Tāda lūk trauma ar stāstu... :)