15:23
15/03/2011
Jauns raksts parādijies - http://www.labaiveselibai.lv/pulsometrs/
Nekas revolucionāri jauns, bet smuki īsumā par būtisko
20:08
12/05/2011
Es domāju, ka tajā rakstā derētu arī ievērot vēl vienu lietu. Tur ir minēti vēlamie pulsi ar kādiem skriet treniņu. Cik paskatos uz dažu cilvēku treniņos minētos pulsus, tad gana bieži uzdodu sev jautājumu par to vai konkrētais cilvēks skrien treniņus vai arī arī katrs treniņš ir sacensības. Ja skrienot normālu treniņu pulss ir pie 170 sitieniem, tad pēc idejas viņš ar šo treniņu kauj nost sirdi. Tur nav nozīme cik viegli tev ir skriet šādā ātrumā, jo muskuļus uztrenēt var krietni vieglāk arī ar nepareiziem skriešanas tempiem, bet sirdij šādi tempi sajūsmu nerada.
Vēl viena lieta par kuru es ne īpaši sajūsminos ir tas, ka gana daudzi lepojas ar to, ka treniņa beigās spēj uzskriet "finiša sprintiņu" . Pēc idejas šis "finiša sprintiņš" nav nekas pozitīvs no treniņa efektivitātes viedokļa, jo šī sprintiņa laikā muskuļi enerģijas iegūšanai saražo pietiekami lielu daudzumu "lieko" atkritumu - pienskābju, kuru nebūtu beidzot treniņu bez šī nevajadzīgā "finiša sprintiņa". Liekā pienskābju saražošana automātiski nozīmē to, ka iegūtais labums no treniņa ir krietni mazāks, jo tā vietā, lai organisma šūnas uzkrātu enerģiju nākamajam treniņam, tām vispirms jātiek galā ar saražotajiem atkritumiem un ir mazāk laika enerģijas uzkrāšanai.
20:35
15/03/2011
21:06
12/05/2011
Bieža skriešana sacensībās ir cits stāsts un arī iesācējam pulsam, protams, parasti vajadzētu lielākam kā ilglaicīgam skrējējam. To es neapstrīdu. Ar to es vairāk domāju tos cilvēkus, kuri grib uzreiz sākt skriet ar palielu ātrumu, jo ir vēlēšanās pēc iespējas ātrāk saniegt labi sagatavota skrējēja ātrumu. Muskuļus uztrenēt šādam ātrumam nav liela problēma. Īpaši, ja salīdzina ar labi trenēta skrējēja lēno treniņa tempu. Arī pašsajūta pēc kādiem treniņiem varētu būt arī diez gan laba, jo organisms pierod pie daudz kā slikta. Negatīvais sāks parādīsies tajā brīdī, kad labi sagatavots skrējējs ieslēgs savu sacensības tempu, jo viņam ir pietiekami organisma resursi tempa palielināšanai. Ne tik prātīgam skrējējam šādu resursu gandrīz nav, jo viņš jau treniņos skrien gandrīz maksimāli izmantojot šī brīža organisma iespējas. Būtībā nepareizs treniņa temps arī pēc kāda laika visbiežāk radīs arī dažādas citas krietni pamanākas traumas. Tās ir dažādas sāpes saitēm, muskuļiem, potītēm, ceļiem... Vietām, kuras vienā brīdī neiztur nepamatoti lielu uzkrauto slodzi.