08:21
18/04/2011
Tātad vakar centīgi turējos un sanāca noskriet 6km pa aptuveni 46minūtēm, vidējais pulss rādījās 153. Pārsvarā cik skatījos bija uz 155/157, bet uz asfalta, kur nav bedres un ir vieglāk lēnu skriet sanāca arī brīžiem 146, uz beigām, kad jau vairāk iegāju ritmā palika vieglāk turēties pretī ātrumam un tad jau vairāk sanāca uz 150 turēt.
Pašās beigās pabīdīju pulsometra jostu cik augstu varēju un nez kāpēc rādīja tos 150 un brīžiem mazāk, lai gan temps likās tāds pats, turklāt uz beigām jau vajadzētu palikt grūtāk. Bet nu varbūt tur pie vainas lēzens kalniņš uz leju.
Bija lietus un zibeņi tāpēc bija salīdzinoši pietiekami, ko elpot, bet iedomājos, tad, ka karstumā tam tempam jābūt vēl zemākam, cerams sanāks, jo jau šis bija grūti.
Kā tas vispār izskatās, ir uz tādiem rādītājiem iespējams trennēt to sirdi vai vajag censties vēl mazāk, lai būtu jēga? Un kā ir, ja es beigās šādam lēnajam skrējienam uztaisu sprintu, tas neizbojās visu labumu.?
09:39
15/03/2011
11:57
28/10/2011
Dziņa said
Kā tas vispār izskatās, ir uz tādiem rādītājiem iespējams trennēt to sirdi vai vajag censties vēl mazāk, lai būtu jēga? Un kā ir, ja es beigās šādam lēnajam skrējienam uztaisu sprintu, tas neizbojās visu labumu.?
Sirds muskuli un aerobās spējas (skābekļa patēriņa efektivitāti) trenē miksētās zonas augšējā pusē, nedaudz zem An jeb 70%..80% HRmax. Vēl zemāk, miksētās zonas apakšējā pusē, nedaudz virs 60%..70% HRmax trenē lēnās muskuļu šķiedras, kuras nepieciešamas izturībai garajos gabalos.
To, cik labi uztrenēta izturība, var novērtēt pēc 3km iesildīšanās uzskrienot 1km ar maksimālo ātrumu, finišā sasniedzot 100% HRmax. Pēc tam lēni tipinot skatās cik ātri pulss nokrīt līdz 60% HRmax. Ja ar minūti pietiek, tas ir ļoti labs rezultāts. Ja ilgāk par trim minūtēm, tad izturības ir pārāk maz.
Ar vienu sprintu neko nesabojāsi, tikai pēc tam vajag normāli atsildīties. Ja ātruma treniņu kā moduli iekļauj garajā, tad labāk to darīt sākumā - 2..3km ieslidīšanās, tad intervāli vai tempo, pēc tam turpina lēni, mierīgi ar zemu pulsu līdz finišam.
Nevajag ieciklēties uz viena veida treniņiem. Piemēram, skrienot anaerobajā zonā ar pulsu virs 80% HRmax (ātruma treniņi) vairāk kā 15% no kopējā apjoma tiek zaudēta izturība. Bez spēka treniņiem muskuļi aug lēni un kopējais progress būs minimāls.
Es tādu pašu distanci arī skrienu uz tieši tādiem pašiem laikiem, un pa 2 nedēļām puls no 155 uz 145 nokrities, un pēc laika jau jūtu ka 155-160 ir krietni intensivāka skriešana kā kādreiz tas bija. ātrumu ietekmē krietni. un tagad jau ātrums, kas kādreiz bija uz 155-158 ir jau uz 142-144.
Iešana ar ir nokrities no 120 - uz 110.
Man arī ir problēma ar augstu pulsu. Pat miera stāvoklī ir starp 80-90 un vienkārši pārvietojoties ~ 120. Kad skrienu ( un skrienu lēni vidēji 6:30-7:15) tad ir ap 170. Kā kāpinu tempu tā jau pat 185 sanāk. Tagad kad atsāku skriet aprīlī un jebkurā tempā vidējais pulss bija ap 177. Pēc šiem diviem mēnešiem ir sanācis nomest līdz 165 (vidēji). Vienīgais secinājums man šobrīd - ir jātrenējas! Bet kā nomest līdz vēlamajiem 130-140 nav ne jausmas.
Kad mēģinu skriet ātrāk 5:30-6:10, kājām sajūta daudz vieglāka nekā lēni skrienot, bet sirds netur tādu tempu un jau pēc 1-2 km ātrums ir lejā.
10:13
15/03/2011
11:49
18/04/2011
papucis said
pacietību un vajag lēnos skrējienus ik pa laikam uzskrienot arī nedaudz ātrāk
nu jā, kā man teica sporta laboratorijas teltī NRM laikā, tad vismaz vienu no nedēļas trenniņiem vajag uztaisīt to lēno, ja galīgi nesanāk. Tātad saprotu, ka arī no tā ir jēga, ja ne visus pēc kārtas taisa tādus lēnus. Bet es laikam vairāk vai mazāk kādas nedēļas divas vismaz pamēģināšu tikai tādus, ja nu vien klāt vēl kādu sprintu maziņu.
Teiksim vakar skrēju otro treniņu, bija karstāk kā iepriekšējā reizē, tāpēc pulss tik viegli negribēja turēties līdz 155, vairāk sanāca līdz 160 un ar lielākām grūtībām kā vēsākā laikā turklāt vietā, kur ir kādus 200m jāskrien nepatīkamā kalnā (4 no 6iem apļiem) ātrā solī nosoļoju.
Skrēju savus pirmos 15km (15.37km, pa 1:55:36), tāpēc pēdējos 3km jau sāka pēdas sāpēt no lēnā soļa un, ja negribēju dabūt kādā pēdā krampi nācās tempu palielināt un līdz ar to tie pēdējie 3km tika skrieti tā, lai pulss nepārsniegtu 165/169, bet pašsajūta no tā daudz nesabojājās un aizelsusies nebiju, tikai kājas bija nogurušas un pēdas sasāpējušas.
12:58
15/03/2011
aizmirsu piebilst, ka lēnos skrienot vajag tos gana ilgi un gana bieži skriet, citādi pa piečukam 2x nedēļā noskrienot efekts būs minimāls :) vajag 40..60min to lēno nodarbi, pa vidu var arī nedaudz ātrāk uzskriet, šajā ziņā man patīk NRM Meldera piedāvātā treniņu plāna variācijas :) http://www.nordearigasmaratons.lv/lv/ka-treneties/skriesanas-skola/1-darbnica-ka-sakt-skriet/
ar sāpēm gan uzmanīgi, ja sāk sāpēt, tad labāk mest mieru, jāsaudzē sevi, nav jau nekāda cīņa par olimpisko zelta medaļu :) Kaut gan .. sāpes ir dažādas, tās, kuras uzrodas un ātri vien pazūd, var ignorēt
13:34
18/04/2011
papucis said
aizmirsu piebilst, ka lēnos skrienot vajag tos gana ilgi un gana bieži skriet, citādi pa piečukam 2x nedēļā noskrienot efekts būs minimāls :) vajag 40..60min to lēno nodarbi, pa vidu var arī nedaudz ātrāk uzskriet, šajā ziņā man patīk NRM Meldera piedāvātā treniņu plāna variācijas :) http://www.nordearigasmaratons.lv/lv/ka-treneties/skriesanas-skola/1-darbnica-ka-sakt-skriet/
ar sāpēm gan uzmanīgi, ja sāk sāpēt, tad labāk mest mieru, jāsaudzē sevi, nav jau nekāda cīņa par olimpisko zelta medaļu :) Kaut gan .. sāpes ir dažādas, tās, kuras uzrodas un ātri vien pazūd, var ignorēt
Izskrēju to 10km treniņu plānu pa ziemu sporta zālē uz celiņa. Nez man kkā grūtāk skriet tādu, man vieglāk un patīkamāk ir to pašu laiku nokriet ar to augstāko tempu (nu kas tur attiecīgi skaitijās vidēja intensitāte) nevis tā mainīt visulaiku tempus. Bet nu disciplinēju sevi, biju pacietīga un izpildīju visu plānu, tikai tomēr ar izmaiņām kkur samazināju iešanu un tā vietā skrēju un tamlīdzīgi. No tāda mierīgāka tempa pāriet uz ātrāku un tā visu laiku mainīt baigi nepatīkami, tas pats pulss tajā maiņas brīdi uzlec uz brīdi augstāks. Man jau vispār vai dēļ mazasinības vai dēļ kā no jebkura miera stāvokļa straujāk izkustoties (vnk pieceļoties no sēdēšanas vai galvu straujāk pakustinot) mēdz sareibt.
Par to ilgumu, tas gan to jau pēc izjūtām var pateikt, noskrienot pavisam mazu gabalu lēnā tempā neko izskrējies nejūties.
Man jau tas pats, es pat ejot varu 150 pulsu un vairāk dabūt ļoti ātri ejot, bet tas mani galīgi nestrauc, jo sapratis esmu to, ka vajag laiku, nevar vienā dienā dabūt ideālo pulsu, visu ziemu neko nedarīju, tikai sporta zāle + zālē šad tad ar velo. Šodien atsāku kustēties, vairāk jau gāju, kā skrēju, skrienot ļoti lēni pat 181 uzleca, bet pat aizelpas vispār nav, bet kājām smagi tik lēni tipināt. Bet atceros pagājušo vasaru, tad aptuveni 3 nedēļu laikā izdevās pulsu no 180 skrienot uz 165 nolaist lejā, pie tāda paša lēnā tempa, tātad, atliek vien regulāri trenēties un gan jau :)
Pacietību, tikai pacietību, ar laiku pulss kritīsies un ātrums pieaugs, ja vien treniņi būs regulāri. Ja domās iezogas neticība, ka tā tiešām notiks, var paskatīties manu piemēru. Tieši pirms 4 gadiem, kad sāku skriet regulāri, mans vidējais pulss bija nenormāli augsts (piemēram, 17.06.2009. - 5:09 min/km, 176 s/m). Šorīt, skrienot teju precīzi tādā pat ātrumā (5:09), pulss turējās ap 136 s/m. Tātad 4 gadu laikā esmu zaudējis 40 pulsa sitienus minūtē jeb ap 10 sitieniem minūtē gada laikā. Nevarētu teikt, ka esmu mērķtiecīgi gājis uz to, agrāk jau vispār neko nejēdzu par to, kādam pulsam būtu jābūt un ko darīt, lai to samazinātu. Tā kā - trenējoties mērķtiecīgi, rezultāti droši vien būtu vēl labāki/straujāki.
13:04
15/03/2011
Esmu novērojis, ka iesākot vai atsākot skriet pēc ilgāka laika sākumā tas pulss ir lielāks un grūtāk nāk lejā, daļēji tādēļ, ka pats skrējiena sākums ir par ātru - gribas skriet ātrāk nekā sirds spēj to paveikt sākumā, līdz ar to arī viss pārējais skrējiens tiek pabojāts.
13:25
18/04/2011
Manā gadījumā laikam vnk tas pulss nav samazinājies, uztrennēts, jo skrienu jau pietiekami ilgi un šogad pat bija pirmā ziema, kad skrēju arī pa ziemu sporta zālē. Takā mans gadījums parāda, ka bez šitiem treniņiem var skriet cik grib, bet pie normāla pulsa netikt, nu varbūt vienīgi, tad, ja cilvēkam ir tiešām viss pilnīgā kārtībā ar sirdi, elpošanu un asins lietām.
13:31
18/04/2011
OreMan said
Pacietību, tikai pacietību, ar laiku pulss kritīsies un ātrums pieaugs, ja vien treniņi būs regulāri. Ja domās iezogas neticība, ka tā tiešām notiks, var paskatīties manu piemēru. Tieši pirms 4 gadiem, kad sāku skriet regulāri, mans vidējais pulss bija nenormāli augsts (piemēram, 17.06.2009. - 5:09 min/km, 176 s/m). Šorīt, skrienot teju precīzi tādā pat ātrumā (5:09), pulss turējās ap 136 s/m. Tātad 4 gadu laikā esmu zaudējis 40 pulsa sitienus minūtē jeb ap 10 sitieniem minūtē gada laikā. Nevarētu teikt, ka esmu mērķtiecīgi gājis uz to, agrāk jau vispār neko nejēdzu par to, kādam pulsam būtu jābūt un ko darīt, lai to samazinātu. Tā kā - trenējoties mērķtiecīgi, rezultāti droši vien būtu vēl labāki/straujāki.
Man neticība noteikti nerodas, man tagad gluži pretēji ir azarts darīt un novērot rezultātus. Negribas turpināt darīt nepareizi, tagad varbūt liekas labi, bet vai turpinot skriet ar milzīgu pulsu tā arī paliks nevar zināt.
Dziņa said
Manā gadījumā laikam vnk tas pulss nav samazinājies, uztrennēts, jo skrienu jau pietiekami ilgi un šogad pat bija pirmā ziema, kad skrēju arī pa ziemu sporta zālē. Takā mans gadījums parāda, ka bez šitiem treniņiem var skriet cik grib, bet pie normāla pulsa netikt, nu varbūt vienīgi, tad, ja cilvēkam ir tiešām viss pilnīgā kārtībā ar sirdi, elpošanu un asins lietām.
Hmm, vai visu, ko saskrien, šeit nereģistrē? Pēc reģistrētā sanāk, ka tikai pirms gada esi sākusi skriet.. Tātad jau automātiski varam cerēt uz pulsa uzlabojumu ne vairāk kā ~10 s/m pa šo laiku. Bet tas būtu, ja šo gadu būtu skrējusi regulāri.. Skatos, ka ik pa laikam bijušas ievērojamas pauzes, gada beigās pat vairāk par 3.5 mēnešiem nav bijis neviena skrējiena. Pa tādu laiku jau, domāju, tiek pazaudēts [teju] pilnīgi viss progress, kāds nu bijis.. Arī šaubos, ka būs jūtams uzlabojums, skrienot tikai 2-3 reizes nedēļā. Pēdējā laikā esi sākusi skriet biežāk, bet pa šiem pāris mēnešiem uzlabojums vēl nevarētu būt izpaudies. Kā arī tikai 11 reizes kopā esi reģistrējusi pulsu, tas ir pārāk maz, lai izdarītu kādus secinājumus, jo nereti pulsu ietekmē daudzi ārējie apstākļi (klimats utt.). Tāpēc, manuprāt, vien jāturpina skriet un jādara tas regulāri un bez pauzēm.
14:27
15/03/2011
Dziņa, domāju, ka tas nav atkarīgs tikai no sirds veselības utt. Es pats arī izgāju tos visus slodzes testus, eho, ekg, viss ok :) Vienkārši manā gadījumā vismaz neesmu trenēts. Piemēru jau varu minēt svaru zāli, tur tāpat, aizgāju pašā sākumā nevarēju no krūtīm 50kg štangu uzgrūst, bet gribējās vairāk un vairāk, jo onkuļi tur 100+ mauc, pagāja mēnesis jau varēju, utt. uz augšu. Tagad neesmu bijsi vairāk kā menesi, droši varu apgalvot, ka nevaru tos pašus svarus izmantot, ko pirms mēneša, kas ir normāli.
Domāju, ka tas pats ar skriešanu, kā jau te cilvēki ar pieredzi 4gadu garumā saka, ka gadā aktīvi trenējoties 10sitieni minutē lejā. Kā kādu laiku neskrien, nedara neko, viss pazūd.
14:38
15/03/2011
20:57
18/04/2011
KRK said
Dziņa, domāju, ka tas nav atkarīgs tikai no sirds veselības utt. Es pats arī izgāju tos visus slodzes testus, eho, ekg, viss ok :) Vienkārši manā gadījumā vismaz neesmu trenēts. Piemēru jau varu minēt svaru zāli, tur tāpat, aizgāju pašā sākumā nevarēju no krūtīm 50kg štangu uzgrūst, bet gribējās vairāk un vairāk, jo onkuļi tur 100+ mauc, pagāja mēnesis jau varēju, utt. uz augšu. Tagad neesmu bijsi vairāk kā menesi, droši varu apgalvot, ka nevaru tos pašus svarus izmantot, ko pirms mēneša, kas ir normāli.
Domāju, ka tas pats ar skriešanu, kā jau te cilvēki ar pieredzi 4gadu garumā saka, ka gadā aktīvi trenējoties 10sitieni minutē lejā. Kā kādu laiku neskrien, nedara neko, viss pazūd.
Nu tikai nē, bet kkādā mērā tas ietekmējas. Teiksim tā pati mazasinība, kas man ir kopš dzimšanas, ja ir par maz dzelzs, asinīs nokļūst mazāk skābekļa ar, ko apgādāt organismu, līdz ar to sirdij ir jāpumpē tās asinis lielākos daudzumos, lai iegūtu pēc iespējas nepieciešamo skābekļa daudzumu, kuru cits saņem jau ar daudz mazāku asiņu daudzumu, un, ja sirdij jāpumpē vairāk asiņu, tad loģiski, ka bez ātrākas sišanās neiztikt. Šovasar beidzot varēšu kādu naudiņu atvēlēt cīņai ar mazasinību, tad redzēsim, kas mainīsies.