Home
Topic RSS
21:13
16/05/2012
Offline
Vai ir normāli ja visi treniņi notiek ar pulsu kas ir 170-185 robežās?
Ja skriet uz maksimumu tad sanāk pulss ap 195. Vai tādi rādītāji var būt, jo pulsometrs ir entry level?
Bet ja skriet ar pulsu 150 tad ātrāk būtu iet ar kājām.
21:48
11/12/2010
Offline
Tas noteikti nav normāli, jo tādās robežās (neiedziļinoties skrējēja detaļās vecums/trenētība) drīkst skriet 10-15% no kopējiem skrējieniem (treniņiem + sačiem). Tas ka kājās ir rezerve nebrīnos - arī es par sevi tā varētu teikt, kājas spētu skriet garās distances ievērojami ātrāk, bet pulss tad kāpj augšā un elpošana liecina, ka organisms nav pieradis pie šādas slodzes - ilgi nevar izturēt. Tāpēc jau organisms pamazām tiek radināts pie lielāka ātruma, lielākas slodzes, kad pierod (iegūts lielāks spēks un izturība) tad arī pulss un elpošana pie jaunajiem ātrumiem normalizējas. Lai kā arī gribētos - nevar vienā dienā/nedēļā/mēnesī/gadā kļūt par elites sportistu, turpinām skriet! :)
22:00
04/04/2011
Offline
Man ir savadāk pulss turas zem 140, kad lēnām 6.45 min/km tipinu garos gabalus (20-30km), bet kājas netur, laikam vecums nenāk viens..:-)
22:08
16/05/2012
Offline
Vecums 23 gadi. Skrienu mazāk par gadu, bet pulss joprojām augsts, pie 170-185- jūtos komfortabli- vienkārši paši cipari biedē, jo tuvu limitam. Elpošana arī normā. Gadus divus atpakaļ izgāju pilnu slodzes testu. EKG arī normā, spēja pēc slodzes pazemināt pulsu līdz miera stāvoklim arī normā.
Turpināt skriet ar tādu pulsu?
22:55
15/03/2011
Offline
kykc, hmm, nu un kāds regress? tfuti, progress?
pulsometram nav ne vainas, ja jau NRM skrēji uz rezultātu, tad skrienot nedaudz lēnāk ir arī nedaudz mazāks pulss, brīnumi nenotiek ..
nav jēgas katru reizi skriet ar tādu pulsu, pašcieņai nevajadzētu ciest arī tad, ja skriesi 6:30min/km
23:09
16/05/2012
Offline
Progress- tiku liidz 21 km. Ir doma izskriet nrm 2013- maratonu. Bet ar taadu pulsu pabaisi skriet:-)
23:22
22/10/2011
Offline
Pamēģini sākumā iesildīties. Paskrien kādus 2km ar zemu pulsu (zem 140) - pat, ja tā liekas kā iešana. Iekustini ķermeni un tad paskaties uz pulsa reakciju.
Man šitāds pulss ir, kad lieku uz maksimumu un pie lielākiem ātrumiem (4:10-4:30min/km). Un tas esmu es - vecs, klibs un neskrējējs. :D
23 gadi tomēr nav 13, kad pulss ir kā zaķim. Liekas tomēr par augstu un personīgi neskrietu ikdienā ar tādu. Sacensībās tas cita lieta. Tur esmu arī ar vidējo tuvu pie 180 maucis un noteikti tās nav komfortablas sajūtas (vairāk kā smags darbs).
07:51
28/10/2011
Offline
kykc said
Vecums 23 gadi. Skrienu mazāk par gadu, bet pulss joprojām augsts, pie 170-185- jūtos komfortabli- vienkārši paši cipari biedē, jo tuvu limitam. Elpošana arī normā. Gadus divus atpakaļ izgāju pilnu slodzes testu. EKG arī normā, spēja pēc slodzes pazemināt pulsu līdz miera stāvoklim arī normā.
Turpināt skriet ar tādu pulsu?
Tu jau nezini kāds šobrīd ir īstais maksimums, bet tas nav tik svarīgi kā noskaidrot patreizējo anaerobo slieksni. Varbūt tev šobrīd An=190 un HRmax=205. Starp citu, kādi bija sliekšņi pirms diviem gadiem?
Sajūtas ir diezgan individuāla lieta. Ja bremzējošais faktors ir sirds, bet kājām un elpošanai ir rezerve, tad sajūtas var būt labas, bet pulss iet griestos. Piemēram, man liela plaušu tilpuma dēļ elpošanai ir ievērojama rezerve un tapēc pat pie HRmax elpoju relatīvi lēni.
09:31
11/06/2011
Offline
dot said
Piemēram, man liela plaušu tilpuma dēļ elpošanai ir ievērojama rezerve un tapēc pat pie HRmax elpoju relatīvi lēni.
Apstrīdēšu, noteikti sirds sāk dragāt, jo skābeklis par īsu. Cits iemesls? Kāds? Augstkalnu efekta simulēšana? (proporcionāli pret ķermeni) liels tilpums pats par sevi vēl nenozīmē efektīvu skābekļa piegādi. Ir kvalitāte - īpašību mērs un kvantitāte - daudzuma mērs.
09:45
10/02/2010
Offline
Atliek tikai piekrist visam iepriekš teiktajam. Man līdzīgi. Pusmaratonus skrēju ar vidējo 180 +. Treniņi bija nedaudz zemāk (pašsajūta vairumā gadījumu bija OK), pēc sporta laboratorijas apmeklējuma ieteica pirms treniņa iesildīties un arī pēc atsildīties, tad nu tagad cenšos to ievērot (nākas arī paieties iesildoties/atsildoties) un treniņus tagad skrienu nedaudz lēnāk, bet pulss ir krietni zemāks. Laboratorijas secinājums bija, ka vājākais posms ir sirds. Tad nu uz nākamo sezonu mērķis ir skaidrs. Lēnie garie skrējieni ar pulsu līdz aptuveni 145. Pagaidām ātrums pie šāda pulsa ir ap 6:30/7:00 min/km
P.S. Tantes no rīta uz trolejbusu desojot šad tad mēdz mani apdzīt (blush).
11:13
16/05/2012
Offline
Kad izgāju to slodzes testu tad neuzzināju savu anaerobo slieksni, uzdevums bija- vienkārši tikt līdz sava vecuma maksimumam, sanāca laikam tikt pāri 200.
Labākais variants turēties robežās ( atbilstoši savam vecumam) kuras piedavā pulsometrs?
12:04
28/10/2011
Offline
Stereotips said
Apstrīdēšu, noteikti sirds sāk dragāt, jo skābeklis par īsu. Cits iemesls? Kāds? Augstkalnu efekta simulēšana? (proporcionāli pret ķermeni) liels tilpums pats par sevi vēl nenozīmē efektīvu skābekļa piegādi. Ir kvalitāte - īpašību mērs un kvantitāte - daudzuma mērs.
Pēc slodzes testa rādot uz VO2 un VCO2 grafikiem skaidroja, ka mans VO2max ir krietni virs HRmax, par ko liecinot tas, ka augstākajā punktā skābekļa patēriņa līkne joprojām ir ļoti stāva un VCO2-VO2 starpība saglabājas minimāla. Tiem, kam VO2max ir zem HRmax tā līkne beigās paliekot plakana. Pie augstas izturības līmeņa enerģijas apgādes sistēmu var iedzīt diezgan dziļā skābekļa deficītā bez īpašām sekām. T.i., pienskābes līmenis aug lēni pat pie augsta pulsa.
Skābeklis nav vienīgais deficītais resurss vienādojumā. Vēl ir kāju muskuļi un sirds muskulis. Muskuļu šķiedrām pēc katras kontrakcijas ir nepieciešama relaksācijas fāze. Un jo spēcīgāka kontrakcija, jo ilgākai jābūt atpūtas fāzei, kuras laikā muskulis tiek apasiņots - skābeklis un barības vielas iekšā, metabolisma produkti āra. Citādi pēc kāda laika muskulis sargājot sevi savelkas spazmā (sarauj krampī). Un nedod Dievs, ka krampī sarauj sirds muskuli! Tas ir ātrs veids kā dabūt miokarda infarktu.
Vispār augstu pulsu izsauc daudzi faktori, ne tikai skābekļa deficīts: slodze, temperatūra, metabolisma produktu līmenis asinīs.
12:18
28/10/2011
Offline
kykc said
Kad izgāju to slodzes testu tad neuzzināju savu anaerobo slieksni, uzdevums bija- vienkārši tikt līdz sava vecuma maksimumam, sanāca laikam tikt pāri 200.
Labākais variants turēties robežās ( atbilstoši savam vecumam) kuras piedavā pulsometrs?
Tas teorētiskais HRmax=220-vecums ir Prokrusta gulta. Atpuvens statistiskais vidējais, no kura 95% indivīdu HRmax atšķiras +/- 20 sitienu robežās un atlikušajiem 5% vēl vairāk. Ja slodzes testā pārbaudīji, ka anaerobais slieksnis ir virs 200, tad vari droši trenēties līdz šim pulsam. Vari iet testēties uz Olimpiskās vienības laboratoriju. Tur atļaus sasniegt maksimālo pulsu pat, ja tas būs 220.
12:26
16/05/2012
Offline
dot said
Tas teorētiskais HRmax=220-vecums ir Prokrusta gulta. Atpuvens statistiskais vidējais, no kura 95% indivīdu HRmax atšķiras +/- 20 sitienu robežās un atlikušajiem 5% vēl vairāk. Ja slodzes testā pārbaudīji, ka anaerobais slieksnis ir virs 200, tad vari droši trenēties līdz šim pulsam. Vari iet testēties uz Olimpiskās vienības laboratoriju. Tur atļaus sasniegt maksimālo pulsu pat, ja tas būs 220.
LOK laboratorijā laikam arī reanimēt var.
14:06
22/10/2011
Offline
kykc said
dot said
Tas teorētiskais HRmax=220-vecums ir Prokrusta gulta. Atpuvens statistiskais vidējais, no kura 95% indivīdu HRmax atšķiras +/- 20 sitienu robežās un atlikušajiem 5% vēl vairāk. Ja slodzes testā pārbaudīji, ka anaerobais slieksnis ir virs 200, tad vari droši trenēties līdz šim pulsam. Vari iet testēties uz Olimpiskās vienības laboratoriju. Tur atļaus sasniegt maksimālo pulsu pat, ja tas būs 220.
LOK laboratorijā laikam arī reanimēt var.
Un apglabāt arī kā olimpieti (sarkasms) :)
16:58
28/10/2011
Offline
kykc said
LOK laboratorijā laikam arī reanimēt var.
Reanimēt var arī Sporta laboratorijā. Ievēroju, ka viņiem turpat uz skapīša stāv defibrilators.
20:40
18/04/2011
Offline
Man arī ir tas ļoti augstais pulss skrienot savā normālajā tempā, un pats galvenais, ka tas ir temps, kas jums te pārsvarā ir tas lēnais ap 6min /km +/-. Un tur arī tā lielākā problēma, centos skriet ar normalu pulsu, ātrumu nepiefiksēju, bet piefiksēju to, ka tas ir šausmīgi grūti ne tikai pacietības dēļ, bet baigā slodze sanāk uz apakšstilbiem un ceļiem, kājas pēctam galīgi sāpēja. Nesanāk tajā iešanas ātrumā laikam taisīt normālu skriešanas soli.
Tad nu es nesaprotu, kā, lai es tos lēnos treniņus izturu nesabojājot kko kājās.?
23:24
28/10/2011
Offline
Skrien lēnāk, neuztraucoties par "pareizo" skriešanas soli. Kad sirds būs uztrenēta, varēsi skriet ātrāk ar tādu pat zemu pulsu.
12:54
18/04/2011
Offline
dot said
Skrien lēnāk, neuztraucoties par "pareizo" skriešanas soli. Kad sirds būs uztrenēta, varēsi skriet ātrāk ar tādu pat zemu pulsu.
Njā šodien atkal mēģināšu izturēt tādā garā kādu gabaliņu, ko vajag to vajag.
15:06
28/05/2013
Offline
man ir ļoti līdzīgi, pat skrienot lēnām sāk parādīties reizēm tirpoņa kājās, kas nebija pie lielākiem ātrumiem/pulsiem, bet lēnām trenējoties vairs nav kā sākumā kad neskrienot 120 skriet sāc uzreiz 150 jau pēc 2 nedēļām pulss stabilizējās.
