Home
Topic RSS
18:38
11/02/2014
Offline
Nesakiet, ka es atveru jautājumu, kad neesmu izlasījis iepriekšējās diskusijas par to pašu. Es lasīju, bet tur ir tik daudz dažādi gadījumi un viedokļi...
Man vienkāršāks jautājums.
Vai ir tā, ka vairāk vai mazāk, bet ceļu jautājums ir aktuāls visiem skrējējiem? Vai arī pienāk brīdis (piemēram pēc 5000 km), kad tas vairs nav aktuāls? Reku, Chingons no Babites, cik n-tos kilometrus noskrējis, bet iekrita un nogūlās uz galda. Mana pieredze ir maza, tāpēc gribu zināt - vai man tagad mūžigi būs glikozamīns jālieto? Vai vienmēr jāskrien ar saitēm? Ne jau visi skrien barefoot variantā, pieļauju, ka liela daļa tomēr piekopj konvencionālos stilus?
Es nesaku, ka man baigi sāp tomēr, tiklīdz kāpinu apjomu (ne ātrumu), uzreiz jūtu.
18:44
06/03/2010
Offline
Fakts pats par sevi, ka sāp vēl neko daudz nenozīmē. Jāsaprot, kur tieši sāp, kad sāp un kad sāka sāpēt, kad nesāp. Vai guļot sāp, pie kādām kustībām sāp, utt.
Pats glikozamīnu nelietoju, neprasās, bet es vēl jauns. Ar saitēm arī neskrienu, tik vien teipu uzliku uz NRM.
Arī pie baskājiem neskaitos un skrienu ar apaviem.
Kad pamazām nāk saprašana - kas tieši pie vainas sāpēm, tad arī tālāk var domāt kā no tām izvairīties. Atsitu vakar celi pret gultu un sāp :D , bet tāpēc jau nebeigšu skriet.
19:10
11/02/2014
Offline
topinjs, beigas labas! Es ar' nebeigšu skriet :).
Ja jau uz NRM uziki teipu, tad jau kaut kas bija, vai ne? Es visu laiku klusībā ceru, ka man tām sāpēm nekāda īpaša fizioloģiska vaina nav, vien tas, ka skrienu. Ceļi nav pieraduši, tāpēc signalizē. Ceru, ka jo vairāk skriešu, jo mazāk sāpēs. Vai ne tā?
19:44
11/12/2010
Offline
Pirmajos skriešanas gados gan ceļi, gan potītes lika par sevi manīt, potītes galvenokārt no tā ka skriešana pa mežu (orientēšanās), bet ar laiku organisms pierod pie skriešanas/slodzēm, nostiprinās gan saites, gan muskuļi, solis kļūst vieglāks/ripojošāks, tad arī locītavām ir mazāka slodze!
20:33
24/04/2009
Offline
Man ir divi ieteikumi šajā sakarā:
1) audzē kilometrāžu pakāpeniski, neaizmirsti par atpūtu, kas arī ir neatņemama treniņu sastāvdaļa;
2) vingro regulāri - piemeklē vingrinājumus, kuri stiprina attiecīgās saites un muskuļus.
21:01
17/11/2011
Offline
aizej labāk pie fizoterapeita (ideāli, ja līdzi padometrijas rezultāti, jo tad viņiem vieglāk noteikt kuras muskuļu grupas, saites noslogojas visvairāk, es veicu VC4), viņš visticamāk pateiks kādi vingrinājumi jāveic, lai pietrenētu "slinkos" muskuļus; Vari izrunāt arī vai vajag pasūtīt ortopēdiskās pēdiņas; Mans gadījums: pagājušo gadu 2-2.5 mēnešus katru dienu cītīgi vingroju + iepirku ortopēdiskās pēdiņas, jo negribēju pilnībā pārtraukt skriešanu;
ja sāpes pastiprinās un nepāriet arī pēc ilgāka laika - vajadzētu magnētisko rezonansi vai sonogrāfiju; Magnētiskā ir dārgāks pasākums, bet precīzāks. Bet ko konkrētā situācijā labāk izvēlēties droši vien pateiks traumatologs.
21:57
11/02/2014
Offline
Xorix, tas ir tas, ko es gribēju dzirdēt, paldies! Lai labi ripo!
Aivars, 1) - foršs padoms, viegli īstenot, 2) - neapšaubu, ka svarīgi, bet laikam nevarēšu sevi piespiest locīties uz paklājiņa.
Shahs, vai Tu nepārspīlē? Vai tiešām parādoties nelielam diskomfortam uzreiz jāķeras pie augstajām tehnoloģijām? Varbūt, ka laika gaitā viss sakārtosies, ka xorix sola?
22:36
25/08/2013
Offline
Kods said
Varbūt, ka laika gaitā viss sakārtosies, ka xorix sola?
Vai arī nesakārtosies un risinājumi būs garāki, dārgāki un arī sāpīgāki
08:04
15/03/2011
Offline
Ja nevar sevi piespiest locīties uz paklāja, tad vajag maksāt kādam lai tevi piespiež :) Varianti ir ļoti dažādi - pilates, trx, dziļie muskuļi, joga .. tas gan būs vispārīgāk nekā fizioterapeits ar konkrēto slinko muskuļu mocīšanu, bet cilvēkam jau nav tikai viens slinks muskulis :)
12:00
09/02/2014
Offline
Interesanti, arī tikko sāku skriet. Ceļi arī jutās, līdz vienā brīdī jau sāka sāpēt. Runāju ar vairākiem cilvēkiem un diviem no tiem arī sāpēja ceļi iesākumā, abi ieturēja divu nedēļu pauzi un sāka no jauna, vairs nesāpot. Es nespēju izturēt divas nedēļas, paklausīju trešā drauga ieteikumam un sāku skriet ne caur papēdi (kā pareizi sauc, nav ne jausmas), tagad skrienu ievērojami lēnāk, jo sekoju pulsam un vēl kājām nav pieradums, bet ar daudz lielāku baudu un ne miņas no sāpēm ceļos. Tagad gan sāku just muskuļus, bet esmu priecīga, ka varu turpināt skriet. Ņemšu vērā ieteikumus par fizioterapeitu un padometriju (lai arī kas tas par zvēru), ceru, ka veselības apdrošināšana šos apmaksās.
12:40
27/10/2010
Offline
Kods said
Xorix, tas ir tas, ko es gribēju dzirdēt, paldies! Lai labi ripo!
Aivars, 1) - foršs padoms, viegli īstenot, 2) - neapšaubu, ka svarīgi, bet laikam nevarēšu sevi piespiest locīties uz paklājiņa.
Shahs, vai Tu nepārspīlē? Vai tiešām parādoties nelielam diskomfortam uzreiz jāķeras pie augstajām tehnoloģijām? Varbūt, ka laika gaitā viss sakārtosies, ka xorix sola?
Shahs nepārspīlē, iesaka apmēram to pašu, ko Aivars - Aivars iesaka pašam piemeklēt vajadzīgos vingrojumus, Shahs iesaka, lai vingrojumus piemeklē kāds, kas zina, kur kurais muskulis atrodas, kā darbojas, kā noteikt, kurš Tev slaistās un kurus un kā jāstiprina. Kā arī parāda, kā pareizi izpildīt, pielabo Tavas kļūdas, ja tādas ir. Un tie vingrojumi nav tikai un vienīgi uz paklājiņa. Bet ja nevari sevi piespiest vingrot, tad rēķinies, ka var būt lielākas nepatikšanas.
Tās augstās tehnoloģijas ir gadījumam, ja ar vienkāršu vingrošanu nav līdzēts. Un tad tas vairs nepavisam nav neliels diskomforts.
12:46
31/01/2012
Offline
Man - otreizējās lietošanas skrējējam, kurš pirms diviem gadiem sāka ripināt, pēc dažiem mēnešiem sāka sāpēt ceļi. Lielākā kļūda bi domāt, ka pats no sevis pāries.
Tad nu mans glābiņš bija fizioterapija.
Mācība ko no tā visa guvu ir tāda, ka 1. šie vingrinājumi jāturpina arī tad ,kad viss it kā ir ok - ikdienā. 2. Pie pirmajām sāpēm treniņprocesā uz tām reaģēt, pārtraucot skrējienu. Protams, ka tas galīgi nav vienkārši, bet visam ir sava cena, sevišķi, ja pirms tam visu savai veselībai esi darījis ar mīnusa zīmi ;-)
Lai veicās!
13:07
21/10/2011
Offline
Es arī esmu laikam nevajadzīgi cerējis,ka pāries...divas nedēļas neskrienu,ejot nekas,kā sāku skriet,vienā celī konkrētā vietā sāp(tas gan ir par skarbu teikts)...un kas interesanti,sāpes ir izteiktātas skrienot caur pirkstgalu...un pazīstot savu ģ.ā. ,es uz brīnumu neceru...bet būs jāmēģina neminēt skriešanu :)
13:27
27/10/2010
Offline
Vakar iegriezos XC forumā un uzzināju, ka tauksakne ir brīnumlīdzeklis un der teju jebkam. Nu, ja negribas uzklausīt organisma signālus, var paeksperimentēt.
http://www.xc.lv/mtb/forums/viewtopic.php?id=7826
23:55
24/04/2009
Offline
in said
Vakar iegriezos XC forumā un uzzināju, ka tauksakne ir brīnumlīdzeklis un der teju jebkam. Nu, ja negribas uzklausīt organisma signālus, var paeksperimentēt.
http://www.xc.lv/mtb/forums/viewtopic.php?id=7826
Es ar tauksaknes kompresēm ārstēju ieplaisājušu kaulu. Šķiet, ka palīdzēja.
15:34
24/04/2009
Offline
in said
Kods said
Xorix, tas ir tas, ko es gribēju dzirdēt, paldies! Lai labi ripo!
Aivars, 1) - foršs padoms, viegli īstenot, 2) - neapšaubu, ka svarīgi, bet laikam nevarēšu sevi piespiest locīties uz paklājiņa.
Shahs, vai Tu nepārspīlē? Vai tiešām parādoties nelielam diskomfortam uzreiz jāķeras pie augstajām tehnoloģijām? Varbūt, ka laika gaitā viss sakārtosies, ka xorix sola?Shahs nepārspīlē, iesaka apmēram to pašu, ko Aivars - Aivars iesaka pašam piemeklēt vajadzīgos vingrojumus, Shahs iesaka, lai vingrojumus piemeklē kāds, kas zina, kur kurais muskulis atrodas, kā darbojas, kā noteikt, kurš Tev slaistās un kurus un kā jāstiprina. Kā arī parāda, kā pareizi izpildīt, pielabo Tavas kļūdas, ja tādas ir. Un tie vingrojumi nav tikai un vienīgi uz paklājiņa. Bet ja nevari sevi piespiest vingrot, tad rēķinies, ka var būt lielākas nepatikšanas.
Tās augstās tehnoloģijas ir gadījumam, ja ar vienkāršu vingrošanu nav līdzēts. Un tad tas vairs nepavisam nav neliels diskomforts.
Tieši tā. Un sākt vajag tūlīt ar vienkāršāko, elementārāko - paklājiņš varētu būt pēdējais par ko domāt.
21:21
27/10/2010
Offline
Kods said
Vai ir tā, ka vairāk vai mazāk, bet ceļu jautājums ir aktuāls visiem skrējējiem? Vai arī pienāk brīdis (piemēram pēc 5000 km), kad tas vairs nav aktuāls? Reku, Chingons no Babites, cik n-tos kilometrus noskrējis, bet iekrita un nogūlās uz galda. Mana pieredze ir maza, tāpēc gribu zināt - vai man tagad mūžigi būs glikozamīns jālieto? Vai vienmēr jāskrien ar saitēm? Ne jau visi skrien barefoot variantā, pieļauju, ka liela daļa tomēr piekopj konvencionālos stilus?
Es nesaku, ka man baigi sāp tomēr, tiklīdz kāpinu apjomu (ne ātrumu), uzreiz jūtu.
Ja Tev vnk citu pieredze interesē, tad - man nav pieredzes ar ceļu sāpēm, glikozamīnu nelietoju, saites arī ne, pārsvarā skrienu ar labi amortizējošiem apaviem.
Lauma said Es ar tauksaknes kompresēm ārstēju ieplaisājušu kaulu. Šķiet, ka palīdzēja.
Tu noskaidroji, kas par vainu vai vienkārši uz dullo?
Pat ja tā tauksakne spēj audus reģenerēt, vai to ir lietderīgi izmantot gadījumos, kad daži muskuļi ir vājāki un tiek neadekvāti noslogoti?
Turklāt sāpes vienā vietā ne vienmēr nozīmē, ka tā arī ir tā vājā/stiprināmā/ārstējamā vieta. Te var palasīt, kā tulzna pēdā izraisa sāpes otras kājas gūžā - http://raimonds17.blogspot.com/2009/09/mans-pirmais-skriesanas-maratons-42195.html
22:47
15/03/2011
Offline
+1 par to ka sāp stiprā vieta, kurai jāstrādā dubultā vājās vietā
09:07
27/10/2010
Offline
Man šonakt vēl dažas domas radās:
Vai pirms skrējieniem iesildi/iekustini visas kāju locītavas?
Vai nav liels liekais svars?
Kad īsti sāp? Kāpēc ar sāpēm jāskrien 30 un 45 km?
09:17
18/04/2011
Offline
in said
Man šonakt vēl dažas domas radās:
Vai pirms skrējieniem iesildi/iekustini visas kāju locītavas?
Vai nav liels liekais svars?
Kad īsti sāp? Kāpēc ar sāpēm jāskrien 30 un 45 km?
Ar to iekustināšanu īstenībā ir interesanti, jo teiksim man, ja es izapļoju ceļus tie tieši fiksāk sāk likt par sevi manīt skrējiena laikā un tas pats ar potīšu izapļošanu.
