13:28
13/11/2009
1. Vairāki mēneši laikam ir nepieciešami... No jūnija beigām ir tikai pusotrs pagājis.
Pieņemu, ka septembra beigas vai oktobris (3-4 mēneši) varētu būt brīdis, kad vismaz minimālām izmaiņām jāsāk parādīties?
2. Vēl arī nav īsti zināms (mums, forumu lasošajiem), cik augstam jābūt mērķa pulsam.
Tas tad no vecuma un slodzes testa rezultātiem būtu atkarīgs. (Laikam notestēties tomēr derētu, pilnīgam iesācējam.)
Pavisam briesmīgs tas 140 vai >130 neliekas - ātram solim vai ņiprai velobraukšanai. Nu, drusku zemāks varētu būt.
... Protams, šī nav kompetenta atbilde. Pats nekad mūžā pulsam sekojis neesmu :) Lūgums izteikties lietpratējiem.
08:51
14/10/2016
Andulis said
1. Vairāki mēneši laikam ir nepieciešami... No jūnija beigām ir tikai pusotrs pagājis.
Pieņemu, ka septembra beigas vai oktobris (3-4 mēneši) varētu būt brīdis, kad vismaz minimālām izmaiņām jāsāk parādīties?2. Vēl arī nav īsti zināms (mums, forumu lasošajiem), cik augstam jābūt mērķa pulsam.
Tas tad no vecuma un slodzes testa rezultātiem būtu atkarīgs. (Laikam notestēties tomēr derētu, pilnīgam iesācējam.)Pavisam briesmīgs tas 140 vai >130 neliekas - ātram solim vai ņiprai velobraukšanai. Nu, drusku zemāks varētu būt.
... Protams, šī nav kompetenta atbilde. Pats nekad mūžā pulsam sekojis neesmu :) Lūgums izteikties lietpratējiem.
Neesmu lietpratējs, drīzāk cilvēks, kas pats vēl pirms pāris gadiem to visu izgāja no nulles, tāpēc atceros. Būdams iesācējs, We Run Riga 2016 nepareizi izrēķināju savus spēkus un neizskrēju no 50 minūtēm. Sapratu, ka vajadzīgs pulsometrs ar GPS. Nopirku, un biju šokēts... Lēna skriešana tempā 6 min./km man bija pie pulsa pāri 150... Nu, neko oktobrī sāku skriet PATIEŠĀM lēni - pie pulsa 130 man temps bija ap 8 min./ km. Ziema, kārdinājumu skriet ātri nebija, tādā veidā 4-5 reizes nedēļā pa stundiņai paskrēju ar zemu (130) pulsu + trenēju spēku telpās. Marta beigās jau bija Liepājas pusmaratons, tāpēc sākot ar marta sākumu pieliku klāt arī fartlekus + tempa skrējienus. Bet kopumā visu ziemu vienveidīgi trenējoties no oktobra beigām līdz marta sākumam, rezultāti bija - tempā ap 5.:30 min./km pulss bija ap 140, arī Liepājas sacenēs 11 km noskrēju tempā 4:36 min./km, kas rudenī man likās kosmoss.
Mans skatījums arī kā pilnīgam iesācējam (pavisam neironiski):
Pulss ir atkarīgs no daudziem faktoriem: sākotnēji noteicošais būs
1) vecums/dzimums, jo jaunāks, jo ātrāks pulss; vīriešiem būs zemāks pulss, nekā sievietēm, - šis faktors ir maz ietekmējams, kļūsi vecāks - pulss būs zemāks, bet tas nenozīmē, ka skrienot uz 90% no maxhr, 60 gados būs vieglāk, nekā 20 gados. (vienkārši cipari būs mazāki, bet slodze būs līdzvērtīga)
2) ķermeņa masa/ ēšanas paradumi/ miega kvalitāte / stresa līmenis = treniņu+ikdienas: šeit var daudz ko ietekmēt.
a) ķermeņa svaram ir liela nozīme it sevišķi, ja nav trennēts ķermenis pie slodzes; jo smagāks, jo grūtāk sirdij.
b) uzturs - ieteiktu ļoti sekot līdzi dzelzim, b12, magnijam, kālijam, nātrijam, uzturā lietot pēc iespējas vairāk augļus un dārzeņus, atturēties no augsta tauku saturošas pārtikas un mākslīgi pievienotiem sāļiem/cukuriem;
c) kvalatatīvs miegs ir neaizstājams - vari uztaisīt testu - vienu dienu paliec ilgāk nomodā, otrā dienā laikus ej gulēt - jo mazāk miega, jo grūtāk ķermenim;
d) stress - mēģināt izslēgt negatīvo stresu - pozitīvs jeb stimulējošs treniņu stress ir PAT NEPIECIEŠAMS, ja nebūs pietiekami liels stress, nebūs ķermenim nekāda stimula - nebūs progress. respektīvi - pastaigājoties neuztrennēsies maratonam, kaut mēnesī noiesi 500km.
3) dažādi ārēji faktori kā gaisa mitrums, temperatūra, šeit, protams, arī augstums virs jūras līmeņa, + skriešanas virsma, reljefs un apavi; augsts gaisa mitrums tāpat kā liels karstums ir papildus slodze sirdij, mitrums traucē uzņemt skābekli.
4) biomehāniski/bioķīmiski ierobežojumi/priekšrocības - ķermeņa proporcijas, piemēram, kā: kāju garums pret rumpi, mobilitāte - soļa garums, gurnu leņķi atspēriena laikā, piezemēšanās leņķis un novietojums zem ķermeņa masas, ķermeņa struktūra - muskuļi, saites un tā tālāk, respektīvi - cik daudz no "dabas" ir dots, lai skrietu. cik efektīvi Tu skrien jeb skriešanas ekonomika + cik laba skriešans tehnika, piemēram, vai nav liekas ķermeņa augšdaļas rotācijas, vai ir "pacelti" vai "neitrāli" pleci. Respektīvi vai Tu izmanto starpribu muskuļus vai diafragmu.
Jebkurā gadījumā sirdi uztrenēt IR iespējams, ātrums būs atkarīgs no tā cik labā formā esi bijis iepriekš. Sasniegt jaunu sirds kapacitātes spēju būs daudz ilgāk un grūtāk, nekā atgūt iepriekšējo kondīciju. Lai atgūtu iepriekšējo līmeni, atkarībā no tā līmeņa kāds bijis, tās var būt PAT tikai pāris nedēļas, ja ir laba programma un viss pārējais ir on point - tā teikt, Latviski sakot. ;D
Nevajag uztraukties par augstu pulsu, ja Tu jūties labi un necīnies par katru elpas vilcienu, tad skriet augstā pulsā ir okei. Varbūt nevajag aizrauties uzreiz ar lielu kilometrāžu vai drīzāk laiku - cik daudz ķermenis atrodas slodzē.
Daži piemēri par pulsu no maniem datiem, vakar - pēc 24h norīkojuma - piecos vakarā noskrēju 21.10 | 1:31:09 | 4:19/km pulsā 162; 5 dienas atpakaļ piecos no rīta - 15.01 | 1:01:48 | 4:07/km 142 pulsā, ietekmējošie faktori 1) pēc diennakts norīkojuma - nebiju izgulējies, 2) vakarā bija karstāks, kaut gan tajā rītā bija migla, kas ir papildus slodze, bet 3) es nebiju pāris dienas pēc smaga treniņa ar augstuma metriem - gandrīz 14km 900m kāpums, un vēl šodien joprojām kājas ir "pasmagas".
No šī var secināt vienu - klausies savā ķermenī - liec slodzi, ja zini, ka varēsi pilnvērtīgi atpūsties. Un viss pārējais nāks ar laiku un pieredzi. Ir daudz informācijas pieejams kā trennēties. Ja Tev būs nedēļā vismaz viens max slodzes un viens garais, tad progress nebūs tik lēns, bet var arī būt.
Lai labi skrienas! Galvenais ir noskriet, nevis uztrennēt sirdi. ;)
18:33
24/04/2009
14:13
14/10/2016
Kampars said
Ar sirdi taču neskriesi! Vajag kājas kačāt!
Pilnīgi noteikti vingrinājumi kājām par ļaunu nenāks jebkura līmeņa skrējējam - vai tas iesācējs, vai skrējējs, kas skrien MAKRO/ Kampara līmenī. Plus vēl noteikti ieteiktu šad tad paskriet ātri, nu, vismaz kaut kādus nogriežņus, lai kājas pierod pie normālas skriešanas, nevis tipināšanas ap 8 min./km. Ja ātri ejot pulss ir 140, tad jārēķinās, ka daudz laika jāpavada, pārmaiņus skrienot/ejot.
Ja nav problēmu ar krievu valodu, šis džeks par šo tēmu runā:
https://www.youtube.com/watch?v=G0tpLA7FG4M
07:53
15/04/2016
Iesaku pavērot resting heart rate (google). Viedtelefonā jānovelk kāda heart rate aplikācija (iesaku heart rate pluss) un no rītiem uzreiz pēc pamošanās jāmēra pulsu. Ļoti labi var noteikt to cik organisms noguris un vai kkas uztrenēts. Pats sev zinu ka 40 - 46 var iet droši trenēties, 46 -49 neko smagu nedarīt un 50+ labāk pasēdēt 2 dienas mājās. Bet katram jāskatās individuāli savi cipari un ar laiku var saprast noguruma kondīciju.
Pēc RHR var arī noteikt vai kkas ir uztrenēts - ja pulss ar laiku paliek zemāks.