12:56
26/03/2011
16:20
17/09/2012
NoName26 said
Labdien. Vēlētos padalīties ar savu problēmu.
Tā cītīgi esmu pasācis skriet tikai šogad ar aprīli, gatavojoties NRM 10 km (rezultāts 55:11) un turpinu sevi uzturēt formā, gatavojoties jau Nike Riga Run arī 10, bet šoreiz jau ar mērķi iekriet zem 50 minūtēm. Slimības rezultātā (apaukštēšanās) biju spiests izlaist skriešanu 8 dienas. Tagad esmu aizvadījis 2 treniņus pēc atlabšanas, bet ar sāpošu kreisās kājas celi :(. Kā tas viss notiek - No sākuma iestaipos, sāku skriet lēnā tempā, bet mēģinot turēt kadenci pie 170-175 ar minūtes laiku 6:30-7:00. Pēc apmēram 10 minūšu šādas čubināšanas pāreju nedaudz ātrākā tempā (ap 6:00-6:30) kamēr 3.kilometrā sāku just celi. Nedaudz pamainot skriešanas intensivitāti, manieri, ceļa sāpes it kā pazūd un varu noskriet vēl kādus 2.5 kilometrus. Pēc tam sāpes atjaunojas un atkal nākas mainīt kau ko skriešanā, lai varētu noskriet vēl kādus 2 kilometrus - toties pēc tam gan viss. Jāstājas malā un turpmākais ceļa posms jāveic ejot. Tā bija arī vakar, kad noskrēju nedaud virs 7 kilometriem. Pašajūta bija lieliska un varēju noskriet daudz un dikti, ja ne celis :(. Tagad par pašām sāpēm - tās dislokācija ir tieši priekšā zem kreisās kājas ceļa bļodiņas nedaudz uz āru, tur var sataustīt tādu kā iedobi starp 2 kauliem. Dīvaini ir tas, ka beidzot skriet un pārejot uz iešanu, celis sāp brīdī, kad svars tiek pārnests uz labo kāju (respektīvi tad, kad notiek smaguma centra pārvietošanās) kā arī sāp vairāk kāpjot lejā pa kāpnēm un ejot lejā no kalna, nekā ejot augšup. Sāpēs ir tādas asas, durošas. (jā starp citu, sāpes ir aŗi tad, ja cenšas iet ļoti ātrā tempā). Pēc apmēram stundas ar celi viss bija +/- kārtībā un varēju staigāt, to nejūtot. Šorīt arī viss ok, bet droši vien, ja atkal mēģinātu uzskriet, tad pēc kāda laika nāktos stāties malā. Vai Jums, cienītie profesionāļi, amatieri un pārējie interesenti ir kaut kādi ieteikumi ko darīt? Kas tās varētu būt par sāpēm un ar ko saistītas? Ko man darīt ar treniņu režīmu, jo esmu tādā kā izmisumā - tad kad beidzot skriešana sāk dot gandarījumu, sākas kaut kādas likstas :( Līdz šim nekādu problēmu ar ceļiem netiku izjutis. Varētu teikt, ka tas viss notika pēkšņi. Help...
Apsveicu ar kreisās kājas laterālā meniska plīsumu! Jau izoperēji?
Manas problēmas no viena ceļgala pārnesušās pie otra. Lai gan rezonanse uzrāda "tikai" meniska struktūras izmaiņas, hondropātijas pazīmes, sāpes nav patīkamas. Sākās laikā, kad trīs nedēļas lēkāju uz šīs kājas, tikko izoperēto gaisā turot. Doks ieteica "eļļojošās" injekcijas, tās tika veiktas, bet labāk nepaliek. Iedomājos, ka celim varētu nepatikt tas, ka vairs nav specifiskās slodzes, kāda bija manā sporta veidā, jo pēcāk uzsvaru liku uz velo, kur tas viss ir diezgan vienmuļi. Lai nu kā, šobrīd mazliet atgriežos pie saknēm, kā arī stiprinu visus apkart celim esošos muskuļus. Ja pāris mēnešu laikā nepaliks labāk, uzstāšu, ka vajadzīga atkārtota rezonanse, jo pēc pirmā ceļa divām operācijām es nu zinu, kādas sajūtas ir veselam celim. Un tie, kuri baidās no operācijām - nemociet sevi! Vismaz ceļgala gadījumā nav nekā labāka.
17:58
01/08/2011
Iky said
Sveiciens visiem - ceļu problēmu skartajiem! Laikam būšu pievienojies jūsu klubiņam, bet ceru,ka tomēr nē :)
Lielais jautājums : Vai ITB sindroma gadījumā taustot ceļa ārpusi iekaisušajai vietai ir jāsāp? vai tā dod par sevi zinot tikai pie slodzes (kāpjot leja pa kāpnēm utt.)?
Domāju, ka tas atkarīgs no tā, cik tālu kaite aizgājusi. Man sākumā diskomforts un velkoša sajūta bija vien pie slodzes. Tad, ITBS progresējot un nonākot akūtākajā posmā, sāpīga uz spaidīšanu bija arī ceļa ārpuse. Kad iekaisums kā tāds mitējās, tad sāpīgi bija tikai pie slodzes. Pēc iekaisuma apkarošanas izārstēties un likvidēt cēloni manam ITBS palīdzēja kāju iekšpuses muskuļu stiprināšana. Skriešanas treniņu slodzi arī mazināju. Tādā režīmā, katru dienu vingrojot, pagāja nedēļas 3-4. Un tieši nedēļu pirms Amsterdamas maratona izdevās atgriezties uz strīpas bez sāpēm.
22:04
24/10/2010
dot said
ansiso said
Sesnsenos laikos arī aizrāvos ar glikozamīnu. Lietoju, lietoju, bet sapratu, ka no tā nav ne silts, ne auksts. Pēc tam, parakņājoties pa internetu, sapratu, ka nekādu zinātnisku pierādījumu jau nav, ka glikozamīns vispār kaut ko dotu. Daudzi ārsti pat apšauba jēgu no glikozamīnaAnsi, tu vēl esi jauns. Paskatīsimies uz tavām locītavām pēc 15 gadiem, kad tev būs 40.
Ir pētījumi, kas pierāda glikozamīna viena paša, gan kombinācijā ar hondroitīnu efektivitāti osteoartrīta ārstēšanā. Samazina locītavu pietūkumu un stīvumu. Pazīmes: http://www.locitavusapes.lv/vai-jus-slimojat-ar-osteoartritu/kadas-ir-osteoartrita-pazimes-un-slimibas-izpausmes/
Lasīju Piascledine, Glucosamine un vēl pāris zāļu pētījuma rezultātus. Pētījums ilga 5 gadus un tā mērķis bija noskaidrot vai šīs zāles iekļaut bezmaksas medikamentu sarakstā. Secinājums - Symptomactic slow acting drugs in osteoarthritis (chondroitin sulfate, avocado and soybean oil unsaponifiables, diacerein and glucosamine) have a minimal effect on both pain and functional incapacity......these proprietary medicinal products are of no therapeutic benefit. Tātad, jēga it kā maza. Tomēr daudzi tās zāles lieto. Man trokšņo ceļgali un potītes, viens paziņa ieteica Piascledine. Viņam esot palīdzējušas. No šodienas sākšu lietot. Ierakstīju trokšņus video tagad un domāju to atkārtot ik pēc mēneša. Tad reāli varēs salīdzināt trokšņus un nebūs jāpaļaujas uz 'viena tante teica' vai 'vienā pētījumā izpētiīja'/
Dainis Mors said
dot said
ansiso said
Sesnsenos laikos arī aizrāvos ar glikozamīnu. Lietoju, lietoju, bet sapratu, ka no tā nav ne silts, ne auksts. Pēc tam, parakņājoties pa internetu, sapratu, ka nekādu zinātnisku pierādījumu jau nav, ka glikozamīns vispār kaut ko dotu. Daudzi ārsti pat apšauba jēgu no glikozamīnaAnsi, tu vēl esi jauns. Paskatīsimies uz tavām locītavām pēc 15 gadiem, kad tev būs 40.
Ir pētījumi, kas pierāda glikozamīna viena paša, gan kombinācijā ar hondroitīnu efektivitāti osteoartrīta ārstēšanā. Samazina locītavu pietūkumu un stīvumu. Pazīmes: http://www.locitavusapes.lv/vai-jus-slimojat-ar-osteoartritu/kadas-ir-osteoartrita-pazimes-un-slimibas-izpausmes/
Lasīju Piascledine, Glucosamine un vēl pāris zāļu pētījuma rezultātus. Pētījums ilga 5 gadus un tā mērķis bija noskaidrot vai šīs zāles iekļaut bezmaksas medikamentu sarakstā. Secinājums - Symptomactic slow acting drugs in osteoarthritis (chondroitin sulfate, avocado and soybean oil unsaponifiables, diacerein and glucosamine) have a minimal effect on both pain and functional incapacity......these proprietary medicinal products are of no therapeutic benefit. Tātad, jēga it kā maza. Tomēr daudzi tās zāles lieto. Man trokšņo ceļgali un potītes, viens paziņa ieteica Piascledine. Viņam esot palīdzējušas. No šodienas sākšu lietot. Ierakstīju trokšņus video tagad un domāju to atkārtot ik pēc mēneša. Tad reāli varēs salīdzināt trokšņus un nebūs jāpaļaujas uz 'viena tante teica' vai 'vienā pētījumā izpētiīja'/
ņemot vērā, ka glikozamīns un hondroitīns ir saistaudu un skrimšļaudu elements, kura sintēze cilvēka organismā ar gadiem nevis palielinās, bet samazinās, tad tie ir vairāk kā profilakses līdzekļi nekā ārstniecības līdzekļi.
15:16
18/04/2011
15:59
26/03/2011
Sveiki!
Paceļu ceļu problēmas topiku.
Esmu pilnīga iesācēja, skrēju vidēji 2x nedēļā pa 5 km kopš marta sākuma. Tātad pirms nepilnām 2 nedēļām nokritu, bet nopietnas sekas (atskaitot sāpīgus pušumus) nejutu.
Turpināju skriet jau nākamajā dienā un diezgan neapdomīgi palielināju slodzi km ziņā (6km->10 km), skrēju bez apstājas (agrāk ātrāk, bet ar iešanas pauzēm) + izdarīju muļķību noskrienot pilnā tempā (5:40) 3 km iepriekšējo lēno (6:30) vietā. Ja svarīgi - paralēli daudz staigāju, nereti gari pārgājieni.
Pēc šī ātrā skrējiena sāka sāpēt zem ceļa kājas iekšmalā pie slodzes.
Skriet pārtraucu uz pāris dienām. Pirms Stirnu buka uztaisīju testu 2 km mīkstās takās, skrienot nejutu, pēc skrējiena ļoti, ejot kliboju. Pierima. Tagad pagājusi nedēļa kopš ātrā skrējiena, 3 dienas kopš tiem testa 2 km. Pie atsevišķām kustībām un iešanas iesāpas, liku aukstas kompreses.
Biju domājusi vēl nedēļu pavērot, kā to iesaka forumos, bet tā kā otro dienu sāp jau pie neliela attāluma noiešanas - ieduras zem ceļa kājas iekšmalā, bet izstarojas uz augšu gar bļodiņu, te saprotamāk - https://failiem.lv/u/qtnzdj48#/view/Knee_Front.png
Taustot zem bļodiņas jūtīgs celis vispār.
Rīt domāju iet pie ģim. ārsta un tad tālāk.
Stulbās kļūdas esmu sapratusi, bet lasot forumus, neatrodu tieši sūdzības par šo sāpošo vietu, varbūt kāda pieredze?
17:04
24/05/2015
pūcīte said
Sveiki!
Paceļu ceļu problēmas topiku.
Esmu pilnīga iesācēja, skrēju vidēji 2x nedēļā pa 5 km kopš marta sākuma. Tātad pirms nepilnām 2 nedēļām nokritu, bet nopietnas sekas (atskaitot sāpīgus pušumus) nejutu.
Turpināju skriet jau nākamajā dienā un diezgan neapdomīgi palielināju slodzi km ziņā (6km->10 km), skrēju bez apstājas (agrāk ātrāk, bet ar iešanas pauzēm) + izdarīju muļķību noskrienot pilnā tempā (5:40) 3 km iepriekšējo lēno (6:30) vietā. Ja svarīgi - paralēli daudz staigāju, nereti gari pārgājieni.
Pēc šī ātrā skrējiena sāka sāpēt zem ceļa kājas iekšmalā pie slodzes.
Skriet pārtraucu uz pāris dienām. Pirms Stirnu buka uztaisīju testu 2 km mīkstās takās, skrienot nejutu, pēc skrējiena ļoti, ejot kliboju. Pierima. Tagad pagājusi nedēļa kopš ātrā skrējiena, 3 dienas kopš tiem testa 2 km. Pie atsevišķām kustībām un iešanas iesāpas, liku aukstas kompreses.
Biju domājusi vēl nedēļu pavērot, kā to iesaka forumos, bet tā kā otro dienu sāp jau pie neliela attāluma noiešanas - ieduras zem ceļa kājas iekšmalā, bet izstarojas uz augšu gar bļodiņu, te saprotamāk - https://failiem.lv/u/qtnzdj48#/view/Knee_Front.png
Taustot zem bļodiņas jūtīgs celis vispār.
Rīt domāju iet pie ģim. ārsta un tad tālāk.
Stulbās kļūdas esmu sapratusi, bet lasot forumus, neatrodu tieši sūdzības par šo sāpošo vietu, varbūt kāda pieredze?
Labdien, pūcīte!
Labāk dodies pie ārsta.
Nu tad par to, kā man gājis šajā nedēļā.
Pieteicos ORTO pie traumatologa Jāņa Viļuma. Tas notika superātri, pēc 2 stundām no zvana brīža man bija diagnoze. Apskatīja ceļus un secināja, ka būs kritiens pie vainas. Kaula skrimšļa bojājumi, kas rezultējušies iekaisumā. Visi skrējieni off uz 2 mēnešiem (un šis dakteris neskatās uz tevi, it kā būtu jaunas kājas palūdzis), pārgājieni Kolka-Dubulti arī. Pazuda vismaz stress par operācijām, meniskiem utt. Un ceru, ka jauni brīnumi neuzradīsies, jo iesmeldzas pa reizei dažādās vietās.
Tajā pašā dienā uzlika teipu un dabūju pirmo magnētterapiju. 5X būts, teips miera režīmā palīdzēja, būtībā sāpes vainas kājai pārgāja, iesmeldzās pāris dienu laikā reizes 3-4. Atgriezos darbā un pie daudzajiem km tepis samocīja celi, sāpēja bļodiņa, likās noguris celis, noņēmu teipu, jutos atvieglota un nesāp šodien - arī pie noietajiem km. Arī krakšķi celī mazinājušies pēc teipa noņemšanas. Otra kāja vienīgi iesāpējusies vairāk pa šo nedēļu (tai pat bija lielāks trieciens). Saprotu, ka būs visas 10 magnētprocedūras nu jau abām kājām, un tad sekos ārstnieciskā vingrošana. Par tās nepieciešamību prāts strīdīgs. Pierakstījos pēc 2 nedēļām.
Bet to skriešanas lietas nopietnību tomēr izvērtēšu. Tālāk visu ar galvu, ne ar sirdi vien.
#Galvenais nav uzvarēt, galvenais ir nenolikt uz muti!
pūcīte said
Nu tad par to, kā man gājis šajā nedēļā.
Pieteicos ORTO pie traumatologa Jāņa Viļuma. Tas notika superātri, pēc 2 stundām no zvana brīža man bija diagnoze. Apskatīja ceļus un secināja, ka būs kritiens pie vainas. Kaula skrimšļa bojājumi, kas rezultējušies iekaisumā. Visi skrējieni off uz 2 mēnešiem (un šis dakteris neskatās uz tevi, it kā būtu jaunas kājas palūdzis), pārgājieni Kolka-Dubulti arī. Pazuda vismaz stress par operācijām, meniskiem utt. Un ceru, ka jauni brīnumi neuzradīsies, jo iesmeldzas pa reizei dažādās vietās.
Tajā pašā dienā uzlika teipu un dabūju pirmo magnētterapiju. 5X būts, teips miera režīmā palīdzēja, būtībā sāpes vainas kājai pārgāja, iesmeldzās pāris dienu laikā reizes 3-4. Atgriezos darbā un pie daudzajiem km tepis samocīja celi, sāpēja bļodiņa, likās noguris celis, noņēmu teipu, jutos atvieglota un nesāp šodien - arī pie noietajiem km. Arī krakšķi celī mazinājušies pēc teipa noņemšanas. Otra kāja vienīgi iesāpējusies vairāk pa šo nedēļu (tai pat bija lielāks trieciens). Saprotu, ka būs visas 10 magnētprocedūras nu jau abām kājām, un tad sekos ārstnieciskā vingrošana. Par tās nepieciešamību prāts strīdīgs. Pierakstījos pēc 2 nedēļām.
Bet to skriešanas lietas nopietnību tomēr izvērtēšu. Tālāk visu ar galvu, ne ar sirdi vien.#Galvenais nav uzvarēt, galvenais ir nenolikt uz muti!
Jauki, ka ir diagnoze un vismaz prāts mierīgs. Vienīgie mani 2 centi, ko gribēju piemetināt, ir, ka manuprāt (bet es neesmu speciālists un tā) ārstnieciskā vingrošana/fizioterapija ir apmēram 100000x lietderīgāka par magnētterapiju. Kaut gan, tas pat ir nepareizi, jo nulli (tas ir tas, ko es domāju par magnētterapiju, kurai es īsti zinātniski pierādītu pamatojumu citējamos žurnālos neesmu atradis), ja pareizina ar miljonu, tā tāpat ir nulle. Īsumā sakot - manuprāt vingrošana ir labākais, kas skrējējam (principā pilnīgi jebkuram cilvēkam) ir izdomāts.
p.s. es neesmu fizioterapeits, un man arī neviens tāds nav rados..
@raimiism paldies par atbildi! magnētterapiju komentēšu vēl tik daudz, ka vispārējam fiziskajam un emocionālajam stāvoklim būs labi arī ar placebo efektu, varam saukt arī to tā. bet uzlabojumi no visas ir, un tas galvenais.
par nepieciešamību ne tā pateicu. fizioterapijas nozīmi un vērtību neapšaubu, zinu, ka būšu uz pekām ātrāk, labāk sagatavota aktīvajai atpūtai un ar mazāku risku savainoties citā veidā. tā vairāk ir izvēle un izsveramie faktori, vai taupīt vai netaupīt uz savu veselību.
sākumam pastaigāšu un tad jau, rodoties progresam, var palēnām pāriet uz vingrojumiem mājās.
pūcīte said
@raimiism paldies par atbildi! magnētterapiju komentēšu vēl tik daudz, ka vispārējam fiziskajam un emocionālajam stāvoklim būs labi arī ar placebo efektu, varam saukt arī to tā. bet uzlabojumi no visas ir, un tas galvenais.
par nepieciešamību ne tā pateicu. fizioterapijas nozīmi un vērtību neapšaubu, zinu, ka būšu uz pekām ātrāk, labāk sagatavota aktīvajai atpūtai un ar mazāku risku savainoties citā veidā. tā vairāk ir izvēle un izsveramie faktori, vai taupīt vai netaupīt uz savu veselību.
sākumam pastaigāšu un tad jau, rodoties progresam, var palēnām pāriet uz vingrojumiem mājās.
Jap - placebo ir laba lieta :) Tāpat arī tas, ka uzlabojumi ir, gan jau, ka vairāk ir atpūtas rezultāts, bet piekrītu - galvenais, ka ir rezultāts. Par dārdzību saprotu - lēti nekas tur nav. No otras puses var mēģināt to naudu, kas tiek likta magnētos (ja vien to apdrošinātāji neapmaksā), likt vingrošanā. Visi saka, ka vingros mājās, tikai reti kurš vingro - tur vajag vājprātīgu pašdisciplīnu..
Veiksmi un lai drīz atpakaļ uz kājām!
@raimiism vēlreiz paldies par saturīgajiem komentāriem un laba vēlējumiem. :) Es saprotu, kāpēc to fizikālo terapiju liek - tas ir brīdis, kā nogaidīt, lai pāriet sāpes, lai var sākt vingrot. Jo pie aktīva iekaisuma man bija jāliek ceļi mierā, viņi jau neteiks - pasēdi nedēļu, pagaidi, kad ok, nāc vingrot. Viņiem tur ir atstrādāta ķēde, kur visu laiku esi uzraudzībā un tad sākas nākamais posms pēc ārsts rehabilitologa norāde, es pati tur maz ko koriģēju. Nu vienīgi teipu neļaušu likt atpakaļ.
Pie šiem stresiem, kas man pēdējās 2 nedēļas bija, (un nē, pūcīte nav vārgule, kas paniko par sasitumiem vien, bet šobrīd neatliekams darbs un studiju fināls, kas rada emocionālo fonu dubultspilgtu) pozitīvā virzība tā atvieglo, ka nevaru vien sagaidīt vingrošanu, plus gribu mājās viņu arī veikt. Jo nu skriet un iet pārgājienos nevaru, tad vismaz kustēties citādi būtu awesome!!!! Tā kā 2 nedēļas jāgaida rindā, it kā atradu vingrojumus ceļiem, bet baidos veikt nepareizos, šodien apvaicāšos, vai drīkstu mazliet padarboties mājās.
Lai foršiem skrējieniem bagātas brīvdienas!
23:38
11/02/2012
pūcīte, varbūt izstāsti, kā notiek ārstēšana ar magnētterapiju? Uz ādas uzliek magnētiņus un tie ir kādu laiku jātur? Vai izmanto kādu sarežģītāku iekārtu?
p.s. Ja ļoti sagribas kustēties, vari sākt izbaudīt laivošanas priekus. Sezona jau ir sākusies. Bet ja bail no lielajiem, tumšajiem un slapjajiem ūdeņiem, vari pieteikties palīdzēt dzirdināšanas punktos skrējēju mačos. Redzēsi - būs prieks gan organizatoriem, gan pašai.
Rasel, nē, tik arhaiski gluži ne. :D Pareizi vispār tagad lietošu vārdu magnetoterapija. Kājas liek tādā kā caurulē un ierīce raida magnētiskos starus, kas paplašina asinsvadus, uzlabo līdz ar to mikrocirkulāciju, vielmaiņu un tas iekaisums ātrāk pāriet. Fiziski var just, ka tur tirpst. Man otra kāja arī pārgāja sāpēt pēc 2 reizēm. Un šoreiz tas nebūs atpūtas nopelns, jo esmu uz kājām 5 km dienā jau 4. dienu.
Paldies par laivošanas ideju! :) Un ar jūniju, kad būšu pavisam brīva, visticamāk došos brīvprātīgajos spēkos, jāredz taču dzīvē tie slavenie noskrienieši. :D
12:45
13/11/2009
Ej nu saproti...
Kas, interesanti, ir "magnētiskie stari"?
Vikipēdija pagaidām skeptiska:
https://en.wikipedia.org/wiki/Magnet_therapy
Krieviskajā V. pāris teikumi: "Из-за того, что человеческие ткани имеют очень низкий уровень восприимчивости к статическому магнитному полю, не существует научных доказательств его эффективности для использования в лечении любых заболеваний[5]. По той же причине отсутствуют научные свидетельства опасности для здоровья человека, связанной с воздействием этого поля."
Atsauce [5] ir uz 2006. gada skeptisku rakstu http://www.csicop.org/si/show/magnet_therapy_a_billion-dollar_boondoggle. Varbūt kaut kas mainījies kopš tā laika?
No otras puses, labāk placebo kā nekas. Ja strādā, tad labi - kaut vai ar mazu mānīšanos ;)
Oficiālā zinātne parasti atpaliek, arī tas jāatzīst. Ja nav pierādījumu un nav skaidrojuma, kas ietilpināms esošajos "rāmjos", tas nenozīmē, ka parādība vispār nevar eksistēt.
Piemēram, vēl pirms 200-300 gadiem nebija pierādījumu, ka iespējams internets un skrējēju "portāli" tajā ;)