Home
Topic RSS
16:26
24/04/2009
Offline
pie traumatologa
19:47
04/06/2011
Offline
Ja pasūdzēties gribi saistībā ar skriešanu + ceļiem :) tad es pēc savas pieredzes ieteiktu pie sporta ārsta. Es tam murgam izgāju cauri. Sākumā kā kārtīgs pilsonis tiku pie traumatologa - viņam cilvēks kas skrien laikam nelikās kas normāls - paziņoja, "nu tev te menisks tāds …. un beikera cista….." kad pajautāju, ko darīt, lai var turpināt skriet, saņēmu tāaaadu skatienu, ka būtu laikam pajautājusi viņam jaunas kājas. Uz ko saņēmu atbildi "Neko, neskriesi vairs, pēc laiciņa cista būs vēl lielāka un tad izoperēsim un turpināsi neskriet" :)…. Pēc tam saņēmos (protams tas ir dārgi), bet aizgāju pie normāla sporta ārsta, kurš saprot cilvēkus kam patīk skriet. Un tā nu pāris mēnešos tiku uz strīpas, bez skalpelēm un citām trakām lietām… Tāda nu mana pieredze, tāpēc, ja kāda vaina sasistībā ar dārgajām kājām - taisnā ceļā dodos pie sava sporta ārsta.
P.S. kad dabūju pa degunu, tad gan aizgāju pie traumatologa parastā :)
21:14
22/03/2011
Offline
Priekš pasūdzēšanās pietiks arī ar forumu vai mammu. :)
Ja nopietni, tad lellde jau labu padomu deva. Tas pats Fadejevs esot labs fizioterapeits, Chingons zina viņu slavēt un ieteikt. Domāju, ka priekš veselības nevajag naudu žēlot.
22:09
04/07/2011
Offline
Vakar tieši sanāca aprunāties nedaudz ar vienu nesliktu skrējēju (1:06h pusmaratonā), kurš jau gandrīz 2 gadus mocās ar vienu ceļu problēmu un faktiski neskrien. Aizgājis uz visādiem izmeklējumiem, fizioterapeita utt. Nepaliek labāk, nekāda progresa, neko neviens nevar izdarīt. Tagad pēc kaut kādas masāžas uzreiz jūt, ka ir labāk.
Bet viss jau atkarīgs, cik nopietnas ir problēmas. Ja jūti, ka, mēnesi neskrienot, viss būs ideālā kārtībā, tad jau labāk negrūst naudu iekšā visādiem masieriem, fizioterapeitiem utt, bet vairāk koncentrēties uz cēloņa atrašanu, lai nākotnē problēmu nebūtu.
09:01
18/04/2011
Offline
Forumā droši vien būtu lietderīgi pasūdzēties par pašreizējām jaunajām sāpēm, kas nākušas klāt, iemesls droši vien ir gatavošanās process maratonam un pirms kāda laika pārtrauktie katru vakaru taisītie pietupieni un, kas lai zin varbūt arī jau tikpat kā 200 dienu nepārtrauktā ikvakara atspiešanās, ja uznāks iedvesma to saprotami izskaidrot, tad pasūdzēšos, lai gūtu padomus kā no tā vislabāk tikt vaļā.
.
Vai atspiešanās varētu ietekmēt sāpju pāriešanas laika ilgumu?
.
Bet pie ārsta iet un problēmas un ideālā gadījumā arī risinājumus gribu meklēt izsenajai problēmai, kas šķiet, ka sāka parādīties padsmit gados, nepatīkamās sāpes kāpjot pa trepēm, pietupjoties un tamlīdzīgās darbībās parādījās periodiski reizi pusgadā vai citreiz gadā, iespējams pēc kādas lielākas slodzes, bet iespējams tieši uz rudeni vai pavasari. Nesenākos laikos, kad no maija līdz septembra vidum nostaigāju tikai īsos svārciņos vai šortos, laikam pamanīju arī kādu sakarību ar aukstumu šajā visā sāpē. Tajos padsmit gados, kad uzdrošinājos pajautāt ĢĀ viss, protams, bija kategoriski novelts uz augšanu, bet biežāk arī neko nejautāju, jo ilgajos nesāpēšanas periodos pilnīgi aizmirsās, ka ir tāda lieta. Kad sapratu, ka esmu izaugusi, bet tās lietas turpinās un tai laikā sāku tieši domāt par skriešanu sapratu, ka tas var traucēt, vienu reizi atcerējos pasūdzēties, tad man teica, lai vienkārši mazāk kustos :D un pēc mana lūguma aizsūtīja uz rentgenu, kur neko savādu neredzēja. Sākot regulāri skriet, bet vēl pa mazām distancēm, liekas, ka tas periodiskums takā izjuka varbūt pat vienā brīdī palika retāk ;) iespējams kājas tika patrenētas un pieradinātas slodzei, bet šķiet, ka virs 20km tās lietas vairs tik labi nenotiekas un pie garākiem skrējieniem ceļi tiek pamocīti un ne tikai labā kāja, kurai arī ir visa iepriekš aprakstītā problēma (tajos padsmit gados sāpēja tikai tā labā), bet arī kreisā kāja. Šobrīd tā labā liekas palikusi pavisam dīvaina, ne ta šķība, ne ta, kas, nezinu un īpaši skrienot pa līdzenu virsmu baigi samocās un paliek stīva arī augšstilbā. Jā tais padsmit gados arī parādījās tas joks ar labo pēdu, ka ne tā pastiepjot iekšmalā uzradās krampis, tagad tas sāk taisīties arī pēc 20+km skrienot pa līdzenu asfaltu, dienas laikā to laicīgi māku novērst, bet naktī tas mēdz paveikt savu darbiņu līdz galam.
Testējot pēdu uz skrienamās lentas tika redzams, ka skrienot pēdas liecas uz iekšmalu, kreisā ļoti nedaudz, bet labā stipri vairāk, biju pie podometra, spiediena sadalījums uz pēdām stāvot esot lielisks, mugura esot lieliska, bet gaitā tā labā vairāk iet uz iekšmalu un cik saprotu ir zemāka arka.
.
Iespējams man ir kkādas sevišķi vājas locītavas, un tāpēc tam labajam celim, lai sabeigtos ir pieticis ar pamatīgu apdauzīšanu bērnu dārza vecumā, jo arī kreisais celis vairāk sāka justies kādu laiku pēc pamatīga lidojuma ar velo, kad tika pamatīgi apskādēts pirms kādiem 5 gadiem.
.
Gribēju šo penteri laicīgi pārtraukt, bet izlēmu, ka tas varētu būt labs materiāls ārstam, jo mutiski vienmēŗ kko piemirstas pateikt. ;)
10:36
27/05/2014
Offline
Ja ceļu locītavas mēdz arī piepampt, stīvums mēdz parādīties no rītiem, kamēr iestaigājas, tad es ieteiktu aiziet arī pie reimatologa, lai pārbauda, vai nav kāda no atrīta formām (spriežu pēc jūtības uz aukstumu).
Savukārt- saudzējot ceļu locītavas, lai tās nesāp, skrienot, iespējams, pārslogo potīšu saites, kā rezultātā var rasties problēmas ar saitēm pie potītēm. Vislabāk būtu doties uz klīniku kurā ir gan reimatologs, gan traumatologs, piemēram orto klīnika Duntes ielā.
Es pati to apmeklēju.
11:46
21/10/2009
Offline
Lindams said
Priekš pasūdzēšanās pietiks arī ar forumu vai mammu. :)
.
Es ar labpraat pasuudzos :D ...
Pats arii celjgala deelj pirmos meeneshus shogad gandriiz neskreeju ... man pati celgala cepuriite malaas saap(-eeja).. nu jau gandriiz nesaap, bet kad uzskrienu pa kalninjiem nopietnaaku treninju, tad atkal atgriezhas.. pats izdomaaju, ka man kaut kaads ''runners knee'' sindroms... Liidz shim bijis taa, ka jo regulaaraak un vairaak skrienu jo vairaak saap.. skrienot 1x meenesii varu arii maratonu pieveikt bez iipashaam saapeem...
Taa kaa tagad vairs it kaa nesaap (skrienot 4-5x mazaak kaa pagaashgad ap sho laiku), tad domaaju riskeet Laulasmaa, kaut arii tieshi peec vecgada 12h skreejiena taas probleemas saakaas...
17:19
26/03/2011
Offline
Man tieši dienu pirms komandējuma sāka sāpēt celis. Skrējiena laikā tikai saasinājās. Komandējumu ar ortozi izdzivoju (darbs uz kājām), jo sāpju brīdī parādās nestabilitātes sajūta. tagad ceru, ka rīt būs labāk. Ceru, ka tikai pārpūle un dzīvošu!
09:48
18/04/2011
Offline
Sjansa said
Ja ceļu locītavas mēdz arī piepampt, stīvums mēdz parādīties no rītiem, kamēr iestaigājas, tad es ieteiktu aiziet arī pie reimatologa, lai pārbauda, vai nav kāda no atrīta formām (spriežu pēc jūtības uz aukstumu).
Savukārt- saudzējot ceļu locītavas, lai tās nesāp, skrienot, iespējams, pārslogo potīšu saites, kā rezultātā var rasties problēmas ar saitēm pie potītēm. Vislabāk būtu doties uz klīniku kurā ir gan reimatologs, gan traumatologs, piemēram orto klīnika Duntes ielā.
Es pati to apmeklēju.
Piepamt šķiet, ka nekas nepiepamst un nav tā, ka pieceļoties no rīta kkas sāp vairāk un pēc tam iestaigājas, vairāk sāp tieši vairāk noslogojot, kāpjot pa trepēm un pietupjoties nevis pēc atpūtas.
Potītēm savukārt jau kopš seniem laikiem mēdz sākot skriet ieķerties kkā vai iesāpēties, tad, ja pirms skrējiena tās iesilda izapļojot un tā, ar ceļiem ar tāpat tāpēc nekad netaisu kkādus iesildīšanās vingrojumus tiem. Ar saitēm gan šķiet, ka potītēm nekādu ievērības cienīgu problēmu nav.
09:51
18/04/2011
Offline
druupijs said
Lindams said
Priekš pasūdzēšanās pietiks arī ar forumu vai mammu. :)
.Es ar labpraat pasuudzos :D ...
Pats arii celjgala deelj pirmos meeneshus shogad gandriiz neskreeju ... man pati celgala cepuriite malaas saap(-eeja).. nu jau gandriiz nesaap, bet kad uzskrienu pa kalninjiem nopietnaaku treninju, tad atkal atgriezhas.. pats izdomaaju, ka man kaut kaads ''runners knee'' sindroms... Liidz shim bijis taa, ka jo regulaaraak un vairaak skrienu jo vairaak saap.. skrienot 1x meenesii varu arii maratonu pieveikt bez iipashaam saapeem...
Taa kaa tagad vairs it kaa nesaap (skrienot 4-5x mazaak kaa pagaashgad ap sho laiku), tad domaaju riskeet Laulasmaa, kaut arii tieshi peec vecgada 12h skreejiena taas probleemas saakaas...
Regularitātes vaina jau tev tur noteikti nav, tikai apjoma.;)
09:57
26/03/2011
Offline
Dziņa said
Sjansa said
Ja ceļu locītavas mēdz arī piepampt, stīvums mēdz parādīties no rītiem, kamēr iestaigājas, tad es ieteiktu aiziet arī pie reimatologa, lai pārbauda, vai nav kāda no atrīta formām (spriežu pēc jūtības uz aukstumu).
Savukārt- saudzējot ceļu locītavas, lai tās nesāp, skrienot, iespējams, pārslogo potīšu saites, kā rezultātā var rasties problēmas ar saitēm pie potītēm. Vislabāk būtu doties uz klīniku kurā ir gan reimatologs, gan traumatologs, piemēram orto klīnika Duntes ielā.
Es pati to apmeklēju.Piepamt šķiet, ka nekas nepiepamst un nav tā, ka pieceļoties no rīta kkas sāp vairāk un pēc tam iestaigājas, vairāk sāp tieši vairāk noslogojot, kāpjot pa trepēm un pietupjoties nevis pēc atpūtas.
Potītēm savukārt jau kopš seniem laikiem mēdz sākot skriet ieķerties kkā vai iesāpēties, tad, ja pirms skrējiena tās iesilda izapļojot un tā, ar ceļiem ar tāpat tāpēc nekad netaisu kkādus iesildīšanās vingrojumus tiem. Ar saitēm gan šķiet, ka potītēm nekādu ievērības cienīgu problēmu nav.
Man ieķeršanās ir zīme, ka varbūt jāpalieto glikazamīns!
09:59
26/03/2011
Offline
Vienu vakaru ievēroju, ka man viena kāja ir sapampusi, tas nav bieži, bet novērots šad tad, un viendien jutu, kā ortoze ap celi sāk spiest. Varbūt kādam ir bijis līdzīgi, kā tikāt galā? Ir kaut kas dzirdēts, ka tādos gadījumos iesaka kompresijas apģērbus, bet kā īsti it?
10:00
18/04/2011
Offline
Agy said
Dziņa said
Sjansa said
Ja ceļu locītavas mēdz arī piepampt, stīvums mēdz parādīties no rītiem, kamēr iestaigājas, tad es ieteiktu aiziet arī pie reimatologa, lai pārbauda, vai nav kāda no atrīta formām (spriežu pēc jūtības uz aukstumu).
Savukārt- saudzējot ceļu locītavas, lai tās nesāp, skrienot, iespējams, pārslogo potīšu saites, kā rezultātā var rasties problēmas ar saitēm pie potītēm. Vislabāk būtu doties uz klīniku kurā ir gan reimatologs, gan traumatologs, piemēram orto klīnika Duntes ielā.
Es pati to apmeklēju.Piepamt šķiet, ka nekas nepiepamst un nav tā, ka pieceļoties no rīta kkas sāp vairāk un pēc tam iestaigājas, vairāk sāp tieši vairāk noslogojot, kāpjot pa trepēm un pietupjoties nevis pēc atpūtas.
Potītēm savukārt jau kopš seniem laikiem mēdz sākot skriet ieķerties kkā vai iesāpēties, tad, ja pirms skrējiena tās iesilda izapļojot un tā, ar ceļiem ar tāpat tāpēc nekad netaisu kkādus iesildīšanās vingrojumus tiem. Ar saitēm gan šķiet, ka potītēm nekādu ievērības cienīgu problēmu nav.Man ieķeršanās ir zīme, ka varbūt jāpalieto glikazamīns!
Cik ilgi tu parasti taisi glikozamīna dzeršanas kursu. Es tā ne ar noteiktu regularitāti ik pa laikam dzeru, tagad ar jau kādu mēnesi, bet grūti teikt vai tas kko jūtami maina.
10:41
04/07/2011
Offline
Sesnsenos laikos arī aizrāvos ar glikozamīnu. Lietoju, lietoju, bet sapratu, ka no tā nav ne silts, ne auksts. Pēc tam, parakņājoties pa internetu, sapratu, ka nekādu zinātnisku pierādījumu jau nav, ka glikozamīns vispār kaut ko dotu. Daudzi ārsti pat apšauba jēgu no glikozamīna
11:10
26/03/2011
Offline
Dziņa said
Agy said
Dziņa said
Sjansa said
Ja ceļu locītavas mēdz arī piepampt, stīvums mēdz parādīties no rītiem, kamēr iestaigājas, tad es ieteiktu aiziet arī pie reimatologa, lai pārbauda, vai nav kāda no atrīta formām (spriežu pēc jūtības uz aukstumu).
Savukārt- saudzējot ceļu locītavas, lai tās nesāp, skrienot, iespējams, pārslogo potīšu saites, kā rezultātā var rasties problēmas ar saitēm pie potītēm. Vislabāk būtu doties uz klīniku kurā ir gan reimatologs, gan traumatologs, piemēram orto klīnika Duntes ielā.
Es pati to apmeklēju.Piepamt šķiet, ka nekas nepiepamst un nav tā, ka pieceļoties no rīta kkas sāp vairāk un pēc tam iestaigājas, vairāk sāp tieši vairāk noslogojot, kāpjot pa trepēm un pietupjoties nevis pēc atpūtas.
Potītēm savukārt jau kopš seniem laikiem mēdz sākot skriet ieķerties kkā vai iesāpēties, tad, ja pirms skrējiena tās iesilda izapļojot un tā, ar ceļiem ar tāpat tāpēc nekad netaisu kkādus iesildīšanās vingrojumus tiem. Ar saitēm gan šķiet, ka potītēm nekādu ievērības cienīgu problēmu nav.Man ieķeršanās ir zīme, ka varbūt jāpalieto glikazamīns!
Cik ilgi tu parasti taisi glikozamīna dzeršanas kursu. Es tā ne ar noteiktu regularitāti ik pa laikam dzeru, tagad ar jau kādu mēnesi, bet grūti teikt vai tas kko jūtami maina.
Parasti dvius tris menesus dzeru, vienu nedzeru un tad skatijos vai nevaiga atkartot! Man gimenes arste uzlika glikozamina kursu uz 6 menesiem, bet tas bija kopa ar vel kaut kadu lietu! Kad lieto glikozaminu vajag vel lietot klat zivju ellu vai D vitamina perles. Tas palidz uzsukties kalcijam!
11:27
13/11/2009
Offline
ansiso said
Sesnsenos laikos arī aizrāvos ar glikozamīnu. Lietoju, lietoju, bet sapratu, ka no tā nav ne silts, ne auksts. Pēc tam, parakņājoties pa internetu, sapratu, ka nekādu zinātnisku pierādījumu jau nav, ka glikozamīns vispār kaut ko dotu. Daudzi ārsti pat apšauba jēgu no glikozamīna
Agrāk, kad nelietoju, šad tad ceļi sāpēja. Nu jau gadus četrus aizraujos ar glikozamīnu regulāri. Iespējams, ka ir labāk, kaut stingri pierādīt to nevaru. "Tās" sāpes vairs nemēdz būt; ir citas (citās vietās)..
11:57
04/07/2011
Offline
Andulis said
ansiso said
Sesnsenos laikos arī aizrāvos ar glikozamīnu. Lietoju, lietoju, bet sapratu, ka no tā nav ne silts, ne auksts. Pēc tam, parakņājoties pa internetu, sapratu, ka nekādu zinātnisku pierādījumu jau nav, ka glikozamīns vispār kaut ko dotu. Daudzi ārsti pat apšauba jēgu no glikozamīna
Agrāk, kad nelietoju, šad tad ceļi sāpēja. Nu jau gadus četrus aizraujos ar glikozamīnu regulāri. Iespējams, ka ir labāk, kaut stingri pierādīt to nevaru. "Tās" sāpes vairs nemēdz būt; ir citas (citās vietās)..
Reizēm arī psiholoģiskais jeb tā sauktais placebo efekts nostrādā. Bieži vien uz tiem uzturu bagātinātāju iepakojumiem tik smuki teksti uzrakstīti: kādi tik veselības uzlabojumi nav sagaidāmi utt. Un tad jau arī, lietojot glikozamīnu, liekas, ka ir labāk. Protams, ja tādā veidā glikozamīns palīdz, arī tas nav slikti.
12:05
26/03/2011
Offline
Skolā mums mācija, ka jādzer piens, jo kalcijs ir ļoti vajadzīgs augošam organismam. Viss jau forši, bet no piena dzeršanas nav jēga, ja organismam trūkst D vitamīns. Tas tikai izies cauri neaizķēries un varbūt vēl kādā brīdī vēderu uzpūtīs.
12:11
14/08/2012
Offline
ansiso said
Sesnsenos laikos arī aizrāvos ar glikozamīnu. Lietoju, lietoju, bet sapratu, ka no tā nav ne silts, ne auksts. Pēc tam, parakņājoties pa internetu, sapratu, ka nekādu zinātnisku pierādījumu jau nav, ka glikozamīns vispār kaut ko dotu. Daudzi ārsti pat apšauba jēgu no glikozamīna
Šad tad pēc garākiem treniņiem man arī bija sāpes ceļgalos vienā vai abos, konkrēti ārējos sānos. Sāpes bija izteiksmīgas un gandrīz neciešamas. Vēros pie traumatologa, secināja, ka locītavas un saites ir pārpūlētas. Ieteica un es arī izmantoju ielaist celī kaut kādas zālēs, iespējams, kaut kas līdzīgas glikozamīnam tikai daudz un pa tiešo celī (3x30Ls katrā celī cenu un nosaukumu precīzi neatceros) . Tas bija vairākas nedēļas pirms NRM 2013, kurā piedalījos, bet skrējiena laikā sāpes pēc 20KM bija atpakaļ. Tā kā secinu, ka zāle nelīdzēja. Biju ļoti neapmierināts un man nebija ideju ko darīt.
Sākās vasara, tad nejauši izlasīju, ka skriet ar basām kājām varētu būt risinājums. Tiklīdz sāku skriet basām kājā sāpes ceļos pazuda, tātad secinu, ka problēma MANĀ GADĪJUMĀ bija tehnikā un skrienot basām kājām ceļu locītavas tiek piepulētas mazāk un dabīgāk. Tā arī es turpināju skriet ar basām, rudenī kad palika auksts iegādājos minimālos apavus un nekādu problēmu ar ceļiem. Iesaku pamēģināt varbūt arī citiem der šāds virziens, bet ir jāņem vērā, ka jāsāk ir uzmanīgi un ar prātu! Piebildīšu, ka mans svars ir ~90KG un +- konstants pēdējo divu gadu laikā, un tas nav šķērslis skriet neizmantojot apavveidīgus pēdu amortizatorus :)
Lai veicās
A.
12:57
28/10/2011
Offline
ansiso said
Sesnsenos laikos arī aizrāvos ar glikozamīnu. Lietoju, lietoju, bet sapratu, ka no tā nav ne silts, ne auksts. Pēc tam, parakņājoties pa internetu, sapratu, ka nekādu zinātnisku pierādījumu jau nav, ka glikozamīns vispār kaut ko dotu. Daudzi ārsti pat apšauba jēgu no glikozamīna
Ansi, tu vēl esi jauns. Paskatīsimies uz tavām locītavām pēc 15 gadiem, kad tev būs 40.
Ir pētījumi, kas pierāda glikozamīna viena paša, gan kombinācijā ar hondroitīnu efektivitāti osteoartrīta ārstēšanā. Samazina locītavu pietūkumu un stīvumu. Pazīmes: http://www.locitavusapes.lv/vai-jus-slimojat-ar-osteoartritu/kadas-ir-osteoartrita-pazimes-un-slimibas-izpausmes/
