12:03
15/03/2011
papucis said
1) ja trūkst magnijs, tad krampji metas muskuļos, par saistību ar ceļgalu sāpēm nekas nav dzirdēts. Pats magniju padzeru tad, kad kāju pirkstus cieši savelkot dūrītēs pēdās vai ikros sāk mesties krampji
2) apavi izskatās neitrālie, tiem nevajadzētu būt pie vainas
3) iespējams nedaudz slodze arī varētu mazināties vai arī būtu savādāka
4) teips?
5) jālieto veselais saprāts :)Apskatījos tavējo veikumu endomondo - skrien reti un dikti garus gabalus, pie tam to dari pārāk ātri, jo treniņos regulāri skrien ātrāk nekā sačos vidējais temps ;) Nezinu kāds segums ir tur kur skrien, varbūt ir garš gabals, kur ceļš ir ar slīpumu? Iespējams ir vērts atmest skriešanu uz pāris nedēļām un pārsēsties uz velo, pēc tam atgriežoties pie skriešanas skriet regulārāk, iesākumā 5-8km un lēnākā tempā, teiksim, 6:20min/km un to darīt biežāk - 3..4x nedēļā .. ja nav pirms tam skriets, tad 15..18km ir pamatīgs pārbaudījums locītavām, saitēm, utt
Skrienu pa asfalta segumu. Iecienītākais maršuts ir gar dominu, tad pa veloceliņu līdz alfai, un tālāk kur acis rāda, vai nu uz priekšu vēl vai tur pat kkur līkumoju. Otrs variants ir skriet no minskas rimi līdz Rīgas Zoo un atpakaļ, tad vidēji apmēram 11-12km sanāk. Vienīgais variants kā es kontrolēju savu ātrumu ir ar endomondo, bet nu zemāk kā 6:00min 1km man ir grūti sevi piespiest skriet :)
Jautājums par teipošanu. Vai šajā gadījumā ir jēga teipot? Vai ta skaut ko dos? Un kas būs ilgtermiņā, teiksim, ja teipošana dod efektu un paskriet var, vai ceļgali atkopsies , vai vienkārši problēma tiks iepauzēta, kamēr teips uz kājas virsū?
13:20
15/03/2011
skrien biežāk, tad būs vieglāk sevi piespiest skriet tik lēni :) varbūt atrod kādu, kurš ir lēnāks/var turēt tādu tempu un tad skrien kopā? 12km ja pirms tam neesi regulāri sportojis ir dikti daudz, gan pagūsi izskrieties, par to, ka skrien mazāk un lēnāk nav jākaunas :)
Ar teipiem ir tā, ka nav 100% garantijas, ka vienmēr palīdzēs. Teipošanas mērķis ir paātrināt atveseļošanos mazinot slodzi uz pārslogoto saiti vai muskuli. Tas, vai pēc tam atkal neieskriesi tajā pašā grāvī no kura izrāpies jau būs paša ziņā
14:15
15/03/2011
Es arī par šo tēmu nu varu kaut ko pateikt. Apmēram tā paša iemesla dēļ šogad 5 pirmie mēneši bez skriešanas. Fizioterapeits lika dzert magniju un kalciju, katru vakaru masēt (klapēt, lai muskuļi, saites atbrīvojas), stiept, bet ne tikai.
No sākume sāpe parādījās skriešanas laikā ap trešo kilometru un staigājot nesāpēja. Pēc tam slēpojot samocīju un sāpēja arī staigājot. Palīdzēja ultraskaņa - izgāju kursu 10 reizes un pie staigāšanas sāpes vairs nebija. Atsāku skriet ļoti lēnām pa mīkstu segumu ar saiti un minimāliem attālumiem - 1- 1.5- 2 km. Nu 2 mēnešu laikā esmu tikusi līdz mazam desmitniekam.
Mans ieteikums - labāk nedod virsū slodzi šobrīd, jo tādā gadījumā ārstēšana būs daudz ilgāka.
Jekaterina ļoti pareizi uzrakstīja par stiepšanos un vingrojumiem.
Mošķis said
ir lasīts, ka ātruma treniņi gargabalniekiem ir ieteicami ne vairāk par 20% no kopējās kilometrāžas
Nepiekrītu. Trenējos pie viena no labākajiem treneriem Latvijā, un ātruma darbs sastāda apm 50-60% no treniņiem. Savukārt kilometrāža gan ir samazinājusies. Bet te gan jāpiebilst, ka šogad skrienu tikai pusītes, kādu 10km, un +daži 5iecinieki. Tas mainītos ja plānos būtu 1-2 pilnie maratoni, bet esmu pārliecināts ka ātruma treniņi sastādītu lielu daļu. Pēc savas līdzšinējās pieredzes nu jau varu pat apgalvot, ka lielai kilometrāžai īsti labuma nav, ja paralēli netiek strādāts pie ātruma. Bet tas viss protams vajadzīgs ja ir vēlme tā žiglāk uzskriet.
10:02
27/03/2012
Gachaans said
no ši visas es saprotu ,ka uz pusmaratoniem šajā sezonā laikam varu vairāk netēmēt? :( Bet vismaz 10km sacensībās skriet var, pie noteikuma, ja skrienu mazākus gabalus bet biežāk, un lēnāk?
Palasīju Gachaans bēdu un varu pastāstīt, kā man gāja, jo izklausās gaužām līdzīgi..
Visu garo vēsturi nestāstīšu, bet bija tā, ka pēkšņi vienā pavasarī nevarēju noskriet vairāk par 5-7km.. lai gan pirms tam nekad nebija problēmas ar ceļiem. izstaigāju n-tos fizioterapeitus, ķirurgus, traumatologus, rengenus, magn.rezonanses uttt - ko es dzirdēju? - 1) jāoperē abi ceļi (katra oprācija 900Ls) 2) itkā viss kārtībā, vienkārši manas kājas nav domātas skriešanai, pārāk īsas un resnas, labāk pamēģini velo :) 3) itkā viss kārtībā, bet labāk skrien pa mežu, pa sūnāmm, lai mīksts segums... uttttt
Jocīgākais, ka ne rengens, ne mīksto audu sonogrāfija, ne MR neko neuzrādīja! - bet šiem "spečukiem" skatoties šos rezultātus radās šādi secinājumi..
Vienu vārdu sakot - ja es būtu klausījis kaut vienu no viņiem, tad es būtu izoperējis abus VESELUS ceļus un būtu pārgājis uz Velo :).. pēc tā visa esmu sapratis, ka katru dienu kāds uzticoties šiem ārstiem operē savus vesalos locekļus.. diezgan bēdīgi..
Atveseļošanās - pamainīju skriešanas tehniku no papēža uz pēdas priekšpusi (pārgāju uz minimālajiem apaviem), jau pēc 2-3 rezēm sajutu, ka varu skriet 10-15 un ceļgali nesāp vairs, bet tie bija jūtīgi pēc skriešanas kādas pāris dienas.
Nejauši runājot par šo tēmu, draugs ieteica aiziet pie sporta ārsta Vanaga, viņš esot visus viņa radus izārstējis un lielu daļu nocēlis no operāciju galda bezcerīgās situācijās.. Noklausījos brīnuma lietas un aizgāju.. paspēju pateikt tikai to, ka man sāp ceļi pēc skriešanas - tālāk viņš man pateica 100% precīzi kā, kad un cik ilgi man sāp.. jau biju pārsteigts, jo likās, ka beidzot kāds vismaz ir sapratis mani. Tad noguldīja uz kušetes - pieskarās ar pirkstu vienam muguras skriemelim, es sarāvos no sāpēm - viņš pateica, ka manām ceļgalu sāpēm nav pie vainas ceļgali, bet gan muguras skriemeļi.
Norunājām ka nākšu reizi nedēļā 6 reizes un viss būšot kārtībā! Nu tad šajās vizītēs arī uzzināju, ka viņš visu ārtsē caur muguru, jo ja ir sagiezies kāds skriemelis, tad viņš nospiež kādu nervu un līdz ar to, kāds muskulis ne tā kustina locītavu, locītava nepietiekami saņem asinis un citas vielas.. nu es te tā vienkāršoti runāju :)
Katrā ziņā pēc divu gadu mocīšanās un staigāšanas pie ārstiem, tagad skrienu cik gribu un ceļgalus nejūtu! :)
11:41
26/03/2011
Man arī ārsts pateica, ka mugura ir savā ziņā pie vainas. Daudzi ārsti ir teikuši, ka tas, kas mani nomoka, var radīt tupmāk vēl citas mokas. Ar mugurām tā ir. atliek tikai jostas vietā mugurkaulā būt kaut kam ne tā un tas atstarojas uz kājām. Lai gan man ārsti ir ieteikuši piedomāt vairāk pie apaviem.
15:40
26/03/2011
23:18
22/10/2011
Agy said
jupe said
Cilvēka ķermenī viss ir saistīts - no dibena matu izrausi, acīs asaras saskries. :D
PS par to Vanagu interesanti...
klibojis neesi? pec nedelas klibosanas mugura nesap?
Klibojis esmu, pēc laiciņa sāka sāpēt otrā pusē gurns. Tas joks ir taisnība.
Starp citu, kad pārēdos, tad man sāp ap kreisās puses atslēgas kaulu.:)
22:21
26/03/2011
Kāds varbūt var izlīdzēt un ir bijis līdzīgi. Es pat nezinu ar ko tas ir saistīts, jo ne vienmēr tā ir. Sāpes virs ceļa augšstilba muskulis - četrgalvu muskulis. Viņu pamanu pēc brauciena ar velo. It kā pārpulēts, un visu ko viņš dara sāp. Visu laiku tā nav, bet šad tad viņš izdomā pasāpēt. Laikam sekas teicienam "Tev nebūs braukt pa vējam!"
Sveiki skrējēji!
Par cik pagājušajā sezonā samocīju celi un pilnvērtīgi skriet nevarēju, tad tikai Siguldā skrienot 10,5km noskrēju ar pilnu atdevi. Un pēc tam devu saitei atpūsties. Šī gada sākumā mazliet paskrēju uz celiņa, un +/- sajūtas ok, pārsvarā peldu baseinā, un nelielus gabalus (apmēram 1,5km vienā peldējumā). Kāja itkā jūtas ok, bet negribu kaut ko nolaist greizi. Gribētu aiziet pie augstākminētā sporta ārsta Vaira Vanaga,lai viņš apskata manu muguru un pasaka vai kaut ko nedaru nepareizi. Bet nevaru atrast, kur Rīgā viņš praktizē. Vai kāds varētu lūdzu pateikt kur viņu atrast, vai varbūt kādam ir viņa kontakti?
Paldies jau iepriekš ;)
21:45
21/10/2011
Man arī sāpe-pēc ekskursijas un Marokas maratona paradijās sāpe ceļa iekšpusē,domāju,ka pāries,paņēmu pauzi,bet nekā...mēģināju paskriet,bet nepameta sajūta,ka kāja tiek saudzēta uz kā cita rēķina...pie ģā tomēr aizgāju,tas aizsūtīja uz rentgenu,redzēs kas tālāk. Šobrīd esmu sapratis,ka lielākais diskomforts ir brīžos,kad saliekta kāja atsperas(kāpjot pa kāpnēm piemēram vai pakāpjoties uz ķebļa),kā arī ja piemēram sēžot viņu nedaudz paceļu un brīvgaitā lēni piepaceļu un tad neilgi pirms iztaisnošanas sajūta,ka noiet krikš un oi cik nepatīkami...Ja nākošnedēļ nebūs nekāda skaidrība,jālemj par manu rezervista statusu NRM...nu baigi čābiski jūtos,ejot nekādu problēmu,pirmā doma,ka pārgājis...tikko sāc skriet-čuššš :(:(:(