Please consider registering
guest
09:31
21/10/2009
09:38
15/03/2011
12:21
23/10/2009
15:11
28/10/2011
matiss said
Kad nebūs ko darīt, nopirkšu minimālos, lai varu vasaras novakarēs staigāt pa lielpilsētas asfaltu un nedabūt raupjo ādu uz pēdām
Es jau nopirku! Eju viņos uz veikalu un kīnō, bet papēži tāpat paliek raupji.
16:29
26/03/2011
pa vasaru sanak darba del pastavet kajas (ari kartigi pastaigat) tris dazados apavos ar dazadu zoles biezumu, bet papezi raupji nav palikusi! Ar flip-flopiem pastaigajot nedelu un to gumiju padauzot pret papedi, noveroju to raupjo adu. tad rokas nemu specialo akmeni, rupigi dusa pastradaju un kartiba!
Viens pētījums nesen uzrādīja, ka barefoot style skriešana nav ekonomiskaka par heel-strike
http://well.blogs.nytimes.com/2013/06/05/is-barefoot-style-running-best-new-studies-cast-doubt/
Varbūt tas arī baskājiem varētu likties ka joks
Ansis Ozoliņš said
Viens pētījums nesen uzrādīja, ka barefoot style skriešana nav ekonomiskaka par heel-strike
http://well.blogs.nytimes.com/2013/06/05/is-barefoot-style-running-best-new-studies-cast-doubt/
Varbūt tas arī baskājiem varētu likties ka joks
Cerams, ka šo pētījumu ļoooti ņems vērā pats Useins Bolts un 100 metrus sāks skriet uz papēžiem, ekonomiskāk taču. Beidzot, man būs izredzes.
Ansis Ozoliņš said
Viens pētījums nesen uzrādīja, ka barefoot style skriešana nav ekonomiskaka par heel-strike
http://well.blogs.nytimes.com/2013/06/05/is-barefoot-style-running-best-new-studies-cast-doubt/
Varbūt tas arī baskājiem varētu likties ka joks
Šis tiešām ir humors, pārsmējos pat, lasot tādas frāzes kā `Most of the runners also burned fewer carbohydrates as a percentage of their energy expenditure when they struck first with their heels. Their bodies turned to fats and other fuel sources, “sparing” the more limited stores of carbohydrates`. Bet ko nu tur brīnīties - ja eksistē 1000 pētījumi, kuros teikts, ka C vitamīns ir labs jūsu veselībai, bet viens pētījums, kas saka, ka C vitamīns nodara ļaunumu, tas skaidrs, ka NYTimes publicēs tieši pēdējo, jo sensācijas var pārdot ;)
Bet, runājot par pašu `pētījumu`, tas tiešām ir amizanti, ka pētniekiem ienācis prātā pamainīt tikai vienu skriešanas tehnikas aspektu - piezemēšanās punktu - un no sekām veidot kādus rezultātus. Tas nekas, ka tiem, kas visu laiku piezemējušies uz papēža, ir pilnīgi citāda visas kājas trajektorija, uz priekšu izstiepta taisna kāja, ne rotējošā ceļgalu kustība, kas nodrošina piezemēšanos zem sava smaguma centra utt. Ja mēģinām izstiept kāju taisni sev priekšā un vienlaikus tomēr piezemēties ne uz papēža, diez kas labs un efektīvs tur sanākt nevar..
Vispār jau, piezemējoties uz papēža, mēs neskrienam, bet ejam (nu labi, daudzi domā, ka skrien, bet kļūdīties ir cilvēcīgi). Nu jā, ejot tiešām tiek patērēts mazāk enerģijas kā skrienot. Interesanti būtu, ja viņi papētītu enerģijas patēriņa atšķirības pie sprinta ātrumiem - vai maz kāds var pasprintot uz papēža? :D Starp citu, lai maldinātu lasītājus, rakstā teikts, ka tikuši testēti trīs dažādi ātrumi - lēns, vidējs un ātrs. Kas nav rakstā teikts - ātrākais no šiem ātrumiem bijis ap 5:40 min/km.. Tā kā patiešām testēti tikai pastaigas solim tuvi ātrumi vai labākajā gadījumā lēnam skrējienam. Nekādā ziņā skriešana uz papēža nevar būt efektīvāka par normālu, dabisku skriešanu pie kaut cik saprātīga ātruma.
Un pēdējā lieta - kāds ir visefektīvākais (vismazāko enerģiju tērējošais) veids, kā no 9-stāvu mājas jumta nokļūt tās pakājē? Protams, nolecot no tās. Kāds vēl mūsdienās izvēlas arī ko tik neefektīvu kā iet pa kāpnēm? Man pašam, starp citu, uzsākot baso skriešanu, absolūti primārais kritērijs bija izvairīšanās no traumām. Ne par kādiem ātrumiem vai efektivitāti toreiz nedomāju, viss tas atnāca tikai kā pozitīvs blakusefekts. Jā, rakstā arī par šo samazināto traumatismu beigās mēģināts ko iebilst, bet tas neiztur nekādu kritiku vēl jo lielākā mērā kā viss augšminētais.