Home
Topic RSS
13:13
27/10/2010
Offline
Paziņa kādreiz izmantoja Vipsport - sporta kluba Reaktors telpās. Pirms gadiem .... 5 varbūt.
14:23
24/04/2009
Offline
papucis rakstīja:
laumiic, kāpēc tā izdomāji par Vipsport? Aprīļa beigās kad gāju, tad viss notikās Čaka 145, atsevišķā telpā, var jau būt ka kādreiz šie testēja Sportlat veikalā :)
Viņiem tā mājas lapā rakstīts :) kad meklēju es savu izvēli balstīju uz mājas lapās atrodamo info. Atzīstos nezvanīju un neprasīju. Bet jebkurā gadījumā cik cilvēku tik viedokļu.
09:14
03/03/2010
Offline
Izelpas mērīšanai Sportlabā ir viens liels mīnus - neesot iespējams precīzi noteikt apakšējo aerobo slieksni. Man viņu Sportlabā noteica par 40 sitieniem zemāku par aerobo, kas esot nereāli.
Precīzāk tomēr būs asinsanalīzes!
13:07
24/05/2011
Offline
GunaO rakstīja:
Mošķis rakstīja:
kāpēc izvēlējies velo? vai taisies lielāku vērību pievērst tieši velodrillei?! Skrienot tas pulss brauc debesīs pavisam savādāk, tas ir pārbaudīts ....
Mani "nopirka" šis salīdzinājums: http://www.sportlab.lv/kapecvelo.html , liela nozīme bija vārdiem - "apmaksā veselības apdrošinātājs".
Bet nē, velosipēds, lai gan izmantots biežāk nekā tiek skriets, ir otršķirīgs - tīri kā transporta līdzeklis.
Jocīgi. Man teica, ka apdrošināšana apmaksā gan uz velo, gan uz skrejceliņa taisīto pārbaudi! Pēc nedēļas došos turp, tad pārliecināšos, vai tā ir taisnība. :)
20:38
19/05/2009
Offline
Aivars rakstīja:
Sporta laboratorija sevi reklamējot saka, ka ar izelpas analīzi sliekšņus varot noteikt daudz precīzāk, jo gaisa sastāvs tiek analizēts nepārtraukti, bet asinis ņem ik pa 2 minūtēm un tajā laikā jau pulss var būtiski mainīties. Turklāt uz skrejceliņa esot daudz grūtāk durstīties nekā uz velo. Skrejceliņš un asins analīzes esot grūti savienojamas lietas, turklāt rezultāti mazāk precīzi. Vai kāds ir mēģinājis testēties dažādos veidos un var salīdzināt šīs procedūras? Citādi jau katrs reklamē savu laboratoriju un metodiku, uzsverot savu pārākumu pār konkurentiem.
Cik atceros, LOV analizē gan asinis, gan arī izelpu. Nekādas problēmas neatceros sakarā ar manu asiņu noliešana skriešanas laikā uz ļoti moderno un plašo skrejceļu:)
21:23
20/08/2009
Offline
Tā kā man joprojām jautājums par velo un celiņu nedeva mieru, izmantoju izdevību noskaidrot lietas pie zinātnieka kardiologa, kurš ar celiņiem un veloergometriem ne vienu vien pudu sāls apēdis. No zinātnes viedokļa priekšroka dodama celiņam, jo tas ir funkcionālāk, labāk ataino dabiskās kustības. Tas, ka mums pārsvarā lieto velo, ir zināmā mērā ražotāju lobijs un cilvēku inerce lietot to, kas vairāk pierasts. Piemēram, Amerikā daudz plašāk lieto celiņus nekā veloergometrus. Bet tas ir tikai no zinātnieka viedokļa.
Praktiskajā dzīvē, kad gribam noteikt savus laktāta sliekšņus, jāatceras, ka tie nav atkarīgi tikai no sirds un pārējo muskuļu trenētības, bet arī no tā, ko tu esi aizvakar ēdis pusdienās, atmosfēras spiediena, diennakts laika un n citiem faktoriem. Paši no savas pieredzes zinām, ka vienu dienu vari joņot kā zirgs, bet citreiz vienkārši "nav īstā diena". Citiem vārdiem sakot, 10 reizes mērot laktāta slieksni, iegūsim 10 dažādus rezultātus. Kā jau tika minēts Ievas komentārā, laktāta slieksnis ir atkarīgs no muskuļu šķiedru trenētības. Tā kā uz velo un skrienot tiek nodarbināti vieni un tie paši muskuļi, tad rezultātu atšķirības būs tik minimālas, ka saplūdīs kopā ar kopējo bioloģisko izkliedi, t.i. pārējo faktoru ietekme būs lielāka par novērojamo atšķirību starp velo un celiņu.
Redzamu atšķirību laktāta sliekšņa mērījumā mēs varētu iegūt, ja vienā mērījumā pulsa pieaugumu sasniedz minot pedāļus ar trenētām kājām, otrā - ceļot svarus ar netrenētām rokām. Otrā gadījumā, protams laktāta slieksnis būs jūtami zemāks.
Tātad - skrējējam ir brīva izvēle lietot vienu vai otru metodi, jo ir vienalga ar kuru šos APTUVENOS rezultātus iegūt. Galvenais atcerēties, ka iegūtie rezultāti nav "akmenī cirsti", jau rīt tie būs savādāki.
Zinātniskos pētījumos ņem vērā ne tikai dinamisko slodzi, bet arī statiskās slodzes ietekmi. Ja veloergometram ir tāda konstrukcija, kur jāturās kā pie velosipēda stūres, plecu daļā var rasties statiskais sasprindzinājums, kas nospiež asinsvadus un var pazemināt laktāta slieksni. Veloergometriem, kur jāsēž pusguļus, šis efekts nav novērojams.
10:29
24/04/2009
Offline
idzerve rakstīja:
Tā kā man joprojām jautājums par velo un celiņu nedeva mieru, izmantoju izdevību noskaidrot lietas pie zinātnieka kardiologa, kurš ar celiņiem un veloergometriem ne vienu vien pudu sāls apēdis. No zinātnes viedokļa priekšroka dodama celiņam, jo tas ir funkcionālāk, labāk ataino dabiskās kustības. Tas, ka mums pārsvarā lieto velo, ir zināmā mērā ražotāju lobijs un cilvēku inerce lietot to, kas vairāk pierasts. Piemēram, Amerikā daudz plašāk lieto celiņus nekā veloergometrus. Bet tas ir tikai no zinātnieka viedokļa.
Praktiskajā dzīvē, kad gribam noteikt savus laktāta sliekšņus, jāatceras, ka tie nav atkarīgi tikai no sirds un pārējo muskuļu trenētības, bet arī no tā, ko tu esi aizvakar ēdis pusdienās, atmosfēras spiediena, diennakts laika un n citiem faktoriem. Paši no savas pieredzes zinām, ka vienu dienu vari joņot kā zirgs, bet citreiz vienkārši "nav īstā diena". Citiem vārdiem sakot, 10 reizes mērot laktāta slieksni, iegūsim 10 dažādus rezultātus. Kā jau tika minēts Ievas komentārā, laktāta slieksnis ir atkarīgs no muskuļu šķiedru trenētības. Tā kā uz velo un skrienot tiek nodarbināti vieni un tie paši muskuļi, tad rezultātu atšķirības būs tik minimālas, ka saplūdīs kopā ar kopējo bioloģisko izkliedi, t.i. pārējo faktoru ietekme būs lielāka par novērojamo atšķirību starp velo un celiņu.
Redzamu atšķirību laktāta sliekšņa mērījumā mēs varētu iegūt, ja vienā mērījumā pulsa pieaugumu sasniedz minot pedāļus ar trenētām kājām, otrā - ceļot svarus ar netrenētām rokām. Otrā gadījumā, protams laktāta slieksnis būs jūtami zemāks.
Tātad - skrējējam ir brīva izvēle lietot vienu vai otru metodi, jo ir vienalga ar kuru šos APTUVENOS rezultātus iegūt. Galvenais atcerēties, ka iegūtie rezultāti nav "akmenī cirsti", jau rīt tie būs savādāki.
Zinātniskos pētījumos ņem vērā ne tikai dinamisko slodzi, bet arī statiskās slodzes ietekmi. Ja veloergometram ir tāda konstrukcija, kur jāturās kā pie velosipēda stūres, plecu daļā var rasties statiskais sasprindzinājums, kas nospiež asinsvadus un var pazemināt laktāta slieksni. Veloergometriem, kur jāsēž pusguļus, šis efekts nav novērojams.
Paldies, ļoti izsmeļoši un noderīgi!
10:56
24/05/2011
Offline
Uz velo un skrienot nu galīgi netiek nodarbināti tie paši muskuļi... Ja esi noskrējis labu gabalu tā, ka vairs nevari pat pakustēt, tad, tādā brīdī uzkāpjot uz velo, vari lidot kā vējš ar jauniem spēkiem. Vai arī otrādi. Tieši tā iemesla dēļ, ka sāk darboties citas muskuļu grupas.
11:03
24/05/2011
Offline
idzerve rakstīja:
Tātad - skrējējam ir brīva izvēle lietot vienu vai otru metodi, jo ir vienalga ar kuru šos APTUVENOS rezultātus iegūt.
Pēc Tava teiktā sanāk, ka skrienot tik pat labi tiek trenēti arī muskuļi, kas galvenokārt darbojas velobraukšanā... Ka atšķirības starp šīm divām disciplīnām nav...
Nu nav tā. Skrējējs, kurš ar velo ir pilnīgi uz Jūs, nevar iet un mērījumus veikt uz velo. Tas būs tieši tas pats, kas (kā Tu minēji) celt svarus ar netrenētām rokām!
11:46
29/04/2009
Offline
Tiek gan nodarbināti vieni un tie paši muskuļi. Tikai atšķirīgos veidos... Un pēc kārtīga velobrauciena pat paiet, kur nu vēl paskriet ir grūti. :)
18:27
19/05/2009
Offline
Varbūt skrienot un braucot ar velo tiek nodarbināti vieni un tie paši muskuļi, taču cīpslas noteikti darbojas savādāk. Piemēram, braucot ar velo nepieciešama tā sauktā cietā (nekustīgā) pēda, bet skrienot tai jābūt mīkstai (kustīgai), lai būtu lidojuma fāze uz priekšu. Daži skriešanas treneri ne velti brīdina, ka braucot ar velo var sabojāt skriešanai nepieciešamo mīksto pēdu.
18:55
15/03/2011
Offline
Var jau būt, ka tie paši muskuļi nodarbināti tiek, taču slodze uz tiem manuprāt savādāk sadalās. Pēc gara un grūta skrējiena ar sāpošām kājām uzkāp uz velo un nekas vairs nesāp, vari mīties uz nebēdu, otrādāk gan pagrūti :)
12:21
15/02/2011
Offline
laumiic rakstīja:
papucis rakstīja:
laumiic, kāpēc tā izdomāji par Vipsport? Aprīļa beigās kad gāju, tad viss notikās Čaka 145, atsevišķā telpā, var jau būt ka kādreiz šie testēja Sportlat veikalā :)
Viņiem tā mājas lapā rakstīts :) kad meklēju es savu izvēli balstīju uz mājas lapās atrodamo info. Atzīstos nezvanīju un neprasīju. Bet jebkurā gadījumā cik cilvēku tik viedokļu.
Vipsport testē sporta kluba Georgs 5 telpās. Pēdējā mēneša laikā sanācis tur būt 2 reizes, tāpēc no pieredzes iesaku ievērot priekšnosacījumus 'veiksmīgam' testam - iepriekšējā dienā netaisīt treniņu un ievērot ēdienreizes, savādāk man 1. testa reizē laktāts vispār neuzkāpa. Ar duršanu pirkstā nav problēmu.
14:46
24/05/2011
Offline
Biju Sporta laboratorijā. Testējos uz skrejceļa.
Secinājumi – ļoti noderīgi. Dabūju informāciju ne tikai par manu fizisko sagatavotību kopumā, bet arī pāris nianses konkrēti man (stāja, daži muskuļi jāpatrennē) utt. Vērtīgi!!! :)
Tiem, kas te minēja, ka skrejceliņu neapmaksā apdrošināšana. Apmaksā gan. Šajā ziņā viss ir tieši tā pat kā velo.
Skrejceļam laikam tikai viens mīnus. Ja nav ar tādu daudz darbojies (sporta klubos), tad briesmīgi nestabila sajūta, dēļ kā es ne tuvu nevarēju sasniegt maxHR. Pat tuvu nē. Vienkārši palika bail noraut uz acīm ar visiem tiem vadiem… :D Nepatika, ka nekontrolēju situāciju… :)
Bet tas netraucēja iegūt visus nepieciešamos mērījumus un sliekšņus!
15:09
19/05/2009
Offline
Ritra rakstīja:
Biju Sporta laboratorijā. Testējos uz skrejceļa.
Secinājumi – ļoti noderīgi. Dabūju informāciju ne tikai par manu fizisko sagatavotību kopumā, bet arī pāris nianses konkrēti man (stāja, daži muskuļi jāpatrennē) utt. Vērtīgi!!! :)
Tiem, kas te minēja, ka skrejceliņu neapmaksā apdrošināšana. Apmaksā gan. Šajā ziņā viss ir tieši tā pat kā velo.
Skrejceļam laikam tikai viens mīnus. Ja nav ar tādu daudz darbojies (sporta klubos), tad briesmīgi nestabila sajūta, dēļ kā es ne tuvu nevarēju sasniegt maxHR. Pat tuvu nē. Vienkārši palika bail noraut uz acīm ar visiem tiem vadiem… :D Nepatika, ka nekontrolēju situāciju… :)
Bet tas netraucēja iegūt visus nepieciešamos mērījumus un sliekšņus!
Šeit parādās viena atšķirība starp Sporta laboratōriju un LOV, jo LOV tas skrejceļš ir garāks un platāks, jo iestrādāts grīdā.
15:31
19/05/2011
Offline
Jautājums par testēšanos un apdrošinātājiem - kuri apdrošinātāji apmaksā un ar kādām polisēm? Varbūt tie, kam apdrošinātāji ir seguši šādu pakalpojumu, var padalīties ar šo informāciju!? Vai nepieciešams kāda ārsta nosūtījums vai arī var iet testēties un pēc tam piestādīt rēķinu apdrošinātājam? BTA apmaksā testēšanos?
15:33
24/04/2009
Offline
sm72 rakstīja:
Ritra rakstīja:
Biju Sporta laboratorijā. Testējos uz skrejceļa.
Secinājumi – ļoti noderīgi. Dabūju informāciju ne tikai par manu fizisko sagatavotību kopumā, bet arī pāris nianses konkrēti man (stāja, daži muskuļi jāpatrennē) utt. Vērtīgi!!! :)
Šeit parādās viena atšķirība starp Sporta laboratōriju un LOV, jo LOV tas skrejceļš ir garāks un platāks, jo iestrādāts grīdā.
Kā pieteikties tam LOV garajam un platajam skrejceļam?
15:36
19/05/2009
Offline
Es parasti piesakos pie Sabīnes pa mob.t. 28659565
00:15
24/05/2010
Offline
ssandijss rakstīja:
Izelpas mērīšanai Sportlabā ir viens liels mīnus - neesot iespējams precīzi noteikt apakšējo aerobo slieksni. Man viņu Sportlabā noteica par 40 sitieniem zemāku par aerobo, kas esot nereāli.
Precīzāk tomēr būs asinsanalīzes!
manējais aerobais slieksnis man ari liekas aizdomīgs - pārāk zems. Kad bus laiks pierakstīšos uz LOV un salīdzināšu.
