Mēģinu skriet jau kādu pusgadu, bet nekur tālu neesmu ticis. Nepārtrukti kaut kas sāk sāpēt un viss pēc kārtas.
Pēdējā kaite izskatās viss nopietnākā. Sāpes pie labās kājas potītes, iekšpusē. - https://failiem.lv/g/59k7kqbb#aa/potite-sap1.jpg
Pirmo reiz sāka sāpēt novembrī. Skriešanas laikā vienkārši sāka sāpēt, bet nebija nekas traks un noskrēju savu skrienamo 3,6km. Pēc skrējiena kad vis jau atdzisu sāpes jau bija izteiktākas un pāris dienas bija pat jāpieklibo. Bet nekas nebija piepampis vai apsārtis.
Pagāja mēnesis un atsāku skriet, noskrēju 4 reizes un atkal tā pati potīte sāka sāpēt, tik šoreiz nedaudz mazāk. Arī nekas piepampis vai apsārtis.
Pagāja kādas trīs nedēļas un atsāku skriet, tagad esmu noskrējis vienu reizi un it kā nekas nesāp, bet jūtu to potīti un noteikti atkal sāks sāpēt.
Pie potītes var sataustīt nelielu sapampumu (sabiezējumu) (bildē iezīmēju vietu) tur tad arī liekas tā sāpe rodas.
Kādi ieteikumi ko darīt, kā būt? Kas tas par brīnumu un kāpēc?
10:25
03/05/2014
Nezinu tavus izejas datus bet ja svars ir ap 90kg un nav tālu 40 gadu tad šādi nekas nesanaks. Mana izpratne par skriešanu sākumā, ja nekad nav skriets, ir šāda. Iesildīšanās kādas 10 min ( pietupieni utt kamēr pašam izveidojas sajūta, ka viss ir labi ) tad 6 min iešana ātra tad 6 min skriešana nevairāk ka 1km tad 6min iešana ātra tad 6min skriet 1km tad var iet arī mājās veicot atsildīšanos. protams mēs varam un gribam ātrāk un vairak, bet sakumā galvenais ir regularitāte var sākt 2 reiz nedeļā, bet tad obligati divreiz, jo jāpieradinās pie disciplīnas, ja negribas skriet var iet pastaigat. skriešanas pasakumam jābūt vismaz 30min garam, ideāli ir arī pulsu pamērīt, ja mēnesi šādi iztur un nekas nesāp tad var likt klāt slodzi...es saprotu apmēram tā.
12:53
18/04/2011
gurchii said
Ieteiktu mēģināt paskriet lēnāk (tā virs 6min/km), varbūt līdz.
Man arī ir gadījies, ka, uzsākot treniņu plānu, pēc pāris pirmajiem intervālu treniņiem neizturēja iliotibiālā saite. Nu, nevar tā visu un uzreiz.
Es tā neteiktu par to lēnākumu, jo man visvairāk vis kaut, kas sāk sāpēt tieši no lēnajiem skrējieniem, kuros kontrolēju pulsu, jo bremzējot sevi tas solis vairs nesanāk dabisks un brīvs, visu laiku ir jāpiedomā.
13:19
24/05/2015
Es zinu, ka kāds noteikti dusmosies par manu apgalvojumu, bet saites neārstējas kā iesnas - 7 dienas un gatavs. Saitēm nepieciešams krietni ilgāks laiks, lai tās atveseļotos, jo tās nav nekādas bikšturu gumijas. Tāpēc mans ieteikums ir tāds, ja sāp vai diskomforts, tad vispār skriet nevajadzētu, un labāk konsultēties ar kādu ārstu vai fizioterapeitu ārpus interneta dzīlēm.
Dziņa said
gurchii said
Ieteiktu mēģināt paskriet lēnāk (tā virs 6min/km), varbūt līdz.
Man arī ir gadījies, ka, uzsākot treniņu plānu, pēc pāris pirmajiem intervālu treniņiem neizturēja iliotibiālā saite. Nu, nevar tā visu un uzreiz.Es tā neteiktu par to lēnākumu, jo man visvairāk vis kaut, kas sāk sāpēt tieši no lēnajiem skrējieniem, kuros kontrolēju pulsu, jo bremzējot sevi tas solis vairs nesanāk dabisks un brīvs, visu laiku ir jāpiedomā.
Tāpēc arī tikai ieteicu pamēģināt, jo tas tā diezgan subjektīvi :)
20:10
27/10/2010
Tā sildīšanās var nelīdzēt, ja visu laiku skrien pa slīpumu vienā virzienā. Kas rada nevienādu slodzi kājām. Lielie muskuļi stipri, pats nepamani, bet tas mazais dabū pārslodzi.
Tev ar speciālistu jātiek skaidrībā: kas tieši tur sāp. Jātiek no sāpēm vaļā. Un jāsaprot, kas tās izraisīja. Ja tikai nepiemēroti apavi, tad vienkārši. Jāpērk citi. Ja skriešanas segums, tad piņķerīgāk, jo jādomā, kur citur skriet. Ja pārāk liela slodze, tad ar vingrošanu un pakāpeniskāku slodzes palielināšanu gan jau būs labi!
Neredzu vairs bildi, bet izklausās, ka Tev zem potītes tas sapampums ir Higromas jeb gangliji, kas ir faktiski cista, ko klāj tie paši audi, kas izklāj locītavu no iekšpuses un ir ar želejveidīgu masu pildīti pūšļi jeb labdabīgi veidojumi. Visbiežāk tie ir sastopami rokā, kas saistīts ar locītavām. Sākotnēji veidojumi pamanāmi kā mazi bumbulīši zem ādas, kas pakāpeniski aug lielāki un paliek sāpīgi. Rokām parasti tiek veikta operācija (kājām gan jau līdzīgi), kuras laikā tiek izņemts veidojums, un, ja nepieciešams, tiek veikta histoloģiska izmeklēšana. Tomēr arī pēc operācijas ganglijs var atkal parādīties.
Visticamāk, ka mani pašu ir piemeklējusi šī kaite – zem potītes izveidojies sāpīgs sapampums, kas kļūst lielāks. Tagad gaidu rindā uz USG. Jācer, ka līdz sezonas sākumam viss būs kārtībā un Rīga-Valmiera nebūs jāizlaiž. :)
Starpcitu varbūt kādam vēl ir bijusi šī pati sāpe un var padalīties pieredzē?
13:59
27/04/2009
Ainīc said
Neredzu vairs bildi, bet izklausās, ka Tev zem potītes tas sapampums ir Higromas jeb gangliji, kas ir faktiski cista, ko klāj tie paši audi, kas izklāj locītavu no iekšpuses un ir ar želejveidīgu masu pildīti pūšļi jeb labdabīgi veidojumi. Visbiežāk tie ir sastopami rokā, kas saistīts ar locītavām. Sākotnēji veidojumi pamanāmi kā mazi bumbulīši zem ādas, kas pakāpeniski aug lielāki un paliek sāpīgi. Rokām parasti tiek veikta operācija (kājām gan jau līdzīgi), kuras laikā tiek izņemts veidojums, un, ja nepieciešams, tiek veikta histoloģiska izmeklēšana. Tomēr arī pēc operācijas ganglijs var atkal parādīties.
Visticamāk, ka mani pašu ir piemeklējusi šī kaite – zem potītes izveidojies sāpīgs sapampums, kas kļūst lielāks. Tagad gaidu rindā uz USG. Jācer, ka līdz sezonas sākumam viss būs kārtībā un Rīga-Valmiera nebūs jāizlaiž. :)
Starpcitu varbūt kādam vēl ir bijusi šī pati sāpe un var padalīties pieredzē?
Ja, tā ir higroma, tad man tādas ir izgrieztas jau 2 (vienai gan bija mazliet savādāks sastāvs pēc analīzēm - tāpēc mazliet savādāk nosauca, precīzāk patreiz gan nepateikšu - kā...). Viena bija zem potītes, otra - blakus potītei uz pēdas virsējo pusi. Un abas vienai un tai pašai potītei... Viena gan, šķiet, ka veidojas atpakaļ. Pēc operācijas mēnesi neļāva skriet, pēc tam ar elastīgo saiti palēnām atsāku. Pērnziem pēc pāris nedēļām kāpu slēpju zābakos, tur kāju satur un to ķirurgs atļāva. Teipoju, jo saiti zābakā ievilkt pagrūti. Decembra vidū izgrieza un martā skrēju R-V. Reizēm pie lielākām vai neierastākām slodzēm jūt. Teipotā gan sadzija daudz veiksmīgāk - nepalika biezi rētaudi, laikam labāk apasiņojas. Tagad pirms mačiem - 42+km - mēdzu noteipot.
Paldies par vērtīgo informāciju!
Izskatās, ka RV būs tomēr jāizlaiž. Nekas, iešu Brīvprātīgiem palīgā. :)
Jāaizstaigā līdz USG un pēc tam visticamāk jau būs jāguļas uz operācijas galda. Gan jau savu kārtu operācijai arī būs kādu laiku jāgaida.
Lai gan lasīju/dzirdēju,ka operācija ir nepieciešama tajos gadījumos, kad veidojums rada sāpes vai arī pacientam nepatīk tās izskats. Vai tiešām neko nedarot nevar vēl lielākās problēmās iebraukt?
Esot arī iespējama higromas dekompresija, respektīvi, tās saturu atsūcot ar šļirci, bet cik saprotu, ka tā ir tikai īslaicīga ārstēšana un veidojums laika gaitā atkal atjaunosies.. bet ko te spriedelēt, jāsagaida rezultāti un tad jau radiologa un ķirurga ieteikumi.
15:19
27/04/2009
Bumbulis bija izveidojies gana liels, neteikšu, ka ļoti sāpēja. Tās drīzāk bija tādas spiedošas, velkošas sāpes, taču diskomforts bija. Tas bija arī tādā vietā, kur parasti beidzas apavs - botām maliņa, nezināju, kurā brīdī var beigties tā, ka apavu vairs nevarēs uzvilkt. Vasarā kurpītēs jau pavisam nebija skaisti. :( Ķirurgs teica, ka tā kapsula varot arī plīst. Tā kā saite, kurā tā kapsula izveidojās blakus potītei, man bija ļoti plāna, tad varot plīst kopā ar kapsulu arī saite. Grieza, kamēr nav lielāka skāde...