19:56
27/08/2010
Tā, tagad arī man ir gadījusies bēda – šad tad pēda pēc treniņiem mēdza būt sāpīga, ja gadījās no sāniem tā kā kopā saspiest, bet pēc vakardienas Juglas apļiem tā sāpe neatlaižas, sāp praktiski visu laiku – ejot, sēžot. Tā, it kā pēda būtu sastiepta. Izteikti sāp, ja pēdu saspiež no sāniem, tajā vietā starp mazo pirkstu un pirmo sānu kauliņu. Traumas vakar toč nebija, mierīgi visu distanci noskrēju, nekas īpaši nesāpēja, bet pēc tam, mājās – visu vakaru sāpēja un šodien visu dienu :(
Man nav skaidrs, kas tur vispār var sāpēt, ja nekas nav sists, un ko ar šo visu darīt. Vai ir jēga rīt pie truamtologa aizšaut? Vai pie vainas varētu būt kompresijas zeķes? Mož vienkāši no tās zeķes pēda satraumēta?
Man pirms gada [OK Kāpas trīsdieniekā] bija līdzīga problēma. Skrēju sačos ar pamatīgi un strauji izkaltušiem orientēšanās ādas apaviem, kuri strauji kaltējot bija sarāvušies šaurāki, tad pēc pirmajiem ~4km kājas pamatne sāka tā sāpēt ka pat paiet īsti nevarēju. Sajūta tāda kā zem pēdas pirkstu kauli kopā berztos. Nākamajās 2 dienās skrēju ar brīvākiem apaviem un nekādu problēmu vairs nebija - pat nesāpēja iepriekšējās dienas trauma. Tagad cenšos ādas apavus kaltēt lēnītēm un reizēm ar iekšā ievietotām avīzēm utml - lai kalstot nesaraujas mazāki. No tā es varu izsecināt tikai to ka Tavā gadījumā pie vainas var būt kompresijas zeķes.
07:12
27/08/2010
07:34
19/05/2009
Man liekas, ka skrējējiem ar pēdas sāpēm ir īpašas attiecības. Vienkārši ar tām ir jāsadzīvo. Man katru rītu ceļoties no gultas ir samērā sāpīgas pēdas, ko es norakstu uz pienskābēm. Kad pēdas iekustas, tad arī sāpes pāriet. Ja tās kompresijas zeķes ļoti nospiež pēdu, iespējams, ka tās pēdai nav piemērotas vai ir par šauru. Esmu redzējis maratonu Expo un Didža kājās kompresijas zeķu risinājumu, kurā kompresijas uzmavas sākas tikai no pēdas potītes. Galu galā kompresijas zeķu sūtība tomēr vairāk tendēta uz apakšstilbiem.
sm72 rakstīja:
Man liekas, ka skrējējiem ar pēdas sāpēm ir īpašas attiecības. Vienkārši ar tām ir jāsadzīvo.
Taisnība par pirmo teikumu, bet aplami par otro - tā tam nebūtu jābūt, tas nav normāli, ja sāp, un ar to nevajadzētu samierināties, bet meklēt cēloņus un risinājumus ;)
10:58
19/05/2009
OreMan rakstīja:
sm72 rakstīja:
Man liekas, ka skrējējiem ar pēdas sāpēm ir īpašas attiecības. Vienkārši ar tām ir jāsadzīvo.
Taisnība par pirmo teikumu, bet aplami par otro - tā tam nebūtu jābūt, tas nav normāli, ja sāp, un ar to nevajadzētu samierināties, bet meklēt cēloņus un risinājumus ;)
Cēlonis nav tālu jāmeklē- tā ir skriešana:D Risinājums: skriet vai neskriet- tāds ir jautājums...:)
sm72 rakstīja:
Cēlonis nav tālu jāmeklē- tā ir skriešana:D Risinājums: skriet vai neskriet- tāds ir jautājums...:)
Nu, tas ne obligāti ir tā. Skriešanas arī var būt dažādas - organismu traumējošas un saudzīgas..
11:05
19/05/2009
OreMan rakstīja:
sm72 rakstīja:
Cēlonis nav tālu jāmeklē- tā ir skriešana:D Risinājums: skriet vai neskriet- tāds ir jautājums...:)
Nu, tas ne obligāti ir tā. Skriešanas arī var būt dažādas - organismu traumējošas un saudzīgas..
Es saprotu OreMan, uz kuru pusi Tu velc:) Taču man liekas, ka šīs temats nav tik daudz par apaviem, kā par ambīcijām:)
14:04
13/11/2009
Es gan neteiktu, ka skriešana ir nesaraujami saistīta ar pēdu sāpēm. Vēl vairāk – nevaru pat īsti sev tādas atcerēties. (Varbūt aplami daru, ka "lielos", bet tā tiešām ir.) Protams, mana kilometrāža ir nenopietna, salīdzinot ar sm72 – taču līdzīga kā brewe. Arī pēc maratona pieveikšanas – nekad nav speciāli sāpējušas tieši pēdas. Citas kāju locītavas un muskuļi, tie gan.
No tā secinu, līdzīgi kā OreMan – ka ar sāpošu pēdu sadzīvot tomēr nebūtu tas pareizākais.
Atšķirībā no viņa, pagaidām pat neesmu pievērsies VFF vai baskāju skriešanai.
14:57
19/05/2009
Andulis rakstīja:
Es gan neteiktu, ka skriešana ir nesaraujami saistīta ar pēdu sāpēm. Vēl vairāk – nevaru pat īsti sev tādas atcerēties. (Varbūt aplami daru, ka "lielos", bet tā tiešām ir.) Protams, mana kilometrāža ir nenopietna, salīdzinot ar sm72 – taču līdzīga kā brewe. Arī pēc maratona pieveikšanas – nekad nav speciāli sāpējušas tieši pēdas. Citas kāju locītavas un muskuļi, tie gan.
No tā secinu, līdzīgi kā OreMan – ka ar sāpošu pēdu sadzīvot tomēr nebūtu tas pareizākais.
Atšķirībā no viņa, pagaidām pat neesmu pievērsies VFF vai baskāju skriešanai.
Tādā gadījumā jautājums- kādos gadījumos stīvas kājas (tai skaitā pēdas) uzskatāmas par sāpīgām un kādos tikai par stīvām?:) Pie tam nevaram salīdzināt skriešanas manu skriešanas praksi ar Anduļa skriešanas praksi. Kad Andulis skrēja savu pirmo maratonu, es vēl meklēju tādu sulīgāku vārdu, ar kuru izteikt savu nepatiku pret skriešanu:)
15:25
13/11/2009
- Stīvs vai sāpīgs - žēl, bet nepratīšu atbildēt. :)
- Salīdzināt mums vajadzētu nevis pirmā maratona noskriešanas gadus, bet gan pašreizējo (2010.-2011. g.) treniņu apjomu, kvalitāti un uzrādītos rezultātus sacensībās. Tādā gadījumā, piemērotākais vārds Anduļa un viņa skriešanas prakses raksturojumam būtu slaists. Turpretī sm72 šim apzīmējumam nekvalificējas. :))
18:11
27/08/2010
Paldies par pulkajiem viedokļiem. Tā kā šajā pašā pēdā stīvums/sāpes man jau ir sen, kaut kad noteikti pēdu parādīšu speciālistam.
Šodien tomēr no rīta likās baigi optimistiski, ka nesāp, bet tā gluži nav - sāp gan. Par laimi, mazāk nekā vakar. Šodien uzvilku citas zeķes - tās, ar kurām plānoju skriet pusmaratonu. Izveicu korekcijas zeķu uzvilkšanas pasākumā - pagulēju ar kājām gaisā un tad vilku kompresijas zeķi. Kā nekā daraba diena aizvadīta. Tagad iešu noskriet ~6km, tad jau redzēs, kā būs pēc tam.
Bet pusmaratonu skriešu anyway :)
21:56
28/04/2011
Sveiki! Nu jau bišk esat nomaldijušies no tēmas. Runa bij par pēdu!!!
Lieta tāda, ka man ir tas pats. Kreisajai kājai saspiežot no sāna pirkstus sāk sāpēt tā, ka nu īsti nevar izturēt. Tas ir starp otro un trešo pirkstu - locītavu starpa, vārdu sakot vis tas rajons.
Vel ir tā, ka ja daudz pat sastaigājies, saskrienies, respektīvi - slodze sāp pēdas apakša tieši kā brewe aprakstīja. Pēc treniņa nākamajā dienā, ja kaut kur daudz jāstaigā nu nevar paiet, jāiet taka dundukam bez maz vai tā it kā būtu sastiepta kāja, kliboju tā, lai īpaši nekāptu uz to kāju. Kāpjot uz to pirkstu taka delnas, uz pirksta galiem sāp. nu jāāā...
Ķirurģe izrakstīja smēri Traumeel S, itkā palīdz bišk atvilkt, nu jā viņa teica smērē 10dienas, ja nepaliek labāk nāc atkal, tā nu neesmu aizgājis, nākas sadzīvot. Stulbi, citreiz sanāk ierobežojumi dēļ šīs pēdas + man ir tā, ka es nodarbojos ar vieglatlētiku(slodze kājām, pēdām), dejoju tautiskās dejas(slodze tieši uz pirkst galiem). Eh..
08:43
29/05/2011
Mans viedoklis sakrīt ar medicīnas speciālistu teikto, ka caur sāpēm nevajag trenēties. Arī man bija sāpe - riktīgi sastiepta saite starp īkšķi un otro pirkstu (tā ka iešana bija ļoti apgrūtināta). Savainojums gūts no spēcīga atspēriena sadzīviskā situācijā :D. Palīdzēja pilnīgs miers 3 dienu garumā. Bet vispār, ja ir vēlme iedziļināties pēdas anatomijā un ne tikai, tad variet parakņāties apmēram šeit: http://www.labasortozes.lv/dinamiska-podometrija/pedas
centis rakstīja:
Bet vispār, ja ir vēlme iedziļināties pēdas anatomijā un ne tikai, tad variet parakņāties apmēram šeit: http://www.labasortozes.lv/dinamiska-podometrija/pedas
Šo to derīgu te var izlasīt, bet ņemiet vērā, ka šī tomēr ir ortopēdisko zoļu tirgotavas lapa ar visām no tām izrietošajām sekām.. Šur tur pat briesmīgas lietas sarakstītas, uz kurām nezinātājs patiešām var uzķerties un pakļaut savas pēdas reālai spīdzināšanai..
19:05
29/05/2011
OreMan rakstīja:
centis rakstīja:
Bet vispār, ja ir vēlme iedziļināties pēdas anatomijā un ne tikai, tad variet parakņāties apmēram šeit: http://www.labasortozes.lv/dinamiska-podometrija/pedas
Šo to derīgu te var izlasīt, bet ņemiet vērā, ka šī tomēr ir ortopēdisko zoļu tirgotavas lapa ar visām no tām izrietošajām sekām.. Šur tur pat briesmīgas lietas sarakstītas, uz kurām nezinātājs patiešām var uzķerties un pakļaut savas pēdas reālai spīdzināšanai..
OreMan taisnība, ka ne viss šajā lapā ir derīgs, tāpēc arī jau teicu "ja ir vēlme iedziļināties pēdas anatomijā".... Un, protams, ka nav uzreiz jāskrien taisīt anatomiskās zoles u.t.t..
10:33
10/03/2011
Tā kā man bija līdzīga problēma / sāpes pēdā, varu padalīties ar savu pieredzi. Sāpes, kas ļoti līdzīgas brewe aprakstītajām man parādījās kādas 2 nedēļas pirms NRM. Skrienot sāpes gandrīz vai nemaz nejutu, bet pēc treniņiem pēda sāpēja tā, ka īsti paiet nevarēju, sanāca pat drusku pieklibot. NRM noskrēju savu pirmo pusmaratonu, pēc kā mana kāja ne tikai sāpēja, bet parādījās arī pampums. Nolēmu tomēr parādīties ārstam. ARSa traumās, šausminoties, ka atkal kārtējais skrējējs ar problēmām parādījies pēc NRM, teica, kā droši vien būšot stresa lūzums, kas gan neapstiprinājās rentgena uzņēmumā. Vienīgais, ko nedaudz varēja saskatīt, bija kaulplēves iekaisums. Un tad ar tādu diagnozi manu kāju uz nedēļu ieģipsēja. Pēc nedēļas, kad ģipsi noņēma, nekas īpaši nebija mainījies. Tā kā sāpes nebija mazinājušās un arī pampums īsti nebija nogājis, tad nosūtīja mani uztaisīt ultrasonogrāfiju, jo it kā varot būt Mortona neiroma, kas tad būtu jāgriež ārā ķirurģiski un par skriešanu uz ilgāku laiku jāaizmirst. Tad aizdevos uz klīniku ORTO pie Dr. Līkuma, kurš neiromu neapstiprināja, bet noteica diagnozi - kaula stresa sindroms ar pamatīgu kaulplēves iekaisumu un tūsku. Izrakstīja man pretiekaisuma zāles un ziedes, kuras lietojot pampums pazuda aptuveni pēc nedēļas, bet sāpes pēc aptuveni 2 nedēļām. Kopumā no skriešanas atturējos 3 nedēļas un kad atsāku par sāpēm pēdā vairs īpaši sūdzēties nevaru. No savas pieredzes varu teikt, ka diez vai laba doma būs ar šīm sāpēm sadzīvot, labāk atrast labu ārstu, kas spēj noteikt īsto diagnozi un ieteikt sakarīgu ārstēšanās grafiku.
09:52
27/08/2010
Cik ironiski, ka meklējot informāciju par Mortona neiromu, atrodu pati savu vaimanu stāstu par sāpošu pēdu :D
Nu ja, 10 gadi pagājuši un diagnoze rokā - sāpētāja ir Mortona neiroma, kurai ārstēšana un profilakse vienkārša - padzert pretiekaisuma zāles un pēc tam lietot ortopēdiskās speciālās zoles/ielkitņus, kas balsta pēdas priekšējās daļas šķērsvelvi.