10:56
15/03/2011
17:33
07/05/2012
Man ir problēma ar ahilejas cīpslu tieši pie papēža, kur tā stiprinās. Tā regulāri sāp no rītiem. No rīta uz toleti jāiet uz papēžiem. Pa kāpnēm ar lielām sāpēm vai atmuguriski. Tas pāriet kādas stundas laikā. Ir dienas, kad stiprāk sāp un ir dienas kad vispār nesāp. Bet nav tā, ka tas ir saistīts ar lielu slodzi iepriekšējā dienā. Ir bijis, ka nedēļu esmu iepauzējis, bet no rīta atkal sāpēs. Tāda sajūta, ka no rīta tai vajag pamosties. Kautgan ievingrināšana pirms izkāpt no gultas nelīdz.
12:35
24/04/2009
Rasels said
tieši pie papēža, kur tā stiprinās
Haglund’s deformity? To var redzēt rentgena uzņēmumā. Retrocalcaneal bursitis?
Apmeklē kādu ortopēdu.
Man šī problēma bija līdz 2011.gada 6.decembrim. Tajā dienā man no Haglunda kaula nokala un nofrēzēja visu lieko...
Aivars said
Rasels said
tieši pie papēža, kur tā stiprinās
Haglund’s deformity? To var redzēt rentgena uzņēmumā. Retrocalcaneal bursitis?
Apmeklē kādu ortopēdu.Man šī problēma bija līdz 2011.gada 6.decembrim. Tajā dienā man no Haglunda kaula nokala un nofrēzēja visu lieko...
Man arī ir problēma ar ahileja cīpslu, kad skrienu garos, mierīgi, nesāp, kad skrienu īsos un max, tad pēc treniņa sāp, bet nedaudz.
22:43
15/03/2011
Ar to Ahileja cīpslu ir tā, ka pirms(mazāk) un pēc treniņa viņu kārtīgi izstaipu, pluss pie tā, ka vismaz 2x dienā smērēju zirga smēri, tagad ICE POWER MSM(Somu ziede) bet tas neko nelīdz, pēc jebkura treniņa (ātrā vai lēnā), kad pieskarās ar roku tai vietai kur ir Ahileja, tur ir tādas kā nelielas sāpes, kuras var paciest, un ar tām var sadzīvot, man aizdomas, ka tas ir kkāds iekaisums. Kopš es esmu atsācis skriet, pastiprināti pievēršu uzmanību Ahilejai (kreisais kājai, jo labā jau ir operēta - sašūta un tur ir gara skaista rēta), un nekādi nevaru šo problēmu atrisināt līdz galam, kas tam par iemeslu netieku gudrs. Iespējams, ka ar šo nepatīkamo parādību būs vien jasadzīvo. Pēc katra treniņa tikai pieskaros tai vietai, vai viņa vēl sāp, un dzīvoju un trenējos tālāk. Protams, ka ceru, šī nelielā sāpe ar laiku izzudīs. Iet un skriet es varu, un labi apzinos, ka nekādus asus rāvienus darīt nedrīkst. BEt man pat šad un tad uzskriet arī 60, 100, 200, 400m. Garie pats par sevi.
15:22
26/03/2011
ROMIX said
Ar to Ahileja cīpslu ir tā, ka pirms(mazāk) un pēc treniņa viņu kārtīgi izstaipu, pluss pie tā, ka vismaz 2x dienā smērēju zirga smēri, tagad ICE POWER MSM(Somu ziede) bet tas neko nelīdz, pēc jebkura treniņa (ātrā vai lēnā), kad pieskarās ar roku tai vietai kur ir Ahileja, tur ir tādas kā nelielas sāpes, kuras var paciest, un ar tām var sadzīvot, man aizdomas, ka tas ir kkāds iekaisums. Kopš es esmu atsācis skriet, pastiprināti pievēršu uzmanību Ahilejai (kreisais kājai, jo labā jau ir operēta - sašūta un tur ir gara skaista rēta), un nekādi nevaru šo problēmu atrisināt līdz galam, kas tam par iemeslu netieku gudrs. Iespējams, ka ar šo nepatīkamo parādību būs vien jasadzīvo. Pēc katra treniņa tikai pieskaros tai vietai, vai viņa vēl sāp, un dzīvoju un trenējos tālāk. Protams, ka ceru, šī nelielā sāpe ar laiku izzudīs. Iet un skriet es varu, un labi apzinos, ka nekādus asus rāvienus darīt nedrīkst. BEt man pat šad un tad uzskriet arī 60, 100, 200, 400m. Garie pats par sevi.
Tā diemžēl dažiem uz vecumu:D notiek, arī man bi tāds krenķis un ar to sadzīvoju jau 2 g. Pie mazākajiem simptomiem metu nost slodzi. Īpaši jāuzmanās no visiem tiem 100niekiem utt. Un aizmirsti skriet pa betona bruģa segumu, arī pa asfaltu ziemā nevajag, varbūt vasarā, kad mīksts:). Meklē zālīti, takas, ceļa nomales kur mīkstāks. Protams, stiprini ar vingrinājumiem un arī ar basu kāju iesildi, atsildi, ja iespējams. Kad piešaujās tad var arī skriet un pat trenēties ar sprintiem. ..Kā alternatīva baseins - mazāka slodze kājām tajā laikā kad parādās sāpes no skriešanas.
Dr.Eds, Tevis teiktais ir ļoti precīzi, apmēram jau tā arī taustos, bet sirds neliek mieru, jo gribās kādu 200 vai 400m arī uzskriet savam priekam. 60 un 100m jau ir bīstami, to es pārliecinājos 3.janvārī šajā gadā, kad treniņā it kā parāvu ikra muskuli, tikai labajai kājai, kurai jau ir salāpīta Ahileja. Nākotnē, ņemot vērā vecumu, laikam jau būs tikai ar garajiem gabaliem jāsamierinās. Paldies par padomu. Skrienam tālāk.
19:25
24/04/2009
21:21
16/05/2012
Man ar bija problēma ar ahileju,pēc ģipsā noņemšanas pēdai , pārāk intensīvi atsāku skriet un ahileja neizturēja, jo tai bija jākopensē vājā pēda. No sākuma pats mēģināju cīnīties, nesekmīgi. Saņēmos uztaisiju ultrasaonogrāfiju ahilejai un ar bildem, aizgāju pie fizioterapeita, tad 2 nedēļas neskrēju - taisiju stiepšanās vingrinājumu,koordinācija, spēks, tad pamazām lēcieni dažādi un pēc 2 nedēļas atļāva skriet lēnām, sāpēs bija pazudušas, cerams uz neatgriešanos :)
To cīpslu var nostiprināt, pastaipīt un ikru ar stiprina, vismaz manā gadījuma viss izdevās!
ROMIX said
Ar to Ahileja cīpslu ir tā, ka pirms(mazāk) un pēc treniņa viņu kārtīgi izstaipu, pluss pie tā, ka vismaz 2x dienā smērēju zirga smēri, tagad ICE POWER MSM(Somu ziede) bet tas neko nelīdz, pēc jebkura treniņa (ātrā vai lēnā), kad pieskarās ar roku tai vietai kur ir Ahileja, tur ir tādas kā nelielas sāpes, kuras var paciest, un ar tām var sadzīvot, man aizdomas, ka tas ir kkāds iekaisums. Kopš es esmu atsācis skriet, pastiprināti pievēršu uzmanību Ahilejai (kreisais kājai, jo labā jau ir operēta - sašūta un tur ir gara skaista rēta), un nekādi nevaru šo problēmu atrisināt līdz galam, kas tam par iemeslu netieku gudrs. Iespējams, ka ar šo nepatīkamo parādību būs vien jasadzīvo. Pēc katra treniņa tikai pieskaros tai vietai, vai viņa vēl sāp, un dzīvoju un trenējos tālāk. Protams, ka ceru, šī nelielā sāpe ar laiku izzudīs. Iet un skriet es varu, un labi apzinos, ka nekādus asus rāvienus darīt nedrīkst. BEt man patīk, šad un tad uzskriet arī 60, 100, 200, 400m. Garie pats par sevi.