Forums

Oreman, runā, ka neandetāliešiem tomēr bijušas nedaudz lielākas smadzenes, bet konkurences cīņā viņiem sanāca zaudēt citu iemeslu dēļ. Varbūt neandertālieši gaļu ēda par daudz? :D

Runājot par gaļu un omegām. Medījuma gaļā, kas barojies tikai ar zāli, pārsvarā ir omega3. Mājlopa gaļā, kas intensīvi uzbarots ar graudiem, pārsvarā ir omega6. Un ir pamatotas aizdomas, ka zivjaudzētavas laša gaļā, kas arī uzbarots ar graudiem, ir mazāk omega3, salīdzinot ar brīvi peldējušo lasi, kas barojies ar vēžveidigajiem atlantijas okeānā.

Izklausās pēc raķešzinātnes :(
Kas jāēd neaktīvajam cilvekam ar 187cm un 102kg, lai sasniegtu ideālos 77kg skrienot 30km katru otro dienu?

dot, nav jāēd - es "noķēru" gripu un uzreiz pāris kg nost :D
Tavējā problēma ir tā, ka ķermenis ir jau pieradis pie skriešanas, garajiem lēnajiem un līdzenajiem kilometriem - tev tas izdodas pārāk ekonomiski, pamēģini ko citu?

Citāts no "Neanderthal Brain Size at Birth Sheds Light on Human Evolution"
http://newswatch.nationalgeographic.com/2008/09/09/neanderthal/

After birth, Neanderthal brains grew faster than those of modern humans, but they had to reach larger adult brain sizes. Faster growth did not imply earlier completion of growth, the scientists said.

Growing large brains at a fast pace is an energy-intensive process, which can only be sustained by large, late-maturing mothers.”Compared to modern humans, it thus appears that Neanderthals had somewhat slower life histories,” the researchers said. This meant they reached sexual maturity later and may have lived longer.

The slow life history of the Neanderthals might be a feature shared with Ice Age populations of Homo sapiens. These early modern humans had larger adult brain sizes than people today.

“Brain size reduction in modern humans over the past 40,000 years is well-documented,” the researchers said in their notes. “We hypothesize that growing smaller but similarly efficient brains might have represented an energetic advantage, which paid off in faster reproductive rates in modern [humans] compared to Pleistocene people. Reducing brain size thus might represent an evolutionary advantage.”
----------------------------------------------------------
Neandertālieši dzima ar lielākām smadzenēm, tās auga ātrāk un sasniedzot briedumu bija lielākas kā Homo Sapiens. Pie tam Homo Sapiens smadzenes pēdējo 40 tūkstošu gadu laikā ir vēl arī samazinājušās. Homo Sapiens priekšrocība bija agrāks dzimumbriedums un attiecīgi iespēja ātrāk vairoties. Pretēji rakstā apgalvotajam, ka smadzenes pēkšņi kļuva efektīvākas, daudz ticāmāks izskaidrojums ir, ka parādoties darbarīkiem, cilvēkam vairs nevajadzēja būt tik gudram un atjautīgam, lai izdzīvotu. Varam pat pieņemt, ka mūsdienu cilvēks ir mazliet stulbāks par saviem senčiem. Oreman, vēl viens baskāju mīts izgaist...

P.S. Par to, kurp mūs ved evolūcija, ir šajā filmā: http://www.imdb.com/title/tt0387808/ :D

Es jau neko, tikai par šo:

OreMan said
Jā, ja vien HS nebūtu pavērusies krietni lielāka iespēja tikt pie gaļas, ko nevarēja izmantot neandertālieši, kā rezultātā notika tāda kā sprādzienveida attīstība HS smadzenēs, un tās salīdzinoši īsā laika posmā izauga trīs reizes lielākas.

Nav faktu, kas apstiprinātu doktora Libermana hipotēzi par to, ka garo distanču skriešana deva priekšrocības gaļas sagādē. Nekas neliecina par to, ka Homo Sapiens ēda vairāk gaļas, viņu smadzenes bija lielākas vai tās auga ātrāk kā neandertāliešiem, tieši otrādi. Vienīgā pagaidām zināmā priekšrocība bija ātrāka vairošanās. Spēja pievarēt lielus attālumus un ātra vairošanās kombinācijā dod priekšrocības lielu teritoriju kolonizācijā nevis konkurencē ar spēcīgākajiem un gudrākajiem neandertāliešiem. Starp citu, DNS analīzes rāda, ka neandertālieši netika izkonkurēti, bet gan integrēti mūsu sugā kā minoritāte.