18:29
21/10/2011
essnee said
Es ēdu visu, kas garšo (protams, daudzmaz jēdzīgos samēros). Pēc sacensībām vispār atļaujos piebāzt galvu ar tādu pārtiku, kādu vien vēlos - jo garāks gabals noskriets, jo vairāk atļaujos. Ikdienā skatos uz māsu, kas ļoti seko līdzi uzturam, un man ir skaidrs, ka es tā nekad nedarīšu, jo man patīk ēst ēdienu, nevis olbaltumvielas un ogļhidrātus. Nesaprotu, kā gan 3 burgeri pēc maratona mani novestu līdz traumām. Tāpat kā nespēju iedomāties, kā es varētu nedēļu no vietas rīt čipsus - ar vienu paku pietiek, lai es ilgi uz kaut ko tādu pat skatīties negribētu.
Nu gluži kā par mani ! :)
18:49
15/03/2011
ansiso, labs raksts starp citu, būs vēlāk jāizlasa līdz galam viss. Cik nu uz šo brīdi izlasīju, šķiet rakstā galvenā doma ir tāda, ka regulāri lietojot nekvalitatīvu pārtiku netiek uzņemtas visas organismam nepieciešamās vielas kas nepieciešamas. Viena hamburgera vai čipšu pakas apēšana līdz traumām nenovedīs it sevišķi tos kas nesporto augstā līmenī :) Atteikties no speķa pīrādziņiem vai magoņmaizītēm svētkos? Noteikti nē :) Bez tam, pie mums vēl ir ļoti labi ar pārtiku atšķirībā no citām valstīm no kurām nāk šie augstā līmeņa treneri.
20:31
28/10/2011
Skumji, bet mani vairs nevilina čipši un kola :( Cik tad var rīt nātrija glutamātu un fruktozi bagātinātu ar E-vielām?
Tad jau labāk nedēļu no vietas ēst šo: http://www.brianwhitacre.net/Pictures/Food/1%20week%20of%20food%20with%20label.jpg (bez rīsiem un mufiniem).
Līdz traumām varbūt hamburgers, čipši un kola uzreiz arī nenovedīs, bet līdz veselības sabeigšanai gan. Un nav nekādas nozīmes tam, vai mēs aktīvi trenējamies, vai skrienam sava prieka pēc, vai tikai dirnam dīvānā - no tā jau ar pārtiku uzņemtie ogļhidrāti nesāk darboties citādi un nerada organismā citādu atbildes reakciju.. Par traumām var runāt vēlāk - ja regulāri šādā veidā veselība tiek gandēta, tad sekas ir visdažādākās hroniskās kaites un slimības, tostarp tādas, kuras varētu kvalificēt kā traumas.
09:04
21/10/2009
OreMan said
Līdz traumām varbūt hamburgers, čipši un kola uzreiz arī nenovedīs, bet līdz veselības sabeigšanai gan. Un nav nekādas nozīmes tam, vai mēs aktīvi trenējamies, vai skrienam sava prieka pēc, vai tikai dirnam dīvānā - no tā jau ar pārtiku uzņemtie ogļhidrāti nesāk darboties citādi un nerada organismā citādu atbildes reakciju.. Par traumām var runāt vēlāk - ja regulāri šādā veidā veselība tiek gandēta, tad sekas ir visdažādākās hroniskās kaites un slimības, tostarp tādas, kuras varētu kvalificēt kā traumas.
Ak, tie ļaunie griķu ogļhidrāti- nez kad man no vinjiem saaksies veseliibas probleemas, jo katru dienu shos shtopeeju iekshaa ...
09:25
26/03/2011
09:46
21/10/2009
10:09
18/04/2011
10:55
21/10/2009
12:30
13/11/2009
Dziņa said
lellde said
Agy - "Gluten free" pārtika, nav diētas prikols. Tā ir domāta cilvēkiem, kas slimo ar celiākiju un ir liela problēma atrast sev piemērotu un nekaitīgu pārtiku.
Pa manam ir arī pietiekami tādu, kas to dara "modes" pēc.
Pirmo reizi ko tādu dzirdu/lasu - ka "modes pēc"... taču jā, izslēgt nevar arī tādu variantu. Iespējams, tas pat labi, jo palīdz pārdot visai padārgos bezglutēna produktus? ;)
Domāju, pārsvarā tomēr tos lieto celiakijas slimnieki.
12:43
27/08/2010
Celiakija nekad nav meklēta un diagnosticēta, bet nejauši atklāju, ka mans vēders ar mani sadzīvo daudz labāk parasto maizi aizstājot ar rīsu galetēm. Kad saēdos par daudz visādus citādus produktus, kas satur kviešus, un attiecīgi arī glutēnu - ir grūtības satikt ar savu vēderu. Un ņemot vērā tās produkcijas cenu, diez vai kāds speciāli baigi stilo ar bezglutēna produktiem, ja grib iztikt pavisam bez glutēna, tas ir reāls čelendžs. Vismaz es neesmu neko tādu dzirdējusi, bet par mūžīgajām problēmām ar uzpūstiem vēderiem gan daudz ir nācies gan lasīt, gan dzirdēt. Gan jau ka daļai izslēdzot glutēnu no ēdienkartes paliktu stipri labāk.
Celiakija jau ir viena no tām hroniskajām gala problēmām, par kurām runāju. Bet nevajag domāt, ka graudaugu produkti kaitē tikai jau ar celiakiju saslimušajiem. Daudz, daudz vairāk ir tādi, kam vienkārši ir `gluten sensitivity`, un tas var izpausties ļoti dažādos veidos. Runā, ka mazākā vai lielākā mērā jutīgi pret glutēnu ir abolūti lielākā daļa cilvēku, bet vairums, protams, to pat nenojauš un savas problēmas ar glutēnu nesaista..
15:40
13/11/2009
Neko īsti gan nezinu, tomēr... vai celiakijas iemesls nav (vienkāršā valodā runājot) "nepareizi" gēni? Nevis "kaitīga" pārtika pati par sevi?
No Vikipēdijas: "Celiakija jeb glutēna enteropātija ir tievās zarnas autoimūna slimība, kurai raksturīga graudu olbaltumvielu (glutēna) nepanesamība. (...) Tievo zarnu bojājumus izsauc nevis šī olbaltumviela, bet gan antivielas, kas pārmērīgi agresīvas imūnsistēmas darbības dēļ rodas pret cilvēka paša audiem."
Angļu versijā skaidrāk velk uz ģenētiku: "Coeliac disease (...) is an autoimmune disorder of the small intestine that occurs in genetically predisposed people of all ages from middle infancy onward."
Ar to gribēju teikt, ka dikti melni jau nu tagad tie nabaga baltie kviešu milti (un arī citi ogļhidrātu vai sliktu olbaltumvielu avoti) tiek mālēti ;)
16:18
27/08/2010
Ģenētiskā predispozīcija nozīmē, ka ir gēni, kuru mutācijas var šo slimību izraisīt. Tas, pirmkārt, neko nesaka par gadījumiem, kas notiek ar cilvēkiem, kam nav šādas predispozīcijas, kā jau Inga minēja. Bet arī otrādi - ja cilvēkam ir šāda predispozīcija, tas vēl nenozīmē, ka viņš saslims ar celiakiju, jo vairums gēnu mūsos ir dusošā, neaktīvā stāvoklī. Tas, vai gēni tiks aktivizēti un sāks ražot preoteīnus, atkarīgs no vides faktoriem, tostarp (un īpaši celiakijas gadījumā) - no diētas.