Home
Topic RSS
22:37
28/08/2012
Offline
Inga_K said
Uldis Nipers said
Kā lai tagad saprot, celties piecos un vārīt lielo putras bļodu vai čučēt tik mierīgi līdz astoņiem un doties trasē tukšu punci? :)
Celties 6:30 un ēst mazāk - arī variants :)
Tas arī it kā neiet cauri, jo, kā teikts tanī pašā iepriekš pieminētajā rakstā:
"Viena no lielākajām kļūdām, ko dara ļoti liela daļa sportistu, ir iedzert sporta dzērienu, apēst šokolādīti, banānu vai enerģijas batoniņu tikai vienu vai divas stundas pirms starta — tas palielina insulīna līmeni asinīs, kas savukārt ieslēdz enerģijas dedzināšanas režīmu."
06:48
27/08/2010
Offline
Es piedāvāju ēst putru 6:30, tikai nevis lielu grāpi, bet 1/2 grāpi (tēlaini izsakoties). Un tas arī nebūs 1 stundu pirms, bet laicīgāk. Mani pašu tāda taktika nekad nav pievīlusi, ne enerģijas ziņā, ne vēdera stabilitātes ziņā. ja jautājums attiecas uz NRM, ar startu 8:00, iepriekšējos gadus tiešām ēdu putru ap 6:30 un viss bija ok.
10:40
28/10/2011
Offline
Labojums - NRM starts ir (un bija) 8:30. Ingas_K grāpis maigi izsakoties ir mikrogrāpītis, jo tajā nevar izvārīt vairāk kā 150g putras.
Pats sacensību dienā ap 5:30 ēdu ikdienas brokastis - bļodiņa diētisko brokastu pārslu pārlieta ar maztauku jogurta dzērienu. Cik atceros, tad iepriekšējā vakarā pie Matīsa tika kārtīgi ēsti makaroni ar sieru. Bet tikpat labi varēju ēst dienišķās vakariņas - biezpienu ar ievārījumu.
11:07
13/11/2009
Offline
dot said
mikrogrāpītis, jo tajā nevar izvārīt vairāk kā 150g putras.
Ja precizitāte, tad līdz galam :)
150 g PUTRAS tiešām nav daudz - bet tas gan ir 'stiepjams' apzīmējums. Putra var būt biezāka vai šķidrāka, attiecīgi ogļhidrātu u.c. saturs mainīgs.
150 g sausu pārslu/putraimu, no kā izvāra putru, jau būtu pieklājīga porcija. Ne visiem, bet vairumam, tā pieņemu :)
12:40
28/10/2011
Offline
Un ja vēl izvāra tikai pusgrāpīti, tad sanāk 75g putras (neskaitot ūdeni). Īpašī piestumt kunģi no tādas porcijas nevar.
12:54
13/11/2009
Offline
Labi, tad izvēlamies Ingas_K piedāvājumu :)
12:15
03/12/2012
Offline
Par spīti gudrajiem ieteikumiem un puslīdz piesardzīgai rīcībai, mans vēders izrādījās gudrāks par mani...laikam pie vainas ieskābusi bērzu sula, ko dzēru sestdien, vai arī nezinu, bet svētdienā no rīta vēders rūca kā traktors, turklāt sāpēja. Pa ceļam uz startu (braucu ar ričuku, kādi pārdesmit kilometri) notiesāju tomēr vienu šokolādi, gribējās. Domāju, ka no tās nekļuva ne labāk, ne sliktāk... Bet katrā ziņā šī bija laikam pirmā reize, kad maratona distance tik labi aprīkota ar tualetēm...attiecīgi, pirmo 20 km laikā bija kādi 3-4 pitstopi uz apmēram divām minūtēm katrs vai ilgāk... rezultātā bija jautri, kad vienu otru apdzinu 3-4 reizes..:D pusmaratonu līdz ar to trāpīju pa 1:47 un tad jau neko daudz nevarēja vairs sadzīt, galā tiku pa 3:34, lai arī biju plānojis kādu 3:20...:)
Ko no tā var mācīties? Ka gala vārds dažkārt pieder vēderam, nevis treniņos noskrietajiem kilometriem vai līdzpaņemtajiem želejiem (es gan ts neeesmu iecienījis)...un ka elementāra piesardzība var izrādīties svarīgāka, un nekādas pārgudrības tur nelīdzēs. Oglīti vajadzēja apēst, tas arī. Bet pašam nebija un nevienu + mašīnu pirms starta nevarēju atrast (bija otrs sāpīgais jautājums - skabargas atlikums pēdā) .
Bet galugalā, ir prieks par noskrieto, un ja nebūtu saskrieta tomēr pieklājīga bāzīte, tad laikam līdz galam pat nebūtu ticis
20:56
26/03/2011
Offline
Esmu sapratusi, ka vel bez vēdera arī uzrīnpūslis var izrādīties... maita! Paklausīju orgiem par ūdens uzņemšanu un laikam pāršavu pār strīpu. Rezultātā rinda uz tualeti jau pie otrā H2O punkta un sačakarēts laiks, lai gan pirms starta uz tualeti aizgāju (vēl pirms rindām). Mēģināju saraut, bet tas nāca tikai par sliktu. Nākamreiz mācība viena - ne tik daudz ūdeni.
