Home
Topic RSS
11:32
14/05/2013
Offline
This article appeared in the January 18, 2015 issue of The New York Times Magazine.
Scientists, like mothers, have long suspected that midnight snacking is inadvisable. But until a few years ago, there was little in the way of science behind those suspicions. Now, a new study shows that mice prevented from eating at all hours avoided obesity and metabolic problems — even if their diet was sometimes unhealthful.
Researchers at the Salk Institute for Biological Studies in San Diego and elsewhere began experimenting with the eating patterns of laboratory mice in a previous study. On that occasion, some mice consumed high-fat food whenever they wanted; others had the same diet but could eat only during an eight-hour window. None exercised. The mice that ate at all hours soon grew chubby and unwell, with symptoms of diabetes. But the mice on the eight-hour schedule gained little weight and developed no metabolic problems. Those results were published in 2012.
For the new study, which appeared in the journal Cell Metabolism in December, Salk scientists fed groups of adult males one of four diets: high-fat, high-fructose, high-fat and high-sucrose, and regular mouse kibble. Some of the mice in each dietary group were allowed to eat whenever they wanted throughout their waking hours; others were restricted to feeding periods of nine, 12 or 15 hours. The caloric intake for all the mice was the same.
Over the course of the 38-week experiment, some of the mice in the time-restricted groups were allowed to cheat on weekends and eat whenever they chose. A few of the eat-anytime mice were shifted to the restricted windows midway through the study.
By the end, the mice eating at all hours were generally obese and metabolically ill, reproducing the results of the earlier study. But those mice that ate within a nine- or 12-hour window remained sleek and healthy, even if they cheated occasionally on weekends. What’s more, mice that were switched out of an eat-anytime schedule lost some of the weight they had gained.
“Time-restricted eating didn’t just prevent but also reversed obesity,” says Satchidananda Panda, an associate professor at the Salk Institute who oversaw the studies. “That was exciting to see.” Mice that consumed regular kibble in fixed time periods also had less body fat than those that ate the same food whenever they chose.
Precisely how a time-based eating pattern staved off weight gain and illness is not fully understood, but Dr. Panda and his colleagues believe that the time at which food is eaten influences a body’s internal clock. “Meal times have more effect on circadian rhythm than dark and light cycles,” Dr. Panda says. And circadian rhythm in turn affects the function of many genes in the body that are known to involve metabolism.
To date, Dr. Panda’s studies have been conducted with only mice, but he says the results seem likely to apply to humans. The upshot: Contain your eating to 12 hours a day or less. And pay attention to when you begin. The clock starts, Dr. Panda says, with “that first cup of coffee with cream and sugar in the morning.”
14:51
28/10/2011
Offline
Tie secinājumi par iekšējo pulksteni un cirkādiskajiem cikliem ir bez zinātniska pamatojuma. Uzdrošinos apgalvot, ka peles ēdot tikai naktī, bet dienā badojoties, notievēs tāpat kā peles, kas ēd tikai dienā, bet naktī badojas.
18:41
22/07/2009
Offline
dot said
Tie secinājumi par iekšējo pulksteni un cirkādiskajiem cikliem ir bez zinātniska pamatojuma. Uzdrošinos apgalvot, ka peles ēdot tikai naktī, bet dienā badojoties, notievēs tāpat kā peles, kas ēd tikai dienā, bet naktī badojas.
Tā nu gan nav, ka bez zinātniska pamatojuma. Varbūt šajā rakstā, to nezinu, bet vispār iekšējam pulkstenim ir liela nozīme, no tā atkarīga daudz hormonu darbība. Piemēram, kortizola līmeņa svārstības tieši atkarīgas no diennakts laika - no rīta īsi pēc mošanās tas sasniedz savu maksimumu un tad līdz vakaram lēnām krītas. Tā kā kortizols palielina glikozes līmeni asinīs, tad rezultātā augstāks kortizols noved arī pie augstāka insulīna un līdz ar to lielāka iespēja šajā diennakts laikā uzbaroties pie vienāda ēšanas apjoma un kvalitātes.
Vēl interesanti kaut kur dzirdēju, ka pat jutības pret insulīnu dažādām šūnu grupām ir dažāda dažādos diennakts laikos - no rīta tauku šūnas ir jutīgākas pret insulīnu, bet uz vakaru to jutīgums samazinās, kamēr muskuļu šūnām tas ir tieši pretēji (vai arī bija otrādi? katrā ziņā atšķirīgi). Tas arī, protams, ietekmē aptaukošanās ātrumu atkarībā no ēšanas laika.
22:00
28/10/2011
Offline
OreMan said
Vēl interesanti kaut kur dzirdēju, ka pat jutības pret insulīnu dažādām šūnu grupām ir dažāda dažādos diennakts laikos - no rīta tauku šūnas ir jutīgākas pret insulīnu, bet uz vakaru to jutīgums samazinās, kamēr muskuļu šūnām tas ir tieši pretēji (vai arī bija otrādi? katrā ziņā atšķirīgi). Tas arī, protams, ietekmē aptaukošanās ātrumu atkarībā no ēšanas laika.
Tā atšķirība ir statistiski nozīmīga? Varbūt vari pateikt saites, kur meklēt šos pētījumus.
22:19
22/07/2009
Offline
dot said
OreMan said
Vēl interesanti kaut kur dzirdēju, ka pat jutības pret insulīnu dažādām šūnu grupām ir dažāda dažādos diennakts laikos - no rīta tauku šūnas ir jutīgākas pret insulīnu, bet uz vakaru to jutīgums samazinās, kamēr muskuļu šūnām tas ir tieši pretēji (vai arī bija otrādi? katrā ziņā atšķirīgi). Tas arī, protams, ietekmē aptaukošanās ātrumu atkarībā no ēšanas laika.Tā atšķirība ir statistiski nozīmīga? Varbūt vari pateikt saites, kur meklēt šos pētījumus.
Šo lietu kaut kur dzirdēju, ne lasīju. Pagaidām atceros tikai, ka dzirdēju to ne senāk kā pirms nedēļas, tātad jāizskata cauri mani pēdējā laika klausītie podkāsti un skatītie video, lai to atrastu. Jaunnedēļ paskatīšos, ko varu līdzēt.
21:20
11/06/2010
Offline
http://caloriesproper.com/afternoon-diabetes-and-nutrient-partitioning-2/ Šeit minēti vairāki pētījumi par diennakts ciklu ietekmi. Vispār tajā blogā ir ļoti daudz informācijas par diennakts cikliem ne tikai ēšanas laiku sakarā, bet arī par mākslīgā apgaismojuma (zilā gaisma) ietekmi uz organismu u.c. saistītām tēmām.
23:42
15/11/2010
Offline
Varbūt biedri var pastāstīt no personīgās pieredzes par tēmu "kad neēst"! Kādi kam bijuši piedzīvojumi? ;)
Par sevi varu pastāstīt tā, katru rītu īsi pēc pamošanās apēdu vienu banānu, iedzeru zivju eļļu, vitamīnus un tad pasēžu kādu stundiņu (stundiņa mēdz arī ieilgt :D ) pie datora lai ļautu organismam pamosties. Un tad pošos uz treniņu. Ja paredzēts garais skrējiens vidējā intensitātē, tad var droši pirms tam apēst vēl vienu banānu, kādu pilngraudu maizīti, vai enerģijas batoniņu un sadzerties nedaudz elektrolītu dzērienu. Savukārt musli ēšana no rīta pirms treniņa ir vairākkārt pievīlusi. Tas gan bija pirms ātruma darba. Pēc pāris pirmajiem intervāliem, vēders vairs netur slodzi. Bet viens banāns intensīvam treniņam absolūti nekaitē, tomēr brīžiem māc šaubas vai tas nav par maz enerģijas ieguvei. Kā jūs domājat?
p.s. esmu pamanījis ka šeit forumā baigais panīkums, neviens neko neraksta, nevienam nekas neinteresē... kaut kā neaktīvi salīdzinoši :(
09:08
22/07/2009
Offline
Var runāt par ēšanu, var tikpat daudz runāt par neēšanu :) Es, piemēram, neēdu laika posmā no brokastīm līdz vakariņām. Tāpat neēdu arī vismaz 24h no vietas ik nedēļu, nu jau gandrīz pusotru gadu. Reizēm pavelku neēšanu arī krietni ilgāk par tām 24h, piemēram, šonedēļ neēst sanāca apaļas 50h. Rekords bijis 60h. Tā kā daudz iespēju neēst.
11:12
14/01/2013
Offline
Es neēdu tad, kad es guļu:D Slaiduma nolūkos cenšos nepiebāzt kuņģi vēlu vakarā, bet 3 ēdienreizes dienā man ir absolūtais minimums. Ja es ilgi neesmu ēdusi, man uznāk reiboņi, slikta dūša, nespēks, kuņģis raujas čokurā utt. Tāda 24h badošanās, visticamāk, novestu pie tā, ka man nebūtu spēka aizvilkties līdz podam pavemt kuņģa sulu. Bez brokastīm es ģībstu. Protams, uz treniņu es neeju gluži ar štovētiem kāpostiem pilnu vēderu, bet kaut kāds 1 banāns stundu pirms skriešanas man rezultētos ar melnu gar acīm. Man vajag kārtīgi paēst.
13:11
06/01/2014
Offline
Es līdzīgi kā essnee, nevaru iztikt bez ēšanas. Esmu pieradinājusi sevi pie 3 ēdienreizēm un 2 uzkodām dienā un manam organismam un vielmaiņai tā patīk. Ja ilgstošāk sanāk neēst, tad sāk sāpēt galva un nejūtos labi. Agrāk senos laikos ar taisīju "atslodzes dienas", bet nu jau vairākus gadus to nedaru, jo man no tā ir vairāk sliktuma, nekā labuma.
Pirms brīvdienu treniņiem, kas garāki par stundu, vienmēr paēdu, citādi nav iekšā. Parasti auzas, jo tās ir visuzticamākās. Ir gadījies, ka no citām brokastīm, vēders nav sajūsmā pēc kāda laika. Darbdienās pirms "rīta rosmes" neēdu, jo nav laika paēst un gaidīt, lai varētu skriet, un arī neskrienu nekad ilgāk par stundu, pietiek vēl vakara rezerves. Pēc tam gan kārtīgas brokastis. Ja nākas iziet no mājas bez brokastīm (tas ir reti!), nejūtos labi.
15:34
23/10/2009
Offline
Man īstenībā bija līdzīgi kā essnee un pundurtrusim - tikko nepaēdu brokastis, ap pusdienlaiku jau biju tādā bezspēkā, ka ārprāts, galva sāp utt.
Tad ar laiku dzīve iekārtojās tā, ka sāku skriet no rītiem (kaut arī vakaros patīk labāk, bet vakaros gribas vēl tik daudz ko paspēt...). Pirms šiem skrējieniem neēdu. Kādreiz nevarēju skriet, ja nav paēsts. Tagad esmu pieradusi pie šīm rīta rosmēm un pat nedomāju par ēšanu. Pat atskrienot mājās uzreiz neprasās nekas ēdams, kaut gan kādreiz gribētos uzreiz un daudz :D
Tad vēl izdomāju, ka jāpamēģina badošanās (salasīju visādas interesantas pieredzes, tā teikt). Tagad jau sešas nedēļas badojos vismaz vienu diennakti nedēļā. Nav nemaz tik traki, kā likās, ka būs. Visnesenākajā reizē vispār jau bija pavisam okey, varēju pat vēl kādu laiku neēst. Teorija vēsta, ka labums no tādas badošanās veselībai rodas pēc 6 nedēļām (ātrākais). Tā kā esmu vismaz sasniegusi atskaites minimumu :D Bet grūti pateikt pagaidām, kāds ir labums (personīgais), galvenokārt tādēļ, ka neuzsāku šo ar kādu konkrētu mērķi, bet drīzāk eksperimenta/izpētes nolūkos. Vienu gan jau tagad varu secināt - organisms ļoti ātri pierod un pielāgojas. Un ir forši, kad ir diena, kad it kā ir vairāk laika tādēļ, ka nav jādomā par ēšanu pilnīgi nemaz. :D
17:05
26/03/2011
Offline
Es apskaužu tos, kas bez kaitējuma sev var badoties un justies labi! Esmu divas reizes parcietusi gastrītu, kopš pēdējas slimošanas esmu nozvērējusies nepieļaut kuņģa pašiznīcināšanos. Gadās, kad darba dēļ palieku bez brokastīm un/vai pusdienām, bet vakariņas izlaist... kaut acis jau krīt ciet, kaut kas kuņģī jāieliek. Tā sliktā dūša... ticiet man neva nekas baudāms.
00:34
15/11/2010
Offline
Nu tad varbūt kāds "viedais" neēdājs vai bio bērns varētu padalīties ar precīzu info saprotamā valodā kāds tieši ir ieguvums no badošanās pie fiziskām slodzēm- skriešana, darbs, ikdienas stress...? Vismaz vitamīnus un zivju eļļu drīkst dzert tajās dienās?
16:51
28/09/2011
Offline
Flinstons said
Nu tad varbūt kāds "viedais" neēdājs vai bio bērns varētu padalīties ar precīzu info saprotamā valodā kāds tieši ir ieguvums no badošanās pie fiziskām slodzēm- skriešana, darbs, ikdienas stress...? Vismaz vitamīnus un zivju eļļu drīkst dzert tajās dienās?
Ne tikai badošanās bet uzturs ar 1000-1500kcal deficītu dienā iedzen fiziskā un emocionālā bedrē. Pirms mēneša otreiz uzkāpu uz grābekļa. 5-6 dienas noturējos šādā rezīmā, svaru praktiski nesamazināju, bet veselību sašķobiju. Pirms diviem gadiem tāda pat eksperimenta rezultatā (lomkas sākas 2-3 dienā) es tālāk neturpināju. Šoreiz parādīju "raksturu". Labi ka laikus attapos un pašlaik esmu atkopies.
17:53
11/06/2010
Offline
Jōņs said
Ne tikai badošanās bet uzturs ar 1000-1500kcal deficītu dienā iedzen fiziskā un emocionālā bedrē. Pirms mēneša otreiz uzkāpu uz grābekļa. 5-6 dienas noturējos šādā rezīmā, svaru praktiski nesamazināju, bet veselību sašķobiju. Pirms diviem gadiem tāda pat eksperimenta rezultatā (lomkas sākas 2-3 dienā) es tālāk neturpināju. Šoreiz parādīju "raksturu". Labi ka laikus attapos un pašlaik esmu atkopies.
Ēdienreižu izlaišana (to skaita samazināšana) nav tas pats kas ilgtermiņa badošanās. Pirmais variants nebūt nenozīmē kaloriju deficītu, bet gan to neregulārāku uzņemšanu. Tas ir daudz dabiskāk nekā nepārtraukta uzkošana. Ilgākas pauzes starp ēdienreizēm veicina glukoneoģenēzi aknās (māca organismu iztikt bez OH uzņemšanas) un nāk par labu zarnu mikroflorai.
17:54
22/07/2009
Offline
Flinstons said
Nu tad varbūt kāds "viedais" neēdājs vai bio bērns varētu padalīties ar precīzu info saprotamā valodā kāds tieši ir ieguvums no badošanās pie fiziskām slodzēm- skriešana, darbs, ikdienas stress...? Vismaz vitamīnus un zivju eļļu drīkst dzert tajās dienās?
Atslēgas vārdi, pēc kuriem vari meklēt ir `intermittent fasting`. Var sākt, piemēram, ar šo iesācēja gidu - http://jamesclear.com/the-beginners-guide-to-intermittent-fasting
Te bik īsāk, bet arī saprotami - http://www.theiflife.com/intermittent-fasting-101-how-to-start-part-i
Var šos atslēgas vārdus rakstīt arī iekš YouTube un nodoties kustīgu bildīšu baudījumam.
12:31
28/09/2011
Offline
Nedaudz papildināšu savu vakar rakstīto. Pirms gadiem 6-7 man pavasarī bērzu sulu laikā praktizejot 1-2 reizes nedeļā sulu dienu (24-36 stundas tikai uz bērzu sulas) 2-3 nedēļu laikā izdevās jūtami samazinat svaru un uzlabot kondīciju. Badošanās laikā neskrēju, tikai pastaigas. šī gada 6 diētaS dienas es skrēju. Acīmredzot jūtamu kaloriju deficītu nedrīkst apvienot ar fizisku slodzi, lai arī mazintensīvu.
21:26
23/03/2015
Offline
Es vienkārši nevaru neēdis paskriet...
