Forums

Izotoniskā dzērienā elektrolītu koncentrācija ir identiska asinīm, hipotoniskā koncentrācija ir zemāka, hipertoniskā - augstāka. Izotoniskam dzērienam nevajadzētu jaukt klāt vēl papildus elektrolītus, jo tad sanāks hipertonisks šķīdums - pārāk sāļš. Citas vielas var iemaisīt dzērienā, tikai ne visas no tām labi šķīst ūdenī un dažas var būt klāt jau sākotnējā sastāvā.

Ja treniņš ir īsāks par 4 stundam, treniņa laikā dzerot tikai tīru ūdeni, hiponatrēmija (pazemināta nātrija jonu koncentrācija asinīs) neiestājas. Protams, tas vēl ir atkarīgs no tā, cik sen ir papildināti NaCl krājumi un cik jau ir paspēts izsvīst.

Teorija ir samērā vienkārša :)

Apmēram 60% no ķermeņa sastāda ūdens ar tajā izšķīdušiem sāļiem un cukuriem. Sāļu un cukuru koncentrāciju izsaka kā osmolaritāti - mOsm/L vai osmolalitāti - mOsm/kg. Osmolaritātes normu ir grūtāk noteikt, jo atkarībā no temperatūras mainās tilpums, tāpēc pārsvarā izmanto osmolalitāti. Izotoniska asins seruma osmolalitāte ir 282 – 295 mOsm/kg, urīns parasti ir hipertonisks 500 – 800 mOsm/kg, sviedri - hipotoniski 85 – 175 mOsm/kg, dzēriens skaitās izotonisks, ja osmolalitāte ir tuvu 300 mOsm/kg. Iedzerot hipertonisku šķidrumu, piemēram, jūras ūdeni organismam tiek atņemts ūdens izmantojot osmotisko spiedienu, lai atšķaidītu pārāk sāļo ūdeni kuņģī. Iedzerot hipotonisku dzērienu, tas uzsūcas daudz ātrāk kā izotoniskais tieši dēļ osmotiskā spiediena.

Slodzes laikā, ūdens tiek izmantots dzesēšanas sistēmai jeb sviedriem un, lai to ekonomētu, urīna izstrāde tiek minimizēta. Rezultātā paaugstinās sāļu koncentrācija šūnās. Slodzes laikā, atkarībā no vides temperatūras, stundas laikā sviedros izdalās 1% – 2% no ķermeņa svara. Statistiski vidējam, 75 kg smagam sportistam tie ir 0,8 – 1,4 litri stundā, atsevišķiem īpatņiem ir reģistrēti pat 4 – 5 litri stundā.

Atūdeņošanos (dehidratāciju) mēra procentos no kopējā ķermeņa šķidruma apjoma, 75 kg sportistam organismā ir apmēram 45 litri ūdens. Zaudējot 1% – 2% šķidruma notiek viegla atūdeņošanās, simptomu nav un pēc sajūtām tas ir salīdzināms ar ikdienas dzeršanas pauzēm. Pārsniedzot 2% robežu ir jūtamas slāpes un diskomforts, apetītes zudums, sausa āda. Sportisti zaudē līdz pat 30% spēka un tas var izpausties arī kā pietvīkums, zemāka izturība, paaugstināts pulss un ķermeņa temperatūra. Pārsniedzot 5% – 6% robežu cilvēks kļūst apdullis, miegains, var parādīties galvassāpes un vemšana, kā arī tirpoņa rokās un kājās. Pie 10% – 15% zuduma čokurojas āda, redze miglojas, var sākties delīrijs. 15% robeža parasti ir nāvējoša. Lai kompensētu šķidruma zudumu, īslaicīgu slodžu laikā pietiek ar tīru ūdeni, bet slodzēm garākām par divām stundām noteikti jādomā arī par elektrolītu atjaunošanu.

Vidējā sviedru osmolalitāte ir 125 mOsm/kg (tai skaitā Na+ 40 mOsm/kg un K+ 9 mOsm/kg). Parrēķinot uz 500 ml dzēriena sanāk 450 mg Na un 170 mg K, ko nevajadzētu pārsniegt. Dzērienu ražotāju ieteiktās koncentrācijas parasti nepārsniedz manis minētās, bet vienmēr der pārbaudīt. Tāpat jārēķina līdzi arī cukuri - uz 500 ml ūdens ne vairāk kā 150 g maltodekstrīna vai 26 g glikozes un fruktozes. Vēlams šos skaitļus dalīt uz divi, lai šķīdums sanāk hipotonisks un ievērojami ātrāk uzsūcas. Pat izotoniskajām želejām vēlams uzdzert kādu malku ūdens, nemaz nerunājot par koncentrētajām. Vēl ļoti svarīgs faktors ir garšas intensitāte, kas pat viena ražotāja produktiem var krasi atšķirties. Daži dzērieni izotoniskā koncentrācijā liekas pārāk ūdeņaini, bet citi pat kārtīgi atšķaidīti ir ar tik spēcīgu garšu, ka atgādina sintētiskās limonādes, lai gan to sastāvā ir tikai dabiski saldinātāji un garšvielas.