Home
Topic RSS
22:42
11/06/2011
Offline
Vielmaiņas procesos 1g tauku pārtop 9 kCal un noapaļojot, uz vienu noskrieto km tiek patērētas tik kCal cik ir svars.
Piemērs.
Ja Stereotips būtu 100 kg smags un plānotu tikt vaļā no 30 kg un tik un tā svērtu kā pārkrauts cargo airbus 70 kg, tad neņemot talkā integrāli mainīgā svara zuduma dēļ, ņemsim vidējo 85kg=85 kCal/km, aprēķins ir šāds:
30kg*1000=30000g;
30000*9kCal=270000kCal;
270000/85kCal=3176km.
Tātad ar tukšu bāku uz 30 kg tauku rēķina var novālēt no Rīgas līdz Gibralitāram, pārpeldēt jūras šaurumu un atrasties citā kontinetā - Āfrikā, Marokā. Damn hot!
Vairāki biedri - aktīvākie kilometru vācēji šo ciparu vēsi noskrien gada laikā.
23:53
22/10/2011
Offline
Diētas, t.i., pareiza ēšana palīdzēs vienmēr. Tauku dedzināšanai labākais variants (tā vismaz gudri cilvēki saka) ir HIIT, t.i., augstas intensitātes intervālu treniņi.
Gari, ilgstoši skrējieni ar zemu pulsu arī it kā dara to pašu, bet tur apakšā ir cita fiška - tauku dedzināšana varētu būt kā papildus bonuss šinī variantā. Šito noteikti dot varēs daudz smukāk izstāstīt.
Un vispār - kā gudri cilvēki saka, galvenais nav ēst maz, galvenais ir nokurināt vairāk nekā uzņem, tad arī svars samazināsies. Tik jāpadomā, uz kā rēķina tas svars zūd. Izdzīt šķidrumu no sevis vai muskuļus nokurināt, nav labākā izvēle.
16:14
05/03/2013
Offline
Pie zema pulsa skriet n-tos km, nav tas labākais veids kā atbrīvoties no liekajiem kg. Respektīvi, pavērojot "gargabalniekus" nākas secināt, ka liela daļa no viņiem, lai arī tievi, tomēr ir ar lielu tauku %. Ja ir vēlme atbrīvoties no liekajiem kg un uzturēt ķermeni vizuāli pievilcīgu, bez spēka(svaruzāle) treniņiem neiztikt, neaizmirstot par skriešanu, ko vajadzētu(kā jau jupe minēja) taisīt intensīvāku. Jautājums ir, kāds Tu vēlies izsaktīties, kā 50kg smags Kenijieties vai 80kg-īgs sprinteris.!?
18:58
28/10/2011
Offline
Nav tur daudz ko stāstīt. Ja ēd par daudz taukus un fruktozi (arī cukuru un medu), kas aknās tiek konvertēta par taukiem, notievēt ir grūti. Ja ēd par maz saliktos ogļhidrātus (graudaugu pārslas, makaroni, rīsi, kartupeļi, maize), tad nav spēka intensīvi trenēties. Lielāki muskuļi => ātrāka vielmaiņa => vieglāk notievēt. Vēl cenšos ēst vairāk Omega3 (treknās zivis un linsēklas), jo graudaugu produktos un mājlopu gaļā ir pārāk daudz Omega6. To, ka pēc iespējas mazāk jāēd konservantus saturoša pārtika, laikam pat nav vērts atgādināt.
20:56
24/04/2009
Offline
Jekaterina said
Ainars said
1. Sākt skriet.
2. Skriet lēni un ilgi, var pa vidu arī ātri soļot.
3. Žurnālu ieteikto diētu vietā klausīties sevī. Ķermenis labāk par prātu zina, kas tam nepieciešams.Piekrītu Aināram. Organisms pats pateiks, ko vajag (ja vien klausīsies). Man bija periods, uzsākot skriet, kad vairākas nedēļas pārtiku pārsvarā no vīnogām un siera (jo tieši tā gribējās) :D Un arī ēdot, cik gribas un ko gribas, skrienot nokrita savi 8-9kg. Patiesības labad gan jāsaka, ka es arī pirms skriešanas diezgan uzmanīgi sekoju, ko ēdu.
Pievienojos Ainara un Jekaterinas teiktajam.
21:23
18/04/2011
Offline
Ainars said
gix said
man nav problēma skriet, tikai skrienot 3km pagājušo vasaru ap 80 km tā noskrēju un ar uzviju noriju vairāk. nekāda svara zuduma tādā veidā neizdevās sasniegt. Diēta gan rezultātus deva.
Ar 3 km nebūs līdzēts, tik īsos gabalos organisms līdz tauku patēriņam netiek. Patiesība ir vienkārša - mēs ēdam daudz par daudz un ēdam daudz pilnīgi mums nevajadzīgu produktu.
Tikai vēl jāpiebilst, ka tai pat laikā neēdam ne uz pusi tik daudz vajadzīgo (vitamīnu, minerālvielu) cik ir nepieciešams. Tā teikt liekās nevajadzīgās lietas ir derīgi nomainīt ar trūkstošajām labajām lietām.
01:13
19/05/2009
Offline
Stereotips said
Vielmaiņas procesos 1g tauku pārtop 9 kCal un noapaļojot, uz vienu noskrieto km tiek patērētas tik kCal cik ir svars.
Piemērs.
Ja Stereotips būtu 100 kg smags un plānotu tikt vaļā no 30 kg un tik un tā svērtu kā pārkrauts cargo airbus 70 kg, tad neņemot talkā integrāli mainīgā svara zuduma dēļ, ņemsim vidējo 85kg=85 kCal/km, aprēķins ir šāds:
30kg*1000=30000g;
30000*9kCal=270000kCal;
270000/85kCal=3176km.
Tātad ar tukšu bāku uz 30 kg tauku rēķina var novālēt no Rīgas līdz Gibralitāram, pārpeldēt jūras šaurumu un atrasties citā kontinetā - Āfrikā, Marokā. Damn hot!
Šobrīd atrodos netālu no Gibraltāra un esmu pārdomās, vai nometīšu kādu kg, ja pabradāšu pa Alvorānas jūru, skatoties uz Maroku
06:15
13/11/2009
Offline
sm72 said
Stereotips said
Tātad ar tukšu bāku uz 30 kg tauku rēķina var novālēt no Rīgas līdz Gibralitāram, pārpeldēt jūras šaurumu un atrasties citā kontinetā - Āfrikā, Marokā. Damn hot!
Šobrīd atrodos netālu no Gibraltāra un esmu pārdomās, vai nometīšu kādu kg, ja pabradāšu pa Alvorānas jūru, skatoties uz Maroku
Nenometīsi. Beidz niekoties ar bradāšanu. Peldi uz Kasablanku :)
11:16
22/07/2009
Offline
dot said
Ja ēd par daudz taukus un fruktozi (arī cukuru un medu), kas aknās tiek konvertēta par taukiem, notievēt ir grūti.
Par fruktozi taisnība (bet ne augstāk pieminētā iemesla dēļ), bet par taukiem gan atļaušos nepiekrist, ja drīkst..
12:09
22/01/2013
Offline
Varbūt ne pa tēmu, bet ir arī tādi gadījumi, kas apgriež kājām gaisā vispārpieņemto un zināmo, piemēram, šī kundzīte Dr. Barbara Moore:
http://www.fruitnut.net/HTML/106_Breaths_People_Barbara_Moore.htm
"By experimenting on myself, I’ve found that neither energy nor body heat come[s] from food. It’s a fact, paradoxical, yet true, that I spent three months in the mountains of Switzerland and Italy eating nothing but snow and drinking only snow water. ‘I was climbing mountains daily, not just fasting and sitting down and reading a book or gazing at the sky. No, I was hiking daily from my hotel to the mountains, often 15 miles, climbing up to seven or eight thousand feet, then coming down and walking another 15 to 20 miles to my hotel. ‘During my fasting, I climbed mountains daily; and if I could not on account of bad weather, I’d walk 30 to 40 miles. That proved it to me. Year after year I’ve done the same thing to find out whether it is true or not. For one year it may work and the next it may not work with the same body. So, I’ve done it year after year and find that neither energy nor heat of the body comes from physical food. 'When I discovered this, I went a step further; I wanted to see whether I could live without food at all; not for two or three months, but for a longer period. I found this also possible, but not quite on an ordinary level, as it were. I can do that in the mountains, but it is more difficult when I come down to an ordinary level [sea level? J.B.]. I find the air is different. I hope in time to live entirely on air... I’m a very busy person and have little time to sleep. I’m never tired or hungry."
12:18
22/10/2011
Offline
OreMan said
dot said
Ja ēd par daudz taukus un fruktozi (arī cukuru un medu), kas aknās tiek konvertēta par taukiem, notievēt ir grūti.
Par fruktozi taisnība (bet ne augstāk pieminētā iemesla dēļ), bet par taukiem gan atļaušos nepiekrist, ja drīkst..
Kāds tad ir īstais iemesls?
12:33
22/07/2009
Offline
jupe said
OreMan said
dot said
Ja ēd par daudz taukus un fruktozi (arī cukuru un medu), kas aknās tiek konvertēta par taukiem, notievēt ir grūti.
Par fruktozi taisnība (bet ne augstāk pieminētā iemesla dēļ), bet par taukiem gan atļaušos nepiekrist, ja drīkst..
Kāds tad ir īstais iemesls?
Īstais iemesls ir tas, ka fruktoze tomēr ir cukura veids un, ēdot cukuru, cilvēkam palielinās glikozes līmenis asinīs. Asinīs normāli jābūt diezgan zemam glikozes līmenim. Lai tiktu galā ar glikozes pārpalikumiem, organisma dabiskā reakcija ir palielināt insulīna izstrādi, lai tas kopā ar citiem aģentiem spētu tikt galā ar šo glikozi. Rodas tas, ko sauc par `insuline spike` (nez, kā to labāk pārtulkot - insulīna spice, krass palielinājums?), kas pati par sevi jau nav nekāda labā lieta, kā jau jebkura hormona straujas svārstības. Bet attiecībā uz tauku masas zaudēšanu - organisms nespēj [tik labi] dedzināt taukus enerģijas ieguvei sporta aktivitātēs insulīna klātbūtnē. Tieši tāpēc jau arī normālos apstākļos tauki pa lielam enerģijas ieguvē tiek iesaistīti tikai pēc ogļhidrātu resursu izmantošanas. Daudzi laikam domā, ka tas notiek tāpēc, ka organisms vienkārši ogļhidrātus labāk spēj pārvērst enerģijā, bet tā gluži tas nav. Tauki ļoti smuki tiek pārvērsti enerģijā, ja vien šo procesu nebremzē insulīns, tātad - ja vien neesam paši sevi nobremzējuši ar liekiem cukuriem un cita veida ogļhidrātiem..
12:35
22/07/2009
Offline
art.is said
Varbūt ne pa tēmu, bet ir arī tādi gadījumi, kas apgriež kājām gaisā vispārpieņemto un zināmo, piemēram, šī kundzīte Dr. Barbara Moore:
http://www.fruitnut.net/HTML/106_Breaths_People_Barbara_Moore.htm"By experimenting on myself, I’ve found that neither energy nor body heat come[s] from food. It’s a fact, paradoxical, yet true, that I spent three months in the mountains of Switzerland and Italy eating nothing but snow and drinking only snow water. ‘I was climbing mountains daily, not just fasting and sitting down and reading a book or gazing at the sky. No, I was hiking daily from my hotel to the mountains, often 15 miles, climbing up to seven or eight thousand feet, then coming down and walking another 15 to 20 miles to my hotel. ‘During my fasting, I climbed mountains daily; and if I could not on account of bad weather, I’d walk 30 to 40 miles. That proved it to me. Year after year I’ve done the same thing to find out whether it is true or not. For one year it may work and the next it may not work with the same body. So, I’ve done it year after year and find that neither energy nor heat of the body comes from physical food. 'When I discovered this, I went a step further; I wanted to see whether I could live without food at all; not for two or three months, but for a longer period. I found this also possible, but not quite on an ordinary level, as it were. I can do that in the mountains, but it is more difficult when I come down to an ordinary level [sea level? J.B.]. I find the air is different. I hope in time to live entirely on air... I’m a very busy person and have little time to sleep. I’m never tired or hungry."
Domāju, ka ir gan par tēmu, turklāt ļoti interesants atradums. Taisnība ir, ka daudz tā saucamās vispārzināmās lietas ar laiku izrādās pilnīgas aplamības. Es arī šo to eksperimentēju ar sevi un daudz kas, izskatās, noved pie lieliskiem rezultātiem.
13:37
28/05/2013
Offline
interestanti, tad tomēr varētu būt fiška tajā ogļhidrātu badā + skriešana kardio zonā ?
14:54
22/07/2009
Offline
gix said
interestanti, tad tomēr varētu būt fiška tajā ogļhidrātu badā + skriešana kardio zonā ?
Neapšaubāmi!
16:39
13/11/2009
Offline
OreMan said
jupe said
OreMan said
dot said
Ja ēd par daudz taukus un fruktozi (arī cukuru un medu), kas aknās tiek konvertēta par taukiem, notievēt ir grūti.
Par fruktozi taisnība (bet ne augstāk pieminētā iemesla dēļ), bet par taukiem gan atļaušos nepiekrist, ja drīkst..
Kāds tad ir īstais iemesls?
Īstais iemesls ir tas, ka fruktoze tomēr ir cukura veids un, ēdot cukuru, cilvēkam palielinās glikozes līmenis asinīs. Asinīs normāli jābūt diezgan zemam glikozes līmenim. Lai tiktu galā ar glikozes pārpalikumiem, organisma dabiskā reakcija ir palielināt insulīna izstrādi, lai tas kopā ar citiem aģentiem spētu tikt galā ar šo glikozi. Rodas tas, ko sauc par `insuline spike` (nez, kā to labāk pārtulkot - insulīna spice, krass palielinājums?), kas pati par sevi jau nav nekāda labā lieta, kā jau jebkura hormona straujas svārstības. Bet attiecībā uz tauku masas zaudēšanu - organisms nespēj [tik labi] dedzināt taukus enerģijas ieguvei sporta aktivitātēs insulīna klātbūtnē. Tieši tāpēc jau arī normālos apstākļos tauki pa lielam enerģijas ieguvē tiek iesaistīti tikai pēc ogļhidrātu resursu izmantošanas. Daudzi laikam domā, ka tas notiek tāpēc, ka organisms vienkārši ogļhidrātus labāk spēj pārvērst enerģijā, bet tā gluži tas nav. Tauki ļoti smuki tiek pārvērsti enerģijā, ja vien šo procesu nebremzē insulīns, tātad - ja vien neesam paši sevi nobremzējuši ar liekiem cukuriem un cita veida ogļhidrātiem..
Neapšaubu visu minēto. Tomēr šķiet, ka arī dot ir taisnība par tauku biosintēzi no fruktozes - vismaz, to apstiprina Vikipēdija, kurā ogļhidrātu (jeb "cukuru") metabolisms diezgan smalki aprakstīts.
http://en.wikipedia.org/wiki/Fructose#Fructose_metabolism
http://en.wikipedia.org/wiki/Fructolysis
Īsāk - organisms fruktozi var pārstrādāt VAIRĀKOS veidos..
17:17
28/10/2011
Offline
OreMan said
Īstais iemesls ir tas, ka fruktoze tomēr ir cukura veids un, ēdot cukuru, cilvēkam palielinās glikozes līmenis asinīs. Asinīs normāli jābūt diezgan zemam glikozes līmenim. Lai tiktu galā ar glikozes pārpalikumiem, organisma dabiskā reakcija ir palielināt insulīna izstrādi, lai tas kopā ar citiem aģentiem spētu tikt galā ar šo glikozi.
Nevajag rakstīt aplamības. Fruktoze nepārvēršas glikozē. Paaugstināts fruktozes līmenis asinīs neizsauc insulīna ražošanu aizkunģa dziedzerī. Frukotzi izmanto kā "nekaitīgu" saldinātāju, jo tā ir saldāka par glikozi un saharozi. Bet fruktoze konkurē ar glikozi par transportvielām, lai nokļūtu aknās. Organismā gandrīz visa fruktoze izmantojas divos veidos: kā pārtika zarnu mikroflorai (ražojot metānu) un aknās pārvēršas par triglicerīdiem. Triglicerīdi tālāk tiek izmantoti lipīdu (tauku) metabolismā vai arī uzkrājas nebaltām dienām. Pārspīlējot ar fruktozes patēriņu var iegūt taukaino aknu slimību (hepatozi).
No insulīna pīķiem izvairās neēdot ātros cukurus (glikozi, saharozi), bet tā vietā lieto glikozes polimērus - maltodekstrīnu un cieti. Asinīs transportējas tikai glikoze, bet glikozes polimēru sašķelšanās monomēros zarnās notiek pamazām, neradot straujas glikozes līmeņa izmaiņas asinīs.
18:08
13/11/2009
Offline
dot said
Fruktoze nepārvēršas glikozē.
Nepārvēršas TIK strauji, kā varētu likties, OreMan versiju lasot :) Ne gluži vienā stadijā..
Taču VISPĀR tas laikam tomēr notiek/var notikt - pastarpināti, vispirms no fruktozes caur vairākiem starpproduktiem rodoties glikogēnam. Vai minētie Wiki teksti un pievienotās shēmas būtu pilnīgi aplami?
Paaugstināts fruktozes līmenis asinīs neizsauc insulīna ražošanu aizkunģa dziedzerī.
Jā, insulīna ražošanu gan fruktoze īpaši nestimulēs - ja jau taisnā ceļā no tās glikoze neveidojas. Vainīgs.. pret šo man vajadzēja uzreiz protestēt.. ;)
18:21
11/06/2011
Offline
dot said
OreMan said
Īstais iemesls ir tas, ka fruktoze tomēr ir cukura veids un, ēdot cukuru, cilvēkam palielinās glikozes līmenis asinīs. Asinīs normāli jābūt diezgan zemam glikozes līmenim. Lai tiktu galā ar glikozes pārpalikumiem, organisma dabiskā reakcija ir palielināt insulīna izstrādi, lai tas kopā ar citiem aģentiem spētu tikt galā ar šo glikozi.Nevajag rakstīt aplamības. Fruktoze nepārvēršas glikozē. Paaugstināts fruktozes līmenis asinīs neizsauc insulīna ražošanu aizkunģa dziedzerī. Frukotzi izmanto kā "nekaitīgu" saldinātāju, jo tā ir saldāka par glikozi un saharozi. Bet fruktoze konkurē ar glikozi par transportvielām, lai nokļūtu aknās. Organismā gandrīz visa fruktoze izmantojas divos veidos: kā pārtika zarnu mikroflorai (ražojot metānu) un aknās pārvēršas par triglicerīdiem. Triglicerīdi tālāk tiek izmantoti lipīdu (tauku) metabolismā vai arī uzkrājas nebaltām dienām. Pārspīlējot ar fruktozes patēriņu var iegūt taukaino aknu slimību (hepatozi).
No insulīna pīķiem izvairās neēdot ātros cukurus (glikozi, saharozi), bet tā vietā lieto glikozes polimērus - maltodekstrīnu un cieti. Asinīs transportējas tikai glikoze, bet glikozes polimēru sašķelšanās monomēros zarnās notiek pamazām, neradot straujas glikozes līmeņa izmaiņas asinīs.
Šis ir labs. Dot +1. Cik skaitītos fruktozes pārspīlēšana pie fiziskas slodzes, ja cik apēd, tik nokurina skrienot, braucot? Noskriet ultru tikai uz biorozīnēm ar glikozes cēlienu ir reāli? Vai šādā shēmā darbinot aknas tik un tā veidosies hepatoze? Šķiet, šī slimība piemeklē sīvo cienītājus ilgstošā laika periodā, pēc kā iestājas aknu ciroze, pareizi?
18:41
22/07/2009
Offline
dot said
OreMan said
Īstais iemesls ir tas, ka fruktoze tomēr ir cukura veids un, ēdot cukuru, cilvēkam palielinās glikozes līmenis asinīs. Asinīs normāli jābūt diezgan zemam glikozes līmenim. Lai tiktu galā ar glikozes pārpalikumiem, organisma dabiskā reakcija ir palielināt insulīna izstrādi, lai tas kopā ar citiem aģentiem spētu tikt galā ar šo glikozi.Nevajag rakstīt aplamības. Fruktoze nepārvēršas glikozē. Paaugstināts fruktozes līmenis asinīs neizsauc insulīna ražošanu aizkunģa dziedzerī. Frukotzi izmanto kā "nekaitīgu" saldinātāju, jo tā ir saldāka par glikozi un saharozi. Bet fruktoze konkurē ar glikozi par transportvielām, lai nokļūtu aknās. Organismā gandrīz visa fruktoze izmantojas divos veidos: kā pārtika zarnu mikroflorai (ražojot metānu) un aknās pārvēršas par triglicerīdiem. Triglicerīdi tālāk tiek izmantoti lipīdu (tauku) metabolismā vai arī uzkrājas nebaltām dienām. Pārspīlējot ar fruktozes patēriņu var iegūt taukaino aknu slimību (hepatozi).
No insulīna pīķiem izvairās neēdot ātros cukurus (glikozi, saharozi), bet tā vietā lieto glikozes polimērus - maltodekstrīnu un cieti. Asinīs transportējas tikai glikoze, bet glikozes polimēru sašķelšanās monomēros zarnās notiek pamazām, neradot straujas glikozes līmeņa izmaiņas asinīs.
Taisnība, pārāk vienkāršoju. Gribēju teikt, ka fruktozes sadalīšanās procesā rodas ļoti līdzīgi produkti kā glikozes sadalīšanās rezultātā, tas ir, arī tos var izmantot enerģijas ražošanā (protams, daļa fruktozes aiziet par taukiem, bet mēs te runājām tikai par fruktozes negatīvajām īpašībām..).
Lielākā daļa organisma fruktozi tiešā veidā enerģijā nespēj pārvērst (kā jau atzīmēja Andulis), tātad diezgan bezjēdzīgs cukurs, taču ir tādas dzīvības formas, kas to spēj gluži labi, piemēram, kā jau Tu minēji, zarnu mikroflora (tostarp zarnu patogēni..), kā arī vēža šūnas..
Starp citu, uz aknām fruktoze iedarbojas visai līdzīgi kā etanols..
