Home
Topic RSS
12:25
22/07/2009
Offline
Nu jā, nogurums var rasties divu iemeslu dēļ. Ja muskuļos izsīkst glikogēna rezerves, tad patiešām nogurums ir fizisks, smadzenēm var vēl nebūt ne vainas. Bet jā, man arī šķiet, ka lielākoties vispirms izsīkst asinīs esošā glukoze, kas rada smadzenēm noguruma ilūziju, lai gan kājas un muskuļi vēl varētu strādāt lieliski. Samazinoties glukozes līmenim, smadzenes netiek pienācīgi `pabarotas`, kas rada dažādus efektus - var rasties arī halucinācijas utt. Reku arī diezgan labs raksts par šo tēmu - http://www.runnersworld.com/article/0,7120,s6-238-267--11428-1-1X2X3-4,00.html
12:30
29/04/2009
Offline
glukoze=glikoze?
13:00
22/07/2009
Offline
Kaspars rakstīja:
glukoze=glikoze?
Taisnība, latviski pareizi būs ar `i` :)
19:52
22/04/2009
Offline
Tīri teorētiski viss notiek smadzenēs. Nebūtu tās, nekas nenotiktu.
20:42
28/11/2009
Offline
Man pašlaik tāds stresiņš,nevaru izlemt nrm 21 vai 42,gribas jau 42,bet skrēju pēdējos 15 jutos ļoti saguris,hmm..gan jau 42 būs
21:09
14/09/2009
Offline
Tikai mieru ! Nepārķer tempu un viss būs OKEY ! LAI VEICAS !
21:55
14/04/2010
Offline
deaDMouse rakstīja:
Man pašlaik tāds stresiņš,nevaru izlemt nrm 21 vai 42,gribas jau 42,bet skrēju pēdējos 15 jutos ļoti saguris,hmm..gan jau 42 būs
Es uzskatu, ka vajag skriet tādu distanci, kādai tu gatavojies. Tagad jau nav laika lemt.
22:02
28/11/2009
Offline
Laikam jau taisnība vien ir,iespējams ka tas saistīts ar psiholoģiju..bedri ,būs jākoncentrējas uz mērķi.Paldies.
23:18
11/06/2010
Offline
Šis jautājums nav tik viennozīmīgs, viena lieta ir nogurums sacensību laikā, cita lieta ilgtermiņā. RW parādījies jauns raksts par šo tēmu. Organisms jau ar laiku pierod pārvarēt nogurumu, bet ne vienmēr tāda piespiešana dod labākos rezultātus.
18:50
07/06/2011
Offline
Mazliet nost no tēmas bet negibēju taisīt jaunu topiku dēļ šī.
Man pēc liepājas pusītes iestājies tāds kā panīkums uz skriešanu, galva vislaik skan ka vajag iet skriet, bet tai pašā laikā atkal meklējās iesmesls lai to nedarītu :) Un kludīga tuvojas, kā zināms diezgan smags skrējiens. Tapēc ēl jo cītīgāk vajadzētu skriet. Nezinu tgd ļauties tam mazjam slinkumam un domāt ka atkal pēc atpūtas aizies, vai tieši par spīti visam skriet un darīties. Gan jau kādam tā ar ir bijis, pēc ventspils gandrīz tā bija bet kkā piespiedu vienuskrējienu mazu noskriet un viss atkal bija ok, pēc nordeā tieši veļ vairāk gribējās nesties kautkur :)
20:17
19/05/2009
Offline
Es esmu nonācis pie secinājuma, ka šādam "slinkumiņam" par pamatu ir dienas, kurās it kā mēs sev dodam brīvdienas no skriešanas. Ja skrien katru dienu, organisms pierod pie noteiktas slodzītes, līdz ar ko nekāds "slinkumiņš" neuznāk!
22:28
22/04/2009
Offline
nu nezinu, katru dienu skriet, tas ir biki par smagu, vismaz pirmos gadus noteikti tas ir visai grūti izdarāms ...
23:08
07/06/2011
Offline
Nu tiko atskrēju, bet ne tikai ir tas ka azarts mazliet pazudis, bet arī kājas smagas
16:20
22/04/2009
Offline
KeyO rakstīja:
Nu tiko atskrēju, bet ne tikai ir tas ka azarts mazliet pazudis, bet arī kājas smagas
nav nekāds brīnums, ja ir bijusi liela slodze, vai pat maza pārslodze kādos mačos – tā ir normāla parādība un nav par ko satraukties … pats esmu bijis līdzīgā situācijā pēc maratona, noskrienot vēl pāris nopietnu maču …
1) mazliet retāk paskriet (teiksim – ik pāris dienas)
2) mīkstāku segumu (laba būtu meža taka)
3) temps mazāks
Ar laiku pāries … man tas prasīja 10 dienas …
17:06
20/08/2009
Offline
Man arī gribas piekrist Mošķim - ja organisms saka, ka Kuldīgai vislabāk sagatavosies kārtīgi atpūšoties, tad jāklausa. Būs labāki rezultāti, nekā piespiežot sevi darīt to, ko negribas. Bet atpūta dos rezultātus tikai tad, ja to IZBAUDĪSI, nevis mocīsies sirdsapziņas pārmetumos par neskriešanu.
Protams, organisms ir slinks pēc definīcijas un vienmēr atradīs iemeslu pačīkstēt ka grūti un negribas un tādās reizēs vienkārši nav jāklausās. Bet domāju, ka Tu neskrien pirmo dienu un proti atšķirt šīs sajūtas.
19:59
07/06/2011
Offline
Nu tie slinkumi ir pārlaužami un sākot treniņu pazūd un viss ir ok, bet tgd ir fiziski grūti kko darot ātri pagurstu,smagums kājās. Un jā ja domā par skriešanu patīkamāk ir skriet pa kādu taciņu nevis ierastajiem veloceliņiem un ielām. Nu jāskatās kā te būs, galīgi pasīvs jau ar nevar palikt.
20:29
22/04/2009
Offline
Keyo, ir grūti, tas ir normāli pēc lielas slodzes un Tev, ir bijusi liela slodze, kas pie nelielas treniņu pieredzes dod savu iespaidu ... par īstu gargabalnieku kļūst uz 3.gadu ... te nav nekāds sakars ar slinkumu ... beidz celt paniku - tā ir skriešana, un pieredze, kā redzams, uz tiem garajiem gabaliem nav liela ... pamazām atjaunojies, pamazām trenējies un viss izdosies! :)
07:18
Ja par tēmu, tad es pa ziemu nedaudz niekojos pa zāli ar svariem un no bodibilderiem esmu mācījies dažas atziņas
1. Vizualizācija pastāv un noder. Sevi var piemānīt.
2. Nevajag spļaudīties trasē, kas ir ne tikai neestētiski, bet tu zaudē dabisku dopingu, kas ir siekalās.
3. Ja nav motivācijas, tad testosterona līmeni ceļ pietupieni ar svaru. Skriešanas sezonā, kad to nevar darīt, palīdz Tribulus terrestis. Tikai - uzmanīgi ar meitenēm!
