Home
Topic RSS
23:18
20/03/2017
Offline
Neskaitot regulāru skriešanu pie zemā pulsa (120-140) ir vēl kādi varianti, kā trenēt un attīstīt šo bāzi? Nez - varbūt kādas voodoo lelles durstīšana vai kas tāds?
Jau nepilnu gadu rikšoju un temps šajos lēnajos skrējienos pa lielam nemainās - ap 8:30 min/km. Ok, ir kaut kādas maģiskās dienas, kad esmu uzskrējis uz ~ 8:00 min/km. Šodien vispār dabūju joņot uz 9:10 min/km. Zinu, ka pulss atkarīgs no daudziem faktoriem, bet nu tomēr...
11:58
16/10/2015
Offline
Sveiks Lauri, daži jautājumi/ieteikumi Tev par sarakstīto? 1. Kāpēc ir izvēlēti šie cipari(120-140) "zemā pulsa kačāšanai", vai esi tos noteicis ar kāda testa palīdzību? 2. Skrienot vienā pulsā vajadzēs daudz laika un pacietības, lai būtu progress 3. Ja gribās progresu vajag to lietu(kustēties) darīt regulāri(ir problēmas skatoties noskrietajā)
21:38
27/02/2015
Offline
Visefektīvākais veids ir sirds kreisā kambara hipertrofija. Tā ir normāla parādība izturības sporta veidu pārstāvjiem. Rezultātā palielinās asins izsviede pie nemainīga pulsa.
Bet lai iegūtu būtisku pieaugumu, pie maksimāla viena sirds sitiena ražīguma (parasti ap 120 sitieni minūtē) jātrenējas ilgstoši. Vismaz 4 stundas 5x nedēļā. Ja skriet tik ilgi par grūtu, var braukt ar riteni, airēt, peldēt, nūjot, slēpot. Pēc 2-4 mēnešiem būs rezultāts.
Bez tam ir vēl citi faktori, kas ietekmē ātruma pieaugumu pie nemainīga pulsa. Tos var izmainīt vai uztrennēt:
1) svars. Vajag atbrīvoties no nevajadzīgajiem taukiem, muskuļiem. Tie ir lieks balasts,
2) skriešanas tehnika. Ja solis ir racionālāks, tad var uzlaboties skriešanas lietderības koeficients,
3) blīvāka kapilāru tīkla izveide ap muskuļu sķiedrām,
4) mitohondriju un mioglobīna daudzuma palielināšana muskuļos,
5) glikolītisko muskuļu šķiedru pārveide par oksidatīvām.
08:23
14/10/2016
Offline
Nezinu, pērn ziemā pats biju iesācējs ar 4 mēnešu stāžu. Vnk skrēju (drīzāk tipināju!) ziemā ar pulsu 120-130 sitieniem ar tempu ~ 8:00 min/km, pat ~ 8:30 min/km, nereti pat parastajos, neskriešanas zābakos. Skrēju 3-5 reizes nedēļā, no 40 min. līdz pusotrai stundai, bez nekāda treniņplāna, kā nu ļāva laikapstākļi/brīvais laiks. Vasarā jau ar pulsu zem 140 komforti skrēju ar tempu 5:30 min/km, kas pirms ziemas man bija 10 km sacensību temps. Nezinu, vnk regularitāte, plus treniņiem jābūt vismaz 40 minūtes.
17:21
14/10/2010
Offline
Ar skriešanu nodarbojos jau astoto gadu, noskrieti vairāk kā 8000 km, bet joprojām nav izdevies neko daudz uzlabot pulsa/tempa attiecību. Pagājušajā ziemā mēģināju realizēt plānu skriet vairākus mēnešus ar pulsu, ne vairāk kā 180-vecums. Pavisam neliels uzlabojums bija, bet šogad atkal esmu turpat, kur pirms tam, ja ne knapāk. Pulss ir apm. 127-131 pie tempa 7:20-7:50 min./km un šobrīd uzlabojumus neredzu, kaut pašlaik jau vairākus mēnešus skrienu lielākoties tikai ar pulsu līdz 134. Vai pieredzējušiem skrējējiem ir kādi ieteikumi?
19:03
25/01/2013
Offline
Uldzha said
Ar skriešanu nodarbojos jau astoto gadu, noskrieti vairāk kā 8000 km, bet joprojām nav izdevies neko daudz uzlabot pulsa/tempa attiecību. Pagājušajā ziemā mēģināju realizēt plānu skriet vairākus mēnešus ar pulsu, ne vairāk kā 180-vecums. Pavisam neliels uzlabojums bija, bet šogad atkal esmu turpat, kur pirms tam, ja ne knapāk. Pulss ir apm. 127-131 pie tempa 7:20-7:50 min./km un šobrīd uzlabojumus neredzu, kaut pašlaik jau vairākus mēnešus skrienu lielākoties tikai ar pulsu līdz 134. Vai pieredzējušiem skrējējiem ir kādi ieteikumi?
Vismaz spriežot pēc Tavā profilā redzamā, trūkst regularitātes un apjoma. Visi piecu, sešu dienu pārrāvumi noteikti par labu nenāk, arī 20km nedēļā nav nopietns apjoms, lai varētu runāt par kādu progresu. Tāpat arī garie skrējieni ir reti. Nedrīkst arī aizmirst tempa skrējienus. Skrienot tikai lēnām sasniegsi vienu līmeni un tur arī paliksi.
20:30
04/07/2011
Offline
Uldzha said
Ar skriešanu nodarbojos jau astoto gadu... šobrīd uzlabojumus neredzu, kaut pašlaik jau vairākus mēnešus skrienu lielākoties tikai ar pulsu līdz 134
Ja 10km mačos tiek skrieti uz tempu 4:30min/km, bet treniņos dominē lēnie skrējieni uz 6min/km (t.i. 67% no sacensību tempa), pie tam vēl ar mazu kilometrāžu, izlaistām dienām, tad te runāt par kaut kādu progresu ir grūti. Kāda gan lielā jēga no trenētības viedokļa ir skriet uz 60% no RP. Principā nekāda. Tas ir tāds izteikts mīts, ka, lai pulsu uzkačātu, jāskrien ļoti lēni. Gluži vnk nav nekāda turpmāka izaugsme no lēnas skriešanas. Vajag sevi paraustīt, iekļaujot krietni ātrākus skrējienus arī virs 100% no RP. Tad arī būs attīstība, ne jau nu no skriešanas kruīza ātrumā.
14:34
18/04/2011
Offline
Kad vasaras vidū vienu brīdi sāka sāpēt ahilejs pārtraucu skriet skrējienus pie pavisam zemā pulsa, jo vienīgā vieta, kur tādu pulsu varu noturēt ir dambis, bet tas ir asfalts. kopš tā laika treniņos skrienu tikai, vienā senā diskusijā dot pieminētajā, mix zonas apakšējā pusē, toreiz izlasīju un iesēdās tas kaut kā galvā, izdomāju, ka tas baigi ērti, sanāk salīdzinoši nedaudz sevi piebremzēt (nu labi pārsvarā jau tomēr daudz, bet ne tā kā pie 135bpm) un pie tā pagaidām arī paliku. :D Dažreiz paskatoties vidējos pulsus un tempus šķiet, ka no šī pat ir kāds mikroskopisks efekts.
11:17
23/09/2009
Offline
Kad pirms 3,5 gadiem pieķēros skriešanai, lai uzlabotu izturību un sāku skriet pēc pulsa (tas man ir ap 145 BPM), tad sākumā skrējās ap 08:00 min/km. Pēc pusgada nebiju tikusi nekur, pat atkritusi atpakaļ, jo ātrums nokritās pat jau uz 08:30min/km. Tiesa, tur pie vainas bija arī neregularitāte.
Tad, kad bija pagājis viens gads, kopš skrēju pēc pulsa (ne tikai, bija arī dažādi ātrāki skrējieni), tad sasniedzu jau ~07:30min/km līmeni. :)
Vēl pēc gada biju aptuveni turpat, bet dažkārt izdevās skrējieni, kas bija jau ap 06:50min/km. Bet visu šo laiku tomēr gadījās arī pārāk daudz tukšās dienas un bieži vien noslinkoju ar skriešanu.
Bet tad pēdējā gada laikā, tas ir kopš 2017. gada novembra, piegāju šai lietai vēl citādāk - uztaisīju sev skriešanas plānu, iekļaujot gan lēnus pulsa skrējienus, gan mazliet ātrākus aerobās zonas skrējienus, arī pa kādām anaerobam skrējienam un intervālus, + vēl liels uzsvars gan uz takām, gan kalniņiem kā tādiem. Tā visa rezultātā, tagad stabili pēc pulsa skrienu ārā no 07:00min/km, jau diezgan stabili tuvojos 06:30. Pēdējā gada laikā arī ievēroju regularitāti - vismaz 3x nedēļā, bet pārsvarā sanāk četras.
Progress ir, tiesa, tas ir ļoti lēns. Bet es arī saprotu, ka tā tas ir. Un tai lēnai skriešanai arī vajag vislielāko pacietību. Un, protams, nedrīkst aizmirst par dažādiem ātrākiem skrējieniem, jo piekrītu, ka bez tiem izaugt nevar. Kā citiem izdodas "sakārtot" pulsa/ātruma attiecības jautājumu teju pusgada vai gada laikā, es gan nezinu. :)
12:51
15/04/2016
Offline
Varbūt kāds zinošs var izskaidrot kapēc skrienot ar "zemo" pulsu pēc vairākiem skrējieniem sāk parādīties bezmiegs nakts vidūs? Tas ir noskrienot 2-3 dienas pēc kārtas naktī ap četriem mostos augšā un nevaru vairs aizmigt.
Bezmiegu var izlabot vai nu vairākas dienas neskrienot vai pa starpai paskrienot temp ar 170+ bmp vai intervālus.
15:12
27/08/2010
Offline
Jautājums - cikos vakarā skrien? Tieši lasu grāmatu par miegu, un tur ir rakstīts, ka labam miegam ir diezgan daudz priekšnosacījumu:
- nevajag tv/telefonu vismas 90 minūtes pirms gulētiešanas;
- tumsa istabā;
- ne pārāk silta istaba, resperktīvi - vēlams, lai guļamistabas temperatūra ir zem 20 grādiem;
- vēlu vakarā skrienot vai jebko aktīvi sportojot notiek ķermeņa temperatūras paaugstināšanās, kas traucē labam miegam;
- nevajag pirms miega ēst ogļhidrātiem bagātu ēdienu.
Līdz galam vēl neesmu izlasījusi, bet kamēr mocījos ar nevarēšanu aizmigt dēļ pleca sāpēm, atklāju, ka to labi risina Wim Hoff elpošanas izmantošana. Man personīgi šī elpošana smuki "iedod pa galvu", kā rezultātā labi nāk miegs un guļu labāk, lai gan pats metodes ieviesējs iesaka to darīt no rīta, pēc pamošanās.
18:34
27/02/2015
Offline
Nevajag aizrauties ar WimHof idejām. Tā brīnum elpošana nav nekas cits kā hiperventilācija https://en.wikipedia.org/wiki/Hyperventilation . Nenodariet sev pāri sekojot muļķīgām (šajā gadījumā) biohacking idejām. Sugu izcelšanās un evolūcija notika atsijājot nevajadzīgo un veicinot konkurenci, izdzīvošanu veicinošo. Ja dabas kļūda (varbūt arī evolūcijas kalngals) - homo sapiens , izmantojot pārāk lielo smadzeņu potenciālu, mēģina atrast šaurās vietas, "šortkatus" visa dzīvā evolūcijā (piemēram, hiperventilācija, kuras viens no blakusefektiem ir sāpju signālu "kanselēšana"), uzdotot to kā brīnumspēju, varbūt? neapzinās kādu ļaununmu tas var nodarīt organismam kopumā.
06:56
27/08/2010
Offline
einmed, kad būsi nomocījies ar sāpēm un bezmiegu, tad parunāsim, kā to labāk atrisināt. Man tas ļoti labi palīdz. Nezinu gan, kādu milzu ļaunumu var nodarīt īslaicīga hiperventilācija. Īpaši, ņemot vērā, ka īslaicīgajai hiperventilācijai seko elpas aizturēšanas posms. Varbūt nevajag pārspīlēt.
14:16
26/03/2011
Offline
Logins said
Varbūt kāds zinošs var izskaidrot kapēc skrienot ar "zemo" pulsu pēc vairākiem skrējieniem sāk parādīties bezmiegs nakts vidūs? Tas ir noskrienot 2-3 dienas pēc kārtas naktī ap četriem mostos augšā un nevaru vairs aizmigt.
Bezmiegu var izlabot vai nu vairākas dienas neskrienot vai pa starpai paskrienot temp ar 170+ bmp vai intervālus.
Man vienu gadu bija līdzīga problēma. Sapratu, ka pie vainas ir fakts, ka maz dzeru šķidrumu un esmu zem lielas fiziskas un emocionālas pārslodzes. Sāku vairāk dzert ūdeni, sulas un pat kola neko ļaunu nenodarīja un centos visu ņemt vieglāk. Pirms miega grāmata un nekādu datoru. Slodzi gan nebija iespējams samazināt, bet nebija miega pārtraukums četros no rīta.
09:39
15/04/2016
Offline
Par dehidrizāciju nebiju nekad aizdomājies, palielam jau ūdeni lietoju tik cik gribējās. Bezmiegs parasti parādijās pēc kofeīna, alhakola un stresa - un visi šie trīs veicina šķidruma izdalīšanos no organisma.
22:53
27/02/2015
Offline
Inga_K said
einmed, kad būsi nomocījies ar sāpēm un bezmiegu, tad parunāsim, kā to labāk atrisināt. Man tas ļoti labi palīdz. Nezinu gan, kādu milzu ļaunumu var nodarīt īslaicīga hiperventilācija. Īpaši, ņemot vērā, ka īslaicīgajai hiperventilācijai seko elpas aizturēšanas posms. Varbūt nevajag pārspīlēt.
Vai kārtīgi izlasīji linku? Tieši elpas aizturēšanā jau ir risks. Ir fiksēts gadījums, kad Wim Hof sekotājs noslīcis 0.5 m dziļā ūdenī, aizturot elpu pēc hiperventilācijas. Hiperventilācija rada super zemu CO2 līmeni asinīs, organisms domā, ka O2 pietiek un nespiež elpot, kau gan O2 jau sen beidzies. Otra blakusparādība ir asins pH izmaiņas, kas bloķē nervu sāpju signālus, līdz ar to, liedzot organismam atbilstoši reaģet (pret apsaldējumiem, apdegumiem).
23:00
27/02/2015
Offline
Links uz nāves gadījumiem
https://www.parool.nl/binnenland/-iceman-oefening-eist-opnieuw-leven~a4332186
00:49
11/02/2012
Offline
Mjā. Bikiņ sektu atgādina.
01:28
15/04/2016
Offline
Nomira tapēc ka neklausās un nelasa par to kā vingrinājums jādara - guļot uz grīdas vai kkā citā ērta un drošā pozīcijā, jo jebkurā brīdī var samaņu zaudēt uz īsu brīdi, par to brīdina pats Wims jebkurā video kurā stāsta par metodi.
https://youtu.be/nzCaZQqAs9I?t=68
Minētais čalis to darija baseinā!!!
No malas mēs skrējēji daudziem arī atgādinām sektu - kko aizrautīgi dara vienatnē, pērk visādus sūdiņus lai reģistrētu un monitorētu, tad maksā naudu lai to darītu vienā lielā barā, kur reizēm kāds tiek aizvests ar ātrajiem vai vispār karoti noliek. Tak slimi ļautiņi esam!!!
06:20
27/08/2010
Offline
Kā jau Logins rakstīja, tieši tiek uzsvērts, ka nevajag šo elpošanu izpildīt ūdenī, pie stūres vai citās potenciāli bīstamās vietās.
Par WH - jā izklausās pēc sektas, bet iespaids būtiski mainās izlasot grāmatas - gan paša Hofa sarakstīto, gan viena žurnālista, kas bruaca pie Hofa atmaskot viņu kā šarlatānu. Kā arī esmu redzējusi Dicowery dokumentālās filmas par viņu, kur laboratorijas apstākoļos viņš ir gan uz aukstumu testēts, gan e.coli (ja pareizi atceros) iedarbību. Patiesībā ļoti ekscentrisks, bet arī iedvesmojošs vīrs.
Ak, jā, un esmu pārliecināta, ka elpošana, ar ko var samazināt sāpes ir daudz nekaitīgāka par sauju pretsāpju zāļu, kas vairs nelīdz.
