10:22
21/05/2012
jupe said
Par to komforta laiku... Cik viegli ir parunāt pie tāda tempa? Es zinu, ka varu arī tā maukt (un arī stipri ātrāk), nejusties slikti, bet pulss ir debesīs. Ja tas tāds sacensību temps, kurš nav tālu no maksimālā, tad tas noteikti nebūs tas labākais, pie kura trenēties.
Tā vismaz esmu sapratis, gan jau gudrākie palabos, ja alojos
palasīju te citas diskusijas un arī tā sapratu. turpmāk trenēšos lēnākā skrējienā. šis tomēr laikam nav īstais komforta laiks. runāt varu, esmu pa tel. pat runājusies, bet nedaudz aizelsusies esmu un tomēr vislaik jāseko tempam līdzi, lai nepalaistos, nedaudz piepūle ir, sanāk bišku virs īstā komforta tempa, kurā liekas, ka nav nekādas piepūles. tātad treniņiem vismaz sākumā tas nav tas labākais, ja?
14:59
28/10/2011
18:40
dot said
bite_L, komfortabls temps ir tāds, kuru var turēt vienmērīgi divas stundas un beigās jūties, ka varētu vēl kādu stundu mierīgi paskriet neiespringstot.
Muļķības, bite_L neiesaku paļauties uz šo "padomu".
Ko nozīmē "komfortabls temps"? Tas ir temps, kurā skrienot tu jūties komfortabli. Ko nozīmē tu jūties komfortabli skrienot? Ļoti elementāri - tev ir savas nosacītas pulsa zonas, kurās tu skrien, kas lielā mērā parāda tavu komfortu, skrienot. Papēti šo tabulu:
http://en.wikipedia.org/wiki/File:Exercise_zones.png
Tur, protams, viss ir stipri aptuveni un vispārīgi, bet veselam cilvēkam aptuveni tādas tās zonas varētu būt. Es teiktu, ka komforta zonas ir tās "Aerobic" un "Weight control", taču tam pašam "Weight control" ir visai zems pulss, kādā var paskriet (nepārejot uz iešanu) tikai pieredzējušāki vai gados jauni skrējēji bez liekā svara. Faktiski optimālais ir tas "Aerobic" temps vismaz sākotnēji. Tas nozīmē temps, kurā tavs pulss turas attiecīgajā zonā. Atceries - vispirms skaties pulsu, tikai pēc tam tempu. Ja tev ir augsts pulss pie zema tempa, tad organisms signalizē, ka viņš nav pilnība gatavs skriet ātri šajā konkrētajā brīdī. Un tam nav lineārs sakars ar "vari skriet 2h un vēl tikpat"... Tas, cik ilgi var paskriet ir atkarīgs no trenētības un pieredzes. Lai varētu paskriet 2h bez problēmām (augsta pulsa beigu daļā), ir iepriekš jāsakrāj tās garās distances (1.5h +), jo to uztrenē ar laiku - saucamo izturību, kad vari noturēt ilgi samērā zemu pulsu (zem anaerobā sliekšņa), skrienot savā (vai nedaudz lēnākā) tempā. Tad, kad būsi vismaz 20 reizes noskrējusi 1.5 - 2.5h skrējienus manis minētajās pulsa zonās, varēsi salīdzinoši normālu tempu un pulsu arī uzturēt, skrienot 3h utt.
Vispirms ir pulss, pēc tā arī skatāmies tempu.
20:11
05/03/2010
nepretendēju uz absolūtu patiesību, bet man liekas, ka cilvēki pārāk iespringst uz pulsu mērīšanām, utt.
pulsometru es nopirku tikai šajā ziemā. pieredzē man bija jau ~10 pusmaratoniem, 4 maratoni, utt. visu laiku skrēju ar domu, lai justos labi. neiespringu, bet vienkārši skrēju. nejūtos, ka būtu kaut ko zaudējis.
pulsometru nopirku tāpēc, ka liekas, ka ar "skrienu kā gribu" trenēšanos īsti vairs rezultātus sacensībās neuzlabošu, tāpēc bija doma pavērot pulsu, patrenēties "pareizāk". pašlaik ceru, ka tā skriet sākšu ap rudeni. :D
tas jau te bija teikts, bet galvenais ir skriet tā, lai ir ērti un patīkami.
raitis1898 said
nepretendēju uz absolūtu patiesību, bet man liekas, ka cilvēki pārāk iespringst uz pulsu mērīšanām, utt.
pulsometru es nopirku tikai šajā ziemā. pieredzē man bija jau ~10 pusmaratoniem, 4 maratoni, utt. visu laiku skrēju ar domu, lai justos labi. neiespringu, bet vienkārši skrēju. nejūtos, ka būtu kaut ko zaudējis.
pulsometru nopirku tāpēc, ka liekas, ka ar "skrienu kā gribu" trenēšanos īsti vairs rezultātus sacensībās neuzlabošu, tāpēc bija doma pavērot pulsu, patrenēties "pareizāk". pašlaik ceru, ka tā skriet sākšu ap rudeni. :Dtas jau te bija teikts, bet galvenais ir skriet tā, lai ir ērti un patīkami.
Pulsometrs nav obligāta prasība, bet ir labi, ja tāda lieta ir dažādu iemeslu dēļ, no kuriem atzīmēšu sev svarīgākos:
1) pulsa kontrole ilgstoši, lai nepārtrenētos
2) pulsa kontrole skrienot sacensībās, it īpaši, ja distance ir garāka par 10km un laikapstākļi ir bīstamajā zonā (karstums)
3) statistikai, lai zinātu, vai virzos pareizā virzienā garajos treniņos
Papildus labumi, kas ir raksturīgi GPS-veidīgajiem, nav īpaši svarīgi, bet ir tikai lielas ērtības :)
Andulis said
Pievienojos raitis1898 domu gājienam.
Var gadīties, ka līdz rudenim iegādāšos šo Svēto Aparātu. Kaut kad jau tas jāizdara, lai nepiemetas kompleksi... ;)
Vai sākšu tāpēc "pareizāk" skriet, to gan nezinu. Dzīvosim, redzēsim. :)
Precīzi mans variants :)
Pusīti noteikti var noskriet arī bez pulsometra, pievēršot uzmanību sajūtām
21:33
21/10/2011
Guna said
Andulis said
Pievienojos raitis1898 domu gājienam.
Var gadīties, ka līdz rudenim iegādāšos šo Svēto Aparātu. Kaut kad jau tas jāizdara, lai nepiemetas kompleksi... ;)
Vai sākšu tāpēc "pareizāk" skriet, to gan nezinu. Dzīvosim, redzēsim. :)Precīzi mans variants :)
Pusīti noteikti var noskriet arī bez pulsometra, pievēršot uzmanību sajūtām
Es šobrīd nofiksēju pēc mačiem-kādā līmenī pukstējis...ja nemaldos,tad vidējais kluvējiens tajās pusēs,kas tuvu 90min man atšķiras par vienu klapi...nebūtu verķīša-nezinātu...
09:51
Atbilde bija par to, kas ir komfortabla skriešana, nevis pulsometriem. Tas kā cilvēks mēra pulsu - ar pulsometru, pieliekot pirkstu pie kakla un uzņemot laiku, pēc pašsajūtas - jau ir katra cilvēka ziņā, bet NRM "rezultāti" (2 līķi pēdējo divu gadu pasākumos) jau runā paši par sevi - ir cilvēki, kas nespēj kontrolēt savu fiziskās iespējas un attiecīgi arī pulsa zonas. Dzīvību un darbību nodrošina primāri kas? Asinis, jo tās apgādā ar barības vielām visas ķermeņa daļas. Asinis ir transports, bet kas ir cilvēka motors? Sirds. Elementāri - jākontrolē motora apgriezieni, jūs taču nebrauksiet ilgstoši ar mašīnu uz, piemēram 8000 apgriezieniem? Kaut kad jau tā ielas mašīna "nomirs" braucot tādā stilā. Tātad - svarīgi ir kontrolēt savu fizisko kondīciju saskaņā ar sirds ritmu, asinspiedienu utml. Ja nav veselības problēmu, tad tas ir galvenais, kas nosaka visas tās "komforta zonas" utt. Vajag uzprasīt ārstiem arī viedokli par šo visu. Esmu daudz lasījis, daudz pieredzējis.
Pulsometrs ar GPS nav obligāti vajadzīgs, galvenais ir, lai ir laiks, ko skrien un pulss. Ja zināsi distances attālumu, izrēķināsi arī vidējo tempu. Tas kā raitis1898 skrien arī nav nepareizi, bet viņam noteikti ir laba fiziskā kondīcija. Gudrāk ir skriet, ja ir pieejami dažādi dati, ko var sniegt modernās ierīces, pirmkārt, jau pulss. Kāpēc gudrāk? Nu cilvēki ir dažādi un tā varēsi veidot pats savu skriešanas statistiku un izaugsmes rādītājus. Pie tam ilgstoša skriešana zemos pulsos diezgan droši minimizē traumu varbūtību.
10:02
Ir dzirdēti n-tie gadījumi, kad cilvēks skrien, skrien, saka, jūtās labi, bet pēkšņi sāk kaut kas kājās sāpēt. Izrādās, neko nezin par pulsu, skrien tikai pēc pašsajūtas, nebūdams pieredzējis skrējējs. Es piekrītu, ka pieredzējušiem skrējējiem tādu pulsometru varbūt pat nemaz nevajag - lai nenovērš uzmanību no skriešanas. :D Bet viņiem organisms ir "sakārtots" un viņi jūt, cik var izspiest un cik vajag izspiest. Man personīgi pulsometra iegāde daudz palīdzēja lietas "sakārtot". Pirmkārt, sāku lēnāk skriet, centos dabūt zemu pulsu skrienot. Rezultātā - nevienas traumas kopš pulsometra iegādes (izņemot pašu sākumu), nevienas kaut cik necik nopietnas kājas "pasāpēšanas", bet rezultāti iet tikai uz augšu. Un kontrolējot pulsu, bez grūtībām varēsi skriet katru dienu, 2x dienā, kaut 3x dienā! :D
10:06
jupe said
Saulvedis said
Pie tam ilgstoša skriešana zemos pulsos diezgan droši minimizē traumu varbūtību.
Nez kāpēc gribas vienmēr iebilst... :)
Tas teikums ir taisnība, ja izpildās vēl papildus nosacījumi. Šķībi skrienot, pulss un ātrums nav noteicošais. Spriežu pēc sevis :)
Tā ir, nu solis arī jātrenē pats par sevi. Es gan ieteiktu veikt tur papildus vingrinājumus, kas uzlabo kāju elastību un līdz ar to arī soli.
Saulvedis said
bet NRM "rezultāti" (2 līķi pēdējo divu gadu pasākumos) jau runā paši par sevi - ir cilvēki, kas nespēj kontrolēt savu fiziskās iespējas un attiecīgi arī pulsa zonas.
Pat ar manu paviršo interesi pamanīju, ka pērnā gada aizgājējs esot bijis informēts par savu veselības stāvokli un iespējamām sekām. Mēs nevaram zināt, kas darījās viņa galvā, bet man labpatīk pieņemt, ka cilvēks pats izvēlējās šādu aiziešanas veidu, apzinoties iespējamos scenārijus: piemēram, neskriet, atteikties no patīkamām nodarbēm un varbūt pat pēdējos desmit savus dzīves gadus pavadīt gultā.
Pulsa mērījums vienā skrējienā ir gandrīz nejēdzīgs cipars, proti, informāciju nesniedzošs, ja tas nenāk komplektā ar sportistu testiem par lielu naudu. Taču pulsa/ātruma saistības dinamika ilgākā laika posmā liecina, vai tiek iets pareizais ceļš.
Pie tam ilgstoša skriešana zemos pulsos diezgan droši minimizē traumu varbūtību.
Nē, neminimizē ja zemo pulsu var nodrošināt ar skriešaniešanu nevis skriešanu, paaugstinās noteiktu ceļgalu sāpju varbūtība.
Gudrāk ir skriet, ja ir pieejami dažādi dati, ko var sniegt modernās ierīces, pirmkārt, jau pulss. Kāpēc gudrāk?
Varbūt gudrāk ir saprātīgi izvērtēt, kuri dati ir nepieciešami, kuri vēlami un kuri var noderēt un ir interesenti, bet tomēr greznība un mācīties ieklausīties savā ķermenī? Ko a?
Redzu, ka tev sarunāts koptreniņš, tad jau pieredzējušie skrējēji nokoriģēs tavu sarunu tempu.
10:35
21/05/2012
man pašai patiesībā ļoti prasās pulsometrs, jo nav ne jausmas, kas darās ar manu pulsu. Jau aptuveni gadu mājās vairākas reizes nedēļā vingroju pēc intervāla metodes (50s:10s) spēka vingrojumus 12-20 min no Bodyrock.tv vai Zuzannas Light, kam pēc teorijas vajadzētu būs anaerobajā slieksnī. atceros, ka sākumā man likās, ka sirds pa muti izleks ārā, tad tagad tas tā vairs nav. Tā ka domāju, ka sirdij vajadzētu būt uztrenētai un pie komfortabla skrējiena pulsam debesīs skriet nevajadzētu, taču gribētos to pārbaudīt.