Forums

Tur, sm72, ir ne tikai kanāls, bet pat kanālu sistēma ar divlīmeņu krustojumiem! Braukā laivas līdz pat pašam pilsētas centram - ir cilvēki, kas tajās dzīvo un ceļo pa visu valsti... Es no pilsētas centra gar vienu šādu kanālu nocilpoju gandrīz pusceļu līdz nākamajai kaimiņu pilsētai un atpakaļ. Tā bija ideāla vieta skriešanai un riteņbraukšanai. Un daudzi to tur arī dara.

Mizuno Wawe Rider 12 ar X10 zoli. Pirkšanas process aizņēma gandrīz divas stundas. Pārdevējs bija čalis ar 19 noskrietajiem maratoniem ar labāko rezultātu ap 3:10. Ārpus Anglijas maratonus vēl nebija skrējis, bet par RM domāja, jo draudzene esot igauniete. Bet atpakaļ pie kurpēm.

Sākām ar to, ka viņš precizēja ar kādām čībām skrienu patlaban, kur un kā distancē uzvedas pēda, kā jūtas pirksti, kur dilst zole utt. Nolēmām, ka pēdu netestēšu, nefilmēšos un pa celiņu neskriešu, jo viņam informācijas, lai noteiktu kādu pēdas atbalsta tipu man vajadzētu vai nevajadzētu pietiekot. Anglijā netirgo manu pašreizējo modeli Mizuno Fortis, bet katalogā melns uz balta bija rakstīts, ka tas ir vairāk piemērots īsākām un vidējām distancēm, savukārt Mizuno Wawe Rider - garākām, tai skaitā, maratonam. Nopirku par pusizmēru lielākas čības par iepriekšējām un ceru, ka problēma ar regulāro nagu zaudēšanu maratona distancē ir pielikts punkts.

Par pirkumu samaksāju GBP 80,-. Par Latviju pārdevējs nezināja teikt, bet Igaunijā tās maksājot dārgāk - ap GBP 100-110,- Pie mums varētu būt līdzīgi.

Pēc pirmā skrējiena - 18km, šķiet, ka tās būs man ļoti piemērotas čības, man patika!:)

Ronin nav no Mizuno kvalitatīvāko modeļu gala...

Iespējams, ka pat diezgan neērtiem 500km...:)

Bet to jau tā no malas nevar pateikt. Katram jau vajag ko savu - piemērotu. Var jau pirkt ļoti dārgas, bet pēdai pavisam nepiemērotus apavus un arī otrādi - ne pārāk dārgi tikt pie labiem un sev piemērotiem. Tomēr pavisam lētie apavi maratonam labi būt nevar, jo garajos gabalos nepietiekamā kvalitāte atspēlējas distancē.

Asics ir vairāk paredzēts šaurām pēdām ar zemu velvi (pacēlumu, arku), pēdām, kurām ir vajadzīgs atbalsts. Man piemērotākas ir neitrālās čības ar platākām pēdām un augstu velvi.

Asics kā amortizatoru izmanto gelu un tas ir smagāks par Mizuno wawes tehnoloģiju, jo tukšs gaiss vienmēr būs vieglāks par jebkuru bieza šķidruma masu. Turklāt manam Asics modelim, kuru es lietoju pirms pāris gadiem, gels pēc kāda laika nosēdās - nobrauca zemāk un nācās pierast pie jauna pēdas stāvokļa. Esmu dzirdējis, ka es neesmu bijis izņēmums un tā tas notiekot bieži vien.

Es tomēr maratonu laikam skrietu ar tām čībām, ar kurām esmu vismaz pēdējo mēnesi pirms tā trenējies. Es neriskētu mainīt čības, jo potenciālais ieguvums nav samērojams ar iespējamajiem zaudējumiem un problēmām skrējiena laikā.

Nekas, sm72, nav mūžīgs...:) Droši vien, ka arī tā wawes tehnoloģija mēdz salūzt vai “izļurkāties”. Es savas pirmās Mizuno čības valkāt sāku apmēram nedēļu pirms šī pavasara skrējiena Cēsīs un līdz šodienai ar tām esmu bez problēmām noskrējis aptuveni tūkstoti kilometru.

Neesmu pārliecināts, ka ar tām iespēšu otrtik, drīzāk jau otrādi - līdz šīs sezonas beigām tās otro tūkstoti kilometru visdrīzāk neizturētu. Man šķiet, ka vispār jebkuru čību dzīves ilgums ir ne vairāk par pusotra, maksimums diviem tūkstošiem kilometru. Tad tās, kā nu kura, vai nu saplīst, vai nodilst, vai salūzt, vai izļurkājas...:(

Tu mani, sm72, ieintriģēji un es arī tikko nosvēru savas jaunās čības un tās man svēra 390 gramus! Atklāti sakot esmu nepatīkami pārsteigts par to, cik tas tomēr ir daudz. Un ne jau tikai tāpēc, ka tas ir 46,5 izmērs...