14:01
06/06/2012
Labdien, man paradijas vel viens jautajums: Kapec treninus, kuros ir augsts pulss nevar saukt par treniniem? 95% visur, kur es lasu par treninu efektivitati ir rakstits, ka jatrenejas zema pulsa, bet atlikusie 5% iet pie intervaliem un tempo. Kapec obligati ir jatrenejas zema pulsa, tas tacu nedod atrumu? Es saptrotu, ka trenesanas augsta pulsa boja veselibu un ir lielaka iespeja iegut traumu, bet manuprat trenesanas augsta pulsa ar sapem palidz tās vieglak parciest sacensibu laika. Vai ta ir taisniba vai ne?
PS. Vai garos treninus piem. 9-11km leni-videji ir labak samainit pret 9-11km fartleku ar 3min lena-videja tempa un 2min sacensibu tampa? Vai ta ir laba doma pec katra trenina taisit 2.2km tempo skrejienu ar augstu pulsu uz rezultatu un pec katra trenina likt intervalus pa 8x 400m un 4x 800m? (skraidu 5-10 reizes nedela) Ko jus ieteiktu? Rakstat visu ko domajat.
14:27
22/11/2011
Īsumā no i-neta....
Intensīvāka slodze (SR virs 80% no maks.) darbaspējas ietekmē pozitīvi tikai tad, ja šāda slodze ir ierobežota (10 – 15% no kopējās slodzes ilguma), bet pārējā treniņu slodze ir SR mērķzonā 60 –80% no maksimālā SR. Pie šādi sabalansētas slodzes aerobās darbaspējas turpmākajās nedēļās pieaug sievietēm līdz 28,3% un vīriešiem līdz 28,1%.
Ja slodzes ilgums diapazonā 80 –90% no maksimālā SR ir 1/3 daļa no kopējā slodzes ilguma, tad darbaspējas ievērojami un statistiski ticami samazinās, bet , ja slodzes intensitāte tiek pārdozēta ievērojami un vairāk nekā puse no slodzes ir diapazonā 80 –100% no maksimālā SR, tad darbaspējas var nokristies zem sākotnējā līmeņa.
4. mērķzona – darbs ap anaerobo slieksni. Veselības nodarbībām nevajadzīga (aizliegta) mērķzona. Jo cilvēks mazāk trenēts, jo jaunāks jaunietis, jo vecāks entuziasts, jo lielāks veselības risks ieejot šajā zonā.
Aizraujoties ar darbību šajā mērķzonā, darbaspējas pazeminās arī trenētiem sportistiem.
Sportisti izmanto darbu šajā zonā tuvojoties sacensībām, lai pieradinātu organismu strādāt nepietiekama
skābekļa nodrošinājuma apstākļos. Sirds muskulatūras hipertrofija, kreisā kambara tilpuma palielināšana, liels asiņu izgrūšanas spēks, asinsrites pastiprināšana palielinātai skābekļa piegādei un pienskābes izvadīšanai, elpošanas muskuļu stiprināšana utt. Pārdozēšana draud ar pataloģisku sirds hipertrofiju.
5. mērķzona – darbs aiz anaerobā sliekšņa, kreatīnfosfāta mehānismu aktivizēšana, liels skābekļa deficīts, ļoti strauja pienskābes uzkrāšanās, darbs var turpināties tikai īsu brīdi. Tiek iznīcināti mitohondriji - pamats skābekļa piesaistīšanai un izturībai darbībai augstas intensitātes apstākļos.
16:05
06/06/2012
16:44
06/06/2012
17:08
06/06/2012
17:25
13/11/2009
Csinipatas said
Saku lasit gramatu: Гордон Пири. Бегай быстро и без травм. Un atradu citatu: Цель тренировки заключается в том, чтобы пробежать избранную дистанцию быстро насколько возможно. Tas nozime, ka trenina jaskrien pec iespejas atrak?
Не читал, но осуждаю = "Lasījis neesmu, bet nosodu." :D
Prasās pielikt mazu papildinājumu klāt: "...чтобы в соревнованиях пробежать избранную дистанцию быстро насколько возможно." Sacensībās!
17:29
06/06/2012
17:42
13/11/2009
Csinipatas said
Vai ta ir laba doma pec katra trenina taisit 2.2km tempo skrejienu ar augstu pulsu uz rezultatu un pec katra trenina likt intervalus pa 8x 400m un 4x 800m? (skraidu 5-10 reizes nedela) Ko jus ieteiktu? Rakstat visu ko domajat.
Liekas, ka nav īsti laba. Pēc KATRA - noteikti nevajag. 2-3 reizes nedēļā tos tempo un intervālus - būs gana. Tas mans profāna priekšstats...
17:43
06/06/2012
12:38
21/10/2009
Csinipatas said
Saku lasit gramatu: Гордон Пири. Бегай быстро и без травм. Un atradu citatu: Цель тренировки заключается в том, чтобы пробежать избранную дистанцию быстро насколько возможно. Tas nozime, ka trenina jaskrien pec iespejas atrak?
Jā- treniņu mērķis ir noskriet izvēlēto distanci cik ātri vien iespējams, bet manuprāt tam teikumam galā vajadzētu vārdiņu ''sacensībās'' :) ja ne sacensībās, tad tajā pasākumā priekš kura trenējamies... Tādēļ manuprāt ir domāti treniņu plāni, lai sabalansējot dažāda veida treniņus un to biežumu, sasniegtu maksimālās organisma spējas uz konkrētu brīdi... Pat 400 un 800m skrējēji, kam ātrums ir svarīgāks nekā gargabalniekiem, pa laikam skrien 30-40min lēnus krosiņus, jo tie palīdz nostiprināt asinsvadus un citos svarīgos ķermeņa procesos palīdz, ko skrienot tikai ātri nav iespējams izdarīt...
13:17
28/10/2011
Neesmu treneris tāpēc nevaru 100% pateikt kā ir pareizi, bet praktizēju šādu plānu:
6-8 treniņi slodzes nedēļā;
4-5 treniņi atslodzes nedēļā;
2 treniņi pirmssacensību nedēļā.
Kad nav sacensību, normālais nedēļu cikls ir viena atslodzes nedēļa uz divām vai trim slodzes nedēļām. Sacensību sezonā atslodzes nedēļu vietā nāk pirmssacensību nedēļas. Katrā nedēļā ir viens tempo un viens intervālu treniņš. Attiecīgi atslodzes nedēļā ir tikai 2-3 lēnie-garie un pirmssacensību nedēļā nav neviena lēnā treniņa. Pēdējā laikā bieži ir sanācis nedēļu pirms sacensībām izlaist brīvdienu garo treniņu un izskatās, ka tas rezultātus ietekmējis tikai pozitīvi.
Teorētiskais pamatojums ir tāds, ka efekts no izturības treniņiem parādās ne ātrāk kā divas nedēļās pēc tiem, jo jauni mitohondriji muskuļu šūnās aug 3-4 nedēļas, bet ilgstoši ātruma treniņi mitohondrijus nobeidz. Pirms sacensībām jāņem vienas-divu dienu pauze, lai mitohondrijos paspēj pilnībā atjaunoties enerģijas rezerves. Ilgāka pauze par divām dienām nav ieteicama, jo sāk zust treniņu efekts.
Csinipatas, cik saprotu tavs dualons ir 29.septembrī. Ja gribi trenēties pēc mana plāna, līdz 16.septembrim trenējam izturību, bet intervāli un tempo tikai dažādībai. 17.-23. septembra nedēļā ievērojami samazinam kopējo apjomu, bet pagarinam tempo līdz 10km. Izlaižam brīvdienu garo, bet pirmssacensību nedēļā plānojam 24.septembrī intervālus un 26.septembrī pēdejo tempo. Tas gan neattiecas uz treniņiem, bet 26.-28.septembrī pastiprināti ēdam ogļhidrātus (maizi, makaronus, saldumus u.t.t.).
Negribu apgalvot, ka šis tev ir vispiemērotākais, bet noteikti labāks par nekādu plānu. :)
01:52
21/10/2009
07:59
13/11/2009
Csinipatas said
Vienkarsi man driz bus duatlons 3.2km+12km+1.6km, bet nezinu ka treneties. :(
dot said
Csinipatas, cik saprotu tavs dualons ir 29.septembrī.
Laikam es tomēr liktu savu naudiņu uz 6. oktobri kā sacensību datumu. :) ... Bet, var jau būt, ka notiek vēl kādi mači - turpat, tikai agrāk?
14:35
24/04/2009
druupijs said
kur tu tās gudrības par mitohondrijiem atradi , dot? :) Izklausās ļoti interesanti.. es kaut kur tikai pa ausu galam esmu dzirdējis par vinjiem, bet izklausās pietiekoši interesanti, lai tieshi sakarā ar skriešanu par vinjiem ko vairāk uzzinātu :)
Šamējos arī alkohols masveidā nokaujot. :)
15:46
13/11/2009
Aivars said
druupijs said
kur tu tās gudrības par mitohondrijiem atradi , dot? :) Izklausās ļoti interesanti.. es kaut kur tikai pa ausu galam esmu dzirdējis par vinjiem, bet izklausās pietiekoši interesanti, lai tieshi sakarā ar skriešanu par vinjiem ko vairāk uzzinātu :)
Šamējos arī alkohols masveidā nokaujot. :)
Sakām "ilgstoši ātruma treniņi", domājam "plosts"? :)
Andulis said
Aivars said
druupijs said
kur tu tās gudrības par mitohondrijiem atradi , dot? :) Izklausās ļoti interesanti.. es kaut kur tikai pa ausu galam esmu dzirdējis par vinjiem, bet izklausās pietiekoši interesanti, lai tieshi sakarā ar skriešanu par vinjiem ko vairāk uzzinātu :)
Šamējos arī alkohols masveidā nokaujot. :)
Sakām "ilgstoši ātruma treniņi", domājam "plosts"? :)
Šī ir ideāla metafora, ko turpmāk vērts atminēties un lietot pēc vajadzības (protams, atsaucoties uz Anduli kā autoru).
17:12
28/10/2011
Mitohondriji ir mūsu šūnu enerģijas ģeneratori un degvielas krātuves. Ir atšķirīgi viedokļi par to, kas nobeidz mitohondrijus, bet viens viedoklis par to, kas šūnai liek audzēt jaunus mitohondrijus un tā ir enerģijas krājumu iztērēšana jeb citiem vārdiem regulāras fiziskas aktivitātes.
http://www.serpentine.org.uk/pages/advice_frank65.html
Cukura metabolismu mitohondrijos var uztrenēt visu triju veidu muskuļu šķiedrām:
1) ātrajām škiedrām - 10min skrienot @100% HRmax;
2) vidējām (ātrajām aerobajām) - 27min skrienot @90% HRmax;
3) lēnajām škiedrām - 60min skrienot @80% HRmax.
Par stundu ilgāki treniņi nedod uzlabojumu. Jo īsāks treniņš, jo ātrāk jāskrien.
http://www.pponline.co.uk/encyc/fat-burning-using-body-fat-instead-of-carbohydrates-as-fuel-40844
Maksimālais tauku metabolisms mitohondrijos trenētiem indivīdiem ir pie 70%-75% HRmax un netrenētiem pie 60%-65% HRmax. Tas ir pretrunā ar dauz reklamēto mītu par efektīvu tauku dedzināšanu pie 60%-70% HRmax un pat 50%-60% HRmax, nosaucot tās attiecīgi par fitnesa un sirds stiprināšanas treniņu zonām. Pie tam visefektīvākā tauku dedzināšana notiek jau pēc glikogēna rezervju izsīkuma, t.i. pēc 1-1,5 stundu gara lēnā vai pusstundu gara ātrā skrējiena, treniņa laikā papildus neuzņemot papildus ogļhidrātus. Un jo garāki treniņi, jo lielākas taukskābju rezerves veidojas mitohondrijos.
http://www.marathonguide.com/training/articles/MandBFuelOnFat.cfm
Maratonu skrienot glikogēna rezerves pietiek 60-90 minūtēm, tāpēc maratonu nevar noskriet tikai uz ogļhidrātiem. Viens 90 minūšu treniņš ir efektīvāks par diviem 45 minūšu treniņiem, jo pa vidu starp diviem treniņiem daļēji atjaunojas ogļhidrātu rezerrves un attiecīgi mazāk trenējas tauku metabolisms. Rakstā ieteikts skriet 1,5-2 stundu garus @70%-75% HRmax izturībai katru otro dienu pa vidu liekot stundu garus @80%-85% HRmax, kopā 10-11 stundas nedēļā.
Pats praktizēju nedaudz atšķirīgu stratēģiju - izturībai ikdienā 2,5-3 un brīvdienā 4-6 stundas @70%-75% HRmax, bet ātrumam intervāli un 1-1,5 stunda @80%-85, reizēm pat līdz 90% HRmax, kopā 10-15 stundas nedēļā. Šobrīd salasījies visādas gudrības domāju, ka varētu ikdienas lēno treniņu vidusdaļā iekļaut īso ātro daļu, lai uzlabotu cukura metabolismu un pie viena mazliet uztrenētu ātrumu.