te atkal es :)
Līdz šim bija man graiki kas izvietoti maratonu mājas lapās(ventspils un nordea) turpmākajiem vairs nav. Pats jau varētu kko sadomāt, bet tomēr vieglāk ir kad ir rakstīts ka šodien jānoskrien tik un tik un nevar dot sev nekādas atlaides...
Varbūt kādam kas tāds ir. Zinu ka tas ir katram individuāli, bet skrienu apmēram uz 1:35-1:45 pusīti. Liepājā gribētu 1:30, bet ir diezgan jāpieliek cik esmu secinājis lai tādu rezultātu dabūtu.
14:39
15/03/2011
http://www.runnersworld.com un http://my.asics.co.uk var uztaisīt bezmaksas virtuālo treniņu plānu ja piereģistrējās
1 mēneša laikā 5 minūtes nost varētu dabūt, ja pirms tam pusīti būtu skrējis 2h25m :)
Pašam gadījumā nešķiet, ka treniņos skrien daudz par ātru? Tas tā, skatoties, ka daudzos treniņos ir skriets ātrāk nekā sacensībās ..
2..3 reizes nedēļā skrienot pa ~30km nedēļā ar nekas daudz nav, ja salīdzina ar nopietnajiem skrējējiem
16:15
22/04/2009
Ātrāk skriets tapēc ka distances īsākas, jo man cik jūtu ir problēma ar tempa turēšanu, jo nogurums rodas nevis kājās bet ātri skrienot elpošanā. Un vai par ātru, nezinu gan cik nu ātri, jo lai noskrietu pusīti 1:30 man jānoskrien 10km 45min kā minimums, to es varu izdarīt ja skrienu tikai 10km, bet otrus 10km nevaru gan iekļauties tajās 45min, jo tomēr ir jau gabaliņš noskriets. tapēc vienmēr treniņos cenšos uz ātrumu spiest, cik nu tas sanāk nezinu gan.
Varētu jau skriet kautvai katru dienu pa 10 un vairāk km, bet vai būs jēga no tā, ja katru dienu skrienot būs tāds nogurums, ka vilkšos jau nedēļas beigās?
16:27
22/04/2009
16:34
15/03/2011
Viela pārdomām:
http://www.orient.lv/polar/teorija_un_padomi.htm
http://www.noskrien.lv/kapec-vajadzigs-pulsometrs/
http://www.sporto.lv/node/2819
Vari arī apskatīties kā skrien dūšīgākie skrējēji - maču ātrums ir savu minūti uz km lielāks nekā tas ātrums, ar kuru viņi skrien treniņos:
http://www.noskrien.lv/noskrien/biedrs/MAKRO/
http://www.noskrien.lv/noskrien/biedrs/Kampars/
Ja katru dienu skriesi pilnā gaitā, tad pavisam noteikti ilgāk par nedēļu neizvilksi :) Aerobos treniņus var mierīgi katru dienu skriet pa 10km un nebūs jāvelk kājas nedēļas beigās
18:17
23/01/2011
Te pārējie džeki prātīgi runā, tamdēļ nedublēšu.
No savas puses varu piemest šo adresi: http://www.halhigdon.com/
Dublinai tuvākajā laikā ir plānots gatavoties tieši pēc tā. Treniņpadomos ir minēta saite uz McMillan lapu. Tajā var aprēķināt piemērotāko (optimālāko) treniņskrējienu tempu/ātrumu, atkarībā no treniņa veida. Veiksmi! ;)
19:03
15/03/2011
Sveiks KeyO!
Man negribas to teikt, bet labāk rūgta patiesība, nekā saldi meli. Tā turpinot akurāt Tu vari kļūt par satraumējušos skrējēju. Tu skrien daudz pa ātru ikdienas treniņos.
Tev nav pulsometrs, tāpēc to nevar redzēt pulsā, kad/ja nopirksi redzēsi, ka treniņos diez vai pulss ir 150 vai 160, gribu ticēt, ka tas būs daudz augstāks.
Te daži ieteikumi no Liepājas gargabalnieku trenera J. Kupša: http://www.lvk.lv/treneris-jekabs-kupsis-iesaka-ka-gatavoties-pusmaratonam/
19:26
23/01/2011
edGars rakstīja:
Tev nav pulsometrs, tāpēc to nevar redzēt pulsā, kad/ja nopirksi redzēsi, ka treniņos diez vai pulss ir 150 vai 160, gribu ticēt, ka tas būs daudz augstāks.
Pēc manām domām - bez pulsometra, ir vēl viena ļoti laba alternatīva. McMillan ātrumu tabula. Pretargumenti?
Lai kvalitatīvi trenētos pēc pulsometra, regulāri jāveic arī slodzes tests. Cik noprotu, ne gluži 1-reiz gadā.
Palasīju te to rakstu vienu. Beidzot sapratu kas ir tā aerobā robeža. Tad sanāk, ka turot pulsu līdz 180 iegūšu lielāku labumu nekā taisot ātruma treniņus. Bet vai tā skrienot veinā tempā nebūs tā ka arī vairs nespēšu paskriet līdzko mazliet pielikšu tempu un puls pacelsies nedaudz. Jo kad vispār sāku garākus gabalus skriet tad tikai tā mierīgi skrēju neko necenšoties panākt, tā teikt galvenais man bija noskriet to 21km, un kad beidzot sāku domāt par laiku un likt laikus cik ilgi man vajadzētu skriet bija problēmas, jo līdzko pārsitu to ātrumu tad kļuva ļoti grūti, bet to nu kautkā pārlauzu un mazliet ātrumu dabuju klāt.
Un kā ar tiem skrējieniem fartlex ja nemaldos saucās kur piemēram 300m tempā skrien 500m lēns skrējiens un tā kādus 10km. Vai tie neattīsta to lai varētu ilgāk noturēt ātrumu? Un galu galā par to aerobo robežu tas 180 sitieni ir maximums vispār? Skatoties pēc labākiem skrējējiem tad sanāk ka ir uztrenēts lai pie lielas slodzes pulss tik ātri nepalielinātos. Laikam vispirms jāiegādājas tas pulsometrs :)
edGars rakstīja:
Sveiks KeyO!
Man negribas to teikt, bet labāk rūgta patiesība, nekā saldi meli. Tā turpinot akurāt Tu vari kļūt par satraumējušos skrējēju. Tu skrien daudz pa ātru ikdienas treniņos.
Tev nav pulsometrs, tāpēc to nevar redzēt pulsā, kad/ja nopirksi redzēsi, ka treniņos diez vai pulss ir 150 vai 160, gribu ticēt, ka tas būs daudz augstāks.
Te daži ieteikumi no Liepājas gargabalnieku trenera J. Kupša: http://www.lvk.lv/treneris-jekabs-kupsis-iesaka-ka-gatavoties-pusmaratonam/
Hmmm, nu man laikam ir tāda nelaime, ka ja pēc treniņa neesmu tā kārtīgi noguris un nejūtu vieglu saspringumu muskuļos, domāju ka treniņam nav jēgas.Jo cik zinu un vienmēr man teikts, lai kko uztrenētu treniņā ir mazliet jāpiepūlas, lai vieglāk būtu un vēl vairāk varētu pielikt sacensībās. Tā teikt grūti mācībās viegli kaujā :) Tā vismaz man ''borēja'' alūksnē apmācības :) Gribās jau no katra treniņa dabūt maximumu rezultātu. Gribētos izskriet ar kādu, kas zin ko un kā un var norādīt uz kļūdām lai zinātu kā maximāli varu uzlabot savu skrējienu.
Gudri ļaudis saka, ka, ilgstoši skrienot lēnos, tiešām var nonākt līdz stāvoklim, kad organisms adaptējies vienmērīgai slodzei un sacensībās ātrāk paskriet galīgi nevar, no tā varot izvairīties slodzi dažādojot. Tam der īsi nelieli spurti, nedaudz ātrāki par skējiena tempu nevis uz maksimālo jaudu, teiksim, reizi desmit minūtēs pa 20". Arī fartleks un tie paši intervāli, taču, cik bieži tos var skriet, nenodarot kaitējumu savai veselībai, varēs pateikt vien pieredzējis treneris, atļaušos novērtēt — pie kilometrāžas ap 30 km nedēļā, tas varētu būt ne biežāk kā reizi nedēļā, varbūt pat divās (protams, ja vien nav kādas citas aktivitātes, piemēram, mierīgu ikdienas pārvietošanas ar riteni prātā var pieskatīt pie atjaunošanās treniņiem) . Lai strādātu nopietnus ātrumdarbus vispirms ir jāieliek bāze, proti, jāskrien tie paši garie lēnie.
Žēl skatīties, kā ar skriešanas spējo popularitātes pieaugumu atrodas aizvien vairāk un vairāk ambiciozu skrējēju, kas nodarbojas ar veselības čakarēšanu nevis uzlabošanu. Te jau piesvieda linkus uz labākajiem materiāliem latviešu valodā, šeit [klik] atrodams materiāls ar padomiem, kā sagatavoties piedzīvojumu sacensībām, pusmaratona specifika gan ir cita, bet tur vienkāršā valodā ir izklāstītas dažas ābeces patiesības, ko der ņemt vērā.
Nu man ir tā ka jau ilgu laiku ar sportu esmu uz tu. Tikai tas ir dažāds un tā saucamās dozas ir bijušas mainīgas. Uz pusmaratonu sāku tikai trenēties pagājušo gadu. Riteņbraukšana man ir pārvietošanās uz un no darba, kā arī uz pilsētu ja vajag uz veikalu utml. Tam pa virsu ir vēl tādi viegli treniņi sporta zālē(ziemā jau mazliet biežāk un lielāku slodzi) Ziemā turpinu skriet pa sniegiem. Nu tā neesmu jau galīgi nekāds iesācējs, tapēc jau to slodzi prasās. Neesmu arī nekāds tur ar vieglatlēta augumu arī, jo agrāk vairāk bija sporta zāle nekā skriešana :) Nu labi kko mēģināšu darīt, jo tiešām tas kas man traucē turēt tempu attiecīgo ir elpošana nevis muskuļu spēka trūkums. Varbūt kādu vakaru jāpiekrien uz kādu treniņu daugavas stadionā parunāt kas un kā un uzzināt kādu padomu. Negribas jau tiešām sačakarēt veselību.
21:21
15/03/2011
22:30
23/01/2011
Pieminētā saite: http://www.mcmillanrunning.com/mcmillanrunningcalculator.htm
Ievadot savu personīgo rekordu kādā distancē tiksi pie treniņskrējienu ātrumiem. Varbūt ir vērts uzmest aci. Spriežu, ka tas ir līdzīgi; kā turot pulsu kādās noteiktās mērķzonās. Tikai šajā gadījumā - tās ir ātruma mērķzonas.
Aigars rakstīja:
Pieminētā saite: http://www.mcmillanrunning.com/mcmillanrunningcalculator.htm
Ievadot savu personīgo rekordu kādā distancē tiksi pie treniņskrējienu ātrumiem. Varbūt ir vērts uzmest aci. Spriežu, ka tas ir līdzīgi; kā turot pulsu kādās noteiktās mērķzonās. Tikai šajā gadījumā - tās ir ātruma mērķzonas.
Tad lai trenētos attiecīgam tempam man jāskrien tādos laikos attiecīgi norādītās distances saprotu tā...