Home
Topic RSS
14:13
06/07/2013
Offline
Nevēršu vaļā jaunu tēmu un arī atvainojos, ja šis jau kaut kur ir izrunāts.
Attiecīgi sāku skriet es uz celiņa ar 1% pretestību. 5.0 min/km liekās vienkārši elle, pulss tāds kā skrietu 4.10min/km vai pat ātrāk uz asfalta. Ja ņem vērā, ka es uz kādiem 5.10-5.20 min/km šogad skrēju 8 stundu rogainingu (kur nu varēja skriet), bet zālē esmu pēc 25 minūtēm gatavs rodas jautājums, vai tiešām tie trenažieri rāda ātrumu pareizi?
14:23
18/04/2011
Offline
daskilla said
Nevēršu vaļā jaunu tēmu un arī atvainojos, ja šis jau kaut kur ir izrunāts.
Attiecīgi sāku skriet es uz celiņa ar 1% pretestību. 5.0 min/km liekās vienkārši elle, pulss tāds kā skrietu 4.10min/km vai pat ātrāk uz asfalta. Ja ņem vērā, ka es uz kādiem 5.10-5.20 min/km šogad skrēju 8 stundu rogainingu (kur nu varēja skriet), bet zālē esmu pēc 25 minūtēm gatavs rodas jautājums, vai tiešām tie trenažieri rāda ātrumu pareizi?
Domāju, ka rāda pareizi, bet tā ir kkāda mistiska, man neizprotama, ilūzija. Man arī skrienot uz celiņa liekas ātrums lielāks un grūtāk skrienams. Man vēl grūtības pakāpe nāk klāt tāda, ka mana miesta sporta zālē, trenežieri ir ielikti tādā diezgan mazā telpiņā, kur ventilācija laikam sačakarēta, sajūta ir kā skrienot saunā vai pirtī. Tādēļ ar lielām bažām gaidu, kad man tur atkal būs jāatgriežas.
15:22
29/10/2013
Offline
varu padalīties ar savu pieredzi.
Nopietni trenējos kopš 2008.gada. Sāku ar garo distanču skriešanu, jo biju ļoti kalsns(180cm/55-58kg) ar minimālu muskuļu daudzumu. Neesmu skinny fat - tiem retajiem musku'liem, kuri man bija reljefs bija izteikts. 100m skrēju virs 14s. 5000m varēju 18.13. gadiem ejot progresēju diedzgan daudz. parasti treniņos skrēju, lecu, pildīju dažādus vingrinājumus un citreiz devos uz svaru zāli. 2010.gadā 100m treniņos skrēju apm. 12.5-12.7, 10000m pa 34.10, bet pirmo pusīti noskrēju 1.24. bet tad nākošajā ziemas sezonā treneris lika pastiprināti trenēties uz ātrumu, proti, biežāki svaru zāles apmeklējumi. Vēl arī tas, ka ziemā bija ierobežotas iespējas skriet ārā un līdz ar to 3000m skrēju lēnāk nekā vasarā. Svars bija pieaudzis līdz 67kg(+9kg). bet toties 800m laboju rekordu par 5 sekundēm( no 2.09 uz 2.04). Tad arī izlēmu pāriet uz vidējo distanču skriešanu(800+1500m). Ar to visu tāpatās 2011.gadā pusīti izskrēju pa 1.18 un laboju visus personiskos garajās distancēs. bet tie rekordi bija tikai par dažām sekundēm īpaši garajās distancēs. 2012.gadā svēru ap 70kg, 100m skrēju pa 11.26(treniņā), 800m laboju PB par 7 sekundēm(no 2.00 uz 1.53). Un joprojām varēju mazliet progresēt garajās distancēs uz ātruma rēķina.
Fiziski joprojām izskatos līdzīgs tā kad svēru tik 55-58kg, tik mazliet lielāki muskuļi, bet toties esmu daudz spēcīgāks un ātrāks un tāpatās varu noskriet pusīti pa 1.15.
Rezumē. Uzskatu, ka pusmaratonu skriešana uz rezultātu un muskuļu izmēra palielināšana nav iespējama. pat trenējoties uz 400/800/1500m ir grūti palielināt muskuļu izmēru un sagllabāt augstus rezultātus. tad ir jātrenējas tīri uz sprintu, lai būtu smuks augums. Jo lai muskuļi augtu ir nepieciešamas barības vielas, bet tās pārstrādājas daudz skrienot, un muskuļi neaug, jo nav būvniecības vielas. Varbūt vienīgi pirms svaru zāles treniņa minimāli skrienot var kaut ko uzdzīt, bet tad jau cietīs izturība.
mana motivācija - muskuļus uzaudzēt var arī pēc 30 gadu vecuma, bet rezultātus sasniegt vidējo distanču skriešanā vairs nevarēs. Tātad trenējos kārtīgi, un pēc karjeras beigām varēšu uztrenēt iespaidīgu muskuļu masu.(nav domas pēc 30 gadu vecuma turpināt ar garajām distancēm)
02:02
10/07/2013
Offline
rhs said
varu padalīties ar savu pieredzi.
Nopietni trenējos kopš 2008.gada. Sāku ar garo distanču skriešanu, jo biju ļoti kalsns(180cm/55-58kg) ar minimālu muskuļu daudzumu. Neesmu skinny fat - tiem retajiem musku'liem, kuri man bija reljefs bija izteikts. 100m skrēju virs 14s. 5000m varēju 18.13. gadiem ejot progresēju diedzgan daudz. parasti treniņos skrēju, lecu, pildīju dažādus vingrinājumus un citreiz devos uz svaru zāli. 2010.gadā 100m treniņos skrēju apm. 12.5-12.7, 10000m pa 34.10, bet pirmo pusīti noskrēju 1.24. bet tad nākošajā ziemas sezonā treneris lika pastiprināti trenēties uz ātrumu, proti, biežāki svaru zāles apmeklējumi. Vēl arī tas, ka ziemā bija ierobežotas iespējas skriet ārā un līdz ar to 3000m skrēju lēnāk nekā vasarā. Svars bija pieaudzis līdz 67kg(+9kg). bet toties 800m laboju rekordu par 5 sekundēm( no 2.09 uz 2.04). Tad arī izlēmu pāriet uz vidējo distanču skriešanu(800+1500m). Ar to visu tāpatās 2011.gadā pusīti izskrēju pa 1.18 un laboju visus personiskos garajās distancēs. bet tie rekordi bija tikai par dažām sekundēm īpaši garajās distancēs. 2012.gadā svēru ap 70kg, 100m skrēju pa 11.26(treniņā), 800m laboju PB par 7 sekundēm(no 2.00 uz 1.53). Un joprojām varēju mazliet progresēt garajās distancēs uz ātruma rēķina.
Fiziski joprojām izskatos līdzīgs tā kad svēru tik 55-58kg, tik mazliet lielāki muskuļi, bet toties esmu daudz spēcīgāks un ātrāks un tāpatās varu noskriet pusīti pa 1.15.
Rezumē. Uzskatu, ka pusmaratonu skriešana uz rezultātu un muskuļu izmēra palielināšana nav iespējama. pat trenējoties uz 400/800/1500m ir grūti palielināt muskuļu izmēru un sagllabāt augstus rezultātus. tad ir jātrenējas tīri uz sprintu, lai būtu smuks augums. Jo lai muskuļi augtu ir nepieciešamas barības vielas, bet tās pārstrādājas daudz skrienot, un muskuļi neaug, jo nav būvniecības vielas. Varbūt vienīgi pirms svaru zāles treniņa minimāli skrienot var kaut ko uzdzīt, bet tad jau cietīs izturība.
mana motivācija - muskuļus uzaudzēt var arī pēc 30 gadu vecuma, bet rezultātus sasniegt vidējo distanču skriešanā vairs nevarēs. Tātad trenējos kārtīgi, un pēc karjeras beigām varēšu uztrenēt iespaidīgu muskuļu masu.(nav domas pēc 30 gadu vecuma turpināt ar garajām distancēm)
Tas lieliski saskan ar manu pieredzi. Es kad vēl kārtīgi trenējos trīscīņā, bez jelkādas sajēgas par sprintu, ar startu stāvot, uz asfalta 100 m skrēju pa 13,30. 90-110 kg pietupienus taisot uz ātrumu varēju burtiski palēkties. Noskrietie 5 ar mazu komatu km tovasar bija PB, vairāk nevarēju nekādi. Loģiski, ka muskuļu masa kavēs garās distances, pat ja izdotos ko nebūt uztrenēt. Ja nopietni grib skriet garos gabalus, tad rumpja augšdaļas trenēšanai ir vairāk profilaktiska loma. Tā ka es šaubos, vai var jēdzīgi apvienot kačāšanos un garo distanču skriešanu uz rezultātu.
