Home
Topic RSS
22:45
19/05/2011
Offline
Visur lasu par to, ka ir nepareizi skriet "caur papēdi", arī pats nesen uz skrejceliņa piefiksēju, ka diezgan spēcīgi dauzu papēžus skrienot. Tā kā esmu pavisam iesācējs skriešanā un, piedevām, pēc nesenas traumas tikai pirms pāris nedēļām atsāku nopietnāk trenēties, radās doma pamēģināt skriet pareizāk. Svētdienas "garajā" treniņā apmēram 1/4 vai 1/3 no distances veicu mēģinot nepiezemēties uz papēža.
Jautājums - vai tādi eksperimenti vispār ir lietderīgi? Netikšu atkal pie jaunām traumām?
22:50
22/04/2009
Offline
domājams, ka pārejot uz pareizāko soli vari tikai uzlabot savu pašsajūtu un rezultātus! pats ar laiku jutīsi, cik pareizi, vai nepareizi liec kāju … pamēģini paskriet arī pa lentu, nez vai spēsi otrādi nolikt pēdu!
Upd. vai arī vairāk, jo palaidu garām, ka esi tomēr skrējis ...
23:15
13/11/2009
Offline
Neņemos gan atbildēt uz Sandija jautājumu, taču gribu šajā sakarā padalīties ar kādu novērojumu.
Diez, kā tas nākas, ka mačos uzņemtās fotogrāfijas rāda – liela daļa skrējēju tomēr piezemējas ar papēdi? Ne vien iesācēji, bet arī dažs labs ātrs un laikam taču gana daudz zinošs censonis. Varat papētīt kaut vai nesenā Kuldīgas pusmaratona bildes… Vai tiešām visi šie cilvēki skrien nepareizi?
00:13
15/03/2011
Offline
bildes ir momenta foto - varbūt izskatās ka skrien piezemējoties uz papēža taču tā var arī nebūt :)
02:05
13/11/2009
Offline
Hmmz… Var jau būt, ka tā…
Tātad – foto nav nozīmes, visu izšķir video. :)
09:45
11/12/2010
Offline
Arī es pirms kāda gada sāku vairāk pievērsties tīrai skriešanai, pirms tam 70% skrējieni bija orientējoties pa mežu pārējais 1-2x nedēļā pa meža celiņiem. Orientējoties mežā solis ir pavisam cits un piezemēšanās (manuprāt vēlama) uz pilnas pēdas, jo citādi tā jau nestabili pēda liekas dēļ mainīgā/šķobīgā/reljefainā pamata zem kājām. Tad nu es arī sāku vairāk skriet pa cietā seguma ceļiem - reizēm novēroju ceļu locītavu problēmas (dažreiz jutās sāpes un nepatīkamā sajūta saglabājās vairākas nedēļas) un tai brīdī arī prasījās korekcija no pilnas pēdas (pļakš, pļakš) uz pēdas priekšpusi. Sākumā varēju noskiet 2-3km un ikri bija piedzīti, pēc mēnešiem 3 bez problēmām šādi skrēju jau 6-7km, šogad jau visu pusmaratonu varu noskriet "ar ikriem" :) Sākotnēji bija nedaudz jāpiedomā pie soļa, bet pa pāris nedēļām tas iegājās un kļuva dabiski un patīkami! Vēl gan nevaru īsti saprast cik taisni mans solis piezemējas, jo ir nelielas aizdomas (apskatoties manu skrējienu video), ka vispirms piezemējos uz pēdas ārējās daļas - tad tiek šķobīta potīte. Par šo es ieminējos tāpēc, ka pēc garajiem skrējieniem/pusmaratoniem jūtu nelielu nogurumu potītes sānu saitēs... Vai tas tā patiešām ir un nepieciešamas korekcijas? Vai šāda veida korekcijas ir iespējamas - pat nezinu... Zinu ka Asics dažādi apavu modeļi paredzēti līdzīgiem (dažādas piezemēšanās) gadījumiem, bet varbūt risinājums jāmeklē minimālajos apavos...?! No otras puses - varbūt uztrenēšu potītes un tās kļūs stabilāks/spēcīgākas mazāk šķobīsies, bet varbūt tieši pretēji - parādīsies sāpes un būs jādomā kā to risināt, patreiz tā vēl man nav problēma, bet kas būs tālāk ...
Potītes man 1-2x gadā regulāri orientējoties sanāk izmežģīt (saraut saites utml) tā, ka kādu nedēļu ir problemātiska skriešana/iešana, tad kādu laiku skrienot pa mežu teipoju/stiprinu potītes un pēc laiciņa atkal viss ok... Pat nezinu vai potītes man no tā visa kļūst spēcīgākas (no treniņiem) vai vājākas (traumu dēļ) :)
12:17
24/04/2009
Offline
Nevajag iespringt. Solis nevar būt nepareizs/vai pareizs. Solis izveidojas pats no sevis optimāli, ņemot vērā veselu virkni apstākļu (segums, apavi, skrējēja parametri un īpatnības).
12:23
22/04/2009
Offline
Kampars rakstīja:
Nevajag iespringt. Solis nevar būt nepareizs/vai pareizs. Solis izveidojas pats no sevis optimāli, ņemot vērā veselu virkni apstākļu (segums, apavi, skrējēja parametri un īpatnības).
Kampar, no kurienes ņēmi, ka solis skrienot var būt "tikai pareizs"? :) Vai tad nemēdz būt acīm redzamu defektu skriešanas tehnikā, kas traucē sasniegt labus rezultātus …
Esmu redzējis pietiekami nepareizus soļus un pat izjutis (vizuāli un akustiski) to, cik nepareizi tiek skriets! :)
Cits jautājums – vai šis solis nebojā veselību un kāds spēka patēriņš ir nepieciešams, lai sasniegtu labu rezultātu …
12:36
15/03/2011
Offline
pret potītes stiepšanu un mežģīšanu vismaz man palīdz necenšanās noturēties stāvus kājās, līdz ko pēda šķiebjas, tā uzreiz saļimstu zemē, sanāk vai nu pavisam izvairīties no traumas vai arī tikt sveikā ar nelielu sastiepumu, kurš pāriet pāris dienu laikā.
13:19
11/12/2010
Offline
papucim šajā jautājumā ir 100% taisnība, arī es tā daru - mīkstinu kritienus/traumas, bet ne vienmēr izdodas labs rezultāts. Šajā jautājumā mums reiz mācīja un stāstīja "kaujas mākslā", ka nevajag pretoties triecieniem un kritieniem - tad tiksi cauri sveikā vai vismaz vieglākām traumām. Tas līdzīgi kā ar dzērājiem, piedzēries nokrīt pa kāpnēm vai tamlīdzīgi un nekas nav salauzts, jo dzērājs krītot ir atbrīvojies (nav sasprindzis) - kā lupata nokrīt, pieceļas un aiziet! Nedaudz arī bērni pieskaitāmi pie šīs mīkstās traumu tehnikas - arī viņi ir daudz mazāk saspringuši (laikam nepazīst vēl bailes)...
13:30
25/03/2010
Offline
Patiesībā te runa ir par dzīves filosofiju....:)
- Un kā jūs cīnieties ar sasprindzinājumu, stresu un tā radītajām sekām?
- Es nemaz nesaspringstu.
13:55
14/09/2009
Offline
Gribu piekrist Kamparam un Ainaram.Mūsu gadījumā ,nav ko pārāk iespringt - kāds mums tas solītis ir ,tāds ir.Galvenais,lai pats jūties normāli.Nav ko pārspīlēt - skrējiens ir JĀBAUDA ! Skriešanas solis pats iestrādājas - kāds nu kuram.Šķiet,ka soli nemaz tik viegli nebūs pašam mainīt,bez trenera-speciālista.
13:59
19/05/2009
Offline
Pēc saviem novērojumiem spriežot, kas nu kādreiz ir tā kārtīgi samežģījis potīti, tam ar pēdu stīvumu un "lodzīgākām" potītēm būs jāsadzīvo visu dzīvi. Taču noteikti ar to ir vieglāk sadzīvot, nekā piemēram ar diabētu. Vienkārši jārēķinās, ka pēc lielākām slodzēm un rītos pēdas būs tādas stīvākas.
14:21
11/12/2010
Offline
Paldies par mierinājumu un turpinam skriet! :)
20:26
23/01/2011
Offline
Šajā jautājumā nav tikai traumatisma aspekts. Ja uz rokas ir GPS, varam paeksperimentēt - uzskriet "ar papēdi" un tad "ar pēdas priekšpusi" (bet nepārspīlējot, skriešana nav arī balets).
Vai GPS uzrāda ātruma izmaiņas?
Starp citu, šeit vienā vietējā, mazā bet specializētā bodītē skrējējiem, plauktos, kur savus jaunos īpašniekus gaida tempo & sacensību apavu modeļi, diez kāpēc pie to cenu birkām papildus pierakstīts teksts "forefoot running"...
Katram, protams, ir tiesības izvēlēties. Un, jā, iespējams, pastāv arī gaumes jautājums.
22:05
19/05/2011
Offline
Man vakar "ar papēdi" sanāca ātrāk, varbūt tādēļ, ka pēc svētdienas treniņa vēl sāp ikri, bet daļēji arī tādēļ, ka vēl jāpiedomā, lai piezemētos uz pēdas priekšpuses.
22:11
26/03/2011
Offline
par to papēdi! Esmu ievērojusi, ka kopš mazāk cenšos ar papēdi pa priekšu skriet, jo vairak varu noskriet ar nesāpošu kāju, bet pēc kāda laika viņa atkal sāp ar visu 'bez papēža' skriešanu. Bet domāju, ka tā pat ir vieglāk atrast savu ritmiņu!
12:23
21/10/2009
Offline
Nez, vai tas perfektā soļa īpašnieks no video, ja vinjam spionsori nemaksātu par apavu reklāmu, labāk izvēlētos skriet ar apaviem vai bez? :D
12:48
27/06/2009
Offline
Jautājums par skriešanas soli mazliet citā aspektā: vai izmainot skriešanas ātrumu vairāk mainās soļa garums, vai frekvence (soļu skaits minūtē)?
13:24
15/03/2011
Offline
ilksy, manuprāt abi mainās, jo nemainot soļa garumu tiek ierobežots ātrums ar kādu var paskriet, kājas nevar kustināt bezgalīgi ātri, attiecīgi lai iegūtu lielāku ātrumu vajag garāku soli. tai pat laikā dikti jocīgi izskatītos, ja ar platu soli skrietu dikti lēnām :)
