Interesēja sagatavošanās pieredze no Rīga-Valmiera skrējējiem. Nevis kā jums gāja skrējienā, bet kā jūs līdz viņam tikāt? Kā trenējāties, cik km savācāt nedēļā, mēnesī, cik bija garākā treniņdistance līdz skrējienam, utml.
Nu labāk no tiem, kas nav ultru karaļi, jo tiem jau sanāk tāds ikdienišķs pasākums, jautājums tikai par ātrumu.
thx
12:18
18/04/2011
ario said
Interesēja sagatavošanās pieredze no Rīga-Valmiera skrējējiem. Nevis kā jums gāja skrējienā, bet kā jūs līdz viņam tikāt? Kā trenējāties, cik km savācāt nedēļā, mēnesī, cik bija garākā treniņdistance līdz skrējienam, utml.
Nu labāk no tiem, kas nav ultru karaļi, jo tiem jau sanāk tāds ikdienišķs pasākums, jautājums tikai par ātrumu.thx
Hmm, man šķiet, ka tieši "ultrakaraļi" pievērš lielāku uzmanību treniņiem.
Pirmais būtu nodefinēt sev vēlamo rezultātu, tad arī būtu saprotams, kuriem ir vērts iesaistīties diskusijā.
13:19
02/05/2016
Es 2016.gada pavasarī redzēju TV sižetu par RV un mirkļa ideja bija, ka man arī vajag paveikt RV. Līdz tam skriešanas pieredze bija tikai no skolas laikiem, kad trenējos sporta skolā orientēšanās sportā. 2016.gadā, kad izlēmu, ka gribu paveikt RV, mana fiziskā sagatavotība bija laba, es 4-6 reizes nedēļā vingroju ar TRX un tamlīdzīgi. Veicu slodzes testu, atradu treneri, jo noteikti negribēju pats uz dullo taustīties ar treniņiem. Vasaras sākumā vēl gadījās saslimšana un operācija, kas uz 2 mēnešiem pilnībā pārtrauca iespēju trenēties. Tad ar 2016.gada augusta sākumu sāku skriet regulāri pēc treneres sastādīta plāna. Paralēli arī vismaz vienreiz nedēļā vingroju TRX. Noskrien.lv manā profilā skrējienus sāku reģistrēt ar 2017.gada janvāri, tur var redzēt cik daudz es skrēju. Kopumā treniņu plāns bija veltīts tam, lai es tiktu līdz galam, par ātrumu vispār nebija runas. RV startā stāvēju ar mērenām ambīcijām uz iedomātu rezultātu iekļauties 12 stundās. Skrējiens izvērtās "nedaudz" ilgākā notikumā. Skrējiena laikā ieguvu vairākas traumas, tās pēc tam visas vasaras garumā līda ārā.
Sāku skriet 2015. gada martā, līdz ar reģistrāciju šajā forumā.
2015. gada augustā sāku vākt apjomu priekš RV 2016. Mēnesī saskrēju no 350 līdz 500 km. Skraidīju bezmērķīgi jeb bez treniņplāna. Pēc sajūtām.
Pie obligātajiem pasākumiem - noteikti jāapmeklē dziļās muskulatūras treniņi! (vismaz 1x nedēļā).
Garākais skrējiens līdz tam bija 50km - apkārt Lubāna ezeram. (Martas LV ezeru projekta ietvaros).
Vēl svarīgi ir saprast, ko kuņģis uzņem pie ilgstošas slodzes.
16:10
01/02/2016
Sāku skriet ( kustēties) 2016 februārī -pirms tam 20 gadus ar sportu biju uz JŪS ( tajā mirklī pīpēju 2 paciņas dienā un mans svars bija 104 kg) septembrī noskrēju -daļu nostaigāju pirmo maratonu( 3:21:14) un 31. decembrī dzima ideja atnākt no Rīgas uz Valmieru( iekļaujoties atvēlētā laikâ) un janvārī sāku trenēties . Noskrēju vidēji ap 20- 30 km nedēļā, garâkais skrējiens viens 50 km.Varu piebilst ka no Rīgas uz Valmieru tiku, bet mazā kilometrāža sagatavošanās laikâ- rezumējās ar visām iespējamâm skriešanas traumām atlikušajā 2017 gada skrieşanas sezonā.
Varu pastāstīt par 2015.gada pieredzi. Iepriekš garākā noskrietā distance bija maratons. Togad R-V bija marta beigās, uzskatu, ka sāku nopietnāk trenēties ap Jaungadu (pirms tam tāda skraidīšana "cik gribas"). Vispār jau arī pēc tam man bija "cik gribas" un "cik ātri gribas". Pirms tam ziemā biju smagi pārsitusi celi un vēl viena veca trauma mēdza izlīst, tāpēc man galvenais bija saudzīgums, jo nepieļāvu domu par izstāšanos. Vidēji nedēļā skrēju 70km, distances ļoti variēja. Garākie skrējieni bija 40km janvārī, 50km februāra sākumā un 56km februāra beigās. Ātrumu netrenēju vispār, spiedu uz izturību. R-V man prasīja nedaudz vairāk par 14 stundām, no kurām kādas 2 notusēju kontrolpunktos, jo man mērķis bija nevis ātri tikt galā, bet vispār tikt galā. Ļoti veiksmīgi atjaunojos un aizvadīju savu panākumiem bagātāko sezonu.
21:12
17/08/2012
Pieteicos 2016. gada RV107, sāku skriet 30niekus katru otro weekendu lēnā tempā un ~pusmaratonu weekendos pa vidu, arī bez steigas, dabūju gūžas traumu, visticamāk, no pārslodzes, 2 mēneši praktiski bez kedām un netiku līdz startam.
RV tā arī neesmu noskrējis vēl šobaltdien.
Gadās arī tā, tādēļ neaizmirsti par atslodzes nedēļām, un lai Tev veicas.
22:06
13/11/2009
Varbūt kādam arī šodien noder Aivara pārdomas pirms divarpus gadiem, briestot RV2016 (ko viņš itin sekmīgi pieveica).
http://www.noskrien.lv/blogs/loterija-riga-valmiera/
Mazāk par treniņplāniem, vairāk par iespējamām problēmām.
10:52
22/04/2009
:) ok, Paldies par pieredzi!
Jāsaka - no atbildēm redzams, ka cilvēki ir vieglprātīgāki par manīm :) Viktoriinii laikam vienīgā normālu apjomu savāc treniņos.
Bet nu jums tomēr izdodas! :) Dažiem gan tas rezultējas traumās, kurās man negribas iedzīvoties... Bet līdz galam var tikt arī ar maratona treniņiem, tas priecē :)
10:53
27/08/2010
Mans necilais viedoklis - vajag bāzi un pieredzi, lai 1) zinātu un saprastu ar kādu pulsu ir jāsāk, lai varētu minimums 9h izturērt; 2) kā organisms reaģē uz slodzi un pārtiku naktī; 3) atrast piemērotu paŗtiku, ko organisms ņem pretī. Un tad var mēģināt skriet un saktīties, kas no tā visa sanāk. Par to, ka vajag pietiekamu treniņapjomu, vispar nav ko diskutēt, tas ir skaidrs tā pat, ja vien nav vēlmes 15 un vairāk stundas ar šoseju cīnīties.
Inga_K said
1) zinātu un saprastu ar kādu pulsu ir jāsāk, lai varētu minimums 9h izturērt;
Nez no cik gara treniņa šo var izmēģināt? Ja skrien otrajā zonā, tad ar šo nevajadzētu būt problēmām, ne?
slodzi un pārtiku naktī; 3) atrast piemērotu paŗtiku, ko organisms ņem pretī
Hmm, tad garie treniņskrējieni būtu jāveic naktī?
11:13
27/08/2010
Nu tam der kāds maratons kuru skriet vienmērīgā tempā, garie treniņi. Nogurum atnāks šā vai tā, taču ir milzīga starpība, vai tas tevi pieviec 10km pirms finiša, vai 50km.
Jā, noteikti der pamēģināt kaut ko naktī, jo naktī viss ir savādāk. Es arī pacīnījos ar vēdergraizēm, tik vien kā piekāsu tās, jo zināju, ka pāries.
11:29
18/04/2011
ario said
Inga_K said
1) zinātu un saprastu ar kādu pulsu ir jāsāk, lai varētu minimums 9h izturērt;Nez no cik gara treniņa šo var izmēģināt? Ja skrien otrajā zonā, tad ar šo nevajadzētu būt problēmām, ne?
slodzi un pārtiku naktī; 3) atrast piemērotu paŗtiku, ko organisms ņem pretī
Hmm, tad garie treniņskrējieni būtu jāveic naktī?
1) Tāpat kā pirmajā reizē arī šoreiz jau no paša sākuma skrēju treniņzonā (aerobais līdz anaerobais slieksnis) pirmajā reizē vairāk vidusdaļā, šoreiz augšgalā un abas reizes jutos labi un enerģijas izsīkuma nebija arī finišā. No cik gara treniņa? Nu vnk ņem un skrien garo treniņu, kas Tev šobrīd ir garais un attiecīgi kas pēc kāda laika skaitīsies garais.
3) Diez vai tas būtu lietderīgi, bet tas man tā. Manuprāt, vajadzība pēc nakts treniņiem, to daudzuma un garuma, atkarīga no konrētās personas. Es teiksim zinu, ka mans organisms ir sajūsmā par skriešanu, kad sāk krēslot un naktī, tāpēc kaut arī ikdienā to nedaru, tāpat zinu, ka problēmu normālā gadījumā nebūs un izskrienu tikai vienu pusnakts treniņu kā ģenerālmēģinājumu ar visu plānoto ekipējumu.