Sveiki! Man ir tāda situācija šobrīd: vasarā un rudens beigās skrēju 5.40-6.00 min/km 20-30 km ar vidējo pulsu 142-148. Tad slimības dēļ ir bijis pārtraukums 1.5 nedēļu. Un pēc slimības pulss šajā ātrumā jau ir 152-156. Tiesa gan, pa šo laiku mainījušies laika apstākļi - palika aukstāk. (rudenī bija +5+10 C, tagad -5+1). So, mans jautājums ir: vai pulss ir paaugstināts pārtraukuma dēļ vai tomēr tāpēc, ka paliek aukstāk (līdz ar to vairāk drēbes + ķermenis mēģina sildīties un tāpēc paātrinās sirdsdarbība?)
Pārējie radītāji ir pilnīgi OK.
13:27
15/03/2011
13:31
18/04/2011
IviBoy said
Sveiki! Man ir tāda situācija šobrīd: vasarā un rudens beigās skrēju 5.40-6.00 min/km 20-30 km ar vidējo pulsu 142-148. Tad slimības dēļ ir bijis pārtraukums 1.5 nedēļu. Un pēc slimības pulss šajā ātrumā jau ir 152-156. Tiesa gan, pa šo laiku mainījušies laika apstākļi - palika aukstāk. (rudenī bija +5+10 C, tagad -5+1). So, mans jautājums ir: vai pulss ir paaugstināts pārtraukuma dēļ vai tomēr tāpēc, ka paliek aukstāk (līdz ar to vairāk drēbes + ķermenis mēģina sildīties un tāpēc paātrinās sirdsdarbība?)
Pārējie radītāji ir pilnīgi OK.
Es teiktu tā, ka tur galīgi nav, ko salīdzināt, cik, tad Tev tie skrējieni ir bijuši kopš tās pauzes, lai Tu varētu apgalvot, ka tas pulss ir stabili pakāpies, nevis tā bija tikai tāda viena, pāris sagadīšanās ar augstāku pulsu. Pulss pirmajos skrējienos pēc slimošanas varētu būt augstāks arī gluži vnk tāpēc, ka organisms vēl nav pilnībā atjaunojies no slimības.
Aukstuma pēc pulss varētu būt augstāks, manuprāt, ja ir pavisam lieli mīnusi, citādi vismaz manā gadījumā tas ir vieglāk savaldāms. Aukstākā laikā pulss varētu būt lielāks, tad, ja satuntulējas par daudz un rezultātā ir karstāk nekā siltākā laikā nesatuntulējoties, vismaz man tā ir, kā arī, ja ir kādi nokrišņi vairāk apmācies visdrīzāk ir arī lielāks gaisa spiediens, kas manu pulsu obligāti ietekmē.
13:33
26/03/2011
Dziņa said
Es teiktu tā, ka tur galīgi nav, ko salīdzināt, cik, tad Tev tie skrējieni ir bijuši kopš tās pauzes, lai Tu varētu apgalvot, ka tas pulss ir stabili pakāpies, nevis tā bija tikai tāda viena, pāris sagadīšanās ar augstāku pulsu. Pulss pirmajos skrējienos pēc slimošanas varētu būt augstāks arī gluži vnk tāpēc, ka organisms vēl nav pilnībā atjaunojies no slimības.
Aukstuma pēc pulss varētu būt augstāks, manuprāt, ja ir pavisam lieli mīnusi, citādi vismaz manā gadījumā tas ir vieglāk savaldāms. Aukstākā laikā pulss varētu būt lielāks, tad, ja satuntulējas par daudz un rezultātā ir karstāk nekā siltākā laikā nesatuntulējoties, vismaz man tā ir, kā arī, ja ir kādi nokrišņi vairāk apmācies visdrīzāk ir arī lielāks gaisa spiediens, kas manu pulsu obligāti ietekmē.
Nu jau kādu mēnesi pēc slimības skrienu regulāri, bet izskatās, ka problēma paliek. Kā man būtu jātrenējas - turpināt pēc sava plāna vai kādu laiku pilnīgi un vienīgi veltīt darbam ar pulsu un cerēt, ka ar siltāko laiku viss normalizēsies? Jo reālais maksimālais ir 206 un it kā 152-156 ir OK, bet pēc 3h skriešanas pulss stabili aiziet jau virs 160, kas nav labi.
14:23
28/10/2011
Jo vairāk skriesi ilgi un lēni, jo ātrāk pulss kritīs. Man arī nekrita, nekrita un... nokrita.
Pie vienāda garuma un tempa: 10.decembrī - 150; 15.decembrī - 147; 21.decembrī - 136.
14:31
11/03/2014
Droši vien jāpaskrien ir kādi 2 mēneši, pie tam vēl mainot tempu, kādi intervāliņi utt utt. Protams nelaižot daudz vairāk kā virs 150-160 max intervalos. Man vismaz tā bija kopš septembra beigām, kad atsāku nopietnāk skriet. Lai sasniegtu noputējušos augstākos plauktiņus, nāksies vēl kādu pusgadu-gadu deldēt kedas :)
Galvenais nepārķert. Ja organisms saka negribu, tad izlaid dienu.
20:50
18/04/2011
22:35
24/09/2014
Man praktiski vienmēr pēc garākām pauzēm pulss ir augšā. Šajā gadījuma temperaturas izmaiņa noteikti nespēlē to lomu. Bet ja temperatūra kļūst vēl zemāka, tad gaiss kļūst retinātāks, līdz ar to pastiprinās elpošana un sirds darbība, lai nodrošinātu adekvātu ķermeņa apsgabekļošanu un sildīšanu. Pats neesmu atradis to vislabāko veidu kā nonākt atpakaļ formā pēc iespējas ātrāk, pagaidām piekopju sekojošu taktiku: 1. treniņš- paskrienu tā lai nepārcenstos. 2.-4. treniņš- intensīvs, lai iemestu organismu atpakaļ ritmā, tālāk turpinu normāli garos skriet.
09:03
13/08/2013
Pēc maniem novērojumiem kopumā ziemā pulss ir zemāks - tas uz temperatūras rēķina, jo nav nepieciešama organisma dzesēšanas f-ja (piemēram vasarā skrienot kā vairāk sakarsti - tā pulss augšā). Savukārt pulss ir augstāks, ja ir slikti skriešanas apstākļi (sniegs, dubļi, pretvējš) un esi savilcis pārāk daudz pretīgas drēbes (drēbes ar lielu pretestību, stingras, neelastīgas - tādas kas ierobežo brīvu kustību), un vēl pulss var celties ja saģērbjas pārāk silti :)