Home
Topic RSS
17:06
27/10/2010
Offline
Un ja nav ne sniega, ne rolleru, tad var nūjot. Un manam pulsam visnoderīgakā ir bijusi tā ziema, kad slēpoju. Un sprandai arī - slēpošana/nūjošana nāk vairāk par labu nekā skriešana, it īpaši aukstumā. (Tas tā, tiem, kas pavada dienu, datoru klabinot, un uz masāžām neiet - var noderēt, izkustina muskuļus.)
17:31
21/10/2009
Offline
papucis said
Distanču slēpošana nav nemaz tik reta un utopiska parādība LV, atkarībā no tā, kurā nostūrī dzīvo, slēpošanas priekus var izbaudīt gandrīz vai katru gadu 1 līdz 3 mēnešus, atkarībā no sniega daudzuma, kā arī var jau arī ar rollerslēpēm slēpot. Pulsam arī slēpošana laba, jo nodarbināta tiek gan augšējā gan apakšējā daļa - lielāka slodze sanāk un grūtāk noturēt pulsu lejā + klāt nāk slēpošanas tehnika .. katrā gadījumā interesantāk ir šļūktāt pa balto sniedziņu nekā skriet pa melno lentu :)
Bet vēl interesantāk ir mēģināt izņemt līkumus ziemā ar asfalta botām pa piebrauktu balto sniedziņu :D
18:23
15/03/2011
Offline
druupijs, ja pēc tam pa virsu uzlijis lietutiņš, tad jā, ir interesanti :) bet drošāk tomēr slēpot
18:51
10/02/2010
Offline
Ar tiem rolleriem tā ir kā ir. Slēpošanai noteikti jau nooderīgi, bet nu sariktēties uz skriešanu tomēr vienkāršāk(vismaz man). Tikko savas mazlietotās rollerslēpes notirgoju un atdodos skriešanai un velorullim, un gaidu sniegu, kad varēs slēpot pa īstam. :) Par pulsiem gan tiesa. Slēpojot, krietni augstāki. Jāslēpo briesmīgi lēni :) Vismaz man.
22:09
28/10/2011
Offline
in said
Bet... Vai tiešām ir jācenšas dabūt testā to An slieksni? Vai nevar turpināt skriet, turoties zem tā pulsa, par kuru ir zināms, kas tas ir zem An [tā, it kā tas būtu An].
Pēc iepriekšējā testa supergarajiem treniņiem pulsa zona bija 110-120, aerobajiem 120-135 un tempa treniņiem 135-150. Tagad, pusgadu vēlāk šīs treniņu zonas attiecīgi ir 127-140, 140-153 un 153-165. Gandrīz 20 sitienu starpība nav pietiekošs iemesls?
13:10
27/10/2010
Offline
dot said
in said
Bet... Vai tiešām ir jācenšas dabūt testā to An slieksni? Vai nevar turpināt skriet, turoties zem tā pulsa, par kuru ir zināms, kas tas ir zem An [tā, it kā tas būtu An].
Pēc iepriekšējā testa supergarajiem treniņiem pulsa zona bija 110-120, aerobajiem 120-135 un tempa treniņiem 135-150. Tagad, pusgadu vēlāk šīs treniņu zonas attiecīgi ir 127-140, 140-153 un 153-165. Gandrīz 20 sitienu starpība nav pietiekošs iemesls?
Tā zonas "staigāšana" uz vienu vai otru pusi ir normāls treniņu (vai netreniņu - kā kuram) rezultāts.
Bet lasot šo
dot said
Notestējos uz velo un sapratu, ka tests ir pa tukšo, jo An slieksni tā īsti nepaspēju sasniegt, kad spiediens jau bija 250 un tests beidzās. Vairākkārt brīdināja, ka uz skrejceļa nevarēs kontrolēt spiedienu un tas var beigties letāli. Atteicu, ka jutīšu, kad spiediens uzkāpj par augstu – tad tirpst kakls un/vai sāk pulsēt seja. Skrienot šos simptomus tā īsti vēl nesajutu, lai gan pēc sasniegtā ātruma arī spiedienam jau vajadzēja būt ļoti augstam. Pēc skrejceļa testa atklājās, ka Ae slieksnis atšķiras par 22 sitieniem (kas to būtu domājis?) Spiediens 2 minūtes pēc maksimālās slodzes 260/2, tātad pirms tam bijis vēl augstāks. Bīstami, ļoti bīstami!
man tiešām rodas doma - kāpēc ir jātiecas uzzināt, ka An = x, ja ir zināms, ka var strādāt ar y, kur y < x. Kāda ir motivācija riskēt ar savu dzīvību, lai uzzinātu precīzu skaitli? Kas tik vai tā pēc pusgada/gada treniņu ietekmē būs tikai aptuvens.
14:09
15/03/2011
Offline
in, no max pulsa noteikti nav nekādas jēgas, bet An ir jāzin, lai varētu plānot intensīvos treniņus. Ja skrien tikai ap Ae slieksni, tad no An zināšanas tiešām nav nekādas jēgas.
14:29
27/10/2010
Offline
Bet gadījumos, kad An noteikšana jau ir veselībai/dzīvībai bīstama, intensīvos treniņus skriet nav prāta darbs.
18:05
15/03/2011
Offline
in, drīzāk gan būtu jāzin, līdz kādam pulsam ir droši skriet intensīvos treniņus
19:21
28/10/2011
Offline
in said
Bet gadījumos, kad An noteikšana jau ir veselībai/dzīvībai bīstama, intensīvos treniņus skriet nav prāta darbs.
Reālo HRmax noteikt ir bīstami, bet An slieksni jau nu gan ne. Ja regulāri tiek skrieti tempa treniņi pie An, intervali virs An un reizi nedēļā sacensībās visu laiku skriets krietni virs An, tad viens slodzes tests vairāk vai mazāk neko nemaina.
Mans gadījums ar velo testu un spiedienu 250 jau pie pulsa 125 ir diezgan specifisks. Tā kā abos pēdējos velo testos spiediens 250 bija pie jaudas 195W, tad var pieņemt, ka skrienot ir līdzigi. Izrēķināju, ka skrejceļa testā 195W sasniedzu pie tempa 5:00 un pulsa 165, kas ir virs An 153. Turpmāk centīšos nelīst virs pulsa 165. Pavasarī jātestējas atkal, jo gribas tomēr pusmaratonus skriet ātrāk par 5:00 min/km nemaz nerunājot par īsākam distancēm. :)
07:56
28/10/2011
Offline
Interesanti, ka dažiem cilvēkiem nevar noteikt anaerobo slieksni mērot pienskābes līmeni: http://www.discoveryuk.com/web/stan-lees-superhumans/videos/?video=stan-lees-superhuman-ultra-marathon-man
Pēc video var nojaust, ka ir bijuši vismaz divi testi: pirmais - 6 mph, ik minūti slīpums pieaug par 1%, mēra pulsu un izelpu; otrais - plakans, ik 3 minūtes ātrums pieaug par 0,5 mph, mēra pulsu un pienskābi. Augsto laktāta limeni otrā testa sākuma varētu izskaidrot ar to, ka starp testiem bijusi pārāk īsa atpūta. Sakombinējot abu testu tabulas var izzīlēt, ka aptuvenie sliekšņi ir Ae=139; An=174; HRmax=194; VO2max=43,9.
Kaut kas tur nav īsti kārtībā ar ātrumiem, jo pulss 139 vienā testā ir jau pie ātruma 6 mph un 0% slīpuma, bet otrā - pie ātruma 6mph pulss ir 102 un sasniedz 139 tikai pie 8 mph. Varbūt vainīga gāzmaska?
P.S. Daudzi ievēros, ka Dīns Karnazes liek soli "no papēža", kas nekādi nepalīdz skriet ātrāk vai ilgāk. Testētāju komentārs par prefect heel-strike liek pasmaidīt. Starp citu, video redzamo dāmu sauc Zinta Kalnins (Kalniņa?).
23:40
30/07/2012
Offline
Piekrītu Dot, ka bīstami. 3.5 gadus atpakaļ atsāku skriet, kad ar sirdi bija galīgs vāks, sākumā, protams, vairāk gāju nekā skrēju. Šobrīd pēc praktiskiem eksperimentiem un izlasītiem rakstiem sakarā ar subj. varu izteikt dažas tēzes, kas varbūt ir pat ektrēmālākas nekā šeit pieminētās.
1. Labotatorijas HRmax testi ir bezjēdzīgi, jo t.s. "profi" trenējas un skrien uz konkrētu rezultātu, turklāt parasti nerēķinoties ar veselību, tādiem kā man, viņi parasti skaidro, ka skrien pēc izjūtām. Faktiski priekš veselības stiprināšanas ir pilnīgi vienalga kāds ir HRmax, jo iespējams paņemt jebkuru no visparzināmām formulām (220, 205 vai 180) un izrēķināt varbūt ne optimālu, bet pilnīgi drošu skriešanas režīmu.
2. Pēc savas prakses visracionālāk ir zināt un kontrolēt stabila airobiska režīma pulsu (t.i. HRstab. pie kura, ja nodrošina vajadzīgo dzeršanu (hidrāciju), iespējams skriet ilgstoši). Zinot HRstab iespējams izrēķināt divus citus treniņiem svarīgus pulsus, piem. HRintens = HRstab + 10% un HRrelax = HRstab - 10%. Tad nedēļā diezgan optimāli 2-3 intensīvie treniņi (fartlek, intervali) ar HRintens, 1-2 garie ar HRstab un pārējie treniņi, cik nu sanāk un labpatīkas ar HRrelax.
3. Cilvēks ir diezgan individuāla padarīšana un bez sirds viņam ir arī daži citi orgāni, vecums un dzimums. Tā kā kas vienam der, citam var nederēt. Žēl, ka bez pulsametriem praktiski nav citu mobilo mērierīču. Nekas neatliek, jāeksperimentē un jāmeklē, varbūt palaimējas, bet HRmax vietā, noteikti labāk meklēt HRmin;)
15:57
28/10/2011
Offline
Nav jāizdomā HRstab un citi jauni nosaukumi. Ir aerobais slieksnis Ae un anaerobais slieksnis An. Zem Ae ir aerobā zona, kur notiek iesildīšanās; starp Ae un An ir miksētā zona, kur notiek pamata (izturības) treniņi; virs An ir anaerobā zona, kur notiek ātruma treniņi. Nezinot precīzus sliekšņus tiek pieņemts, ka Ae=60% no HRmax un An=80% no HRmax. Miksētā zona tiek sadalīta divās vienādās daļās - apakšējā 60%..70% priekš recovery un bāzes garajiem, lēnajiem treniņiem; augšējā 70%..80% priekš pamata izturības (kardio) treniņiem. Tempo treniņus skrien anaerobās zonas apakšējā daļā 80%..90%. Ir redzēta arī variācija par tēmu bez diapazoneim, bet ar konkrētiem % katram treniņa veidam - iesildīšanās 60%; recovery 65%; kardio 75%; tempo 85%; intervāli - ātrajā fāzē jāceļ līdz 95%, lēnajā fāzē jānolaiž līdz 75%. Problēma ar šo metodi ir tāda, ka 95% indivīdu HRmax ir vienmērīgi izkaisīts +/-10% robežās ap teorētisko HRmax vērtību, bet atlikušajiem 5% tas atšķiras vēl vairāk. Praksē tas nozīmē, ka 40-gadīga indivīda An var būt jebkur 130..158 robežās un katram divdesmitajam ārpus tām.
Ir mazliet precīzāka An noteikšanas metode, kas apgalvo, ka neelites sportisti skrien maratonus ar pulsu mazliet zem An, bet pusmaratonus mazliet virs An. Iesācēji skrienot ar zemākiem pulsiem - maratonu apmēram 10 sitienus zem An un pusmaratonu gandrīz precīzi pie An. Elites sportisti skrienot maratonus pie An vai pat mazliet virs tā. Tas ne tik daudz sasitīts ar fiziskās sagatavotības līmeni, bet ar glikogēna krājumu izsīkšanu aknās. Skrienot mazliet zem An glikogēns beidzas divu līdz divarpus stundu laikā. Elites skrējējs šajā laika pieveic maratonu, bet iesācējs - pusmaratonu. Skrienot 10..15 sitienus virs An, glikogēns beidzas 60..75 minūšu laikā. Elite šai laikā paspēj noskriet pusmaratonu, bet iesācēji tikai 10km. Šī metode jau ir precīzāka, bet arī tālu no ideāla. Piemēram, man pēdējā maratona vidējais pulss ir 156, pusmaratona - 163, bet pēdējā slodzes testā noteiktais An=153. Kā absolūts iesācējs pirmo pusmaratonu noskrēju ar vidējo pulsu 164 un esmu pārliecināts, ka An tad bija tuvāk 145, kas ir tā brīža 80% no (220-vecums). Domāju, ka tas saistīts ar to, ka ievērojama daļa enerģijas tiek iegūta dedzinot taukus papildus glikozei.
P.S. Miera stāvokļa pulss HRmin pirmā treniņu pusgada laikā samazinājās no 60 vasarā līdz 49 ziemā. Šogad vasarā bija samazinājies līdz 37, bet tagad slinkojot uzaudzis atpakaļ līdz 40.
17:41
28/10/2011
Offline
Izgāju gadskārtējo tehnisko apskati un varu iepriecināt ciparu mīļotājus ar jauniem skaitļiem. Gada laikā esmu pacēlis anaerobo slieksni par 14 sitieniem, aerobais slieksnis palicis nemainīgs kļūdas robežās. Sliekšņi uz lentas un velo joprojām atšķiras par 20 sitieniem. Visas reizes uz veloergometra testi pārtraukti sasniedzot asinsspiedienu 250, tāpēc šajos testos noteiktie HRmax un VO2max nav realistiski.
31.10.2013 velo HRmin=40 Ae=109 An=143 HRmax=163 VO2max=39.3
29.10.2013 lenta HRmin=68 Ae=129 An=167 HRmax=175 VO2max=48.4
07.11.2012 lenta HRmin=75 Ae=127 An=153 HRmax=178 VO2max=44.7
01.11.2012 velo HRmin=48 Ae=105 An=116 HRmax=125 VO2max=26.6
16.03.2012 velo HRmin=47 Ae=108 An=133 HRmax=139 VO2max=25.3
17.11.2011 velo HRmin=72 Ae=107 An=128 HRmax=169 VO2max=27.3
02:27
24/04/2009
Offline
Esam priecīgi :)
10:48
23/04/2014
Offline
Sveiki,
Jautājums sekojošs
ES - age = 33 / resting HR = 54 / Maximum HR = 185 / dīvānā atlaidies stāvokli HR 48-52
pes SIGMA pc15.11
FAT (laikam lidz 70%) = 102 - 130 HR
FIT = 130 - 148 HR
pec http://www.runnersweb.com/running/hr_calculator_new.html
Easy 60-75% = 132 - 152
AT 85-90% = 165 - 171
Max = 171-185
- Kādēļ tik ļoti atšķirīgi skaitļi ?
- Pie kuriem labāk turēties ?
- SIGMA šo skaitļu aprēķināšanai ņem vērā arī svaru, vai tādēļ šie cipari būs precīzāki un labāk pieturēties pie šiem ?
- Vai tas ka, skrienot izmantoju arī metranomu, 180 soļi minūtē pie jebkura skriešanas ātruma, iespaido kautkā arī pulsu ?
Skrienu tikai 2 mēnešus.
Līdz šim skrēju pēc izjūtām nezinot pulsu (5:45 - 6:15 min / km uz 5-8 km garu skrējienu ) vairāk par 8 km neskrēju.
Tiko iegādājos pulsometru un pirmajā reizē noskrēju FAT zonā 10 km, 7:29 min/km, ar gala vidējo pulsu 131, mazāk dabūt grūti, tad jau būtu jātipina ne jāskrien. sajūtas super, nav sagurums, tik cik kāju muskuļi jūt ka ir nedaudz pastrādājuši.
Skrienot novēroju ka, pie normala tempa kāds pašam liekas ir pieņemams, pulss ir ap 132-135.
Lūdzu padomu, ieteikumus.
Paldies!
11:51
15/03/2011
Offline
- Skaitļi ir tik atšķirīgi tāpēc, ka formulas atšķiras .. un tās formulas iegūtas aptuveni tādā pat veidā kā mēra vidējo temperatūru slimniekiem slimnīcā, morgu ieskaitot ;)
- ne pie viena labāk neturēties, labāk aiziet uz laboratoriju notestēties, jo katrs cilvēks ir atšķirīgs, atšķirīga sportošanas vēsture, utt kas ietekmē reālās zonas
- SIGMA gadījumā svars droši vien tiek lietots lai sarēķinātu ĶMI un liekā svara gadījumā tās robežas pabīdītu zemāk, bet tas īsti neder, jo netiek ņemta vērā ķermeņa uzbūve, vai ir lieli kauli vai smalki
- nav viedokļa
pārspīlēt ar zemo pulsu arī nevajag, tauki varbūt dedzinās bet labums no treniņa minimāls
17:25
03/03/2010
Offline
Ne tikai par pulsu - https://drive.google.com/file/d/0B72P8LVJYsa4bThDQk54MUU0cU0/view
Izskatās pēc diezgan smalkas teorijas
20:00
24/04/2009
Offline
GintsB said
Sveiki,
Skrienu tikai 2 mēnešus.
Lūdzu padomu, ieteikumus.
Paldies!
Paskrien gadiņu, labāk vairākus, un tad sāc skaitīt un rēķināt ciparus. Nekas personīgi, tikai bizness:)
