Home
Topic RSS
15:35
13/08/2011
Offline
Uldis Nipers said
Mārtiņ š said
Es vienīgais skrienu pusmaratonu ar pulsu 185 vai pat vairāk?
Man NRM pusīte arī bija vidēji ar apmēram 185. Bet tagad ātrajos treniņos šādu vidējo vairs nevaru sasniegt. Man liekas, jo vairāk trenējas, jo tas augšējais pulss arī krītas.
Tā it kā vajadzētu, bet man tagad maksimālais ir aptuveni tāds pats, kāds tas bija pirms gadiem četriem (kad pārtraucu trenēties) un kāds tas bij pagāšgad pavasarī (kad atsāku).
17:12
28/10/2011
Offline
ing_a said
Mārtiņ š said
Es vienīgais skrienu pusmaratonu ar pulsu 185 vai pat vairāk?
es arii ..
Jau gribeju teikt, ka Ing_a skrien pusītes ar vidējo 188, bet viņa pati paspēja :)
Vispār ir vēl tāda lieta, ka vairāk trenējot izturību HRmax samazinās, bet trenējot ātrumu - HRmax palielinās.
22:25
27/10/2010
Offline
Paskatoties uz šī gada pusmaratoniem, maratoniem, tad man lielākoties vidējais pulss ir starp tiem skaitļiem, kas Sporta laboratorijas izdrukā ir kā AE un AN atzīmēti. Pat neņemot vērā piezīmi - skrienot +5'.
(Izņēmums ir Liepāja un Tallina, kur, nez kāpēc, nelasīja pulsometra jostiņu, bet pēc sajūtām - arī bija. Mulgi. Katovice, kur ikurāt pulsa dēļ izlēmu pāriet uz staigāšanu, lai vismaz savām kājām līdz finišam tiktu. Jo karstāks laiks, jo man augstāks pulss.)
23:47
22/10/2011
Offline
Vidējais 185... a es jau baidījos ar saviem 175-180. :)
02:58
28/10/2011
Offline
in said
Paskatoties uz šī gada pusmaratoniem, maratoniem, tad man lielākoties vidējais pulss ir starp tiem skaitļiem, kas Sporta laboratorijas izdrukā ir kā AE un AN atzīmēti. Pat neņemot vērā piezīmi - skrienot +5'.
in, tad jau tu sevi dikti žēlo sacensībās. Paskatoties tavus skrējienus rodas iespaids, ka netrenējies, bet tikai skrien maratonus sacensībās :D
Man ir +25..+30 pusmaratonos un +20..+25 maratonos virs laboratorijā noteiktā An.
09:38
27/10/2010
Offline
Mazuliet precīzāk - skrien maratonus sacensībās treniņu režīmā.
Bet no otras puses - ātrāk skrienot, es, kazi, tik daudzus izskriet nevarētu. Un galvenais skrējiens taču Siguldas kalnietis. Viss, kas pirms tam - tikai sagatavošanās. Tad jau vēlāk matīs, vai šī pieeja strādā.
10:42
03/03/2010
Offline
in, man arī tā pati pieeja, neprotu izlikties treniņos un sacensībās ar pilnu atdevi. Tomēr pirms gada Siguldu noskrēji ātrāk par mani :) Tiesa, šogad plānoju otrreiz iziet aprunāties ar 55km ;)
11:20
27/10/2010
Offline
Treniņos [vienatnē] izlikties ir vieglāk. Man vismaz. Ar domu - grūti mācībās, viegli kaujā. Sabiedrībā kaut kā vairāk pietaupos - jo tie taču ir svētki, kas jāizbauda! :D
Bet ko es te vēl sagribēju piebilst - nav ko skatīties uz plikiem cipariņiem. Tie vieni paši neko daudz neizsaka. Un pat ar info par tiem AN un AE - tie nav akmenī kalti. Esmu pārbaudījusies vairākas reizes, ar dažādiem trenēšanās/slinkošanas paradumiem, attiecīgi iegūstot dažādus rezultātus.
Reiz es satraucos, pamanot, ka pie 165 jūtos tāpat kā agrāk pie 185 un lielākiem skaitļiem. Pirmā doma bija, ka esmu slima. Bet aizgāju uz laboratoriju un uzzināju, ka AN ir "nobraucis" lejā. Darbs tiek padarīts lielāks, cipariņi tai laikā rādās mazāki. Tajā laikā [ziemā] man neieteica stiept to zonu garāku. Pienākot pavasara beigām, pārgāju slinkošanas fāzē... Bet uz nākamo sezonu man tā doma ir bīdīt AN tālāk. Hā, un tādējādi joprojām mačos palikt ar vidējo kaut kur starp AE un AN :D
Un ja es pareizi atceros, tad HRmax mēs nevaram nekur aizbīdīt. Tas ir ģenētiski (?) noteikts un laika gaitā lēnām samazinās. Mēs varam tos AE un AN bīdīt.
11:45
28/10/2011
Offline
Var bīdīt arī HRmax ;)
Tas nav ģenētiski noteikts tāpat kā nāve nav ģenētiski ieprogrammēta. Prātīgi izmantojot organisma resursus ekspluatācijas laiku var ievērojami pagarināt.
15:18
24/04/2009
Offline
in said
Es neskatījos uz noskrieto apjomu. Bet no pieredzes zinu - ja pēkšņi pulss ir augstāks pie ierastas slodzes (it īpaši - ja slodze zema, bet pulss ir augsts), tad organisms grib paslimot, varbūt jau sācis. Izmēri temperatūru ;) Tagad kaut kādi vīrusi/baciļi vai sazin kas plosās.
Esmu novērojis tieši to pašu - ja pēkšņi pie zemas slodzes "uzlec" pulss un minūtes laikā neatgriežas savā vietā, tad tā ir zīme, ka tālāk skriet nav vērts, jo ir piemetusies kāda neveselība, kuru pēc dienas divām sajutīšu un/vai ieraudzīšu.
Par iesildīšanās fāzes nepieciešamību - esmu ievērojis, ka arī manam "motoram" vajag līdz 10 minūtēm lai ātri ejot vai lēni tipinot iestrādātos, tad tas labāk - ar mazākiem "apgriezieniem", nodrošina to pašu pārvietošanās ātrumu slodzes laikā.
Par vidējo pulsu - laikam jau nebūšu tipiskākais piemērs, jo šogad Daugavpils 50km noskrēju ar vidējo pulsu 139, Rīgas un Stokholmas maratonus attiecīgi ar 141 un 143 bpm.
22:16
26/03/2011
Offline
Pedejas dienas biki mani dzen izmosuma ar veselibu saistita lieta, bet paraleles vilkt vel negribas! Neteiksu kas tas ir... meitenu sarunas varbut pateiktu!
07:35
21/10/2009
Offline
Tā Krimuldas serpentīns vakar koptreniņā izrīkojās ar manu pulsu
http://www.noskrien.lv/wp-content/uploads/2012/09/vakardienas_Siguldas_sepentīns.png
21:01
13/11/2009
Offline
druupijs said
Tā Krimuldas serpentīns vakar koptreniņā izrīkojās ar manu pulsu
http://www.noskrien.lv/wp-content/uploads/2012/09/vakardienas_Siguldas_sepentīns.png
druupijs + serpentīns = teju perfekta precizitāte! Spēks un daile. :)
11:54
03/03/2010
Offline
Druupijs prot atdoties skrējienam ;)
20:22
21/10/2009
Offline
matiss said
Druupijs prot atdoties skrējienam ;)
Paldies , Matīs. Un paldies Anduli. Nezinu gan kā ar to atdošanos.. matīss serpentīnā ir izturīgāks - veseles 10 reizes uzskrēja trešdien :)
Es jau biju atdevies pēc 7tās :D Būs man jāmācās no mūsu monblānistiem neatlaidība ;)
12:45
30/07/2012
Offline
Agy said
Sitas visas pulsa padarisana mani sak nedaudz apnikt! skrienot 7:30 min/km pulss gandriz 180! Man jaskrien ar 10 min/km? Tas ir biski par traku! Es saprotu, ka iesacejs var cuncinat, bet man liekas, ka pulsometra iegade mani ir nobremzejusi, jo pern skreju atrak bez sis mantas! Atrdu julija 7:45 min/km ar pulsu 150, pedeja laika 7:30 un pulss ir pat 190! Kas notiek?
Mani novērojumi. Pulss sākumā uzlec un vēlāk normalizējas, ja aukstā laikā nav bijusi iesildīšanās. Pulsometrs gļuko, ja ir sirds problēmas, piem. aritmija no pārtrenēšanās. To ir viegli pārbaudīt skrienot ļoooti lēni, vienmērīgi, pa līdzenu reljefu, pulsa līknei ir jābūt gludai kā diedziņam. HRmax par apm.5 - 10 samazinās skrienot ļoti garus gabalus, bet palielinās skrienot īsus ātrus sprintus, intervālus vai tempa skrējienus. Vēl jāņem vērā arī vecums, jo HRmax ir aptuveni = 205 - 1/2*gadi (ir vēl citas formulas, bet arī tās ir aptuvenas). Ja ir problēmas ar kājām un sirdi vai starp smagiem treniņiem, vislabākais kādu laiku mierīgā garā pagriezt pedāļus.
17:33
27/10/2011
Offline
Ini, man arī pulss lēkā augšā lejā, šodien uz velo tas variē vienā ritmā cenšoties braukt, tad 130, 120, 125, tad par 1 sitienu mainās, dažreiz no 130, noslīd uz 109 un tad atkal ceļas, bet es esmu izgājis visas sirds pārbaudes, tai skaitā slodzes testu laboratorijā, ta kā nezinu., esmu atzīts par pilnīgi vesalu.
20:22
26/03/2011
Offline
KRK, uz velo man ari leka pulss - 150, 130, 140, 120, 100, bet tas man ir tapec, ka ir dazads segums, reljefs un nakas apstaties pie apmalem, tad vel pagrizieni, taisni gabali, tur gribas ieskrieties utt. ta ka tur svarstibas ir saprotamas!
23:07
27/10/2011
Offline
Es domāju to velo, kas nekustas, vienkārši min pedāļus, tur tik var slodzi kāpināt, mazināt utt. Ar to velo jau loģiski pulsam jābūt lēkājošam. Skrienot, kad skrienu tad pulss tā nelēkā, nostājas uz 150 un tad mainās par dažiem sitieniem +/- atkarībā kur kalni, vai ja pielieku tempu druksu. Bet nu par cik man izturības līmenis ir ļoti zems, tāpēc domāju, ka pulss nav tik stabils, jāuztrenējas. :)
16:16
28/10/2011
Offline
Pēc kārtējā sportlab.lv apmeklējuma varu padalīties ar rezultātiem. Hipotēze par to, ka sliekšņi uz rīkiem atšķiras, ir apstiprināta! Protams, jāņem vērā, ka speciāli nebraucu ar velo un nepeldu, bet tikai skrienu.
Mērījumu vēsture:
07.11.2012 - skrejceļš, sasniegts max pulss - neļauj skriet virs teorētiskā HRmax 180 :(
miera pulss=75; Ae=127; An=153; max pulss=178; VO2max=44,7 ml/min/kg; PWCmax=2,33 W/kg
01.11.2012 - velo, sasniegts max asinsspiediens 250
miera pulss=48; Ae=105; An=116; max pulss=125; VO2max=26,6 ml/min/kg; PWCmax=2,0 W/kg
16.03.2012 - velo, sasniegts max asinsspiediens 250
miera pulss=47; Ae=108; An=133; max pulss=139; VO2max=25,3 ml/min/kg; PWCmax=1,9 W/kg
17.11.2011 - velo, sasniegts max asinsspiediens 250
miera pulss=72; Ae=107; An=128; max pulss=163; VO2max=27,3 ml/min/kg; PWCmax=2,2 W/kg
