Please consider registering
guest
09:28
02/05/2012
Labrīt visapkārt. Iespējams, ka kaut kur foruma dziļumos jau mīt šāda vai līdzīga tēma, bet tagad uz ātru roku nevaru sameklēt... :( Šorīt tikai piereģistrējos aktīvistu pulciņā :) Tad nu īsumā mana "sāpīte" - esmu absolūti nesportisks radījums... bet tā kā mans vīrs ir liels skriešanas fans un regulāri piedalās visos pusmaratonos un vienu reizi pat maratonu nolauza, arī man ir apnicis skatītāju pūlī asfaltu deldēt... Gribu uzsākt skriešanu un kādreiz arī 5km noskriet... Ar ko man sākt? Cik liela jēga ir vispār neskrējējam sapirkt "pareizās" botas utt? Varbūt pirmos treniņus var tāpat noskriet bez ekipējuma parastās botiņās, paskatīties kas sanāk? Vai pulsometrs arī obligāts tādam nezinītim? Un kā būtu jāorganizē pirmais treniņš? Pieļauju, ka man jau pēc pirmajiem soļiem sirds sāks klauvēties... (ne tikai netrenēšanās, bet neizgulēšanās dēļ... esmu māmiņa gadu vecam super aktīvam puisītim...)
10:12
22/04/2009
Ņemot vērā pēdējo teikumu, domāju, ka piecus kilometrus noskriesi bez bažām. Bet ja nopietni - sāc ar mazumiņu. Un tādam apjomam ne pulsometram, ne īpašām skriešanas botām nebūs nekādas lielās jēgas, drīzāk tas var kalpot par motivāciju (nopirku dārgas kedas, kā nu tagad neskriešu). Paskrien lēnā tempa desmit minūtes, desmit atpūšoties pastaigā. Ja nevari, sāc ar vēl mazāk. Nākamos treniņos jau mēģini vairāk skriet un mazāk staigāt. Un nedari caur nevaru. No skriešanas ir jāgūst bauda, nevis jāizmanto kā moku rīks.
Pie tam, vari pamēģināt puiku arī iesaistīt. Iesēdini ratos un skrienot stum. Gan būs kur pieturēties, kad sagursi, gan arī džekam skriešanas būs reāls prieks.
10:28
02/05/2012
Paldies, Signi par padomu :) Vēl viens jautājums - sākot skriet cik biežiem jābūt treniņiem? Pirmo reizi noskrienu vienu, tad kādas dienas (vai vienu izlaižu)...?
Dēlu labprāt iesaistīšu, viņam šitāds variants patiktu - esam pa Mežaparku un biķernieku trasi staigājot izmēģinājuši nedaudz paskriet kopā :) Sajūsmas spiedzieni no ratiņu puses garantēti :D
10:46
22/04/2009
10:48
15/03/2011
Rati radīs papildus slodzi, attiecīgi būs jāskrien lēnāk, it sevišķi, ja organisms nav pieradis pie slodzes. Manuprāt, sākumā tomēr būtu labāk bez ratiem vai arī tos atstāt vīram :)
Iesākumā no vīra vari mēģināt aizņemties pulsometru, gan jau ka viņam ir tāda manta? Kad būsi noskaidrojusi, ko dara pulss un ar kādu tempu vari atļauties skriet. Tālāk, ja ir kāds no viedtālruņiem, var izmantot to tempa un noskrietās distances kontrolei.
Ar biežumu ir tā - labāk īsākus gabalus, bet biežāk, iesākumā vari vienu dienu skriet, otru atpūsties un brīvdienās var katru dienu noskriet pa biškucim. Protams, jāskatās, vai kas nesāk sāpēt, jo sākumā ļoti vienkārši var pāršāut pār strīpu un satraumēties.
10:55
24/04/2009
Manuprāt šeit lieti noderētu Uldzha komentārs kā viņš sāka skriet...
Šeit ir nedaudz par pašu sākumu: http://www.noskrien.lv/forum/trenini/iesacejs/
13:53
14/10/2010
Susuriic, pirmkārt apsveicu ar lēmumu uzsākt skriešanu! Iespējams, ka šo varbūt šobrīd šķietami vienkāršo lēmumu ar laiku atzīsi par būtiskāko un nozīmīgāko soli savās skriešanas gaitās. Saku to pēc savas pusotru gadu īsās skriešanas pieredzītes. Sāku arī kā absolūti nesportisks radījums, pirmajā treniņā noskrēju 600 metrus. Nākošajā treniņā - 900 metrus. Godīgi sakot, pirmos 2,5 mēnešus "bakstījos" bez nekādas sistēmas - tad pāris reizes 1.3 km, tad 2.4 km, tad atkal 1.3 km. Pēc šiem pirmajiem mēnešiem uzsāku trenēties pēc iesācējiem paredzētas programmas (http://www.best-running-tips.com/beginners-running-program3.html - nezinu, vai labākā, bet uz priekšu tiku), sāku ar 3.nodarbību, jo pirmās divas šķita nevajadzīgi vieglas. Skrēju 3 reizes nedēļā, tā lai nebūtu divas dienas pēc kārtas. It kā jau 20-25 minūšu nodarbība, kurā skriešana ir "pusi uz pusi" ar soļošanu, nebūtu nekas smags, bet man toreiz ar to bija pietiekami, lai pēc diennakts es vēl nebūtu īsti gatavs ar prieku ķerties pie nākamās nodarbības. Protams, cilvēki ir dažādi, pilnīgi iespējams, ka Tev ies daudz vieglāk, bet zinošu ļaužu ieteikumus par sekošanu pašsajūtai tiešām ir vērts ņemt vērā. Pilnīgi piekrītu Sigņa teiktajam, ka jāskrien ar baudu. Man šķiet, ka varbūt pat vissvarīgākais iesācējam ir iemācīties skriet lēni. Vismaz man sākumā šķita: "ja reiz skrien, nu tad jāskrien" un "ārprāc, šitā vilkties...", bet pēc savas iesācēja pieredzes ieteiktu pirmo pusgadu skriet tikai lēnā, varbūt arī ļoti lēnā tempā un, ja vajag, nekautrēties to miksēt ar iešanu. Un tempa kontrolei labi var noderēt pulsometrs.
Šķiet, daudz padomu skriešanā Tev var dot Tavs vīrs, un šeit klubā ir daudz, daudz zinošu cilvēku, jautā droši; no manas puses šie bija tikai daži iesācēja padomi no paša pieredzes. Mans novēlējums: uzsāc, mēģini, jautā pēc padoma, ja vajag; skrien un Tu noskriesi! 5km ir sasniedzami! Tiešām ir! Lai izdodas!
16:53
02/05/2012
Paldies Uldzha un pārējiem par atbildēm, ņemšu vērā padomus. Domāju, ka man iesākumā neies viegli un nevarēšu diži ātri paskriet, jo kā nekā sirds un vispār ķermenis nav pieradis pie šāda veida pārvietošanās :) Tāpēc lēnām un prātīgi sākšu, es vispār visu vispirms daru ar galvu :D
Pulsometrs manam vīram ir, noteikti to aizņemšos :)
Te tika pieminētas traumas skriešanā... Kādas ir raksturīgākās? Potītes? Un vai pirms iesācēja skriešanas treniņa arī svarīgi iesildīties? kādi būtu vingrinājumi? Mans vīrs šajā ziņā diemžēl nav padomdevējs, viņš uzreiz "bliež" skriešanu :(
17:51
20/08/2009
Par iesildīšanos - no savas pieredzes un gudrām interneta vietnēm ir secināts, ka vislabākā iesildīšanās skriešanai ir - lēna skriešana. Kad organisms jau nedaudz iesilis, tad var arī kādus stiepšanās vingrinājumus, bet tas nav obligāti. Galvenais ir izstaipīties pēc skrējiena.
Un pavisam noteikti - nestaipīties pirms skriešanas, kamēr muskuļi un saites vēl ir "auksti", tas ir taisnākais ceļš uz traumām.
18:09
22/10/2011
Pats svarīgākais ir apzināties mērķi, kāpēc to dari. Tad arī visādas nevajadzīgas domas (kauns skriet lēni, skriet maz un kas tik vēl ne) netraucēs dzīvot. Lēni tipināt nav kauns. Kauns ir sēdēt un nedarīt neko. Tas, ka nevari kādam turēt līdzi ir tikai laika un gribēšanas jautājums. Nu varbūt vienīgais uz Žolneroviča noskriešanu nevajadzētu sacerēties. :D
Ilgi skrēju neiesildoties un neatsildoties, bez staipīšanās. Sāpēja visas malas. Kad sāku to visu darīt, tad tā ir pavisam cita lieta. Tepat ir vienkārši vingrinājumi http://www.noskrien.lv/pirms-un-pec-skriesanas/
Viena lieta par staipīšanos - pirms skrējiena tā ir dinamiska (ja pareizi rakstu), t.i., ne īsti staipīšana, bet tāda iešūpināšanās, ar pakāpenisku stiepšanas palielinājumu, bet pēc skrējiena - īsta staipīšana bez šūpošanās jeb statiska - nostiep un paturi.
Palabojiet, ja samelojos...
18:26
28/10/2011
susuriic, es kā iesācējs varu pateikt tikai trīs lietas:
1. Lai cik lēnu tu skrien, tas ir pārāk ātri. Pat ja liekas, ka lēnāk vairs nevar, un tulīt jau sāksi kustēties atpakaļgaitā. Mērķis ir ilgstoši skriet ar pulsu 70% no maksimālā (220 - vecums)*0,7.
2. Jo vairāk skrien, jo ilgāk var paskriet. Es ieteiktu pirmos divus mēnešus vispār aizmirst par ātrumu un trenēt tikai izturību. Labāk ir ātri noiet plānoto distanci bez apstāšanās, nekā pārtraukt treniņu, jo elpas trūkst un sirds kāpj pa muti laukā.
3. Treniņiem jābūt vismaz pusstundu gariem, jo pēc 20 minūšu treniņa nebūs paliekoša efekta. Ar laiku vēlams treniņus pagarināt līdz 45 un 60 minūtem.
18:44
15/03/2011
Raksturīgākās traumas? Atver foruma sadaļu "Veselība" tur arī būs visas raksturīgākās traumas pieminētas :) Sāpes ahileja cīpslā, stilba priekšpusē, ceļos, pēdā, mugurā, utt :) Kas par daudz, tas par skādi :) Potīšu traumas, manuprāt, ir daudz retākas nekā visas pārējās, vismaz tiem, kuri skrien pa asfaltu vai pa lentu
10:46
19/05/2009
susuriic said
Vakar pamēģināju skriet ar ratiem... secinājums: ratiem skriešana nepatīk... izbeidzās (t.i. nomuka) viens ritenis... bez tam tiešām grūti skriet, pat ļoti lēni, ja kaut kas vēl jāstumj pa priekšu. Turpmāk vicošu tikai viena pati. Un paldies par linkiem :) Noderīgi. lasos smeļos gudrības :)
Skriešana ar ratiem varētu būt speciāli- attīstošais skriešanas vingrinājums. Līdzīgi kā skriešana ar hantelēm vai velkot nopakaļ riepu:) Par to riteņu krisanu nost- varbūt vajag apdomāt par lēnāku skriešanas tempu tieši līkumos. Tāds ekstrēmāks variants priekš pasažiera ir skriet velkot ratus nopakaļ. Tad jāatrod kāda pielāgota cietā sakabe:)
07:34
Aizmirsu savu parolīti darbā uz galda... tā iet, ka pieraksta uz visādām mazām lapiņām... tad nu rakstu kā "guest"
Ha ha ha ar kravas piekabi skriešu :D Nemaz starp citu neskrēju ātri, vnk mums rati jau paļurkājušies... :( viņiem arī staigājot krīt ritenis nost...
Biju vakar paskriet bez ratiem. Cita būšsana! Sirds gan daudz netur... skrēju 5 min, tad kādas desmit pastaigāju un tad atkal 5 min skrējiens. Tā trīs piegājienos. Rīt atkal turpināšu. Kaut kāds āķītis lūpā jau ir - par sačiem protams, ka nedomāju, bet gribas vismaz sirdij iturību uztrenēt. Tuvākais "mazmērķītis" - 10 min skriešana bez atpūtas...un tā pa drusciņai lipināšu klāt.