Home
Topic RSS
08:40
22/03/2020
Offline
Sveiki,
Esmu pamanījis, ka treniņu/sacensību laikā skrienot siltos laika apstākļos augstā intensitātē sākumā ķermenim ir karsti, bet pēc kāda laika (vairāk uz beigām) parādās sajūta, ka tev paliek auksti. Kaut gan āra temperatūra var būt piemēram +25C. Pie tam tas nenozīmē, ka esmu skrējis saulē. Tas parādās skrienot arī ēnainās vietās.
Gribēju jautāt, tā ir kaut kāda ķermeņa "pārslēgšanās" no aerobās uz anaerobo slodzi, saules dūriens vai kas cits un ko ar to darīt? Samazināt intensitāti vai turpināt kā iecerēts?
Paldies!
15:21
13/11/2009
Offline
Saules dūriens tas nav - tik daudz var teikt puslīdz droši :) Ja jau pats saki, ka novērots arī ēnainās vietās.
ķermeņa "pārslēgšanās" no aerobās uz anaerobo slodzi
Drīzāk otrādi. Pieņemu, ka uz beigām temps krītas?
pēc kāda laika (vairāk uz beigām) parādās sajūta...
Būtu jauki, ja drusku precizētu. Pēc cik ilga laika - pusstunda? stunda? 2 stundas?
"Vairāk uz beigām" ir ... 5 km? 10 km? 15 km? Vēl garāks gabals?
Ko ar to darīt - nezinu, lai gudrāki ļaudis iesaka.
Liekas - ja vien sajūta nav milzīgi traucējoša, nav tā, ka pavisam jāapstājas, tad laikam gan jācenšas turpināt, kā plānots. Ja var.
Man pašam ir līdzīgas aukstuma sajūtas bijušas - taču pēc pagara skrējiena, 20+ km vai 2,5...3 h. Un arī ne gluži pie 25 C laikam, bet drusku vēsākā laikā. Neko tādu sevišķu nedarīju. Ja sacensības (maratons, ultra) ar apļošanu, tad saģērbos siltāk. Ziemā - piestāju dzeršanas punktā karstu tēju ieraut un uzēst :) (labi, tas laikam neattiecas uz lietu, cits gadalaiks)
...
Nez, vēl varētu arī būt, ka aukstuma sajūtu rada hipoglikēmija (glikozes līmeņa asinīs krišanās zem normas). Tad ieteiktu neilgi pirms skrējiena mazliet uzkost vai sulas glāzi iedzert. Lai nebūtu gluži tukšā dūšā.
Tiesa, tādai hipoglikēmijai gan nav pārāk drīz jārodas. Vismaz stundu (drīzāk ilgāk!) vajadzētu pietikt ar asinīs jau esošo degvielu - ja nav dikti augsta tā "intensitāte".
Ja tomēr skrien visu (treniņu) uz teju maksimumu... hmm, tad tas varbūt nav īsti pareizi?
20:25
22/03/2020
Offline
Nesen skrēju 3 x 2km. intervālus, kopumā npskrēju 12 km. un 3. intervālā (ap 8. km) parādijās tā sajūta. Temps 3:53, pulss 174 bpm (tuvu maksimumam). Mans vecums 45 gadi.
21:46
20/05/2015
Offline
Izskatās pēc parastas organisma pārkaršanas. Varbūt elektrolītu dzērieni var palīdzēt.
12:11
05/12/2012
Offline
Šķiet mazliet dīvaini, ka tas notiek jau pirmajā skrējiena stundā (vismaz tā var noprast no rakstītā). Ieteiktu pasekot līdzi ikdienā uzņemtajam šķidruma daudzumam - varētu būt, ka jāuzņem vairāk. Un te es nedomāju, ka vajadzētu izbliezt puslitru ūdens pirms skrējiena.
Ar to varētu sākt. Ja nelīdz, tad jādomā tālāk. Skaidrs ir tas, ka 1. stundā šādām problēmām nevajadzētu parādīties. Protams, būtu labi, ja tādas neparādītos arī vēlāk, bet tās tad vismaz varētu izskaidrot ar kļūdām skrējiena laikā (atkal jau tas pats šķidrums + sāļi).
12:45
27/08/2010
Offline
Nu, ātrāk to var dabūt, ja ļoti karstā laikā uzdzen pulsu augšā, kā piemēram Vilkaču maratonā, kas bija 20219. gadā, kad bija +30. Šito sajūtu dabūju, šķiet, jau pirmajā aplī, 2. kāpumā.
Es teiktu, ka karstums+augsts pulss šādu sajūtu dod, un noteikti ietiktu nomest tempu un dabūt lejā pulsu, jo, manuprāt, tas nav nekas labs.
12:55
22/03/2011
Offline
Tas gan nekādi nepalīdz, jo, kā "ārstēt", nezinu, bet es arī esmu novērojusi tādas sajūtas - it kā zosāda uzmetas skrienot karstā laikā un tāds kā drebulis iziet cauri visam ķermenim. Bet, jā, kā jau citi minēja, tas nenotiek skrējiena sākumā. Bet es vispār slikti panesu karstumu apvienojumā ar fizisku slodzi.
13:27
13/11/2009
Offline
174 bpm (tuvu maksimumam) - vai tas tā "sanāca", vai arī bija smalki ieplānots iepriekš?
Ar maksimumu ir domāts pēc fiksās bet ļooti aptuvenās formulas 220-45 = 175 dabūtais? Jeb kaut kas drusku augstāks - slodzes testā precīzāk noteikts?
... Citiem vārdiem, jautājums daļēji aizvirzās arī uz to - kādā pulsa zonā reāli tika skriets?
Ja tiešām 3x2 km "gandrīz maksimālajā" pulsā, vai tas nav visai pasmagi?
Kādreiz, pirms 7+ gadiem, dažkārt drusku mēģināju vadīties no internetā piedāvātām treniņu shēmām/plāniem. Augstākajā intensitātē - briesmīgākais, ko atceros no "uzdotā", bija nepārtrauktas 15 minūtes. (Tas gan bija vienreizējs pasākums, neilgi pirms mērķa sacensībām=maratona, nevis tipveida treniņš, kas regulāri, katru nedēļu tiktu piedāvāts.) Parasti krietni maigāki piedāvājumi bija, 6x2 min vai 3x3 min.
Šeit, ar 3:53 min/km - sanāk ka 6 km noskrien pa 23:18, kas ir manāmi ilgāks laiks. Labi, ja nu tas sadalīts trīs intervālos... tipa, 3x8 min (tuvākais noapaļlojums; ja precīzi, tad 3x(7min 46s))... varbūt, ka ambicioziem cilvēkiem tā vajag un var... nezinu.
17:08
22/03/2020
Offline
Andulis said
174 bpm (tuvu maksimumam) - vai tas tā "sanāca", vai arī bija smalki ieplānots iepriekš?
Ar maksimumu ir domāts pēc fiksās bet ļooti aptuvenās formulas 220-45 = 175 dabūtais? Jeb kaut kas drusku augstāks - slodzes testā precīzāk noteikts?
... Citiem vārdiem, jautājums daļēji aizvirzās arī uz to - kādā pulsa zonā reāli tika skriets?
Ja tiešām 3x2 km "gandrīz maksimālajā" pulsā, vai tas nav visai pasmagi?
Kādreiz, pirms 7+ gadiem, dažkārt drusku mēģināju vadīties no internetā piedāvātām treniņu shēmām/plāniem. Augstākajā intensitātē - briesmīgākais, ko atceros no "uzdotā", bija nepārtrauktas 15 minūtes. (Tas gan bija vienreizējs pasākums, neilgi pirms mērķa sacensībām=maratona, nevis tipveida treniņš, kas regulāri, katru nedēļu tiktu piedāvāts.) Parasti krietni maigāki piedāvājumi bija, 6x2 min vai 3x3 min.
Šeit, ar 3:53 min/km - sanāk ka 6 km noskrien pa 23:18, kas ir manāmi ilgāks laiks. Labi, ja nu tas sadalīts trīs intervālos... tipa, 3x8 min (tuvākais noapaļlojums; ja precīzi, tad 3x(7min 46s))... varbūt, ka ambicioziem cilvēkiem tā vajag un var... nezinu.
Smagajos treniņos pulsu neskatos, skrienu pēc tempa.
Mans maksimālais pulss ir robežās 182-185 un iegūts no SUUNTO un Garmin pulksteņiem. Slodzes testu taisīšanas pēc netaisu jo nezinu, ko pēc tam ar rezultātiem darīt.
Konkrētajā gadījumā skriets laikam 5. pulsa zonā (90-100%). Vai tas nav pasmagi? Varbūt, bet trenējos pēc princips "easy days easy, hard days hard" ;)
Par to 23:18 nesapratu, skrēju 3x8min ar 3 min. pauzēm starp skrējieniem.
17:16
22/03/2020
Offline
pichonis said
Šķiet mazliet dīvaini, ka tas notiek jau pirmajā skrējiena stundā (vismaz tā var noprast no rakstītā). Ieteiktu pasekot līdzi ikdienā uzņemtajam šķidruma daudzumam - varētu būt, ka jāuzņem vairāk. Un te es nedomāju, ka vajadzētu izbliezt puslitru ūdens pirms skrējiena.
Ar to varētu sākt. Ja nelīdz, tad jādomā tālāk. Skaidrs ir tas, ka 1. stundā šādām problēmām nevajadzētu parādīties. Protams, būtu labi, ja tādas neparādītos arī vēlāk, bet tās tad vismaz varētu izskaidrot ar kļūdām skrējiena laikā (atkal jau tas pats šķidrums + sāļi).
Pēteri, paldies par ieteikumu, tā tas varētu būt.
17:57
13/11/2009
Offline
Paldies Jokdarim par operatīvajiem precizējumiem!
Slodzes testu pieminēju, jo pirms dažiem gadiem, lasot noskrien.lv publikācijas, šķita, ka visiem nopietniem skrējējiem tas jātaisa :)
Pats tāds neesmu un nebiju, nav arī pulsometra, līdz ar to - maz sajēgas. Pieļauju, ka tagad gudrie pulksteņi spēj vismaz daļēji aizvietot šos testus?... bet, gan jau tur ir atkal kādi zemūdens akmeņi arī...
Par to 23:18 nesapratu, skrēju 3x8min ar 3 min. pauzēm starp skrējieniem.
Tur nebija daudz, ko saprast :) Skrienot ar 3:53 min/km tempu, šādam vajadzētu būt visu 6 ātro kilometru veikšanas kopējam laikam. Ja tas bija 3x8 min = 24 min, nedaudz ilgāks - tad sanāk, ka vidējais temps nedaudz lēnāks, tieši 4:00 min/km.
Bet tas nav būtiski. Gribēju vien teikt, ka šķiiet diezgan pailgs 90-100% zonā pavaditais laiks.
Var gan būt, ka mani kādreizējie plāni bijuši daudz saudzīgāki (pārāk saudzīgi?), tāpēc ir izveidojušies aplami priekšstati...?
Laikam vairāk neko derīgu pateikt nevaru. Acīmredzot, pieļāvums par hipoglikēmiju īsti nederēs šajā gadījumā.
Šķidruma un elektrolītu līdzsvars, protams, vienmēr svarīgs... bet atzīšos, ka nav īsti skaidrs, kā tas saistās ar termoregulāciju. Ar aukstuma sajūtu, zosādu u.tml. parādībām. (Kāpēc būtu jāsaistās.)
22:09
05/12/2012
Offline
Andulis said
Šķidruma un elektrolītu līdzsvars, protams, vienmēr svarīgs... bet atzīšos, ka nav īsti skaidrs, kā tas saistās ar termoregulāciju. Ar aukstuma sajūtu, zosādu u.tml. parādībām. (Kāpēc būtu jāsaistās.)
Negribu kaut ko sameloties, bet, ja pareizi atceros, tad šķidruma neesamības dēļ asinis var sabiezēt, sliktāk cirkulēt pa ķermeni, līdz ar to arī sliktāk pildīt termoregulācijas funkciju. Un pārkarsušam ķermenim apkārtējā vide šķiet vēsa.
Pašam kaut kad sen ir bijušas pāris reizes šīs sajūtas, bet pie garākām slodzēm un pāris reizes, līdz ar to baigi šo jautājumu neesmu pētījis. Vienmēr vērts sākt ar vienkāršāko un, ja nepalīdz, tad meklēt kādu sarežģītāku cēloni (un risinājumu)
23:51
11/02/2012
Offline
Man škiet, ka tas ir pārāk skarbi - skriet intervālos MAKSIMĀLAJĀ pulsā.
(It kā tā varot noskrieties arī līdz kliņķim.)
06:44
22/03/2020
Offline
Rasels said
Man škiet, ka tas ir pārāk skarbi - skriet intervālos MAKSIMĀLAJĀ pulsā.
(It kā tā varot noskrieties arī līdz kliņķim.)
Nav jau tā, ka es visu laiku skrienu maksimālajā pulsā, bet intervālus pa 4. zonas augšējo galu pilnīgi noteikti.
14:51
13/11/2009
Offline
pichonis said
ja pareizi atceros, tad šķidruma neesamības dēļ asinis var sabiezēt, sliktāk cirkulēt pa ķermeni, līdz ar to arī sliktāk pildīt termoregulācijas funkciju.
Paldies, izklausās ticami. Nebiju iedomājies.
