18:39
13/11/2009
Kaut kā īsti nepārliecinājāt. :)
1. Ja rokas ir taisnas, tas vēl nenozīmē, ka vispār netiek vicinātas. Nav jau apgalvots, ka "point straight down" stāvoklis ir visu laiku, nemainīgi.
2. Šajā attēlā gan neizskatās, ka būtu taisnas. Normāli saliektas! Starp citu, arī daļā no Dainas atrastajām bildēm tāpat.
ar taisnajām rokām ir tieši no 2003. gada čempionāta, iespējams, ka viņa vienmēr tā neskrien.
ja pareizi atceros, viņa vicināja gan, bet tiešām taisnas rokas un mazā amplitūdā. bet ne katrs tā var, man pašai šķiet, ka roku vēzēšana ir būtiska skriešanas sastāvdaļa.
11:57
16/07/2011
He heee, paldies par video! :) Vakar noskatījos un šodien laikam sapratu, kur neprogress vai vismaz daļa no tā slēpjas. Lieta tāda, ka skrienot pa lentu, tā lēkāšana pati no sevis kaut kā sanāk lielāka nekā skrienot pa asfaltu. Tas ir, it kā skrien uz priekšu, bet tomēr stāvi uz vietas. Šodien skrienot pievērsu uzmanību tam, lai kustība augšup lejup būtu pēc iespējas minimāla. Rezultātā atklāju, ka ar tādu pašu piepūli minimizējot lēkāšanu varu skriet par 1 km/h ātrāk. Tā lēkāšana tak paņem nenormālo enerģiju! Un kur vēl slodze locītavām. Ārā pa asfaltu skrienot tīri psiholoģiski it kā liec to soli vairāk uz priekšu, nevis lec uz augšu. Nu vismaz man tā šķiet. Tā ka labais :)
Junona rakstīja:
Tas ir, it kā skrien uz priekšu, bet tomēr stāvi uz vietas. Šodien skrienot pievērsu uzmanību tam, lai kustība augšup lejup būtu pēc iespējas minimāla. Rezultātā atklāju, ka ar tādu pašu piepūli minimizējot lēkāšanu varu skriet par 1 km/h ātrāk.
gribētos ieteikt mērīt (skaitļot) savu ātrumu mazliet citās mērvienībās - min/km - piemēram, Tavs aptuvenais ātrums ir ~ 7:00/km ... mēs tak neesam mašīnas, lai mērītu to km/h + vizuāli skatot, ņemam par piemēru vienu apli kura garums ir 2km, kuru mēs skrienam n-reizes ... pirmajā aplī skrienam pa 14 minūtēm - ar ātrumu 7:00/km, 2.aplis = 14:30 (7:15/km) ... tā ir viegli sevi kontrolēt, jo zini, par cik ir jāpaātrinas, lai vidējais ātrums būtu tāds, kāds ir vajadzīgs ...
Par trenažieri (lentu) runājot, tie attālumi, kas tiek veikti uz lentes nav gluži adekvāti tiem, kas tiek veikti skrienot pa ielu. Kustība ir savādāka .. izejiet laukā un redzēsiet ...
12:35
15/03/2011
Pa lentu skriet ir daudz vieglāk nekā dabā - dabā ir vēja pretestība, mikroreljefs, saķere ar asfaltu/zemi arī nav tāda kā tīram apavam ar tīru gumijas lentu ..
Mošķi, ir trenažieri, kuriem uzlikts lai rāda km/h :) attiecīgi galvā pārrēķināt visu nav triviāls uzdevums :)
13:00
19/05/2009
Es regulāri gadā 3-4 mēnešus skrienu pa lentu (ziemā). Vidēji lieku 0.5% - 1% slīpumu. Skrienot ārā (daru to dažreiz arī ziemā), ātrums pat nedaudz pieaug, kaut skrienu ar vienādu piepūli. Tas ir, pa lentu nav vieglāk skriet pie vienādiem ātrumiem. Varbūt soli likt ir drusku vieglāk, var ķermeni 'slidināt' uz priekšu, bet jāņem vērā trenažiera mīnusi - parasti ļoti silts (virs +20), mazāk svaiga gaisa, nevar variēt soļa intensitātiun garumu (nevar uztaisīt mikropauzi vai īslaicīgu palēninājumu), jāpiedomā vairāk pie līdzsvara, neliela vibrācija. Man ātrums pie vienādas piepūles ārā ir par pāris (līdz 2-6 sekundēm uz kilometru, ja rēķina minūtes uz kilometru) lielāks nekā skrienot pa lentu.
13:11
22/04/2009
13:28
15/03/2011
Signis rakstīja:
Es nevaru ciest aukstumu, bet uz lentas visu treniņa processu ziemā es neveikšu.
Hehe, es atkal nevaru ciest lentu, bet slidenā laikā ātruma darbus ārā neveikšu.
14:10
28/10/2011
OreMan rakstīja:
Signis rakstīja:
Es nevaru ciest aukstumu, bet uz lentas visu treniņa processu ziemā es neveikšu.
Hehe, es atkal nevaru ciest lentu, bet slidenā laikā ātruma darbus ārā neveikšu.
Tātad skrienot ārā visu ziemu varu cerēt jūs pavasarī noķert?
dot rakstīja:
OreMan rakstīja:
Signis rakstīja:
Es nevaru ciest aukstumu, bet uz lentas visu treniņa processu ziemā es neveikšu.
Hehe, es atkal nevaru ciest lentu, bet slidenā laikā ātruma darbus ārā neveikšu.
Tātad skrienot ārā visu ziemu varu cerēt jūs pavasarī noķert?
Es jau pa ziemu skriešanu neatmetīšu, visus garos un parastos arī skriešu pa āru. Plānoju kaut kad daļēji pārvākties uz zāli, kad vajadzēs taisīt intervālus un tādas lietas. Bet noķert jau mani nav liegts tā vai tā.. :)
15:40
28/10/2011
OreMan rakstīja:
Es jau pa ziemu skriešanu neatmetīšu, visus garos un parastos arī skriešu pa āru. Plānoju kaut kad daļēji pārvākties uz zāli, kad vajadzēs taisīt intervālus un tādas lietas. Bet noķert jau mani nav liegts tā vai tā.. :)
Tieši tas jau liegs noķert! Ja tu ietu ziemas miegā kā daži citi, tad man vismaz būtu cerība...
17:41
27/10/2010
OreMan rakstīja:
Es jau pa ziemu skriešanu neatmetīšu, visus garos un parastos arī skriešu pa āru. Plānoju kaut kad daļēji pārvākties uz zāli, kad vajadzēs taisīt intervālus un tādas lietas. Bet noķert jau mani nav liegts tā vai tā.. :)
Tikai pirms tam pārliecinies, ka tajā zālē ir iespējams uz lentas taisīt intervālus! Klubā, kuru tagad eju, ir arī tāds modelis, uz kura vairāk par 5 min/km dabūt nevar...
in rakstīja:
OreMan rakstīja:
Es jau pa ziemu skriešanu neatmetīšu, visus garos un parastos arī skriešu pa āru. Plānoju kaut kad daļēji pārvākties uz zāli, kad vajadzēs taisīt intervālus un tādas lietas. Bet noķert jau mani nav liegts tā vai tā.. :)
Tikai pirms tam pārliecinies, ka tajā zālē ir iespējams uz lentas taisīt intervālus! Klubā, kuru tagad eju, ir arī tāds modelis, uz kura vairāk par 5 min/km dabūt nevar...
Hmm, pērngad gāju uz Atlētiku, tur varēja gan krietni ātrāk paskrieties. Laikam turpat iešu, kaut kad janvārī un/vai februārī.
Ilgi neesmu te bijis, izlasīju, uzrakstīšu no savas pieredzes :)
Par rokām saliektas vai nē, kā vieglāk. Man ir tā kad skrienu 1/2maratonus pašam liekas ka kustinu normāli,saliektas gandrīz 90 grādos elkoņos,bet tad redzēju video no malas sevi un sapratu ka rokas gandrīz nekustas :D bet gan kustas vairāk pleci, tā sanāk ka visa ķermeņa augšdaļa, kad treniņos sāku piedomāt pie roku kustības likās ka skrienu ātrāk, bet ne vella, tikai noguru ātrāk un noskrietais laiks tas pats. Taka par to domāju ka kārtējā individuālā lieta. Protams nerunāju ja sākas sprints, tad protams rokām nav kur likties :)
Bet par to vai taisnas vai saliektas gan, ir nācies skriet maršus kad vienā rokā ir nestuves, otrā AK4, pēc noskrietiem 5km likās ka ir gals un vairs nevar pavilkt, bet tikai atlaižot vienu roku un kaut nedaudz pakustināt un ieliekt to uzreiz vēl kādus 3km var noraut. Taka domāju ka tas gan jebkuram būtu neērti skriet kā baļķim :)
Par lentēm liekas derīgas tikai priekš iesildīšanās/atsildīšanās zālē, jo nevar salīdzināt ar dabu. Pie slodzes kad kājas gurst lente to kāju palīdz pavilkt tā teikt uz atpakaļu, nevis kā dzīvē jāizdara atspēriens, tātad loģiski domājot noskrienot 10km uz lenti būtu labi ja 6km dzīvē...
06:43
13/11/2009
- Man liekas, KeyO par tiem 10 km/6 km bija domājis mazliet citādi? Drīzāk tā - ka patērētā enerģija varētu būt vienāda abos gadījumos? Nevis laiks.
- Īsti gan nezinu, kā tur ir ar to "palīdzēšanu"... Dabā skrienot, mums taču, savukārt, palīdz inerce. Tā liek ķermenim pārvietoties uz priekšu, attiecībā pret piezemēto pēdu. Vai nesanāk tas pats?
10:05
24/04/2009
Andulis rakstīja:
- Man liekas, KeyO par tiem 10 km/6 km bija domājis mazliet citādi? Drīzāk tā - ka patērētā enerģija varētu būt vienāda abos gadījumos? Nevis laiks.
- Īsti gan nezinu, kā tur ir ar to "palīdzēšanu"... Dabā skrienot, mums taču, savukārt, palīdz inerce. Tā liek ķermenim pārvietoties uz priekšu, attiecībā pret piezemēto pēdu. Vai nesanāk tas pats?
Man arī šķiet, ka aptuveni sanāk tas pats. Atšķirība varētu būt gaisa pretestībā, kas skrienot ārā pat bezvējā ir jāpārvar atšķirībā no skriešanas uz vietas (uz lentas). Skrienot ārā kādam cieši aiz muguras sanāktu praktiski tas pats.