Home
Topic RSS
00:49
15/03/2011
Offline
dot, tavā linkā man šķiet, ka zonu aprakstam pavisam noteikti neatbilst procenti, jo tie ir individuāli - katram savi. Vēl interesanti ka tajā linkā tāpat kā daudzos citos līdzīgajos ir uzsvars uz sportošanu zem aerobā sliekšņa un ka virs tā sportot ir nav ieteicams, savukārt pēc Sandija teiktā par sportlabu un literatūras citātu, kā arī no maniem vipsport rezultātiem sanāk, ka galvenais darbs notiek virs aerobā sliekšņa, tikai tiek diferenciēta slodze šīs zonas ietvaros, kura ir starp aerobo un anaerobo slieksni. Zem aerobā sliekšņa tikai atpūta :) varbūt tas apraksts no dot ieliktā linka ir priekš iesācējiem varbūt arī ar lieko svaru, lai viņi sevi nenobeidz? viens plāns tīri veselībai, bet otrs - sportisko rezultātu gūšanai?
07:05
27/08/2010
Offline
Man kaut kur atmiņā aizķēries par to apakšējo un augšējo slieksni, respektīvi, aerobā zona arīsākas no kaut kāda skatļa, kas pilnīgi noteikti nav pulss miera stāvoklī, bet varētu būt, ka sākas kaut kur apmēram no 120 sitiemiem (bet, protams, katram individuāli), un ir līdz 150, nu un tad kā es sapratu, to ko man sprta laboratorijā klāstīja, ka bāzes treniņam tomēr ir jānotiek aerobajā zonā, kas manā gadījumā ir pulsa robežas no 137-148, savukārt tauku dedzināšana man notiekot līdz pulsam 137. Ātruma treniņi, protams, ka iet virs 148, un daļu treniņus varot arī jauktajā zonā, kas man sanāk no 149-160. Nu kaut kā tā. Ak, jā, un ievērojamu ātruma/pulsa attiecības uzlabošanos es panācu ar rīta treniņiem, skrienot līdz vidējam pulsam 140. Uzlabojumi bija vērojami jau nedēļas laikā. Kam ir interese, var paskatīties manus Labrīt un Rīta aerobos skrējienus un redzēt progresu savām acīm :)
14:14
28/10/2011
Offline
Šodien apciemoju sportlab.lv – biju domājis baudīties uz skrejceļa, bet ļāvos pierunāties uz velo.
Viss gāja labi līdz brīdim, kad sajūtu, ka kalns beidzot paliek stāvāks, un nu varēšu parādīt cik kruts esmu. Pēkšņi pie pulsa tikai 163 sāku braukt no kalna lejā. Daktere Sandra man paziņo, ka spiediens 250/80 ir par augstu un tāpēc mani noņēma no trases. Tā ari nedabūju noskaidrot savu reālo max pulsu, teorētiskais max ir 181 un pēc trim nedēļām būs jau 180 :(
Dažas lietas tomēr izdevās noskaidrot.
Pulsa līkne: miera stāvoklī 72; aerobais slieksnis 107; anaerobais slieksnis 128.
Bāze jāskrien ar pulsu 110-120 (nošaujiet mani!)
Pamattreniņi ar 120-130 (nošaujiet mani 2x!)
2x nedēļā drīkstu pa pulsa trepītēm uz 10 minūtēm uzkāpt līdz 140, bet tad fiksi atkal lejā (facepalm)
Tagad domāju – vai sestdien uz Ventspili ņemt līdzi pulsometru vai labāk atstāt mājās.
Varbūt labāk nevajadzēja testēties?
14:38
15/03/2011
Offline
dot, varbūt sportlab.lv nebija pareizā vieta, kur testēties? sportlab ieteikumi iesācējiem attiecībā uz pulsu ir jocīgi un nepārliecinoši ne tev vien? ok, pozitīvais, ka ņem nost no trases pie kaut kāda spiediena, taču tā iekārta, kura mēra izplūdes gāzes varbūt nespēj korekti strādāt pie maziem gaisa tilpumiem? tad vēl ar velo braucot sliekšņi ir par ~10 sitieniem zemāki nekā skrienot
15:08
19/05/2009
Offline
Manuprāt, ka uz velotrenažiera var pulsa zonas nomērīt tikai priekš riteņbraukšanas. Nu nevar skrējējam- amatierim būt anaerobais slieksnis 128:)
15:33
15/03/2011
Offline
No otras puses, ja spiediens ir 250/80 pie pulsa 163, tad droši vien var piekrist sportlaba rekomendācijai
15:48
19/05/2011
Offline
sm72 rakstīja:
Manuprāt, ka uz velotrenažiera var pulsa zonas nomērīt tikai priekš riteņbraukšanas. Nu nevar skrējējam- amatierim būt anaerobais slieksnis 128:)
Kādēļ nevar? Vai tad nav tā, ka zems anaerobais slieksnis nozīmē zemu sagatavotību?
15:55
18/05/2009
Offline
Ārprāts, tas bija pirms (nepilniem) 3 gadiem. http://www.noskrien.lv/wp-content/uploads/2009/06/slodzes-tests.jpg
Mani iespaidi pēc testēšanās: http://www.noskrien.lv/kompleksais-slodzes-tests-sporta-laboratorija/
Es arī nespēju pilnvērtīgi pabeigt testu, sirds sāka ceļu pa kaklu uz izeju. Tomēr neesmu pilnīgi noraidošs velotestam. Taču, iespējams, savu nākamo testu taisīšu uz skrejceliņa.
16:12
19/05/2009
Offline
Sandijs rakstīja:
sm72 rakstīja:
Manuprāt, ka uz velotrenažiera var pulsa zonas nomērīt tikai priekš riteņbraukšanas. Nu nevar skrējējam- amatierim būt anaerobais slieksnis 128:)
Kādēļ nevar? Vai tad nav tā, ka zems anaerobais slieksnis nozīmē zemu sagatavotību?
Manuprāt anaerobajam slieksnim nav nozīmes sagatavotībai. Drīzāk- jo labāka sagatavotība, jo lietderīgāk iespējams "viesoties" virs anaerobā sliekšņa.
19:17
28/10/2011
Offline
Uz skrejceļa nevar mērīt spiedienu katras divas minūtes. Tāpēc labi vien bija, ka testējos uz velo.
Pamocīšos četrus mēnešus ar pulsu 110-120 garajos un 120-130 īsajos, tad iešu baudīties atkal.
Tik lēni vilkties nebūs viegli, bet neko darīt – man galvenais ir dabūt zemē spiedienu.
sm72, es arī domāju, ka Ae un An sliekšņi nemainās, bet kā ir patiesībā (pēc sportlab.lv domām) redzēšu martā pēc atkārtota testa.
edGars, tev vismaz bija min=80; Ae=136; An=174; max=189 un ļāva trenēties ar pulsu 130-170. Svaru esi pa trim gadiem pieaudzējis tuvāk ideālajam?
Nupat dabūju rokās inga_k testa rezultātus – viņai min=60; Ae=108; An=150; max nenoteikts, jo kājas nogura un atļauts trenēties ar pulsu 121-157.
Es jau arī neticu, ka garajos gabalos vairāk kā trīs stundas no vietas esmu atradies virs anaerobā sliekšņa. Un to, ka sacensībās skriešu ar vidējo ap 160, es nevienam neteikšu :)
20:06
24/04/2009
Offline
Kāda no tā visa morāle? Tests ir nepatiess, neprecīzs, kļūdains vai kā? Vajag prasīt atpakaļ naudu
20:28
22/07/2009
Offline
Es šito vnk nespēju saprast! Anaerobais slieksnis taču ir tas brīdis, kad beidzas skābekļa izmantošana enerģijas ražošanā un sākas tas otrs process. Darbošanās notiek skābekļa badā un pēc definīcijas taču šādā stāvoklī var atrasties ne vairāk par dažām minūtēm (maksimums), kamēr skābekļa deficīts sasniedz ~4 litrus vai tml. Kā var skriet virs anaerobā sliekšņa vairāk par dažām minūtēm? Kā var būt vispār tik zems slieksnis? Te taču kaut kas nav kārtībā!
20:37
28/10/2011
Offline
"tas otrs process" saucas glikolīze (glikozes noārdīšana līdz pienskābei). Glikolīze sākas jau no Ae sliekšņa, kur sākas miksētā zona.
Ir tādas klusas aizdomas, ka īstenībā mans An ir netālu no 160.
21:23
02/06/2011
Offline
Pēc kādas teorijas tas ir, ka nevarot skriet vairāk kā dažas minūtes virs anaerobā sliekšņa? Man šķiet, tas galīgi neatbilst praksei, jo ir gadījies skriet pat pāris stundas ar praktiski maksimālo pulsu (ap 95% maksimālā), nemaz nerunājot par to, ka tas krietni pārsniedz anaerobo slieksni. Protams, nav labi tā darīt, bet daļā gadījumu tas pat nav sagādījis nekādu sliktu sajūtu vai nespēku.
Es gan arī neesmu baigi iedziļinājusies visās šajās teorijās un, lasot šo diskusiju, tas viss kļūst aizvien mulsinošāk, bet gribētos reiz to visu saprast. Žēl, ka nākamreiz pie sporta ārsta iešu tikai labi ja pēc pusgada - noteikti gribētu iztaujāt viņu par visu par un ap šo.
22:12
18/05/2009
Offline
dot rakstīja:
edGars, tev vismaz bija min=80; Ae=136; An=174; max=189 un ļāva trenēties ar pulsu 130-170. Svaru esi pa trim gadiem pieaudzējis tuvāk ideālajam?
Tuvāk "normālajam" tagad apm gadu turās 72kg.
00:39
15/03/2011
Offline
dot, pēc maniem aprēķiniem tavs anaerobais slieksnis ir vismaz pie 164bpm, ja skatās uz Ozolnieku pusītes rezultātiem .. pieļauju, ka ja nepietika spēka visus 21 noskriet un 10km varētu ātrāk noskriet ar lielāku pulsu un tad attiecīgi arī tas būtu anaerobais slieksnis. hmm, iespējams, ka tiešām visiem tie sliekšņi ir puslīdz līdzīgi atkarībā no vecuma un dzimuma, tas kas atšķiras ir, cik liela slodze ir nepieciešama, lai sasniegtu vienu vai otru pulsu
08:41
28/10/2011
Offline
Pieļauju, ka dators kļūdaini nosaka An slieksni, ja testā netiek sasniegts max pulss.
Kā es saprotu visu šo maģisko Ae un An:
1) zem Ae sliekšņa skābekļa patēriņš ir lielāks kā nepieciešams darāmajam darbam (jauda W);
2) virs Ae sliekšņa skābekļa patēriņš glikozes dedzināšanai sāk atpalikt un nepieciešamās jaudas sasniegšanai sākas daļēja glikozes sadalīšana – glikolīze;
3) virs An sliekšņa skābekļa patēriņš vairs nepalielinās (nevis izbeidzas kā daži varētu padomāt) un visa papildus enerģija tiek iegūta no glikolīzes.
09:51
03/03/2010
Offline
Piekrītu papucim!
Šoreiz Sportlab.lv ATKAL :( būs kļūdījušies!
Anaerobo slieksni tiešām aptuveni var noteikt pēc pusmaratona rezultātiem un izskatās diezgan reāli papuča pieminētie 164. Es gan domātu, ka nedaudz zemāk ~160 - 162, jo mans slieksnis ir ap 170, bet pusmaratonu skrienu ap 174.
Sportlat testos ir problēmas - dažreiz ĻOTI neprecīzi nosaka apakšējo aerobo slieksni un, ja kaut nedaudz neprecīzi uz sejas ir uzlikta maska (nav hermētiski noslēgts), tad arī anaerobais slieksnis ir galīgi garām.
Pamēģini vēl http://www.vipsport.lv pirms četrus mēnešus bezmērķīgi notrenējies ;)
10:25
11/12/2010
Offline
Mēs ar edGars testu sporta labaratorijā esam veikuši aptuveni tai pat laikā 2009. gadā (21 dienas intervāls) un mūsu parametri (vecums/svars) puslīdz līdzīgi. Te ir mani testa dati:
http://www.noskrien.lv/wp-content/uploads/2011/11/SportaLaboratorijaXorix_2009_07.jpg
Mans tā laika Ae=116 un An=151, testu pārtrauca pie pulsa 175, jo asinsspiediens uzkāpa 60/210.
Sākumā treniņos bija grūti sevi piespiest skriet ar zemāku pulsu par 160, 170, jo 2h mierīgi varēju noturēties ar vidējo 175 un tikai tad nāca pilnīgs lūziens no pārslodzes. Pēc šī testa veikšanas - sāku piedomāt par to, lai pie lielākām slodzēm nepārsprāgstu no liela asinsspiediena - tāpēc sevi piebremzēju. Šogad bija doma doties atkārtot testu, bet tā kā savās ikdienas aktivitātēs velomaratoni + orientēšanās esmu iekļāvis arī tīro skriešanu, kas patreiz ir dominējoša, tad testu pēc visiem šiem komentāriem būtu jāveic nevis sporta labaratorijā uz velotrenažiera, bet LOV par ~60 lašiem gabalā laikam. Šogad gan noskopojos, bet tagad līdz pavasara pirmajiem maratoniem gan to varētu mēģināt izdarīt.
11:54
15/03/2011
Offline
vēl arī tas, ka laboratorijā liek slodzi klāt pa trepi, kur trepes solis ir tīri ievērojams, attiecīgi nosakot anaerobo slieksni cilvēkam, kurš nav rūdīts sportists ar kārtīgu iekšu, noteiktais slieksnis būs zemāks nekā to varētu noteikt pašrocīgi noskrienot 10km vai 1h max tempā
