_Edgars_ rakstīja:
to Mošķis Šeit iet runa par nesagatavotu iesācēju sportistu, lai uzkrāj bāzi un tad saprāta robežās konsultējoties Laboratorījās vai ar treneri var skriet arī šajā zonā, bet ne jau uzsākot skriešanas gaitas.
Sen jau pamanīju, par ko IR runa :) ... es tikai saku, ka sacensībās no šīs zonā tāpat vari ieskriet ... :) Sacensības ir pavisam cits jautājums ...
Bāze ir bāze, tā vienmēr ir nepieciešama ... laboratorijas ir viens, prakse ir mazliet kas cits - ne vienmēr par 100% ir jāturas pie tām rekomendācijām, bet liela daļa taisnības tiem testiem jau ir ... ellie jau tāpat ir sapratusi, ka pati nav savas veselības ienaidniece, tāpēc ir nobriedusi skriet saprātīgā tempā, nepārkāojot "veselīgā" saprāta robežas ...
Kas par ātrumtreniņiem ... tad it īpaši iesākumā - intensīvajā zonā ieteiktu skriet ne vairāk par 20% no nedēļas kilometrāžas ... skrējējam ir jāpierod pie garajiem lēnajiem ...
Ticamāk izskatās aerobais slieksnis 145 un anaerobais 167. Man papīros ar roku rakstītie sliekšņi aptuveni sakrīt ar tabulā uzrādīto. To, ka tabulā un ar roku rakstītas nesakrīt perfekti, bet atšķirība ir 1 vai 2 sitieni minūtē izskaidroju ar to, ka mērījumu tabulas dati tiek piefiksēti precīzi ar 2 min intervālu, bet ārsts ekrānā redz un nosaka to momentu precīzi.
Tavā gadījumā nobīde ir ļoti liela un diemžēl izskatās, ka kaut kas ir nepareizi ierakstīts. Es Tavā vietā zvanītu un prasītu paskaidrot visu, jo par pakalpojumu tomēr ir samaksāts un ar precizitāti +/- 35 sirdpuksti minūtē aerobo slieksni var noteikt arī loterijā ...
elie rakstīja:
Pie Heart rate miera stāvoklī rakstīts 83, pie AE 145 un pie AN 167.
Hmm... vai tad šim nevajadzēja sakrist ar tiem AE un AN, ko ar roku bija pierakstījis ārsts?
20:34
15/03/2011
garos jau var skriet ilgi un dikti un vākt kilometrus .. īsos intervālus ātri noskrien tās mazpadsmit minūtes + iesildīšanās un atsildīšanās - viens treniņš nedēļā jau aizvadīts, kilometri tur nekādi pie lielās slodzes .. grūti jau piespiest sevi mocīt tā, lai lielās slodzes kilometri nedēļā būtu vairāk par 20% :)
papucis rakstīja:
garos jau var skriet ilgi un dikti un vākt kilometrus .. īsos intervālus ātri noskrien tās mazpadsmit minūtes + iesildīšanās un atsildīšanās – viens treniņš nedēļā jau aizvadīts, kilometri tur nekādi pie lielās slodzes .. grūti jau piespiest sevi mocīt tā, lai lielās slodzes kilometri nedēļā būtu vairāk par 20% :)
papuci, kad paskatās vienu otru iesācēju, tad viņam pulss treniņos bieži ir tāds, it kā tas skrietu vien ātrumtreniņus!!! Esmu pārliecināts, ka arī es junioram esot esmu grēkojis. Tur jau ir tā sāls, ka netiek bremzēti treniņi un tie 20% ir pārsniedzami visai ātri! Te man, te Tev, vai kādam citam veterānam ir grūti tādā tempā kapāt, bet jauniešiem tā nav problēma, it īpaši, ja cilvēks ir sportiski attīstīts … tad bieži vien vairāk tiek spiests uz ātrumu … kuram tas ir ātrums, kuram nē, lietas ir individuālas!
P.s. lai gan arī tiem, kam 30+ bieži ir tendence pārsniegt saprāta robežas
Malači, jums atkal izdevās mani samusināt.. :D
vagabundo rakstīja:
Pareizi esi sapratis, aerobā zona ir no X sitieniem līdz Y sitieniem minūtē, kur X ir Aerobais slieksnis, bet Y Anaerobais slieksnis... Anaerobā zona sanāk no Y un sniedzas līdz bezgalībai
papucis rakstīja:
Anaerobic zona nozīmē, ka enerģija skriešanai tiek iegūta gan aerobi gan anaerobi un atrodas starp AE un AN sliekšņiem
Kam tagad ticēt? Tas kas ir starp AE un AN sliekšņiem? Man arī likās, ka to sauc par aerobo zonu, bet anaerobā ir virs AN sliekšņa, bet, ja papucis saka citādi..
OreMan rakstīja:
Malači, jums atkal izdevās mani samusināt.. :D
vagabundo rakstīja:
Pareizi esi sapratis, aerobā zona ir no X sitieniem līdz Y sitieniem minūtē, kur X ir Aerobais slieksnis, bet Y Anaerobais slieksnis... Anaerobā zona sanāk no Y un sniedzas līdz bezgalībai
papucis rakstīja:
Anaerobic zona nozīmē, ka enerģija skriešanai tiek iegūta gan aerobi gan anaerobi un atrodas starp AE un AN sliekšņiem
Kam tagad ticēt? Tas kas ir starp AE un AN sliekšņiem? Man arī likās, ka to sauc par aerobo zonu, bet anaerobā ir virs AN sliekšņa, bet, ja papucis saka citādi..
Vo es ar samulsu, jo papucis ar to vienu komentu bišku augstāk ir pamanījies kļūt par autoritāti arī manās acīs.. :D Es zonu lietu saprotu tā - atšķirība starp aerobo un anaerobo zonu ir tā, no kurienes tiek ņemta lielākā enerģijas porcija, jo nav jau tā, ka strādā tikai viena sistēma, strādā abas, bet viena dominē...
vagabundo rakstīja:
Vo es ar samulsu, jo papucis ar to vienu komentu bišku augstāk ir pamanījies kļūt par autoritāti arī manās acīs.. :D Es zonu lietu saprotu tā - atšķirība starp aerobo un anaerobo zonu ir tā, no kurienes tiek ņemta lielākā enerģijas porcija, jo nav jau tā, ka strādā tikai viena sistēma, strādā abas, bet viena dominē...
Tad laikam būtu jābūt kādam vēl trešajam slieksnim kaut kur pa vidu starp AE un AN sliekšņiem, pie kura mainās aerobā zona uz anaerobo.. Hmm, tas jau patiešām tad sāk izklausīties loģiski! Bet vai šo trešo slieksni arī tajās laboratorijās mēra vai to kaut kā iespējams pašam noskaidrot? Droši vien, ka nebūs gluži vidējais aritmētiskais starp AE un AN.. Droši vien kaut kā sarežģītāk tā pāreja varētu notikt..
OreMan rakstīja:
vagabundo rakstīja:
Vo es ar samulsu, jo papucis ar to vienu komentu bišku augstāk ir pamanījies kļūt par autoritāti arī manās acīs.. :D Es zonu lietu saprotu tā - atšķirība starp aerobo un anaerobo zonu ir tā, no kurienes tiek ņemta lielākā enerģijas porcija, jo nav jau tā, ka strādā tikai viena sistēma, strādā abas, bet viena dominē...
Tad laikam būtu jābūt kādam vēl trešajam slieksnim kaut kur pa vidu starp AE un AN sliekšņiem, pie kura mainās aerobā zona uz anaerobo.. Hmm, tas jau patiešām tad sāk izklausīties loģiski! Bet vai šo trešo slieksni arī tajās laboratorijās mēra vai to kaut kā iespējams pašam noskaidrot? Droši vien, ka nebūs gluži vidējais aritmētiskais starp AE un AN.. Droši vien kaut kā sarežģītāk tā pāreja varētu notikt..
Zona ir no viena sliekšņa līdz otram, slieksnis jau arī ir tā vieta, kur sistēmas mainās..
23:40
15/03/2011
OreMan rakstīja:
Malači, jums atkal izdevās mani samusināt.. :D
vagabundo rakstīja:
Pareizi esi sapratis, aerobā zona ir no X sitieniem līdz Y sitieniem minūtē, kur X ir Aerobais slieksnis, bet Y Anaerobais slieksnis... Anaerobā zona sanāk no Y un sniedzas līdz bezgalībai
papucis rakstīja:
Anaerobic zona nozīmē, ka enerģija skriešanai tiek iegūta gan aerobi gan anaerobi un atrodas starp AE un AN sliekšņiem
Kam tagad ticēt? Tas kas ir starp AE un AN sliekšņiem? Man arī likās, ka to sauc par aerobo zonu, bet anaerobā ir virs AN sliekšņa, bet, ja papucis saka citādi..
vajadzēja jau pilno citātu ;) tajā bildē anaerobic zone ir no 80 līdz 90%, bet tas pavisam noteikti ir zem AN sliekšņa, tieši tādēļ arī teicu tā kā teicu. Tālāk bildē jau ir VO2 max zona .. tā terminu un nosaukumu putra ir nejauka lieta :)
13:34
23/10/2009
Hmm, varbūt es neesmu sapratusi pareizi, tomēr pēc slodzes testa apmeklējuma sapratu tā, ka aerobā zona nav gluži visa pulsu zona no Ae līdz An slieksnim… Ja tā loģiski padomā – kāda gan aerobā skriešana var būt pie pulsa, piemēram, 3 sitienus zem An sliekšņa? Manā gadījumā tas tā noteikti neietu cauri…
Ae zona ir tā pulsa zona, kurā tiek maksimāli izmantots skābelkis (varbūt kļūdos ar pareizu procesa apraksta formulējumu). Ae zona nebeidzas ar An zonas sākumu, bet gan ātrāk. Manā gadījumā Ae zona beidzas aptuveni pa vidu starp Ae un An slieksni, tas ir ~ pie pulsa 150 sitieni min. Pēc tam sākas jauktā zona – līdz An slieksnim. Un pēc An sliekšņa sākas An zona… Man liekas, ka ļoti vienkārši.
Slodzes testa laikā tiek noteikts ne tikai Ae un An slieksnis, bet arī tas, pie kāda pulsa beidzas Ae zona. Vismaz tā tam vajadzētu būt. Sporta Laboratorijā noteikti nosaka. :)
P.S. Atvainojos, ja atkārtojos, visu diskusiju nebija laika izlasīt.
P.S.2. Cik ticami ir rādītāji, ko izrēķina no % no pulsa? Man tomēr tiem nav 100% uzticības, jo katrs organisms ir atšķirīgs. Man liekas, ka drošāk katram savus rādītājus noteikt individuāli, empīrisku manipulāciju rezultātā, speciālistu uzraudzībā. Protams, varbūt es kļūdos. :)
14:10
15/03/2011
ehm, es sapratu, ka Ae slieksnis ir pulss pie kura tiek izmantots tikai skābeklis enerģijas iegūšanai, kāpinot slodzi tiek izmantots laktāts enerģijas iegūšanai paralēli skābeklim, jo tikai skābeklis vairs nespēj nodrošināt pietiekamu enerģijas daudzumu, savukārt An ir tad, kad laktāts tiek saražots vairāk nekā organisms spēj to patērēt?
14:52
24/04/2009
papucis rakstīja:
ehm, es sapratu, ka Ae slieksnis ir pulss pie kura tiek izmantots tikai skābeklis enerģijas iegūšanai, kāpinot slodzi tiek izmantots laktāts enerģijas iegūšanai paralēli skābeklim, jo tikai skābeklis vairs nespēj nodrošināt pietiekamu enerģijas daudzumu, savukārt An ir tad, kad laktāts tiek saražots vairāk nekā organisms spēj to patērēt?
Es arī saprotu kaut kā apmēram tā pat. No AE līdz AN slieksnim ir jauktā zona, kurā, pieaugot pulsam, mainās proporcijas. Sasniedzot un pārsniedzot AN, tālāk "jāstrādā" tikai uz savām "baterijām" - cik nu kuram tās ilgi tur līdz pilnīgai izlādei.:)
15:42
23/10/2009
Man uz sportlab lapiņas skaidri uzzīmēts - līdz AE slieksnim darbs tiek veikts izmantojot tikai skābekli, no AE līdz AN slieksnim skābeklis tiek izmantots, bet papildus tam arī tiek izmantotas muskuļos esošās vielas un sāk veidoties pienskābe, pēc AN sasniegšanas darbs notiek tikai uz organismā esošo vielu rēķina un organismā pastiprināti veidojas pienskābes.
16:05
24/04/2009
minikin rakstīja:
Vai tajā ir pretruna ar manis teikto? :)
Neesmu pārliecināts par sekojošo Tevis teiktā daļu:
"Manā gadījumā Ae zona beidzas aptuveni pa vidu starp Ae un An slieksni, tas ir ~ pie pulsa 150 sitieni min. Pēc tam sākas jauktā zona – līdz An slieksnim."
Pēc manas šī brīža saprašanas jauktā zona ir viss intervāls no Ae sliekšņa līdz An slieksnim, bet ne puse vai kāda cita daļa.
17:05
08/03/2011
Šis ir no Sporta laboratorijas mājas lapas:
Ae – aerobais slieksnis (pulss). Sākotnēji, uzsākot fizisko slodzi, enerģijas ražošana muskuļu darbam notiek tikai ar skābekļa starpniecību (aerobi). Aerobais slieksnis (Ae) ir brīdis, kad enerģijas ražošana muskuļu darbam ar skābekļa starpniecību (aerobi) beidzas un sākas jauktā zona, kad enerģijas ražošana notiek gan ar skābekļa starpniecību (aerobi), gan glikolīzes procesā (anaerobi). Glikolīzes procesā sāk izdalīties laktāts. Laktāts jeb pienskābe pazemina muskuļu vides skābuma (pH) līmeni un deaktivizē fermentus. Sportists sāk nogurt. Vēlamais ir paildzināt sliekšņa iestāšanās brīdi.
An – anaerobais slieksnis (pulss), t.i. brīdis, kad palielinoties slodzes intensitātei, enerģijas ražošana muskuļu darbam beidzas jauktajā režīmā (gan aerobi, gan anaerobi) un sākas enerģijas ražošana tikai glikolīzes procesā (anaerobi). Strauji palielinās laktāta līmenis asinīs. Sportists strauji nogurst. Vēlamais ir paildzināt sliekšņa iestāšanās brīdi.
Geo rakstīja:
Aerobais slieksnis (Ae) ir brīdis, kad enerģijas ražošana muskuļu darbam ar skābekļa starpniecību (aerobi) beidzas un sākas jauktā zona, kad enerģijas ražošana notiek gan ar skābekļa starpniecību (aerobi), gan glikolīzes procesā (anaerobi).
Pēc šī atkal sanāk, ka aerobā zona ir zona līdz aerobajam slieksnim, kas ir pretrunā ar iepriekš teiktajām lietām, kā arī ar to, ka, piemēram, MAKRO par aerobajiem skrējieniem tieši sauc savus ātros tempa skrējienus.. Hmm..
17:21
15/03/2011
18:02
21/10/2011
Papētot biedru skrējienus,ātrumus un pie tiem arī pulsu, salīdzināju ar savējiem un tā sakarā radās jautājums-ievadot skrējienu rakstam vidējo vai maksimālo pulsāciju(tā mantiņa tiek lietota samērā nesen) ,jo skrienot ar ātrumu,kurš skrējiena beigās neliek papūlēties pulsu nevaru augstāk par135 uzkurbulēt...tāpēc vien būs jānotestējas lai saprastu kas ir kas...