Liekas, ka topika tematika ļauj man šajā brīdī iespraukties ar savu jautājumu speciālistiem - papildus sliekšņiem ir arī tāds jēdziens dzirdēts kā aerobā zona. Kas tas ir? Zona līdz aerobajam slieksnim, zona starp aerobo un anaerobo slieksni vai vēl kas cits?
papucis rakstīja:
Sandij, virs anaerobā sliekšņa skrien tikai īsos intervālus :)
Zem aerobā sliekšņa dakteris (VIPSPORT) man izrakstīja skriet atjaunojošos skrējienus, no AE līdz AE +10bpm garie lēnie izturības skrējieni, no AE +10bpm līdz AE +15bpm intensīvie izturības treniņi un no AE + 15 līdz AN garie intervāli.
esmu visu apzinīgo mūžu nodarbojies ar dažādiem sporta veidiem puslīdz regulāri, attiecīgi nezinu vai nesportotājiem var piemērot šo pašu shēmu
Šitā formula ir tuvu perfekcijai... nav ko piebilst, vienīgi vajag tikt skaidrībā ar savām zonu robežām, atrast labu treniņu programmu un būs gan rezultāti, gan miers un veselība mājās..
OreMan rakstīja:
Liekas, ka topika tematika ļauj man šajā brīdī iespraukties ar savu jautājumu speciālistiem - papildus sliekšņiem ir arī tāds jēdziens dzirdēts kā aerobā zona. Kas tas ir? Zona līdz aerobajam slieksnim, zona starp aerobo un anaerobo slieksni vai vēl kas cits?
Pareizi esi sapratis, aerobā zona ir no X sitieniem līdz Y sitieniem minūtē, kur X ir Aerobais slieksnis, bet Y Anaerobais slieksnis... Anaerobā zona sanāk no Y un sniedzas līdz bezgalībai (burtiskā un filosofiskā nozīmē), bet zem X ir zona, kuru var izmantot atjaunošanās skrējienos, gājienos uz veikalu u.tml., pulsametru ražotāji pēdējo bieži saukā par Veselības zonu.
15:07
15/03/2011
Sandijs rakstīja:
papucis rakstīja:
Sandij, virs anaerobā sliekšņa skrien tikai īsos intervālus :)
Jā, bet elie gadījumā virs anaerobā sliekšņa 145 (tas tā varētu būt??) pēc sporta ārsta ieteikuma sanāk lielākā daļa treniņa ...
tāpēc arī es brīnos kā tas var būt, vai nu dakterīši vai arī pati elie būs ko saputrojusi? lai skrietu garu gabalu ir nepieciešams skābeklis, virs AN var paskriet labi ja 2 minūtes :) tieši tādēļ testos ik pēc 2 minūtēm liek klāt slodzi līdz brīdim, kad saki, ka vairs nespēj turēt lielāku tempu :)
15:18
02/06/2011
papucis rakstīja:
tāpēc arī es brīnos kā tas var būt, vai nu dakterīši vai arī pati elie būs ko saputrojusi? lai skrietu garu gabalu ir nepieciešams skābeklis, virs AN var paskriet labi ja 2 minūtes :) tieši tādēļ testos ik pēc 2 minūtēm liek klāt slodzi līdz brīdim, kad saki, ka vairs nespēj turēt lielāku tempu :)
Es nezinu, man šķiet, te ir kāda cita vaina. Tas, ko es te rakstīju, ir tas, kas man uz tās lapas, ko dod līdzi, ir uzrakstīts. Pie tam lielākā daļa uz tās lapas rakstītā ir no datora printēts, līdz ar to tas ir datorprogrammas automātiski veidots, ņemot vērā manu darbību testā. Ar roku ārsts ir uzrakstījis tikai AE un AN sliekšņus (un treniņzonas).
Es testā izturēju līdz pulsam 173, tad sāka palikt grūti un ārsts pārtrauca testu, lai gan teorētiski varbūt būtu varējusi vēl izturēt. Tas bija apmēram 4 minūtes pēc tam, kad bija sasniegts 145 pulss (AN).
Bet nevar būt, ka virs AN var paskriet labi ja 2 minūtes - es lielāko daļu savu treniņu (lai neteiktu, ka praktiski visus) esmu skrējusi ar pulsu vismaz 170. Aizvakar pusmaratonu skrēju 2 h ar pulsu 180-196.. Es ar to nelielos, zinu, ka tas sirdij ir ļoti slikti, bet tā nu tas bija..
Tad man rodas jautājums - kā ir citiem aptuveni mana vecuma cilvēkiem, kas sākuši nesen skriet? Vai kā aptuveni vajadzētu būt tiem sliekšņiem? Varbūt man AE un AN noteikti nepareizi? Vai varētu būt, ka AN ir tuvu maksimālajam, ja jau es 2 h varu noskriet ar 90% maksimālā pulsa?
Nu es esmu galīgi apjukusi :)
15:40
16/03/2011
Papēti tos materiālus ko iedeva sporta laboratorijā, jo skatoties pēc standarta tabulām tavam vecumam pie 145bpm sākas tieši kardio treniņa zona līdz ~162bpm.
16:50
02/06/2011
Sandijs rakstīja:
Kurā laboratorijā Tu biji? Sportlab'ā uz 2. lapas ir tāda kā tabuliņa - datu apkopojums, kurā ir norādīti daži teorētiskie parametri, mērījumi miera stāvoklī, AE slieksnis, AN slieksnis, Max rādītāji un atjaunošanās.
Kas tajā tabulā rakstīts?
To tabuliņu es arī laikam līdz galam nesaprotu. Pie teorētiskā tur ir rakstīti tikai šādi parametri:
- Jauda 153 W (es sasniedzu maksimālo jaudu 170W, kas laikam skaitās vairāk kā sagaidīts);
- Pulss 198 (to es nesasniedzu, jo man bija 173);
- Elpošanas biežums 42 l/min (man miera stāvoklī bija 20, pie AE 29, pie AN 30 un max 31);
- O2 uzņemšana 2086 ml/min (man pie AN bija 2104, ko ārsts īpaši apvilcis, ar domu, ka tas nav pārāk labi un tā dēļ pie Elpošanas ritma man apvilkts "neritmisks").
Es nezinu, varbūt es varu paņemt šito līdzi uz kādām sacensībām un kāds man varētu klātienē to visu tā paskaidrot un apskaidrot.. Toreiz, kad taisīju testu, jau arī bija iespēja, bet toreiz man tik konkrētas neskaidrības neradās, jo es tikko biju sākusi trenēties un neko daudz nesapratu, kā arī vēl nebija tāda pieredze ar tik lieliem pulsiem.
17:03
15/03/2011
elie, ja bija 2x 2 minūšu intervāli starp 145bpm un 175bpm, tad nākošās pilnas 2 minūtes iespējams nebūtu izturējusi, jo tad beigās būtu pulss ap 190bpm, pareizi darīja ka nocēla no lentas nost, pati taču saki, ka nesen tik sāki skraidīt - nav vajadzīgs lieks risks :)
Pieļauju, ka esi skrējusi to pēdējo pusīti no visas sirds, cik vien spēki ļauj, attiecīgi ja pulsometrs nemelo, tad pa manam AN tev ir 185bpm un AE kaut kur starp 165bpm un 145bpm :) treniņus plānojot es par pamatu ņemtu AE pie 160bpm
Edgars_, palabojiet ja kļūdos, bet tajā bildē ir parādītas treniņu zonas - Anaerobic zona nozīmē, ka enerģija skriešanai tiek iegūta gan aerobi gan anaerobi un atrodas starp AE un AN sliekšņiem
Teorētiskā tabuliņa ir tikai aptuveni rādītāji, ko varētu sagaidīt no Tevis - jaudu iegūst sareizinot Tavu svaru ar kaut kādu vidējo jaudu uz kilogramu. Man teorētiskā jauda no īstās atšķīrās par kādiem 70W.
Tev vairāk jāpievērš uzmanība stabiņiem AE un AT un jāskatās, kas tur rakstīts iepretīm Heart rate.
Skābekļa uzņemšanu trenē reizē ar sirdi, tādēļ ir svarīgi tikt skaidrībā ar tām zonām un neskriet treniņos ar tik lielu pulsu.
17:07
02/06/2011
papucis rakstīja:
elie, ja bija 2x 2 minūšu intervāli starp 145bpm un 175bpm, tad nākošās pilnas 2 minūtes iespējams nebūtu izturējusi, jo tad beigās būtu pulss ap 190bpm, pareizi darīja ka nocēla no lentas nost, pati taču saki, ka nesen tik sāki skraidīt - nav vajadzīgs lieks risks :)
Pieļauju, ka esi skrējusi to pēdējo pusīti no visas sirds, cik vien spēki ļauj, attiecīgi ja pulsometrs nemelo, tad pa manam AN tev ir 185bpm un AE kaut kur starp 165bpm un 145bpm :) treniņus plānojot es par pamatu ņemtu AE pie 160bpm
Edgars_, palabojiet ja kļūdos, bet tajā bildē ir parādītas treniņu zonas - Anaerobic zona nozīmē, ka enerģija skriešanai tiek iegūta gan aerobi gan anaerobi un atrodas starp AE un AN sliekšņiem
Paldies par padomiem!
Vai varētu būt tā, ka sporta ārsts ir noteicis nepareizi? Vai arī vai var būt tā, ka kopš sporta ārsta apmeklējuma (tas bija pirms 2 mēnešiem, kad tikko biju sākusi tā kaut cik nopietni skriet) šie sliekšņi ir tik ļoti mainījušies?
17:12
02/06/2011
Sandijs rakstīja:
Teorētiskā tabuliņa ir tikai aptuveni rādītāji, ko varētu sagaidīt no Tevis - jaudu iegūst sareizinot Tavu svaru ar kaut kādu vidējo jaudu uz kilogramu. Man teorētiskā jauda no īstās atšķīrās par kādiem 70W.
Tev vairāk jāpievērš uzmanība stabiņiem AE un AT un jāskatās, kas tur rakstīts iepretīm Heart rate.
Skābekļa uzņemšanu trenē reizē ar sirdi, tādēļ ir svarīgi tikt skaidrībā ar tām zonām un neskriet treniņos ar tik lielu pulsu.
Pie Heart rate miera stāvoklī rakstīts 83, pie AE 145 un pie AN 167.
Hmm... vai tad šim nevajadzēja sakrist ar tiem AE un AN, ko ar roku bija pierakstījis ārsts?
17:13
22/04/2009
Pirmais ārsts ko apmeklēju un testēja mani uz velo teica, ka es nedrīkstu skriet un ja gribu, no sākuma vajag daudz un ātri stigāt. Trīs gadus kā skrēju, tā skrēju un aizgāju uz LOV, tur teica, ka viss ir super kārtībā, pulss ir augsts, bet laktātes ir labas. Tā ka tikai jāskrien un jāklausās sevī. Pulss ir vajadzīgs tikai profesionālam sportam un noskrien.lv skrējienu pievienošanai.
17:36
15/03/2011
no http://en.wikipedia.org/wiki/VO2_max
The average young untrained female will score a VO2 max of approximately 2.0 litres/minute and 38 ml/kg/min
no kā secinam, ka elie testa laikā svēra ~55kg :)
ritmiska elpošana ļauj vairāk skābekli uzņemt, ja neizdodas uzķert elpošanas ritmu, tad arī lēnāk skrienas vai arī pat rodas sajūta, ka jābeidz skriet un jāiet mājās :) satraukums testu veicot arī var sist laukā no ritma, attiecīgi nebūtu brīnums, ka neritmiski elpojot slikti rādītāji
nav tā, ka tie izelpas pētīšanas aparāti vairāk domāti rūdītiem sportistiem un netrenēto iesācēja plaušu nespēj adekvāti notestēt?
18:34
15/03/2011
sm72, tas nāk no šīs te daiveru grāmatas: http://en.wikipedia.org/wiki/Anaerobic_exercise
Muscles energy systems trained using anaerobic exercise develop differently compared to aerobic exercise, leading to greater performance in short duration, high intensity activities, which last from mere seconds up to about 2 minutes.
18:53
19/05/2009
papucis rakstīja:
sm72, tas nāk no šīs te daiveru grāmatas: http://en.wikipedia.org/wiki/Anaerobic_exercise
Muscles energy systems trained using anaerobic exercise develop differently compared to aerobic exercise, leading to greater performance in short duration, high intensity activities, which last from mere seconds up to about 2 minutes.
Nepretendējot uz vispārēju patiesību man šajā sakarā divi secinājumi:
- ne viss ir tā, kā izskatās un ne viss ir tā kā to raksta wikipedia;
- virs AN sliekšā var paskriet vairāk kā 2 minūtes, taču tas nebūtu lietderīgi, ja ar šo treniņu vēlies trenēt sirds asinsvadu sistēmu.
18:57
16/03/2011
to papucis zonu no 80-90% (Anaerobic) tai tabulā ir daļēji apskābekļota. Nedaudz citējot šīs zonas apraksts:
Darbs ap anaerobo slieksni. Veselības nodarbībām nevajadzīga (aizliegta) mērķzona. Jo cilvēks mazāk trenēts, jo jaunāks jaunietis, jo vecāks entuziasts, jo lielāks veselības risks ieejot šajā zonā.
Aizraujoties ar darbību šajā mērķzonā, darbaspējas pazeminās arī trenētiem sportistiem.
Sportisti izmanto darbu šajā zonā tuvojoties sacensībām, lai pieradinātu organismu strādāt nepietiekama skābekļa nodrošinājuma apstākļos. Sirds muskulatūras hipertrofija, kreisā kambara tilpuma palielināšana, liels asiņu izgrūšanas spēks, asinsrites pastiprināšana palielinātai skābekļa piegādei un pienskābes izvadīšanai, elpošanas muskuļu stiprināšana utt. Pārdozēšana draud ar pataloģisku sirds hipertrofiju.